Vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki paziņojuši par sabiedriskās izmeklēšanas iniciatīvas grupas Atklātību par Citadeli izveidi, uzskatot, ka slepenība, kādā norit bankas Citadele pārdošana, nav pieļaujama un draud ar Latvijas nodokļu maksātāju naudas neprasmīgu izlietojumu vai pat, iespējams, apzinātu pazaudēšanu.

«Patiesie apstākļi par bankas pārdošanas nosacījumiem un procesa gaitu no valdības puses tiek apzināti noklusēti, aizbildinoties ar slepenības zīmogu,» norādīts grupas paziņojumā, kas adresēts Valsts prezidentam, Saeimai, valdībai un Latvijas iedzīvotājiem.

«Mēs, Latvijas Republikas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji, kuru nauda savulaik tika ieguldīta Parex bankas pārņemšanā, uzskatām šādu valdības rīcību par nepieļaujamu,» uzsver iniciatīvas grupa, paužot aizdomas, ka bankas Citadele pārdošanas process slēpj plašākai sabiedrībai nezināmus politekonomisko interešu radītus zemūdens akmeņus, kas ar laiku var izrādīties liktenīgi ne tikai ieguldītās kopīgās naudas atgūšanā, bet visas valsts finanšu sistēmas stabilitātē.

Vienīgais, kas Citadeles pārdošanas procesā ir neskaidrs, – kādēļ tas tiek tik slikti izskaidrots.

Reputācija Citadeles pircējiem no ASV ir pārāk dārga, lai ar to riskētu salīdzinoši nelielā darījuma dēļ, par Ripplewood Holdings un to piesaistītajiem plašāk nezināmajiem investoriem saka uzņēmējs un investors Džerijs Virts.

Mūsu sarunas iemesls ir tāds, ka jūs it kā pazīstot ASV investorus no Ripplewood Holdings.

Kompānijas vadītāju Timu Kolinsu es zinu pēc viņa reputācijas Amerikas investoru un baņķieru vidē. Amerika ir liela zeme, un mēs neesam tik tuvu pazīstami. Tomēr viņš ir finanšu industrijā labi zināms cilvēks, un daudzu gadu gaitā viņš Ripplewood ir veicis ar Citadeli pēc būtības salīdzināmus investīciju darījumus, tikai daudz lielākā mērogā.

AS Citadeles banka (Citadele) pārdošanas cena ir līdz 150 miljoniem latu, atzina kādreizējais bankas vadošais darbinieks un pašreizējais Krievijas komercbankas M2M Private Bank vadītājs Roberts Idelsons.

Viņš skaidroja, ka bankas cena lielākoties veidojas, sasummējot tās kapitāla apjomu un iespējamo prēmiju.

Ņemot vērā visas problēmas, kas bijušas Latvijas banku sektorā un neskaidrību par ekonomikas un tirgus izaugsmes perspektīvām, pēc viņa aplēsēm, cena, par kuru var pārdot jebkuru banku Latvijā, ir viena tās kapitāla līdz pusotra kapitāla vērtībā. Tas esot atkarīgs no tā, cik banka ir pelnoša, kādos tirgos strādā un kādus klientus apkalpo.

Viņaprāt, Citadeles priekšrocība ir tā, ka visi sliktie kredīti no tās ir izņemti ārā un nav aktīvu, kas samazinātu pirkuma cenu, tāpēc viens no galvenajiem faktoriem būtu tās pelnītspēja nākotnē.

