Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2023.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,103 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 40,5%, bet skaidras naudas izņemšana - par 8,1%. 2021.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 6,683 miljardu eiro apmērā, bet skaidra nauda tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 35,4% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,2%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,5%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,4%, norēķini par izklaidi - 1,5%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1,2%, maksājumi aviokompānijām - 1,1%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piektdien izziņojuši pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, informē VNĪ.

Šajā ēkā kādreiz atradās Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris un šajā namā no 1837. līdz 1839. gadam operas diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. No 1988. līdz 2006. gadam šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle. Īpašuma lietošanas mērķis – kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Nomas tiesību izsole notiks 23.augustā. Pieteikšanās ir līdz 21.augustam.

Izsoles sākuma cena tiek noteikta 0,50 EUR/m²/ mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, n.ī. nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam, līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim (21.08.2018. pl. 17:00) , VNĪ kontā ir jāieskaita nodrošinājuma maksa EUR 10 000,- apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai, bet gadījumā, ja nomas tiesību pretendents, pēc nomas līguma nosūtīšanas, līgumu neparaksta vai iesniedz attiecīgu atteikumu, nodrošinājuma maksa šādam dalībniekam netiek atmaksāta.

Latvijā ar maksājumu kartēm 2022.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, kas ir par 26,3% vairāk nekā 2021.gadā, kad tika veikti norēķini 6,699 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Skaidra nauda 2022.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk salīdzinājumā ar 2021.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2020.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 49,4%, bet skaidras naudas izņemšana - par 7,8%. 2020.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 5,662 miljardu eiro apmērā, bet skaidras naudas izņemšana 4,743 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 37,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 41,7%, norēķini par vieglajām automašīnām - 6%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 2,8%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,4%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2%.

Latvijā hipotekārās kreditēšanas tirgus sakustējies un šā gada pirmajā pusgadā izsniegto hipotekāro kredītu skaits salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo pusgadu pieaudzis par 3%, bet izsniegto kredītu apjoms naudas izteiksmē pieaudzis par 8%, otrdien raksta laikraksts Diena.

Arī Dienas aptaujātās komercbankas norāda, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaitam ir tendence pieaugt. Īpaši liela interese kredītņēmējiem ir par valsts galvojuma programmu mājokļu iegādei, kuras ietvaros tiek galvota daļa no pirmās iemaksas, tādējādi būtiski samazinot tās apjomu. Aptaujātās komercbankas norāda, ka vidēji pirmā iemaksa hipotekārajiem kredītiem, kas tiek ņemti bez valsts galvojuma, ir 20% apmērā no pirkuma iegādes summas, savukārt ar valsts galvojumu - vidēji tā ir 6% apmērā no pirkuma iegādes summas. Te gan jābilst, ka pirmā iemaksa atkarīga gan no dzīvokļa atrašanās vietas, gan laika, kad tas celts, gan tā tehniskā stāvokļa un citiem parametriem.

Īres tirgus ir aktīvs visa gada garumā, bet īpaši «karsts» tas ir vasaras beigās, kad par īres dzīvokļiem vislielāko interesi izrāda studenti, kā arī tie, kas atgriežas Rīgā pēc atvaļinājuma perioda, stāsta «ARCO REAL ESTATE» īres nodaļas nekustamo īpašumu aģents Mārtiņš Miezītis, uzskatot, ka piedāvājums šajā laika posmā ir gaužām mazs.

«Dzīvokļu īpašnieku noteiktā neadekvāti augstā cena, nepietiekamais piedāvājums, dzīvokļu sliktais stāvoklis, vecmodīgais iekārtojums un sliktā atrašanās vieta ir tikai daži no faktoriem, kas īres meklētājiem uz savu iespējamo pagaidu mājokli liek raudzīties pesimistiski. Situācijā, kad pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, cilvēki joprojām nav gatavi pieņemt ātrus lēmumus,» ar saviem novērojumiem dalās speciālists.

