Pasaulē

Par ceturtdaļu aug pasaulē lielākā tērauda ražotāja peļņa

Gunta Kursiša, 27.07.2011

Jaunākais izdevums

Pasaules vadošā tērauda industrijas uzņēmuma ArcelorMittal peļņa no pamatdarbības šī gada otrajā semestrī ir pieaugusi par 21%. Tas norāda uz to, ka turpina atlabt pieprasījums pēc tērauda, vēsta Ft.com.

Tērauda industrijas gigants paredz, ka gada trešajā ceturksnī ArcelorMittal peļņa pēc nodokļu nomaksas un amortizācijas un nolietojuma izmaksu atkaitīšanas kritīsies. Uzņēmums paredzamo peļņas samazināšanos gada trešajā ceturksnī skaidro ar to, ka tērauda patēriņš samazinās arī sezonāli. Paredzams, ka pieprasījumu bremzēs arī izejmateriāla cenu pieaugums.

Šī gada otrajā semestrī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, uzņēmuma pārdošanas apjomi palielinājās par 24,7%. Šī gada aprīlī-jūnijā pārdošana bija 25,1 miljardi ASV dolāru. Attiecīgajā periodā pērn kompānijas pārdošanas apjomi bija 20,2 miljardi ASV dolāru.

Uzņēmuma tīrā peļņa gada otrajā semestrī nokritusies par 10%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2010. gadā. Šogad uzņēmuma peļņa bija 1,5 miljardi ASV dolāru, salīdzinot ar 1,7 miljardiem ASV dolāru pagājušajā gadā. Šāds kritums daļēji tiek skaidrots ar nodokļu paaugstināšanos.

Pieprasījums pēc tērauda norāda uz «klimatu» mašīnbūves, būvniecības un mājsaimniecības ierīču nozarē. Pieprasījums pēc patēriņa precēm ievērojami kritās 2008. un 2009. gadā, taču pagājušajā gadā tas pieauga par 15%. Analītiķi paredz, ka šogad pieprasījums pēc tērauda pasaulē palielināsies par sešiem līdz astoņiem procentiem.

ArcelorMittal akcijas cena no gada sākuma vēl joprojām saglabājusies diezgan zema, atspoguļojot to, ka uzņēmuma peļņa pieaug salīdzinoši lēni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EM: Jāveido ES līmeņa tērauda nozares modernizācijas fonds

LETA, 23.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija atbalsta Eiropas Savienības (ES) līmeņa tērauda nozares modernizācijas fonda izveidi, kas specifiski risinātu tērauda ražošanas sektora grūtības, uzskata Ekonomikas ministrija (EM).

EM šodien iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par februāra beigās ES konkurētspējas ministru padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

EM Latvijas pozīcijā norāda, ka, ņemot vērā situācijas saasinājumu tērauda nozarē, ir nepieciešama regulāra ES līmeņa analīze par situācijas attīstību tērauda nozarē. Šāda analīze un pārstrukturēšanas iespēju prognozēšana mazinātu potenciāli sāpīgākas ekonomiskās un sociālās sekas nākotnē.

Latvija uzskata, ka primāri nepieciešams pabeigt darbu pie ES tirdzniecības aizsardzības instrumentu modernizācijas. Nav pieļaujams, ka antidempinga un pretsubsīdiju pasākumu izmeklēšanas procedūra ilgst vairāk nekā gadu, liedzot iespēju gūt labumu no instrumentiem, kas vērsti uz godīgas konkurences nodrošināšanu un negodīgas tirdzniecības prakses izskaušanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka situācija pasaules melno metālu tirgū saglabājas sarežģīta, atjaunotā Liepājas metalurga, kas tagad pazīstams ar nosaukumu KVV Liepājas metalurgs, vadība ar nākotnes plāniem vieš optimismu. Tas rada impulsu ne tikai sociālekonomiskās situācijas uzlabošanai Liepājā, bet pozitīvi ietekmēs arī valsts kopējos ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kas nav mazsvarīgi brīdī, kad jau vairāk nekā pusotru gadu Latvijas tautsaimniecības izaugsme demonstrē aizvien izteiktākas bremzēšanās pazīmes, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Tiesa gan, uzreiz jāpievērš uzmanība tam, ka saistībā ar ekonomisko situāciju pasaulē jaunā uzņēmuma ceļš nebūs rozēm kaisīts. Tas, kas notiek tērauda tirgū, liecina par situāciju pasaules ekonomikā kopumā. Tērauda produkcijas galvenie noņēmēji ir celtniecības un mašīnbūvniecības nozares, kuru aktivitāte saistīta ar to, cik plaši gan privātais, gan korporatīvais sektors ir gatavs atvērt savus naudas makus. Pēc tam, kad 2007. un 2008. gadā plīsa uz kredītiem balstītais patēriņa burbulis, arī tērauda nozare nonāca sprukās, turklāt sevišķi izteikti tas bija vērojams Ziemeļamerikas un Eiropas melnās metalurģijas uzņēmumiem. Tā kā tirgū vietas visiem nepietika, konkurences cīņā aizvien lielāku dominanci sāka izrādīt lētā tērauda ražotāji no Ķīnas, veicinot procesus, kuru rezultātā iepriekš tika apturēta arī Liepājas metalurga darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmana «apvērsums» neizdodas - Liepājas metalurgs dividendes neizmaksās