Ekspertu viedokļi par Citadeli: pārdošanas cena varētu būt augstāka un pārdošanas process nav pietiekami caurspīdīgs, taču pozitīvi vērtējama ASV ienākšana banku sektorā Latvijā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jauno investoru mērķis ir padarīt Citadeli par banku sektora nacionālo līderi, bet pēc tam – par reģionālo līderi, žurnālistiem solīja Ripplewood Advisors LLC izpilddirektors un dibinātājs Tims Kolinss, kurš pēc uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas kļūs par bankas Citadele padomes priekšsēdētāju. Banka sola turpināt finansēt uzņēmējus arī turpmāk, īpaši aktīvi strādājot ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Nozares ekspertu viedokļi ir atšķirīgi – jaunie investori varētu «ievest» ASV pieredzi, bet būtiskas izmaiņas nav gaidāmas, taču ap Citadeles pārdošanas procesu pēdējos mēnešus virmo arī dažādas baumas un spekulācijas, kam labu augsni deva nekomunicēšana ar sabiedrību par bankas pārdošanas procesu.

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Zviedrijas un Baltijas korporācijas pašlaik ekonomikā nesaskata nekādu pieprasījumu, tāpēc viņi arī neinvestē

«Ja viņi zinātu, ka gaida pieprasījums, viņi investētu, tomēr viņi nogaida, jo nav šādas paredzamības,» par korporatīvo investoru noskaņojumu DB saka Swedbank prezidents un izpilddirektors Mikaels Volfs. Intervijā viņš arī neslēpj, ka Swedbank kā banka gribētu no Latvijas valsts vienreiz dzirdēt skaidru nostāju, vai tā finanšu pakalpojumu biznesu nerezidentiem šeit grib vai negrib.

Nule kā Rīgā bija Eiropas Centrālās bankas Uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī, kas pēc pāris mēnešiem Latvijā sāks pārraudzīt arī Swedbank. Ko domājat par šiem regulatora jaunumiem?

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Pēc Citadeles iegādes ASV investoriem ir nodrošināta droša finanšu plūsma, un viņiem varētu būt interese arī par citu uzņēmumu iegādi Baltijā, piemēram, enerģētikas un telekomunikāciju nozarēs

Tā intervijā DB atzīst vadības un finanšu eksperts Nils Melngailis, kura vārds masu medijos Latvijā pēdējā laikā izskanējis mazāk, jo šobrīd viņš vairāk darbojas starptautiskā mērogā un, kā norādījuši konferences Reputāciju kari organizētāji, N. Melngailis konsultācijas sniedzis gan Grieķijas, gan Ukrainas valdībai. Jāatgādina, ka iepriekš N. Melngailis bija Lattelecom valdes priekšsēdētājs, kā arī Parex bankas vadītājs.

Laikā, kad jūs strādājāt Parex bankā un Lattelecom, jūsu vārds bieži izskanēja masu medijos, bet šobrīd ne tik daudz, tāpēc cilvēkiem interesē, ar ko šobrīd nodarbojaties? Kā jums pa šo laiku ir gājis?

Atšķirībā no banku virspeļņas solidaritātes maksājuma, kas ir terminēts laikā un nodrošinātu ienākumus tikai pāris gadus, Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais īpašais uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) režīms ir ilgtspējīgāks un nodrošinātu stabilus budžeta ieņēmumus ilgtermiņā, uzskata finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidro, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes īstenotās procentu likmju celšanas mērķis ir iegrožot inflāciju, tādējādi bremzējot ekonomisko aktivitāti. Latvijā inflācija beidzot sāk mazināties, gada inflācijai jūlijā sasniedzot 6,4%. Tā ir zemākā inflācija kopš 2021.gada beigām, un gada nogalē tā prognozēta 2-3% apmērā.

Tomēr tam ir blakus efekts - straujš banku peļņas kāpums, atzīst Ašeradens. Lai gan tā nav tikai Latvijai unikāla situācija, Ašeradena ieskatā skaidri redzams vietējo banku nespēja naudas cenas pieaugumu novadīt līdz noguldītājiem. Līdz ar to banku ievērojami lielāka peļņa tiek gūta, ļaujot kredītu likmēm augt straujāk par noguldījumu likmēm, nevis aktīvi kreditējot.