Īres maksu var iedalīt vairākās cenu amplitūdās, un katrai no tām ir dažādas pazīmes. Piemēram, cenu kategorijā līdz 10 eiro par kvadrātmetru var izīrēt dzīvokli, kurā, visticamāk, būs nolietota iekšējā apdare, nefunkcionāls plānojums, liela, nepraktiska platība, kā arī vecmodīgs iekārtojums. Iespējams, ka arī pati ēka var būt sliktā tehniskā stāvoklī vai dzīvoklim tajā ir lieli komunālie maksājumi.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,531 miljarda eiro apmērā, kas ir par 14,6% vairāk nekā 2022.gada pirmajos sešos mēnešos, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Tostarp jūnijā norēķini ar maksājumu kartēm veikti 801,2 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada jūniju ir pieaugums par 8%.

Skaidra nauda 2023.gada pirmajos sešos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 2,516 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,2% vairāk salīdzinājumā ar 2022.gada pirmajiem sešiem mēnešiem, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 2,486 miljardu eiro apmērā.

Tostarp šogad jūnijā skaidra nauda ar maksājumu kartēm izņemta 447,6 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar 2022.gada jūniju ir pieaugums par 3,2%.

2023.gada pirmajos sešos mēnešos skaidras naudas izmaksas veidoja 35,7% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,4%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 2,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai, lai veicinātu kredītiestāžu spēju konstatēt aizdomīgus darījumus, tādējādi palīdzot cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, informē FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums nosaka, ka par aizdomīgu tiek uzskatīts tāds darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Tomēr tā kā NILLTFN likumā sniegtā aizdomīgā darījuma definīcija ir vispārīga, un citi normatīvie akti nesniedz sīkāku skaidrojumu vai konkrētas pazīmes aizdomīgu darījumu konstatēšanai, FKTK izstrādāja Ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai.

Šo ieteikumu mērķis ir veicināt aizdomīgu darījumu konstatēšanu kredītiestādēs, tajos ietvertas pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu. Pazīmes veidotas, lai kalpotu kā praktisks rīks kredītiestādēm, veicot klientu darījumu uzraudzību.

Tiem uzņēmējiem, kas nepadosies, būs daudz jāstrādā pie mārketinga, lai atgrieztos iepriekšējā gultnē, un visgrūtāk būs tiem, kam nav lojālo klientu un stipras komandas atbalsta.

"Ceturtdien ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa paziņojumā nebija norāžu uzņēmumiem – pakalpojumu sniedzējiem. Tas mulsināja, bet nepārsteidza, jo skaidrs, ka, ja šāds rīkojums neapkalpot klientus būtu bijis, valstij par to būtu jāuzņemas tūlītēja atbildība. Taču mēs sākām ievērot papildu piesardzības pasākumus – papildus dezinfekcija, cimdi, klientu apzvanīšana utt. Diemžēl ātri sapratām, ka varam no savas puses darīt maksimālo un būt atbildīgi, bet daudz klientu situāciju neuztver nopietni un neievēro likumus," biznesa portālam db.lv stāsta Dace Šrādere, skaistumkopšanas salona "Verdant Eco Spa" vadītāja.

Viņas gadījumā "punktiņš uz i" bija, kad uzzināja par kādas klientes bezatbildīgu rīcību. Uzņēmēja ir pārliecināta, ka komandai jābūt pirmajā vietā un nedrīkst riskēt ar tās veselību.

Nomas maksas A klases biroju ēkās Rīgā šobrīd svārstās no 12,5 līdz 25 eiro par kvadrātmetru (m2), taču šis cipars nebūt nav noteicošais, jo, lai izvēlētos izdevīgāko piedāvājumu, nomniekiem jāizvērtē arī virkne citu faktoru, liecina Dienas Biznesa veiktās aptaujas dati.

Pēdējo gadu laikā Latvijas galvaspilsētā būtiski aktivizējusies A klases biroju būvniecība - 2020. gadā ekspluatācijā nodota pēdējā no četrām biroju ēkām Jaunās Teikas projektā, Zunda Towers augstceltnes un biznesa centrs Origo One, bet šī gada vasarā noslēgusies biroju kompleksa Verde pirmās ēkas būvniecība. Plānots, ka nākamajā gadā ekspluatācijā tiks nodoti arī vairāki citi augstas klases biroji, kā rezultātā nomniekiem, lai izvēlētos viņiem piemērotākās telpas nomai, būs jāspēj izvērtēt plašs piedāvāto pakalpojumu klāsts.