Nozare.lv, 08.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metalurģijas uzņēmuma AS Liepājas metalurgs akcionāri šodien nolēma pagājušā gada 2,47 miljonu latu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Uzņēmuma akcionārs Kirovs Lipmans bija ierosinājis akcionāru sapulcei Liepājas metalurga saimnieciskās darbības pārskata gada peļņu novirzīt izmaksai akcionāriem, taču akcionāru sapulce nolēma atbalstīt valdes priekšlikumu peļņu novirzīt ilgtermiņa kredīta segšanai.

Tāpat akcionāru sapulce šodien nolēma apstiprināt uzņēmuma 2012.gada budžetu, kurā ieņēmumi ir paredzēti 342,9 miljonu latu apmērā, izdevumi - 332,7 miljonu latu apmērā un peļņa - 10,2 miljoni latu.

Lipmans akcionāru sapulcei bija ierosinājis neapstiprināt 2012.gada budžeta projektu, atliekot tā apstiprināšanu, līdz tiks publicēts finanšu pārskats par 2012.gada trīs mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas tērauda ražotāju rosinātā antidempinga procedūra pret Krievijas ražotāju auksti velmēta tērauda importu ES var mainīt Latvijas metālapstrādi

Pašlaik gan vēl pāragri spriest, ar ko īsti beigsies Eiropas tērauda ražotāju (Eurofer) rosinātā antidempinga procedūra pret Krievijas un Ķīnas ražotāju auksti velmēta tērauda ievešanu ES. Šo pasākumu daļa uzskata par sava veida ES tirgus pārdali auksti velmēta tērauda ražotāju starpā, vēl jo vairāk situācijā, kad pieprasījums pēc šī produkta neaug, bet cenas pēdējo triju gadu laikā ir kritušās aptuveni par 25–28%. Nevar noliegt, ka Eiropā ir ietekmīgi tērauda ražotāji, tomēr, pēc vairāku metālapstrādātāju domām, tirgu vajag «paņemt» ar šī industriālā produkta patērētājiem vilinošiem un izdevīgiem nosacījumiem, nevis ar vēlmi «izslēgt» konkurentus no spēles ES tirgū. Tomēr jautājumu vēl sarežģītāku padara ģeopolitiskā situācija – notikumi Austrumukrainā, ES un Krievijas sankciju kariņš, kā arī Krievijas rubļa vērtības kritums pērnā gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tērauda ražošanas apjomam pasaulē pērn sešos gados pirmais kritums

LETA, 25.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē pērn saražoti 1,62 miljardi tonnu tērauda, kas ir par 2,8% mazāk nekā 2014.gadā, teikts Pasaules Tērauda asociācijas (WSA) paziņojumā.

Tādējādi tērauda ražošanas apjoms pasaulē pērn piedzīvojis pirmo kritumu pēdējo sešu gadu laikā.

Ķīnā, kas tagad nodrošina mazāk par pusi no pasaulē saražotā tērauda, ražošanas apjoms 2015.gadā samazinājies par 2,3% - līdz 803,8 miljoniem tonnu.

WSA norāda, ka tērauda ražošana samazinājusies visos reģionos, izņemot Okeānijā.

ASV tērauda ražošanas apjoms pagājušajā gadā saruka par 10,5%, Japānā - par 5%, Dienvidkorejā - par 2,6%, bet Indijā tas pieaudzis par 2,3%.

Tikmēr Eiropas Savienībā tērauda ražošana samazinājās par 1,8%.