Cik murgaini Parex bankas glābšanas process sākās, tikpat nejēdzīgi tas arī turpinās, atbildīgajiem politiķiem sabiedrībai sniedzot ignorances paraugstundu.

Kopš brīža, kad sabruka Parex banka un valsts tās glābšanā iepludināja 1,7 miljardus eiro ir pagājuši jau gadi pieci. No pirmā brīža, kad kādreizējā Parex banka tika pārvērsta tās labajā daļā Citadelē un sliktajā daļā Revertā, atbildīgajām valsts amatpersonām bija skaidrs, ka Citadele būs jāpārdod privātam investoram, kas arī ir viens no veidiem, kā atgūt vismaz daļu no minētajiem 1,7 miljardiem eiro. Turklāt Eiropas Komisija, kā to nesen atzina ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, arī bija noteikusi bankas pārdošanas termiņu – 2014. gadu.

Kad 2014. gads jau iegājis otrajā pusē, Latvijas valdība slēgtās sēdēs sākusi drudžaini vētīt dažus iespējamos Citadeles pircējus. Pēc teju kriminālromāna cienīgiem gājieniem, bankas pircējiem piešķirot tādas iesaukas kā Baklažāns vai Kapri, it kā lai lēmuma pieņēmēji Ministru kabinetā varētu būt pilnībā neitrāli, nesen parādījies jauns pārsteigums. Valdības pārstāvji konfidenciāli vienojušies radīt ekskluzīvu izņēmumu vienam potenciālajam bankas pircējam – kādam ASV fondam Ripplewood Holdings, kurš jau mēneša laikā varētu iegādāties Citadeli par 113 miljoniem eiro. Kas tas par fondu, kāpēc tieši tas, ar ko pamatota tieši šāda bankas pārdošanas summa no politiķu puses, skaidrots netiek. Pareizāk sakot, sabiedrībai netiek skaidrots vispār nekas. Konfidenciāla valdības informācija, kā jau tas valstī ierasts, vienkārši kaut kur «noplūst», bet par Citadeles valsts akciju turēšanu atbildīgais ekonomikas ministrs no jebkādiem žurnālistu jautājumiem par šo tēmu mūk kā velns no krusta. Varbūt mukt ir arī iemesls. Kādreiz vismaz Delna un tai līdzīgi kantori brēca par vienam pircējam pakļautām privatizācijām, bet tagad viss ir klusu un mierīgi. Nav ne izsoles, kas ļautu noteikt labāko pārdošanas cenu, ne akciju piedāvājuma (IPO) sniegšanas biržā, kas ne vien būtu caurspīdīgs process, bet arī ļautu mazajiem vietējiem pensiju fondiem kļūt par bankas akciju īpašniekiem. Toties, kur gadījies, kur ne ir parādījies viens ekskluzīvs pircējs – ASV fonds, aiz kura teorētiski var stāvēt jebkas un kurš, visticamāk, būs tikai starpnieks, pēc laika Citadeli notirgojot citam pircējam un ar šo gājienu, loģiski, nopelnot. Šo meistarstiķi pilnīgas slepenības aizsegā ir nostrādājusi valdība, kurā diviem ministriem nav pielaides valsts noslēpumam un tie šādās valdības sēdēs nepiedalās, turklāt pašu sēdi, kā izskatās pēc publicētā sēdes protokola, ir vadījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

ASV investori Ripplewood Holdings vēlētos, lai bankas Citadeles tālākpārdošanas laika ierobežojums nav garāks par gadu, kamēr valdība vēlas, lai šis termiņš līgumā tiktu noteikts pieci gadi, trešdien LNT atzina Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība).

Premjere atzina, ka tālākpārdošanas laika ierobežojums ir viens no domstarpību objektiem, par kuru vēl notiek sarunas, proti, vai tas būs tuvāks investoru, vai arī valdības vēlmēm.