Daudz nezināmo

Apkopojot informāciju par biroju nomas piedāvājumu Rīgā, DB aptaujāja deviņus A klases birojus galvaspilsētā, ko ekspluatācijā paredzēts nodot līdz 2023. gadam, - Novira Plaza, Verde, Gustavs, Elemental Skanste, Preses Nama kvartāls, New Hanza biroji, Jaunā Teika, Zunda Towers un Zeiss biroji, taču Gustavs un Jaunā Teika datus nesniedza, tādēļ secinājumi izdarīti, balstoties uz septiņu attīstītāju sniegto informāciju.

Vāgnera zālē nepieciešamos ieguldījumus būtu neiespējami atpelnīt pat 30 gados, aģentūrai LETA atzina aptaujātie kultūras un izklaides biznesā strādājošie nelielo koncertzāļu īpašnieki.

SIA «Rīgas koncertzāle» vadītājs Juris Millers aģentūrai LETA sacīja, ka izsolei par Vāgnera zāles nomas tiesībām nepieteiksies, jo, viņaprāt, nepieciešamās privātās investīcijas šajā objektā nekad neatmaksāsies.

«Esmu šo objektu apskatījis, kā arī iepazinos ar izsoles noteikumiem. No tā secināju, ka investīcijas nekad neatmaksāsies. Ēkā esošajā teātra zālē, kurā patlaban ir izbūvēti starpstāvi, maksimāli iespējamais skatītāju vietu skaits ir 250. Ar šādu vietu skaitu zālei 30 gadu laikā katru dienu būtu jānodrošina 15 000 līdz 20 000 eiro ieņēmumi jeb 2000 eiro tīrā peļņa, lai ieguldījumi pēc 30 gadiem būtu pa nullēm. Tas nav reāli,» sacīja Millers.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkos atkārtotu vēsturiskā Vāgnera nama nomas tiesību izsoli, saglabājot iepriekšējos noteikumus, informē VNĪ.

Augusta sākumā izsludinātās vēsturiskā Vāgnera nama izsoles laikā ēku apskatīja vairāki pretendenti, taču līdz publiski noteiktajam termiņam, proti 21. augustam, pretendentu pieteikumi nav saņemti. Tādēļ VNĪ izsoli rīkos atkārtoti, saglabājot esošos nosacījumus, ko uzliek ēkas kultūrvēsturiskais statuss un noteiktais pielietojuma mērķis – kultūras funkciju nodrošināšanai.

«Valsts budžeta iespējas ir ierobežotas, tāpēc ne visu varam attīstīt par valsts naudu. Vēsturiskais Vāgnera nams nevar gaidīt - ir vajadzīgs risinājums. Lai arī pirmajā izsolē pretendents nepieteicās, interese par nama nomāšanu joprojām ir. Atkārtotu izsoļu rīkošana ir normāla prakse, piemēram, nesen ar otro izsoli tika pārdots Šķirotavas cietums. Nomas maksa ir ļoti samērīga un neskatoties uz prasību ēkā investēt, ceram atrast tirgus dalībniekus, kas novērtēs šīs ēkas potenciālu,» skaidro Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām atbalstam varētu piešķirt 50 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem tirdzniecības un sporta centriem un kultūras, atpūtas un izklaides vietām.

Šo noteikumu mērķis ir atbalstīt nodokļu maksātājus, kuru īpašumā ir tirdzniecības centri un kuru īpašumā vai tiesiskajā valdījumā un nomniekiem to īpašumā, pārvaldībā vai nomā ir esoši sporta centri un kultūras, atpūtas un izklaides vietas, jo līdz šim piedāvātie krīzes atbalsta instrumenti tos sasniedza tikai daļēji, jo atbalsta mehānismi tika balstīti uz uzņēmumā strādājošo principa.

Atbalsts ir paredzēts apgrozījuma krituma kompensācijai, lai segtu operacionālās izmaksas - komunālie maksājumi, tai skaitā elektrības, ūdens un siltuma apgāde, nekustamā īpašuma nomas, saistību maksājumus, ārpakalpojumu izmaksas. Ar saistību maksājumiem tiek saprasti kredītmaksājumi, procentu maksājumi, kā arī līzingmaksājumi, savukārt ar ārpakalpojumu izmaksām tiek saprasti grāmatvedības pakalpojumi, apsaimniekošanas pakalpojumi, kā arī dažādu sistēmu uzturēšanas pakalpojumi, piemēram, ventilācijas, gāzes, signalizācijas, uzturēšanas sistēmu.