WSA iepriekš prognozēja, ka tērauda ražošanas apjoms pasaulē 2015.gadā pieaugs par 1,7%, bet šogad - par 0,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs pārdošana var ieilgt; administrators neizslēdz nomnieka piesaisti un liek cerības uz konsultantiem.

Liepājas metalurga (LM) īpašumu pārdošana var sākties 15 dienas pēc pārdošanas plāna iesniegšanas kreditoriem un tā saskaņošanas jeb aptuveni februāra vidū. Līdz ar to pārdošanas procesam atliks vien 3,5 mēneši, lēš LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers. Tas ir pārāk īss termiņš, lai noskaidrotu optimālo darījuma partneri. Visticamāk, nāksies kreditoriem lūgt termiņa pagarinājumu.

Sarežģījumu daudz

LM mantu plāno pārdot starptautiskajā piedāvājumā bez izsoles. Vispirms uz sarunu procesu par uzņēmuma iegādi tiks uzaicināts maksimāli plašs pretendentu loks, kas būs izvērtēts pēc to finanšu iespējām un ieinteresētības ražošanas atjaunošanā, sola administrators.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 2026.gadu, "Porsche" un dažādi tiešie "Porsche" ražošanas materiālu piegādātāji sāks saņemt un līdz ar to ražošanā izmantot zema CO2 emisiju līmeņa tēraudu, informē uzņēmums.

"Porsche AG" un Zviedrijas enerģētikas jaunuzņēmums "H2 Green Steel" nule parakstījuši vienošanos par zema CO2 emisiju līmeņa tērauda piegādi. Sadarbības mērķis ir vēl vairāk uzlabot "Porsche" automobiļu oglekļa emisiju bilanci.

2025.gada beigās "H2 Green Steel" Zviedrijas pilsētā Būdenā (Boden) plāno sākt tērauda ražošanu, izmantojot atjaunīgo enerģiju, un jau no 2026.gada sākuma "Porsche" un dažādi tiešie "Porsche" ražošanas materiālu piegādātāji saņems "H2 Green Steel" zemā emisiju līmeņa tēraudu. Šim materiālam būs viena no zemākajām oglekļa dioksīda pēdām tirgū.

"H2 Green Steel" inovatīvajā ražošanā izmanto ūdeņradi un elektrību no atjaunīgajiem enerģijas avotiem, tāpēc tērauda ražošana tiek nodrošināta gandrīz bez CO2 izmešiem. "H2 Green Steel" pārstāvji norāda, ka CO2 emisijas ir līdz pat 95% mazākas salīdzinājumā ar parastu tērauda ražošanu, kurā izmanto koksa ogles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz apjomīgām naudas masām, ko pasaules lielās centrālās bankas iegulda finanšu sektorā ar centieniem stimulēt ekonomiku uz lētāku aizdevumu rēķina, kam likumsakarīgi vajadzētu veicināt pieprasījuma pieaugumu pēc izejvielām, realitātē notiek pretējais.

Tam uzskatāms piemērs ir arī Latvijas tērauda ražotāja Liepājas metalurga nedienas, kuras cita starpā ir saistītas ar produkcijas realizēšanas iespēju un cenu kritumu. Kā liecina worldsteelprices.com dati, oglekļa tērauda kompozītcena pasaulē gada laikā ir samazinājusies vairāk nekā par 10%, aprīlī pietuvojoties 700 dolāru atzīmei par tonnu, kas tērauda ražotājiem ir samērā liels kritums, sevišķi tad, ja ražošanas izmaksas tik lielu kritumu neuzrāda vai tieši pretēji – pat pieaug.

Ņemot vērā to, ka Liepājas uzņēmuma nedienas lielā mērā tiek skaidrotas ar vāju saimnieciskās darbības organizāciju, šķietami interesanti ir aplūkot to, kā melnās metalurģijas nozarei veicas citur pasaulē un, izvērtējot situāciju, nākas secināt, ka ne uz kādiem ziedu laikiem šī industrija tuvākajā laikā nevar cerēt, par spīti tam, ka tās saražotā produkcija ir ar stratēģiskas nozīmes raksturu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopš finanšu krīzes zemākā punkta pagājuši apmēram pieci gadi, sekas vēl joprojām jūtamas gan korporatīvā sektora, gan iedzīvotāju makos, līdz ar to neļaujot atgūties tautsaimniecības nozarēm, kuras uz finanšu svārstībām reaģē visjūtīgāk. Šo nozaru vidū ir arī metalurģija, kuras norises globālajā mērogā ietekmējušas arī līdz šim lielāko Latvijas metālapstrādes uzņēmumu Liepājas metalurgs, tagad pazīstamu ar nosaukumu KVV Liepājas metalurgs, pirmdien raksta laikraksts Diena.