Politiķe atkārtoti uzsvēra, ka par bankai piesaistīto investoru reputāciju viņa nešaubās - tie visi būšot privātas personas no Amerikas kontinenta, kas nav aizslēpušās aiz ofšoriem un kuri bankas pārdošanas līgumā tiks ierakstīti kā tieši labuma guvēji.

Ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija/ Vienotība) otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka informācijas noplūde saistībā ar AS Citadele banka (Citadele) pārdošanas procesu bankas cenu samazināja par septiņiem miljoniem eiro.

Publicēts "Ārvalstu investīciju vides indekss 2023"- ikgadējs pētījums, kuru 2015. gadā iniciēja Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) profesors Arnis Sauka sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL).

Pētījums, kurā piedalās lielākie ārvalstu investori Latvijā, tiek veikts jau devīto gadu pēc kārtas. Tā mērķis ir sniegt konstruktīvus priekšlikumus politikas veidotājiem biznesa vides uzlabošanai, kas ir noderīgi kā ārvalstu investoriem, tā vietējiem uzņēmējiem.

Kā norāda pētījuma autors, SSE Riga profesors A. Sauka, ārvalstu investori nav vienīgais, bet ir ļoti būtisks Latvijas konkurētspējas dzinējspēks. Proti, ārvalstu investori (uzņēmumi ar vismaz 50% ārvalstu kapitālu un kuru apgrozījums pārsniedz 145,000.0 EUR), kas ir 1/9 no kopējā Latvijas uzņēmumu skaita, samaksā aptuveni 40% no kopējā nodokļu apjoma, t.sk. 27% no kopējā sociālā nodokļa, un nodarbina 21% no kopējā darbaspēka Latvijā (Lursoft, 2022 dati).

Valdība otrdien pēc vairāku stundu lemšanas ir akceptējusi ASV fonda Ripplewood Holdings izteikto bankas Citadele iegādes piedāvājumu, žurnālistus informēja valdības vadītāja Laimdota Straujuma (V), atsakoties pašlaik sniegt sīkāku informāciju par darījuma nosacījumiem.

Straujuma stāstīja, ka šo darījumu atbalsta arī otrs Citadeles dalībnieks - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Bankas pārdošanas līgums tikšot saskaņots tuvākajā laikā.

Ripplewood Holdings pārstāvis Tims Kolins atzina, ka pēc darījuma 25% Citadeles kapitāldaļu paliks ERAB īpašumā, 25% - Ripplewood Holdings, bet 50% - patlaban nenosauktiem investoriem. Pēc Kolina teiktā, nenosauktie investori nav saistīti ar Latviju.

Arī Straujuma darījuma detaļas neatklāja, bet piebilda, ka bankas investori - patiesie labuma guvēji - un darījuma summa tiks nosaukta drīzumā pēc līguma parakstīšanas, jo 30.septembris ir pēdējais datums, kad Eiropas Komisija vai nu akceptē darījumu, vai pārņem darījuma veikšanu savā ziņā.

Latvijas banku sektora šā gada izaicinājums ir iemācīties veidot biznesu bez lata, izmaiņas tirgū var nest arī valdības lēmumi par tālāko rīcību ar banku Citadele.

Par to, kā arī par pirmajām dienām pēc eiro ieviešanas intervijā DB stāsta Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Kādi ir pirmie secinājumi pēc eiro ieviešanas un kāda ir sākotnējā cilvēku aktivitāte?

Pagaidām aktivitāte ir tāda kā mēs cerējām, bet mazāka, nekā mēs baidījāmies.

Latvijas Bankas dati liecina, ka skaidrā naudā apgrozībā gada sākumā ir vairāk nekā 600 miljoni latu. Vai tas ir liels daudzums un vai ar tādu rēķinājāties iepriekš?

Tas ir liels apjoms, taču mēs ar to arī aptuveni rēķinājāmies. Ir skaidrs, ka diezgan daudz skaidras naudas joprojām ir apgrozībā.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.