Uzņēmumi, kuri nodrošina ēdināšanu mācību iestādēs, vērsīsies pie Ministru prezidenta un valdības ar aicinājumu sniegt atbalstu saistībā ar ārkārtas situāciju valstī un mācību iestāžu slēgšanu, informē Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācija.

"Ja ēdināšanas uzņēmumi nesaņems reālu valsts atbalstu, beidzoties ārkārtas situācijai, mācību iestādēs, visticamāk, ilgāku laiku nebūs iespējams organizēt ēdināšanu, jo gluži vienkārši mēs visi būsim bankrotējuši," norāda Izglītības iestāžu ēdinātāju asociācijas valdes locekle Silvija Miniča.

"Visus tos līdzekļus, kas valsts un pašvaldību budžetos bija plānoti izglītojamo ēdināšanai, patlaban vajadzētu novirzīt izglītības iestāžu ēdināšanas uzņēmumu glābšanai," pauž asociācijas vadītāja.

Patlaban visiem izglītības iestāžu ēdinātājiem uzņēmējdarbība ir apturēta par 80 līdz pat 100%. Uzņēmumi veic pārstrukturizēšanu, pārtrauc sadarbību ar piegādātājiem un uzsaka darbu saviem darbiniekiem.

Populārākais priekšstats par nekustamā īpašuma investīciju ir: iegādāšos to un izīrēšu un, kad vēlēšos, pārdošu un gūšu labus ienākumus

«Par sliktu bankas depozītiem šobrīd spēlē ļoti zemās procentlikmes. Bet, kā jau jebkuros ieguldījumu veidos, arī investīcija nekustamajā īpašumā līdzi sev nes gan izdevumus, gan riskus. Izdevumu sadaļā ietilpst pastāvīgās izmaksas – nekustamā īpašuma nodoklis, komunālie maksājumi, kuriem pēdējos gados ir tendence pieaugt. Spilgts piemērs ir PVN likmes piemērošana apsaimniekošanas maksai. Ja no īpašuma izīrēšanas tiek gūts ienākums, tad izdevumu daļā ietilpst arī ienākuma nodokļa nomaksa un nolietojums. Vēl būtu jārēķina arī apdrošināšana,» skaidro Pillar Management izpilddirektora vietnieks Raits Kite. Viņš zina teikt – kaut arī īpašumu īres tirgus aktivitāte Rīgā pēdējos piecos gados ir stipri augusi, riskam iekulties pamatīgos zaudējumos vajadzētu būt iemeslam, lai tomēr rūpīgi izsvērtu šādu soli. Galvenais no riskiem esot novecojušais dzīvojamo telpu īres likums, kurš daudz tiesību paredz īrniekam, bet saimniekam strīdu vai nemaksāšanas gadījumā ir vien iespēja vērsties tiesā, lai savu īpašumu atbrīvotu. Jauna likuma izstrāde ir procesā, taču denacionalizēto namu īrnieku jautājums liekot domāt, ka situācija tik drīz netiks sakārtota.

Nav daudz tādu, kas zinās, ka mūsu pilsētas lepnums un īpašā iezīme – Rīgā plaši pārstāvētais jūgendstils atrodams arī Ķīpsalā. Elegantā ēka Ogļu ielā 30 ir viena no interesantākajām un ekskluzīvākajām, taču retajām pēdējos gados atjaunotajām jūgendstila ēkām Daugavas kreisajā krastā.

Tā ir vienīgā jūgendstila mūra ēka Ķīpsalā, turklāt ar autentiski atjaunotu galvenās fasādes veidolu. Jūgendstila ziedu laiku lakoniskā, taču piemīlīgā celtne ir saglabājusi vēsturisko ielas fasādes arhitektūru un interjera dekoratīvos elementus – rozetes, kāpņu margu rakstus, slīpētos logu stiklus un griestu rotājumus. Atjaunotā mūra ēka celta pagājušā gadsimta sākumā pēc izcilā latviešu arhitekta Mārtiņa Ņukšas projekta, kurš bijis gan galvenais arhitekts Sevastopolē, gan strādājis kā Marseļas galvenā arhitekta palīgs, pēcāk bijis arī Latvijas diplomātiskais sūtnis daudzās Eiropas valstīs. Traģiski gājis bojā padomju represiju laikā, bet viņa arhitekta veikums arī šodien saglabājies kopumā astoņos jūgendstilā projektētos Rīgas dzīvojamos namos.