Lai arī ar metalurģijas giganta darbības atsākšanu tika saistīts ne mazums cerību gan Liepājā, gan visā Latvijā, pēdējie notikumi saistībā ar kompānijas tēraudkausēšanas cehu liek rūpīgāk paraudzīties, kādas ir vispārējās tirgus tendences un cik dzīvotspējīga šobrīd vispār ir Eiropas, tostarp arī mūsu valsts, tēraudrūpniecība.

Diena jau rakstīja, ka uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs vadība 19. maijā paziņoja par ražošanas sašaurināšanu. Pats uzņēmums KVV Liepājas metalurgs tēraudkausēšanas ceha darbības apturēšanu skaidroja ar pēkšņām tirgus konjunktūras maiņām. Vienā no lielākajiem metalurģijas tirgiem – Turcijā – pēkšņi maija sākumā pāris nedēļās strauji esot audzis pieprasījums pēc metāllūžņiem par netipiski augstu cenu. Savukārt Ķīnā gatavās produkcijas cenas samazinājās, kā rezultātā arī citiem tirgiem bija jāseko izmaiņām Ķīnas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brexit «upuris»: tērauda ražotājs British Steel kļūst maksātnespējīgs

LETA--AFP/BBC, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas tērauda ražotājs «British Steel» trešdien kļuva maksātnespējīgs pēc tam, kad pēdējā brīža sarunās ar valdību uzņēmumam neizdevās panākt finansiālu glābšanas palīdzību, paziņoja arodbiedrības vadība.

«Tās ir sirdi plosošas ziņas tūkstošiem darbinieku,» uzsvēra arodbiedrības GMB ģenerālsekretārs Tims Roašs.

«Ministriem vajadzēja būt gataviem izmantot visas iespējas - tostarp nacionalizāciju -, lai glābtu British Steel, bet viņiem bija vienalga vai arī viņi nespēja noņemt savas ideoloģiskās brilles, lai glābtu smagi strādājošos cilvēkus un kopienas,» viņš sacīja.

«GMB pieprasa tūlītējas garantijas par nākotni tūkstošiem British Steel darbinieku un viņu ģimenēm,» piebilda arodbiedrības līderis.

Sarunas starp britu valdību un tērauda ražotāja īpašnieku «Greybull» cieta neveiksmi, tāpēc sākts maksātnespējas process, apdraudot 50010 darbavietu Lielbritānijā un 20 tūkstošus darbavietu uzņēmuma piegādes ķēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Preču eksports sarucis par 3,1%

Žanete Hāka, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās samazinājās par 2,4 %, preču eksporta vērtībai samazinoties par 3,1 % un importa vērtībai – par 1,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) operatīvie dati.

Jūnijā Latvija eksportēja preces 815 miljonu eiro apmērā, bet importēja par 984 miljoniem eiro. Ārējās tirdzniecības bilance nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties līdz 45,3 % (2016. gada maijā – 45,6 %).

Svarīgākās izmaiņas eksportā jūnijā, salīdzinot ar maiju: parasto metālu un to izstrādājumu eksports samazinājās par 20,2 miljoniem eiro jeb 22,4%; augu valsts produktu eksports saruka par 15 miljoniem eiro jeb 35,8 %; koka un koka izstrādājumu eksports samazinājās par 11,2 miljoniem eiro jeb 7,1 %; mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 13,0 milj. eiro jeb 10,1 %; pārtikas rūpniecības ražojumu eksports pieauga par 6,5 milj. eiro jeb 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Liepāja gudrāka par Vašingtonu

Didzis Meļķis - DB starptautisko ziņu redaktors, 12.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir tapis zināms, ar ko Liepāja ir gudrāka par Vašingtonu. Vašingtonā, kur fokuss ir uz Balto namu, tā saimnieks ir nācis klajā ar atziņas pērli – «bez tērauda nav valsts».

Nudien neapskaužu Donalda Trampa padomnieku komandu, kuras IQ, aizejot vadošiem savu jomu ekspertiem, gan krītas ar katru nedēļu. Protams, ikvienā par pilnu ņemamā valstī mūsdienās ir arī šāda vai tāda metālapstrāde, tomēr paskaidrot, kāpēc tieši tērauda industrija ir valstiskuma būt vai nebūt, ir murgains pasākums. Aizsardzības industrija nav arguments, jo tā kopējā ekonomikā mūsdienīgā valstī no metalurģijas patērē vien tik, cik melns aiz naga.