Lai visas viesnīcas saņemtu atbalstu Covid-19 pandēmijā, kā arī lai pietiktu izdzīvošanai līdz nākamā gada aktīvajai tūrisma sezonai, 4,7 miljoni eiro no valsts ir par maz, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste.

Viņa atzina, ka viesnīcas ar valdības šodien pieņemto lēmumu var būt apmierinātas tikai daļēji. Pozitīvi esot tas, ka atbalstu varēs saņemt arī uzņēmumi, kas dibināti pēc 2019.gada jūnija, taču ir skaidrs, ka atbalstam paredzētais finansējums ir par mazu, lai tas pietiktu līdz nākamā gada jūnijam vai vismaz izdzīvotu līdz nākamajai tūrisma sezonai.

Graikste norādīja, ka sākotnējais atbalsta mērķis ir subsīdijas darba algām, bet, "pateicoties" valsts noteiktajiem kritērijiem, to saņēma daudz mazāks skaits uzņēmumu nekā tika plānots.

Kā uzsvēra asociācijas izpilddirektore, patlaban pietrūkst informācija un pārliecība par atbalstu pēc 31.decembra. Lai "pārziemotu" visa tūrisma nozare, pēc iespējas vajadzētu atjaunot maksātnespējas moratoriju.

Teju puse (46%) Latvijas mājsaimniecību šogad plāno doties ceļojumā, tomēr izpētot ceļojumu finansēšanas avotus, atklājas, ka līdzekļi tiek rasti ne tikai no ikmēneša ienākumiem un iepriekš izveidotiem uzkrājumiem, bet arī laicīgi nenokārtojot maksājumus – ceturtdaļai (26%) ceļotāju no Latvijas uz ārzemēm ir savlaicīgi nenokārtotas parādsaistības, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja.

Šādi aptaujas rezultāti liecina, ka maksājumu kavēšana ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes jautājums. Kopumā atpūtas braucienus uz ārvalstīm šogad ieplānojuši 40% iedzīvotāju, tomēr arī savas valsts apceļošana atvaļinājuma laikā ir gana populāra – piektdaļa atzīst, ka brīvdienas baudīs, iepazīstot Latviju. Interesanti, ka visa veida ārvalstu ceļojumu plānus kopumā biežāk kaldina pilsētnieki. Rīdzinieki izceļas ar vēlmi iepazīt Eiropas valstis ārpus Baltijas (šādu ceļojuma galamērķi min 30% galvaspilsētas iedzīvotāju), savukārt mazpilsētās dzīvojošie biežāk lūkojas Lietuvas un Igaunijas virzienā.

Iepazīstoties ar ceļojuma finansējuma avotiem, atzīstams, ka iedzīvotāji teju vienlīdz bieži paļaujas uz ikmēneša ienākumiem un atvaļinājuma naudu (min 52% aptaujāto), kā arī iepriekš izveidotiem uzkrājumiem (51%). Savukārt katram desmitajam ceļojumu pilnībā vai daļēji apmaksā kāds cits, bet tikai 5% vajadzīgo naudu vai daļu no tās aizņemas.

Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA), Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) nosūtījusi vēstuli tiesībsargam Jurim Jansonam, norādot uz valdības nevienlīdzīgo attieksmi pret nozari, kā arī nabadzības risku, kam ārkārtas lēmuma dēļ būs pakļautas nozarē strādājošās sievietes.

Asociācijas aicināja Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministri Ilzi Viņķeli steidzamības kārtā sēsties pie sarunu galda ar nozari, tādā veidā izrādot cieņu un empātiju pret nozarē strādājošajiem un meklējot risinājumus nozares krīzei. Neskatoties uz nozarē lielo darbinieku skaitu, uz sarunu piekrita tikai veselības ministre, ar kuru neizveidojās dialogs.

Valdības lēmums ietekmē tūkstošiem nozarē strādājošo cilvēku, kas paliek bez iztikas līdzekļiem, kā arī tas mērķtiecīgi iedzen nozari atpakaļ ēnu ekonomikā, pret ko pašregulācijas ceļā asociācijas pēdējos gados bija iestājušas. “Tā ir nevienlīdzīga un netaisnīga attieksme pret nozari, salīdzinot ar citiem valdības pieņemtajiem ierobežojumiem. Nozarē strādā tūkstošiem sievietes no dažādiem reģioniem, tostarp daļa vientuļās mātes, kuras ilgstoši lēmuma dēļ paliek bez iztikas līdzekļiem un sociālā atbalsta, jo galvenokārt ir patentmaksātājas, kas nozīmē, ka varēs saņemt tikai 330 eiro dīkstāves pabalstā, savukārt uz bezdarbnieka pabalstu nemaz nevar pretendēt. Līdz ar to viņas ir pakļautas nabadzības riskam. Tie nav ierobežojumi, bet ir profesionālās darbības aizliegums. Mūsuprāt, ir skartas cilvēktiesības - liegta iespēja gūt ienākumus, lai izdzīvotu,” norāda Sabīne Ulberte, Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas prezidente.

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.

Liepājas domes deputāti atbalstījuši vairāk nekā 15 tūkstošus latu lielu finansiālu dotāciju sporta klubam Liepājas metalurgs.

Līdzekļi piešķirti no pašvaldības budžeta rezerves fonda līdzekļiem Liepājas domes Sporta pārvaldei, kura kontrolēs līdzekļu izlietojumu. Tie paredzēti sporta programmu īstenošanai šā gada jūnijā, lai nepieļautu 629 sporta skolas audzēkņu nodarbību pārtraukšanu futbolā un hokejā, tāpat par šiem līdzekļiem tiks nodrošināts 28 tehnisko darbinieku atalgojums četrās SK Liepājas metalurgs apsaimniekotajās sporta bāzēs. Tiks nodrošināta nepieciešamo saimniecisko līdzekļu iegāde un komunālie maksājumi par maiju.

Šī ir jau otrā reize, kad pašvaldība dotē SK Liepājas metalurgs. 16.maijā pilsētas domes sēdē tika skatīts jautājums par finansējuma piešķiršanu SK Liepājas metalurgs Jaunatnes sporta centram algu izmaksai treneriem. Deputāti nolēma maijā SK Liepājas metalurgs atvēlēt 18 943 latu lielu vienreizēju dotāciju, lai izmaksātu algas 22 treneriem– 13 futbola un 9 hokeja treneriem, tehniskajam personālam, kā arī lai finansētu sporta bāzu uzturēšanu.

Nozare turpina darboties sarežģīta regulējuma apstākļos. Atbalstu saņem regulāri apturēto uzņēmumu darbinieki, turpinās pieteikšanās uz apgrozāmo līdzekļu pabalstiem, ar nepacietību tiek gaidīts lēmums par nomas maksas atbalsta piešķiršanu.

Vienlaikus pieaug pircēju neapmierinātība ar sortimenta ierobežojumiem un valdības sadārdzināto aizliegto preču iegādes procedūru. Savukārt, uzņēmēji neapmierināti ar preču krājumu iesaldēšanu un aizliegumu nopelnīt tirdzniecības vietu saglabāšanai (komunālie maksājumi, noma).

Turpinoties ierobežojumiem preču tirdzniecības sortimentā un pagarinoties ēdināšanas un skaistumkopšanas pakalpojumu aizliegumam, krītas uzņēmēju ilgtspējas iespējas. Sākot ar oktobri samazinās mazumtirgotāju skaits, katru mēnesi kritumam dubultojoties pret iepriekšējo. Savukārt, ēdinātāju skaita kritums četrkāršojas ik mēnesi.

Pakalpojumu, tai skaitā skaistumkopšanas, uzņēmumu skaits samazinās vienmērīgi, kas iespējams skaidrojams ar vienkāršāku iespēju sniegt pakalpojumus privāti.

Restorānu biznesā pēc diviem sarežģītiem pandēmijas gadiem un jau vairāk nekā gadu ilgā Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ esam aizvien jaunu satricinājumu priekšā.

Straujais inflācijas kāpums un energoresursu cenas daļai no uzņēmējiem jau atkal licis izvērtēt savu tālāko darbību un iespējas.