Arī sakarīgi dažādotā reģionā un pilsētā tas nav izšķirīgais rādītājs, par ko mums zinās stāstīt liepājnieki, kuru identitātē, jādomā, vējš ieņem ievērojamāku un vienojošāku vietu par metalurģiju. Par vienojošo tad arī ir runa, un ne velti par ASV globālās līderības visspēcīgāko šķautni tiek saukta ideja – ideja ir Amerikas pamatā jeb slavenais Amerikas sapnis, kurā vienoties tur ļauts katram. Vai vismaz bija vēl pirms gada, kad Baltā nama saimnieks sāka savu tautu dalīt sapņa cienīgajos un necienīgajos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2019. gada oktobri par VILGERTS partneri kļuvusi zvērināta advokāte Brigita Tērauda, kura advokātu birojā praktizē kopš 2017. gada.

B. Tērauda darbojas intelektuālā īpašuma tiesību un korporatīvo tiesību jomā. Viņai ir pieredze, kas gūta, sniedzot juridisko palīdzību intelektuālā īpašuma aizsardzības un stratēģijas jautājumos, tostarp pārstāvot klientus tiesvedību procesos, izstrādājot intelektuālā īpašuma aizsardzības stratēģijas, konsultējot par intelektuālā īpašuma komercializāciju, reģistrāciju un darījumiem.

«Būt partnerei nozīmē lielāku atbildību pret klientiem un vairāk pienākumu pret savu komandu,» saka B. Tērauda.

B. Tērauda uzkrājusi arī pieredzi korporatīvajās tiesībās, specializējoties reorganizācijas procedūrās, ieskaitot uzņēmumu pārrobežu apvienošanu, kā arī korporatīvās pārvaldības un valdes atbildības jautājumos. B. Tērauda pārstāvējusi klientus daudzos M&A darījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pirmdien uz gadu atcēla Ukrainas tērauda importam piemērotos muitas tarifus, tādējādi cenšoties atbalstīt kara postītās valsts ekonomiku.

Ņemot vērā dramatisko situāciju Mariupolē, kur tērauda rūpnīcā patvērumu atraduši civiliedzīvotāji, ASV tirdzniecības ministre Džīna Raimondo norādījusi uz tērauda ražošanas nozares nozīmību, tai turpinot darbību un nodrošinot darbavietas ukraiņiem.

"Mēs nevaram vienkārši apbrīnot Ukrainas iedzīvotāju drosmi un garu, mums viņiem jāpalīdz un jāatbalsta viena no Ukrainas ekonomiskajai labklājībai svarīgākajām nozarēm," uzsver Raimondo. "Lai tērauda ražotnes turpinātu darboties kā ekonomiskais atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem, tām jāspēj eksportēt tērauds."

ASV 25% tarifu tērauda importam noteica 2018.gada martā, lai aizsargātu iekšzemes rūpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Krievijas invāziju Ukrainā un ar to saistītajām problēmām — īslaicīgu tērauda deficītu un šim svarīgajam izejmateriālam novēroto cenu lēcienu -, metālapstrādes un mašīnbūves nozares kopējie ienākumi pērn sasnieguši līdz šim vēsturiski augstāko līmeni un pārsniedz 2,5 miljardus eiro.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Metālapstrādes un mašīnbūves rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds. Viņaprāt, fakts, ka sarežģītajā 2022. gadā nozarei izdevies panākt ienākumu pieaugumu vidēji par 20-22%, ir uzskatāms par pārsteidzoši labu rezultātu, kas tikai apliecina uzņēmēju spēju ātri un elastīgi pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

Fragments no intervijas

Kāds nozarei bija 2022. gads?

Ne tikai mašīnbūve un metālapstrāde, bet būtībā visa tautsaimniecība ne tikai Latvijā un Eiropā, bet pat visā pasaulē strādāja vairāku izaicinājumu apstākļos. Principā 2022. gads bija turpinājums tiem izaicinājumiem, kuri sākās 2020. gadā līdz ar Covid-19 pandēmijas ierašanos un ar tās ierobežošanu saistītajiem pasākumiem ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un pasaulē. Viens no faktoriem bija loģistikas piegāžu ķēžu lēnums vai sliktākajā gadījumā – pārtrūkšana. Vēl 2021. gada nogalē aizsākās energoresursu cenu pieaugums. 2022.gada lielākie izaicinājumi, protams, saistīti ar sekām, ko radīja kara sākums Ukrainā. Kara ietekmē radās trīs pamata problēmu grupas: materiālu (galvenokārt tērauda) pieejamība, enerģētiskā krīze un eksporta tirgi. Nenoliedzami, ka lielākās problēmas 2022.gada martā daudziem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem radās saistībā ar izejmateriālu pieejamību. Krievija tradicionāli bija bijusi lielākais tērauda izejmateriālu piegādātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas ražotāju auksti velmētā tērauda pircējiem Latvijā un citviet Eiropā jārēķinās, ka šai izejvielai tiek piemērota ievedmuita 19,8–26,2% apmērā, sekas – grūti prognozējamas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas komisija publicējusi oficiālu paziņojumu par pagaidu pasākumiem auksti velmētā tērauda un cauruļu importa ierobežošanai no Ķīnas un Krievijas. Tādējādi Ķīnas ražotājiem tiek piemērota ievedmuita 13,8% – 16% apmērā, savukārt Krievijai ievērojami augstāka: 19,8% – Magņitogorsk Iron&Steel Works, 25,4% – Severstaļ un 26,2% – pārējiem ražotājiem. Tas nozīmē, ka, piemēram, Krievijas kompānijas Severstaļ auksti velmētā tērauda cena pieaugs vairāk nekā par ceturtdaļu.

«Skaidrs, ka šāds Eiropas Komisijas lēmums ir sāpīgs sitiens tiem nozares uzņēmumiem, kuri pirkuši auksti velmēto tēraudu no Severstaļ un to izmantojuši kā izejvielu savu izstrādājumu ražošanā,» secina Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmumu asociācijas padomieks Andris Sekacis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Severstaļlat peļņa pērn – 4,6 miljoni eiro

Gunta Kursiša, 20.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Severstaļlat apgrozījums pērn bija 198 miljoni eiro – par 15% vairāk nekā 2012. gadā. Pieaugusi arī kompānijas peļņa, liecina Lursoft dati.

A/s Severstaļlat peļņa pērn bija 4,6 miljoni eiro iepretim 4,1 miljonam eiro, ko uzņēmums nopelnīja 2012. gadā.

Negatīvu iespaidu uz Eiropas tērauda tirgiem kopumā atstājušas negatīvas prognozes attiecībā uz eiro stabilitāti, zemas ekonomiskās perspektīvas un būtiskas valtūtas kursu svārstības. Taču, neņemot vērā tērauda patēriņa samazinājumu Centrālajā, Austrumu un Ziemeļeiropā un aktīvu koncerna konkurentu izvērstu pārdošanas kampaņu, 2013. gadā Severstaļlat koncerna uzņēmumu pārdošanas apjomi sasniedza 366 tūkstošus tonnu tērauda produktu – par 23% vairāk nekā 2012. gadā.

Koncerna pārdošanas apjomi Baltijā aizvadītajā gadā auga par 15% līdz 153 tūksošiem tonnu, savukārt pārdošanas apjoms Baltijas valstīs veidojis 42% no kopējā koncerna pārdošanas apjoma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Protekcionisma viļņi provocēs metāla cenu svārstības

Māris Ķirsons, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzētais tērauda cenu kāpums, neprognozējamās pieprasījuma svārstības, piedāvājuma un reālā tērauda patēriņa disbalanss nav tikai koronavīrusa pandēmijas sekas; iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi ASV, Eiropā un Krievijā globālajā tirgū raisīja produktu plūsmu pārdali, kas stimulēja cenu un pieprasījuma svārstības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs un Severstal izplatīšanas tīkla vadītājs Timurs Judičevs. Viņaprāt, tērauda tirgus atgriežas pagātnē.

Kā mainās tērauda tirgus?

Tērauda tirgus atgriežas pie pusotru gadsimtu vecā modeļa ar izteiktu teritoriālo dalījumu. Tolaik savstarpēji tirgojās kaimiņi, jo informācijas un preču apmaiņa lielos attālumos nebija tik ātra kā šodien. Pašlaik tirdzniecību ierobežo nodevas un kvotas, tādējādi daži piegādātāji nevar brīvi pārdot produktus reģionā, kur tie šobrīd ir pieprasīti. Tā rodas deficīts un cenu kāpums. Protams, tirdzniecības barjeras tiek radītas, lai aizsargātu vietējos (pašmāju) ražotājus vai patērētājus, pamatojoties uz viņu pieprasījumiem. Problēma ir tā, ka šādā situācijā nevar uzvarēt abas puses: aizsardzības pasākumi neizbēgami samazinās vai nu patērētāja, vai ražotāja peļņu. Ja samazinās importētāju un eksportētāju alternatīvās iespējas, patērētājam ilgtermiņā palielināsies izejvielu iepirkuma cena, bet ražotājam samazināsies pārdošanas cena. Kādam šie zaudējumi ir jākompensē, tāpēc galarezultāts parasti ir viens un tas pats: galaprodukta cenas pieaugums galapatērētājam – mums visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kompozītbetona tehnoloģija samazina CO2 izmešus līdz pat 70%