Meklējot aizvien jaunus risinājumus ikdienas izmaksu optimizēšanā un vienlaikus paplašinot restorāna piedāvājumu un klientu skaitu, populāras kļuvušas tā saucamās mākoņvirtuves, kas joprojām ir jaunums Latvijas restorānu biznesā. Kamēr citi to uzskata par iespēju jaunajiem uzņēmējiem, pieredzējušie nozares pārstāvji mākoņvirtuves izmanto par platformu jaunu piedāvājumu un zīmolu attīstīšanai.

Kas ir mākoņvirtuve?

Mākoņvirtuves, dēvētas arī par spoku vai virtuālajām virtuvēm (cloud-kitchens, ghost-kitchens, virtual-kitchens), pagatavotās maltītes piedāvā tikai caur pasūtījumu tiešsaistē un attālināto piegādi. Tā kā nav jāmaksā augsta īre, jāiegādājas nekustamais īpašums, jāiegulda līdzekļi interjera dizainā, kā arī neveidojas lielākas darbaspēka izmaksas un, pateicoties mazākām telpām, arī komunālie maksājumi nav tik lieli, mākoņvirtuves var būt izmaksu ziņā efektīvākas, nekā klātienes restorāni. Šis ir veids, kā pārliecināties par savas biznesa idejas ilgtspēju, neieguldot lielus finanšu līdzekļus, bet sākotnēji visus resursus koncentrējot uz ēdienkartes izstrādi un kvalitatīvu maltīti.

Katram trešajam ceļotājam no Latvijas uz ārzemēm ir savlaicīgi nenokārtotas parādsaistības, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktā ceļotāju paradumu izpēte. Tas apstiprina, ka laikā nenokārtoti parādi ir ne tikai naudas, bet arī attieksmes jautājums, norāda bankas pārstāvji.

Puse Latvijas mājsaimniecību katru gadu atrod laiku un iespēju, lai īstenotu vēlēšanos doties tuvākā vai tālākā ceļojumā, taču, izpētot ceļojumu finansēšanas avotus, atklājas, ka līdzekļi ceļošanai tiek rasti ne tikai no uzkrājumiem un tekošajiem ienākumiem, bet arī uz laicīgi nenokārtotu saistību rēķina, noskaidrojies Swedbank pētījumā.

Bankas Privātpersonu finanšu institūts aptaujāja vairāk nekā 500 respondentu, ka šogad bija devušies vai plānoja doties salīdzinoši dārgākos ceļojumos uz ārzemēm, kuru laikā Latvijas iedzīvotāji iztērē vidēji desmit reizes lielāku summu nekā vietējā ceļojumā, liecina Centrālās Statistikas pārvaldes (CSP) dati. Kā ceļojuma finansējuma avoti visbiežāk tika nosaukti tekošie ienākumi, tostarp alga un atvaļinājuma nauda (48% aptaujāto), kā arī uzkrājumi (40%). 6% ceļojumam vajadzīgo naudu vai daļu no tās aizņemas vai pērk ceļojumu uz nomaksu.

Biroju telpu nomas tirgū 2017.gada ceturtajā ceturksnī pieprasījums joprojām pārsniedza piedāvājumu, šī tendence bija vērojama visa gada garumā, tāpēc kopējā aktivitāte šajā segmentā bija salīdzinoši zema, teikts nekustamo īpašumu kompānijas «Ober Haus» komercplatību tirgus pārskatā.

Daudzi potenciālie nomnieki joprojām nevar atrast telpas atbilstoši savām prasībām un tāpēc bieži vien lēmums jāatliek vai nākas samazināt prasības, norāda «Ober Haus». Kopējais brīvo telpu īpatsvars A un B klases ēkās 2017.gadā samazinājies un pietuvojies 4% rādītājam un daži iznomātāji jau ir nedaudz paaugstinājuši nomas maksas 0,5 eiro līdz viena eiro robežās vai plāno to darīt.

«Ober Haus» norāda, ka aizvadītā gada notikums bija jaunas biroju ēkas «Place Eleven» Sporta ielā 11 nodošana ekspluatācijā un līdz ar to brīdi bija iznomāti jau 90% tās telpu. Pārskatā norādīts, ka A un B klases biroju ēku segmentā situācija varētu nedaudz mainīties tikai līdz ar jauno biroju ēku nodošanai ekspluatācijā - tuvākie noslēgumam projekti ir biroju ēka Jaunajā Teikā un Z torņi Pārdaugavā.