Jānis Ošlejs, "Primekss" ģenerāldirektors, 16.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja enerģētikas atkarība no Krievijas ir skaidra un Latvijas mērķis ir atteikties no Krievijas gāzes, tāpat kā naftas produktiem un elektroenerģijas, tad koksnes, metāla un citu materiālu iepirkumos Latvijai pagaidām nav skaidra valstiska rīcības plāna, tas tikai formējas.

Tā Dienas Bizness secināja pēc sarunas ar Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāju Daci Zīli.

Runājot konkrēti par Krieviju no Latvijas pozīcijām, mēs uz Krieviju esam eksportējuši 7% no kopējā eksporta, bet importējuši 9% no kopējā importa. Gan eksportā, gan importā 2021. gada nogalē strauji pieauga eksporta apjoms, kas skaidrojams ar materiālu cenas inflāciju. Proti, apjomi tonnās paliek tie paši, bet naudas ziņā izmaiņas ir būtiskas. Importa struktūrā kopumā Krievija veido 9%, Baltkrievija – 2,4%, bet Ukraina – 1,2%.

Būvniecībā ārkārtas situācija 

Būvniecības nozare līdzīgu situāciju kā šobrīd ir pieredzējusi jau pirms 11 gadiem,...

Topa importa prece no Krievijas ir minerālie produkti, kas veido 35% no visa importa, kur lielākā daļa ir dabasgāze. Pēc tam seko dzelzs un tērauds, koks un koka izstrādājumi, kā arī mēslošanas līdzekļi.

“Mūsu enerģētiskā atkarība no Krievijas vēl aizvien ir liela. Salīdzinājumam – 2021. gadā aptuveni 2/3 no visiem energoresursiem, kas nepieciešami Latvijai, esam importējuši no Krievijas. Jāteic, viņu eksporta struktūrā tas veido aptuveni 1%,” minerālo produktu importu no Krievijas komentē D. Zīle.

Kad bitumens vairāk nekā divreiz dārgāks 

Ceļu būvē ir svarīgi jau tuvāko pāris nedēļu laikā tikt skaidrībā par...

Metāls – vai risinājums būs Turcija?

Tikai no Krievijas importējam dzelzs un tērauda izstrādājumus par 459 miljoniem eiro, liecina 2021. gada dati. Ļoti daudz no Krievijas ievedam dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumus – par 187 miljoniem eiro 2021. gadā. Krievija vēsturiski ir bijusi dzelzs un tērauda izstrādājumu lielākā eksportētāja uz Latviju, turklāt 2021. gadā salīdzinoši ar pēdējiem pieciem gadiem ir prāvs šo izstrādājumu piegādes pieaugums. Pie provizoriskiem problēmas risinājumiem pieder dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas, kur atrodas lielas metāla kausēšanas rūpnīcas, turklāt uz Turciju pērn esam izveduši metāllūžņus par 181 miljonu eiro, liecina Latvijas eksporta statistika. Šobrīd dzelzs un tērauda izstrādājumu imports no Turcijas ir mazāks par 30 miljoniem eiro gadā, kas veido vien 8% no tā, ko Latvija importē no Krievijas. Turcija ir lielākais metāllūžņu noieta tirgus pēdējos 10 gados, un galvenais piegādātājs ir uzņēmums SIA Tolmets.

Ir skaidrs, ka uzņēmumi atsevišķi nevar nopirkt veselu kuģi ar armatūru, līdz ar to būtu nepieciešams kopējs iepirkums, un viens no variantiem ir, ka šādu iepirkumu koordinē Latvijas valsts. “Es šobrīd par kopēju iniciatīvu – iegādāties materiālus centralizēti – neesmu dzirdējusi, bet tas nenozīmē, ka risinājuma projektu līmenī nav vispār. Arī mūsu ministrijā ir Būvniecības politikas departaments, kas tāpat meklē risinājumus. Jāatzīst, ka Turcija ir viena no valstīm, kas patiešām ir satraukusies par pārtikas jautājumiem – gan par kviešiem, gan arī par saulespuķu eļļu. Mums ir rapšu eļļa, kas ir iespējamā alternatīva. Pilnīgi iespējams, ka interešu saskarsmes punktu ir vairāk, nekā mēs uzreiz varam iedomāties, tādēļ perspektīvā Turcija kā viena no metāla piegādātājām varētu būt liela Latvijas sadarbības partnere. Pieņemu, ka ir iespējams ar Turciju slēgt kādus sadraudzības līgumus, kas garantētu mūsu iespējas produkciju saņemt,” Dienas Biznesam pauž D. Zīle.

Visu rakstu lasiet 22.marta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējās bankas peļņas rādītāju uzlabo, samazinot izdevumus; ieņēmumi aug lēni, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gada laikā Latvijā strādājošo kredītiestāžu kopējā peļņa augusi par ceturtdaļu. Straujāk ienākumus spējušas palielināt bankas, kas apkolpo nerezidentus. Vairāku lielo vietējā tirgū strādājošo banku peļņa sarukusi, savukārt mazākie tirgus spēlētāji ieņēmumus audzējuši vairākkārtīgi.

Procenti aug lēni

Šā gada pirmajā pusgadā bankas nopelnījušas gandrīz 220 miljonus eiro, kas ir par ceturtdaļu vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati. Pirmajā pusgadā banku procentu ienākumi ir pieauguši par 11,5%, bet komisijas ienākumi – par 3,1%, savukārt izdevumi uzkrājumiem samazinājušies par 15,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brexit «efekts»: British Steel jau trešdien varētu piedzīvot maksātnespēju

LETA--DPA, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā otrais lielākais tērauda ražotājs «British Steel» jau trešdien varētu piedzīvot maksātnespēju, ja nesaņems valdības aizdevumu, pirmdienas vakarā vēstīja britu raidsabiedrība «Sky News», atsaucoties uz anonīmiem avotiem.

Anonīmi avoti, kas pārzinot situāciju, «Sky News» atklāja, ka «British Steel», uzņēmuma kreditori un valdība gatavojas nenovēršamai maksātnespējai. Ja līdz trešdienai netiks panākta vienošanas, konsultanti no kompānijas EY tiks iecelti par administratoriem.

Tērauda ražotājs, kas pieder privātā kapitāla uzņēmumam «Greybull», šomēnes saņēma 120 miljonu Lielbritānijas mārciņu (137 miljonu eiro) aizdevumu no valdības, lai palīdzētu kompānijai veikt maksājumu Eiropas Savienībai par oglekļa dioksīda izmešiem.

«Sky News» pirmdien vēstīja, ka kompānija sākotnēji lūgusi valdībai ārkārtas finanšu palīdzību 75 miljonu mārciņu apmērā, bet vēlāk šī summa samazināta līdz 30 miljoniem eiro, tomēr ir maz ticams, ka vienošanās tiks panākta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ThyssenKrupp un Tata vienojas par Eiropas tēraudrūpniecības biznesu apvienošanu

LETA, 02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas rūpniecības un tērauda koncerns «ThyssenKrupp» paziņojis, ka beidzot panācis vienošanos ar Indijas tērauda kompāniju «Tata Steel» par tēraudrūpniecības biznesu apvienošanu, lai izveidotu Eiropā otro lielāko tērauda ražotāju.

Darbības apvienošanai «ThyssenKrupp» un «Tata» izveidos kopuzņēmumu «ThyssenKrupp Tata Steel», kas būs reģistrēts Nīderlandē un kurā katram no dibinātājiem piederēs 50% akciju.

Šis uzņēmums būs otrs lielākais tērauda ražotājs Eiropā pēc «ArcelorMittal».

Konkurences regulatoriem Eiropas Savienībā un citās jurisdikcijās gan vēl nepieciešams apstiprināt šo darījumu, norāda «ThyssenKrupp».

Abi uzņēmumi cer, ka šis apvienošanās darījumus, kura noslēgšana prasījusi divus gadus, radīs gada ietaupījumus aptuveni 400 līdz 500 miljonu eiro apmērā.

Plānots, ka jaunajam kopuzņēmumam būs 48 000 darbinieku 34 ražotnēs, bet tā tirdzniecības apjoms veidos aptuveni 15 miljardus dolāru un tas ražos 21 miljonu tonnu tērauda gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru