Citas ziņas

Par krāpšanos ar azartspēlēm aiztur divus policistus un vairākus ārzemniekus

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

#Ir aizdomas par nelikumīgu darbību veikšanu ar spēļu automātiem, kā rezultātā, iespējams, izmantojot speciālu programmatūru, tiek mainīta spēles gaita.

Aizdomās par krāpšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās Iekšējās drošības birojs sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju aizturējis vairākas personas, tostarp Krievijas un Ukrainas pilsoņus un divas Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas, informē VP.

Minētās personas tiek turētas aizdomās par nelikumīgu darbību veikšanu ar spēļu automātiem, kā rezultātā, iespējams, izmantojot speciālu programmatūru, tiek mainīta spēles gaita, un tiek laimēti ievērojami naudas laimesti.

Personas tika aizturētas uzreiz pēc spēļu laimesta saņemšanas. Valsts policijas amatpersonas aizturētas ārpus dienesta pienākumu veikšanas laika.

Iekšējās drošības birojā ir uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta otrās daļas - par krāpšanu, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Personām piemērots aizdomās turētās personas statuss un drošības līdzeklis - apcietinājums.

Iekšējās drošības birojā tiek turpināta pirmstiesas izmeklēšana. Kriminālprocesa ietvaros tiks pārbaudīta personu iespējama saistība ar citiem noziedzīgiem nodarījumiem, tai skaitā krāpšanas epizodēm.

Iekšējās drošības birojs atgādina, ka nevienu personu nevar uzskatīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kamēr tās vaina nav pierādīta Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

Iekšējās drošības birojs ir iekšlietu ministra pārraudzībā esoša tiesībsargājoša iestāde, kuras funkcijas ir atklāt, izmeklēt un novērst noziedzīgus nodarījumus, kurus izdarījušas Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu (izņemot Drošības policiju) amatpersonas un darbinieki. Tāpat Iekšējās drošības birojs izmeklē ar vardarbību saistītus noziedzīgus nodarījumus, kurus, pildot dienesta pienākumus, izdarījušas Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm ieslodzījuma vietās, Ostas policijas, kā arī pašvaldības policijas darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēles vienmēr ir bijušas ir saistītas ar atkarības un labklājības riskiem. Tomēr, neskatoties uz to, ir nozīmīga sabiedrības daļa, kas izvēlas tās spēlēt regulāri. Ar azartspēlēm saistītos riskus visefektīvāk var mazināt valsts, sadarbojoties ar nozari. Tas nozīmē, ka azartspēlēm ir jābūt legalizētām un regulētām. Jo īpaši tas attiecas uz interneta vidi – interaktīvās azartspēles nav iespējams aizliegt.

Ja arī aizliegums tiek īstenots, spēlmaņi izmanto citu valstu interneta kazino vietnes. Balstoties uz kompānijas H2 Gambling Capital starptautisko pētījumu, Latvijā nelegālo interneta azartspēļu tirgus 2019. gadā bija 38% liels, kas atbilst 33 miljoniem eiro. Tiek aplēsts, ka no šīs summas valsts budžetā netika nomaksāti 7 miljoni eiro. Savukārt legālās nozares artava pagājušā gada valsts budžetā bija aptuveni 12 miljoni eiro.

Regulētas tiešsaistes azartspēles ir krietni labāks veids, kā apkarot nelegālo vietņu izplatību nekā interaktīvo azartspēļu aizliegums. Pretējā gadījumā spēlētāji dodas pie neregulētiem ārzemju operatoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Žīguram grūti atrast vārdus, kā nosaukt ķezu ap Sadales tīklu

Rūta Lapiņa, 08.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man ir grūti atrast vārdus, kā nosaukt to ķezu, kurā nokļuvuši «Sadales tīkla» darbinieki un vadītāji,» trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» sacīja «Sadales tīkla» māteskompānijas - Latvijas energokompānijas «Latvenergo» - valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Pēc elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļauju skandāla no amata atkāpies «Sadales tīkla» valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis, kā arī valdes loceklis un attīstības direktors Rolands Lūsveris, savukārt uzņēmums atstādinājis vēl četrus darbiniekus.

Ā. Žīgurs konferencē informēja, ka tuvākajās dienās plānots izsludināt atklātu konkursu uz vakantajiem valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka jaunajai uzņēmuma vadībai būs ļoti liels izaicinājums īstenot kompānijas efektivizācijas programmu, kas izstrādāta, līdzdarbojoties iepriekšējai vadībai, kas paredz efektivizēt kompānijas darbību, līdztekus ievērojami samazinot darbinieku skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā samazinājušies par 52% salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu un bija 70,424 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.'

Tostarp straujākais kritums šogad pirmajā pusgadā bijis ieņēmumiem no spēļu galdiem - par 62,3%.

2020.gada pirmajā pusgadā visvairāk ieņēmumu azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 45,732 miljonus eiro, kas ir par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 20,916 miljonu eiro apmērā, uzrādot kritumu par 17,6% salīdzinājumā ar 2019.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles veidoja 15,652 miljonus eiro, kas ir kritums par 13,4%, ieņēmumi no totalizatora - 5,006 miljonus eiro, kas ir par 29,8% mazāk, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 257,7 tūkstošus eiro, kas ir pieaugums par 33,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Rīgas enerģija, kura darbiniekiem prokuratūra uzrādījusi apsūdzības lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OI), prokuratūras paziņojumus medijiem uzskata par ķeršanos pie pēdējā salmiņa.

«29. janvārī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Gita Biezuma nosūtīja man vēstuli, kurā norādīts, ka man 2018. gada 11. oktobrī izsniegtā apsūdzība neatbilst Kriminālprocesa likuma 405. pantam. Citiem vārdiem sakot - tā ir nelikumīga! Šādos apstākļos, man nav saprotams, ar kādu motivāciju prokuratūra gandrīz četrus mēnešus vēlāk sniedz šādu publisku paziņojumu. Manuprāt, tas tiek darīts, lai uzturētu pie dzīvības absolūti nepamatoti iesākto kriminālprocesu, ar kura matreiāliem procesa virzītāji man aizlieguši iepazīstināt sabiedrību,» uzsver Rīgas enerģija valdes loceklis un līdzīpašnieks Pēteris Dzirkals, kurš ir viens no lietā apsūdzētajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK krimināllietās nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss

LETA, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietās par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām un stacijām nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss, apliecināja Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska.

Tāpat nevienai valsts amatpersonai nav piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Otrdien Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins paziņoja, ka lietās par krāpšanos ar OIK atļaujām un stacijām kriminālatbildība varētu iestāties vairākām valsts amatpersonām.

VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs komisijā skaidroja, ka ONAP visas ar OIK sistēmu izmeklējamās lietas ir sadalījusi trīs blokos.

Pirmajā blokā iekļautas lietas, kuras saistītas ar tā dēvētajām «konteineru shēmām». «Šīs lietas saistās ar to, ka uzņēmumi, kuri nebija sākuši reālu ražošanu, taču nevēlējās zaudēt OIK atļauju, uzstādīja pārvietojamās konteineru stacijas, lai formāli izpildītu prasības,» skaidroja Mundurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

EK noraida apgalvojumus par krāpšanos ar subsīdijām lauksaimniecībai

LETA--DPA, 05.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pirmdien aizstāvējusies pret apgalvojumiem, ka ievērojama daļa no Eiropas Savienības (ES) subsīdijām lauksaimniecībai nonāk politiķu un ietekmīgu cilvēku kabatās, sevišķi Austrumeiropā un Centrāleiropā.

Subsīdijas lauksaimniekiem ir lielākā ES izdevumu daļa - aptuveni 36% no bloka 2019.gada budžeta jeb 58,4 miljardi eiro.

Pēc izmeklēšanas vairāku mēnešu garumā laikraksts «The New York Times» svētdien ziņoja, ka tādā valstīs kā Ungārija un Čehija liela daļa no lauksaimniecībai paredzētajām subsīdijām nonāk pie varas esošo cilvēku kabatās vai arī viņi šo naudu izmanto savu politisko interešu aizsardzībai.

Taču EK šos apgalvojumus noraidīja, apgalvojot, ka laikraksts ir pārspīlējis, un uzsverot, ka tā dara visu iespējamo, lai cīnītos pret krāpšanos.

«2018.gadā saskaņā ar Eiropas Revīzijas palātu kļūdas koeficents tiešajos maksājumos bija zem 2%, kas uzskatāms par nenozīmīgu,» norādīja EK pārstāvis Daniels Rosario.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šodien Ministru kabinetā paredzēts skatīt konceptuālo ziņojumu par imigrācijas politiku, kurā tiek piedāvāti risinājumi saistībā ar migrāciju, kā arī ārvalstu investoru uzņemšanu.

Ārvalstu investoru piesaistē apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām pārmaiņu nebūs, bet attiecībā uz darbaspēku un studentiem gan varētu būt

Šodien Ministru kabinetā paredzēts skatīt konceptuālo ziņojumu par imigrācijas politiku, kurā tiek piedāvāti risinājumi saistībā ar migrāciju, kā arī ārvalstu investoru uzņemšanu. Lai arī tiek uzskatīts, ka no minēto jautājumu skatīšanas nav iespējams izvairīties, tomēr imigrācijas politika pirmsvēlēšanu gaisotnē var pārvērsties par instrumentu, ar kura palīdzību bruģēt ceļu uz nākamo Saeimu.

Ziņojuma autori piedāvā divus risinājuma variantus – neko nemainīt vai arī tomēr kaut ko darīt.

Ziņojumā secināts, ka no 1990. gada strauji mainījās Latvijas iedzīvotāju sociālais stāvoklis un, līdzīgi kā citās postsociālisma valstīs, strauji samazinājās dzimstība. Īsā laikā dzimušo bērnu skaits samazinājās uz pusi – no vairāk nekā 40 tūkstošiem jaundzimušo 1986.–1988. gadā līdz aptuveni 19 tūkstošiem 1996.–1999. gadā. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, dzimušo skaits saruka līdz desmit bērniem 1993. gadā un pat zem astoņu bērnu atzīmes 1997.–1998. gadā. Latvijas vecumpiramīdas īpatnības – zemā dzimstība un augstais vecāku cilvēku īpatsvars – nosaka, ka jau tuvākajos piecos gados mainīsies Latvijas darba tirgus jaunpienācēju skaits. Ar katru gadu samazināsies to jauno cilvēku skaits, kuri varēs papildināt Latvijas darba tirgu, bet pakāpeniski palielināsies to cilvēku skaits, kuri būs sasnieguši pensijas vecumu. Jāņem vērā, ka no jauniešiem liela daļa, iespējams, turpinās mācības vai emigrēs, līdz ar to viņu reālais skaits būs ievērojami mazāks. DB jau vēstīja par paradoksālu situāciju, kad joprojām ik dienu no Latvijas peļņā uz ārzemēm dodas viens autobuss ar cilvēkiem, tajā pašā laikā daudzu jomu uzņēmēji žēlojas par darbinieku trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pērn visvairāk darba atļaujas izniegtas Ukrainas pilsoņiem

Elīna Pankovska, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados ir palielinājies iznsiegto darba atļauju skaits Latvijā citu valstu pilsoņiem. Ja divus gadus atpakaļ tika izsniegti 4,8 tūkst. atļauju, tad pagājušā gadā kopumā to skaits bija vairāk nekā 7,68 tūkst., liecina Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) sniegtie dati DB.

Arī salīdzinot ar 2016. gadu, pērn ir izsniegts krietni vairāk darba atļauju citu valstu pilsoņiem. Proti, 2016. gadā tie bija nedaudz vairāk nekā seši tūkst. atļauju. Jāpiemin, ka, piemēram, 2012. gadā šādu atļauju skaits bija tikai 2,68 tūkst. Runājot par valstīm, kuru pilsoņiem visvairāk atļauju ir izsniegts, PMLP norāda, ka top trīs valstis pērn bija Ukraina (4029), Balkrievija (1230) un Krievija (1095). Tāpat sarakstā ir arī Indija, ASV, Filipīnas, Ķīna, Turcija, Kazahstāna un citas.

Savukārt pirmajā vietā, skatoties pēc nozarēm, ierindojas sauszemes un cauruļvadu transports (2952), datorprogramēšana, konsultēšana un saistītās darbības (741), citu transportlīdzekļu ražošana (364), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (318). Kā arī, piemēram ēdināšanas pakalpojumi, ēku būvniecība, vairumtirdzniecība, inženierbūvniecība, izglītība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Kaimiņš: Nevarēju vairāk runāt par OIK, jo atrados kamerā

Sandris Točs, speciāli DB, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Piecas dienas pēc manas pret Rasnaču vērstās runas es tiku arestēts. Nevis demisionēja Rasnačs, bet apcietināja Kaimiņu,» sarunā ar DB rezumē Latvijas Republikas Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš

Jūs aizturēja Saeimas sēdes sākumā. Kas bija tas, ko jūs nepateicāt?

Vispirms es izstāstīšu, ko es pateicu. Iepriekšējā Saeimas sēdē pirms manas aizturēšanas es uzkāpu tribīnē. Galvenā lieta man bija pateikt, ka tie, kas balsos «pret» Rasnača demisiju, atturēsies vai izraus savas kartes no balsošanas mašīnas, tie atbalsta maksātnespējas administratoru mafiju Latvijā. Tas bija ar piemēriem, kāpēc tas tā ir. Tad pēkšņi tajā Saeimas sēdē tika izsludināts pārtraukums līdz nākamās nedēļas trešdienai.

Varbūt tomēr atgādiniet, ko minējāt savā slavenajā runā?

Es pateicu zināmo faktu, ka tieslietu ministrs Rasnačs Facebook mierīgi lielās ar debiju supošanā tās dienas vakarā, kad tika nošauts Mārtiņš Bunkus, un neuzņemas nekādu - ne morālo, ne politisko atbildību. Neveic savus ministra pienākumus. Uzskata, ka viss ir labi. Šo runu jūs varat paskatīties manā Fb laika joslā 14.jūnijā, ja interesē. Taču es pieprasīju vēl vienu demisiju, kas ir, manuprāt, absolūti nepieciešama. Ašeradena kungam. Trīs mēnešus iepriekš, kad es 8.martā uzkāpu tribīnē, toreiz es teicu: Ašeradena kungs, es nebalsošu par jūsu demisiju, jo jūs no šīs tribīnes solījāt, ka OIK ir negodīgs nodoklis, kurš nedrīkst būt, un ka jūs atbildēsiet pēc lietas būtības, un ka šī lieta Latvijā tiks izbeigta. Šis slēptais OIK nodoklis. Ašeradena kungam bija trīs mēneši. Ir rakstīti kopā, ja es nemaldos, 19 pieprasījumi. Bet Saeimas pieprasījumu komisijā tie visi ir noraidīti. Ašeradena kungam nav bijis jāatbild uz šiem jautājumiem. Tā vietā Ašeradena kungs sasauca darba grupu ar 35 cilvēkiem par valsts naudu. Noīrēja ārpakalpojumu par valsts naudu, nedomāju, ka tas bija lētākais. Kas tā bija par firmu? Ernst&Young, man liekas. Tātad 35 cilvēki un Ernst&Young ies un pārbaudīs spēkstacijas. Rezultātā nupat Ašeradens iznāca un pateica: esam secinājuši, ka ar OIK neko nevar izdarīt, to nevar izbeigt, bet, redziet, mēs darba grupā esam baigi strādājuši. Nu mēs redzam arī, kā tika izvēlēts VID ģenerāldirektora amata kandidāts Skujiņš, kur vesela darba grupa, vesela komisija sēdēja. Arī ne par mazu valsts naudu. Bet Aldis Gobzems vienkārši piecpadsmit minūtes pasēdēja internetā. Un saraka visas šīs te shēmas, no kurienes nāk Skujiņš, Martinsona kungs un viss pārējais šajā sakarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ceturtdienas vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas - Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu, noskaidroja aģentūra LETA.

Neminot personu vārdus, KNAB paziņojumā presei raksta, ka pagājušā gada jūnijā sāktajā kriminālprocesā divas personas atzītas par aizdomās turētām par politiskās organizācijas nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kas izdarīta personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās, kā arī par krāpšanu, kas izdarīta personu grupā un lielā apmērā.

Tāpat vēl viena persona atzīta par aizdomās turēto par politiskās organizācijas nelikumīga finansējuma pieņemšanu lielā apmērā un par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā.

Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.

KNAB norāda, ka ir neatkarīga tiesībsargājošā iestāde, kas savā darbībā ievēro Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības un pienākumus. KNAB likums nepieļauj iejaukšanos iestādes darbā attiecībā uz lēmumiem, ko KNAB pieņem, pildot likumā noteiktās funkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra uzrādījusi apsūdzības SIA «Rīgas enerģija» un AS «Latvijas energoceltnieks» darbiniekiem lietā par iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.

Prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka pagājušā gada oktobrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra pie kriminālatbildības saukusi kāda uzņēmuma valdes locekļus par mēģinājumu ar viltu iegūt tiesības uz svešu mantu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās lielā apmērā.

Tāpat šī uzņēmuma valdes locekļi saukti pie kriminālatbildības par dokumentu, kas piešķir tiesības vai atbrīvo no pienākumiem, viltošanu un izmantošanu mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Prokuratūra šī uzņēmuma nosaukumu neatklāja, taču aģentūrai Zināms, ka apsūdzētas tiek divas personas, kas iespējamā nozieguma izdarīšanas brīdī ieņēma «Rīgas enerģijas» valdes locekļu amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Izsludina konkursus uz vakantajām vietām Sadales tīkla valdē

Rūta Lapiņa, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkls izsludinājis konkursus uz vakantajām valdes priekšsēdētāja/ izpilddirektora, kā arī valdes locekļa/ attīstības direktora amata vietām, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Starp galvenajiem pienākumiem ir minēts efektīvi un laicīgi nodrošināt «Sadales tīkla» sekmīgu darbību un attīstību, tās īstenošanas ietvaros pievēršot īpašu uzmanību ilgtspējai, rentabilitātei, likviditātei, konkurētspējai un drošībai; atbilstoši apstiprinātajai stratēģijai attīstīt «Sadales tīkla» saimniecisko, tehnisko, ekonomisko un sociālo darbību.

Valdes priekšsēdētājam būs jāatbild par «Sadales tīkla» valdes izvirzīto mērķu sasniegšanu, valdes uzdevumu izpildi uzņēmumā; jāvada, jāplāno un jākoordinē uzņēmuma darbs kopumā. Savukārt valdes loceklim jāatbild par stratēģisko aktīvu pārvaldību, tīkla attīstību, kapitālieguldījumu projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr reversā PVN maksāšanas kārtība ir efektīvs līdzeklis cīņai ar šī nodokļa krāpniekiem, tā tiks piemērota nozarēs, kur tā ieviesta.

To liecina Valdības sēdē izskatītais informatīvais ziņojums «Apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanas efektivitātes izvērtējums un tās turpmāka piemērošana». Tajā arī secināts, ka būtu ņemams vērā Eiropas Komisijas (EK) viedoklis, ka reverso PVN maksāšanas kārtību nav vēlams piemērot mazumtirdzniecības līmenī attiecībā uz precēm, kas var būt paredzētas privātajam patēriņam. Ir risks, ka krāpšanās pārvietosies tālāk pa piegādes ķēdi, ko varētu būt grūtāk kontrolēt. Reversā PVN maksāšanas kārtība nozīmē to, ka darījumos ar PVN apliekamām personām pircējs pārdevējam samaksā tikai par preci vai pakalpojumu, bet PVN samaksā (parasti tikai aprēķina) valstij. PVN daļa līdz krāpniekiem tādējādi nemaz nenonāk. Savukārt parastā PVN maksāšanas kārtībā pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan atbilstošu PVN, bet pārdevējs veic (izkrāpšanas gadījumā – neveic) norēķinus ar valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Eiropas Savienības (ES) fondiem pagājušajā gadā izkrāpts 371 miljons eiro, teikts ES Pretkorupcijas biroja (OLAF) ikgadējā ziņojumā. Birojs norādījis, ka ES būtu jācenšas atgūt šos līdzekļus. OLAF izmeklē krāpšanos ar ES fondiem tādās jomās kā pētniecība, subsīdijas lauksaimniekiem un atbalsts trūcīgajiem reģioniem. "Mūsu darbs rada izmaiņas. Mēs aizsargājam ne tikai ES finanšu intereses, bet arī eiropiešu veselību un labklājību," norādīja OLAFvadītājs Ville Itala. OLAF identificējis vairākas tendences līdzekļu ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp viltus uzņēmumu izmantošanu, krāpšanos ar atbalstu lauksaimniecībai, novadot ES līdzekļus ārpus bloka, un starptautiskas noziedzības shēmas, lai izvairītos no muitas nodevām. Kā piemēru birojs minēja gadījumu Itālijā, kad organizētās noziedzības grupējums izkrāpis līdzekļus, kas bija paredzēti bēgļu centriem Itālijā. Izmeklēšanā atklājās, ka projekta organizatori sniedza nepatiesu informāciju par pārtikas izlietojumu bēgļu centros, kur migranti bieži atstāti badā vai ēdināti ar apšaubāmas kvalitātes pārtiku. 2017.gadā OLAF konstatēja, ka no ES fondiem izkrāpti trīs miljardi eiro, krāpniekiem izvairoties no muitas nodevu un nodokļu maksāšanas, izmantojot nepareizas muitas vērtības deklarācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ņemot vērā nepieciešamās diskusijas par atsevišķām sarakstā esošajām profesijām, valdība atlika lemšanu par kvalificēta darbaspēka piesaisti no ārzemēm atsevišķās jomās.

Ministru kabinets šodien atlika lemšanu par kvalificēta darbaspēka piesaisti no ārzemēm atsevišķās jomās, ņemot vērā, ka vēl nepieciešamas diskusijas par atsevišķām sarakstā esošajām profesijām.

Minētie jautājumi tiks pārrunāti tad, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atgriezīsies no vizītes Korejā.

Ekonomikas ministrija (EM) otrdien izskatīšanai valdībā bija iesniegusi rīkojuma projektu par profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.

Tas paredz noteikt, ka ārvalstu darbaspēku varēs piesaistīt 237 profesijās tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augsti kvalificētus ārzemju speciālistus varēs piesaistīt ar atvieglotiem nosacījumiem

Rūta Lapiņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja atvieglotu nosacījumu piemērošanu augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm, informē Ekonomikas minsitrijas Sabiedrisko attiecību daļa.

Tie paredz, ka gadījumā, ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1.5 vietā). Ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).

Profesiju saraksts, uz kuru atvieglojumi attieksies, veidots izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu (darba devēju aptauja); prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Azartspēļu rīkotāji gatavi ar Rīgas pašvaldību tiesāties Eiropas līmenī

LETA, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Rīgas pašvaldības lēmumu Rīgas vēsturiskajā centrā aizliegt 42 azartspēļu zāles azartspēļu rīkotāji ir gatavi ar pašvaldību tiesāties līdz pat Eiropas tiesu līmenim, šodien Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejā paziņoja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) vadītājs Ģirts Ludeks.

Komitejas sēdē 14.jūnijā atkal tika spriests par turpmāko azartspēļu likteni Rīgā. Tā kā pērn rudenī Rīgas dome jau pieņēma lēmumu par 42 spēļu zāļu likvidēšanu Rīgas vēsturiskajā centrā, ziņojumu sāka domes Juridiskās pārvaldes vadītājs Jānis Liepiņš. Viņš pastāstīja, ka patlaban tiesā atrodas 40 lietas pret pašvaldību, kas saistītas ar šo lēmumu. «Divas lietas ir apvienotas un viena izbeigta pēc paša iesniedzēja lēmuma. Pirmajā instancē ir izskatītas jau 25 lietas un 13 no tām spriedumi ir par labu pašvaldībai. Sešas lietas ir nonākušas līdz apgabaltiesai,» sacīja Liepiņš.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāve Ilze Purmale pastāstīja, ka patlaban pēc objekta statusa un atrašanās vietas atbilstošas Rīgas teritorijas plānojumam no 2006.-2018.gadam ir 108 spēļu zāles. 93 no tām atbilst objekta statusam, bet 15 esošās zāles jau tagad neatbilst objekta statusam. Taču balstoties uz pirmo Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030.gadam redakciju, nākotnē atbilstošas būs vien 36 zāles, jo jaunajā plānojumā spēļu zāles būs atļauts izvietot tikai jauktas apbūves centra teritorijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Interaktīvo azartspēļu sektorā joprojām milzīga ēna

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākais nelicencēto interaktīvo azartspēļu tirgus ir Latvijā - pērn tas sasniedza 33,8 milj. eiro. Lai to mainītu, ir nepieciešama aktīva valsts vēršanās pret ēnu ekonomiku, vienlaikus atceļot ieviesto IIN likmi par laimestiem, kuri gadā pārsniedz 3000 eiro.

To rāda Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pētījuma dati. Latvijā nozarei ir vislielākais tirgus Baltijā, taču vienlaikus arī vislielākais ēnu ekonomikas īpatsvars. Pētījums rāda, ka šādas situācijas pamatā ir vairāku Latvijā ieviestu prasību rezultāts, norāda Latvijas Spēļu biznesa asociācijas (LSBA) prezidents Arnis Vērzemnieks.

Latvijā ir visaugstākās prasības interaktīvo azartspēļu uzņēmējiem - pamatkapitāla apjomam ir jābūt 1 miljonam 400 tūkstošiem eiro. Igaunijā pietiek tikai ar vienu milj. eiro. Savukārt licences maksa par interaktīvajām azartspēlēm Lietuvā ir tika 479 eiro, savukārt Latvijā tā ir 0,2 milj. eiro apmērā, tāpat interaktīvo azartspēļu nodoklis Igaunijā ir ar 5% likmi, Latvijā – 10%. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijā ir aizliegta reklāma, bet Igaunijā un Lietuvā tā ir atļauta, kaut arī ar nosacījumiem. Vēl viena atšķirība starp Latviju un abām kaimiņvalstīm – Latvijā interaktīvās azartspēlēs var izmantot tikai banku maksājumus, savukārt nedz Igaunijā, nedz Lietuvā šādas prasības nav. Arī nodokļa likme, kas jāsamaksā no laimestiem, vislielākā ir tieši Latvijā – 23%, savukārt Igaunijā šāds nodoklis nav jāmaksā vispār. Pētījums rāda, ka kopš 2015. gada visstraujāk interaktīvo azartspēļu tirgus pieaudzis Lietuvā, tomēr uzmanības vērts fakts ir tas, ka Latvijā, pieaugot licencētajam interaktīvo azartspēļu tirgum, augusi arī nelicencētā tirgus daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad pirmajā pusgadā pieauguši par 15,2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 146,615 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada pirmajos sešos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 111,462 miljonus eiro, kas ir par 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad pirmajā pusgadā bija 25,382 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 38,8% salīdzinājumā ar 2018.gada pirmo pusgadu, tostarp ieņēmumi no kazino spēles auguši par 40,1%, sasniedzot 18,063 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - par 35,3%, sasniedzot 7,126 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem palielinājušies par 65,9% - līdz 193,5 tūkstošiem eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad pirmajā pusgadā bija 8,062 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,6% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 1,586 miljonus eiro, kas ir par 45,8% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 123 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 37%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Nelegālo tiešsaistes kazino popularitātes ziņā Latvija ir līderis Baltijā. Kā to mainīt?

Reklāmraksts. Par saturu atbildīgs reklāmas devējs, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrības uzmanības lokā nonākušas azartspēles, un jo īpaši -azartspēlēs internetā – gan saistībā ar atvērto Azartspēļu un izložu likumu Saeimā, gan ar tiešsaistes azartspēļu pilnīgu liegumu COVID-19 ārkārtas situācijas laikā. Vienlaikus Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka nesenā pētījumā norāda, ka Latvijā nelegālo tiešsaistes azartspēļu tirgus daļa ir ievērojami lielāka nekā abās pārējās Baltijas valstīs. 2019. gadā tās veidoja 38 % no tirgus un aplēstas 34 miljonu eiro apmērā, kamēr Lietuvā tie ir 14, bet Igaunijā – tikai 10 miljoni eiro (H2gc dati). Nelicencēto interneta kazino dēļ Latvijas budžets pagājušā gadā zaudēja 7 miljonus eiro; nozares eksperti ir vienisprātis, ka, pateicoties nesenajam tiešsaistes azartspēļu liegumam, šogad nelegālā tirgus daļa Latvijā palielināsies. Kā mainīt šo situāciju?

Lai gan tiešsaistes jeb interaktīvās azartspēles aizņem salīdzinoši nelielu daļu - 17.8% - no kopējā azartspēļu tirgus, tomēr to pieauguma tempi ir visstraujākie. Pēdējo 2 gadu laikā legālais tirgus audzis teju 2 reizes. To pašu var teikt par kazino operatoru nomaksāto nodokļu apjomu, kas 2019. gadā sasniedza 12 miljonus eiro.

Nelegālo tiešsaistes azartspēļu nodarītais kaitējums sabiedrībai

Zaudējums valsts budžetam nebūt nav vienīgais kaitējums, ko sabiedrībai nodara nelegālie interneta azartspēļu operatori. Ir zināms, ka azartspēles ir saistītas ar atkarības risku. No šī gada 1. janvāra gan uz tiešsaistes, gan uz ierastajām azartspēlēm attiecas “Pašatteikušos personu reģistrs”, kas liedz piekļuvi visa veida azartspēlēm vismaz uz vienu gadu, tā būtiski mazinot atkarības riskus. Pirmā pusgada laikā tajā pieteikušās jau 8233 personas, kas, pēc Veselības ministrijas aplēsēm, varētu būt aptuveni puse no azartspēļu atkarības riskam pakļautajiem valstī. Apmeklējot nelegālos tiešsaistes kazino, šie cilvēki atkal ir pakļauti riskam, jo tajos ļauts spēlēt jebkuram. Kā vēl viens būtisks ļaunums jāmin noziedzīgi iegūtas naudas aprite nelicencētajos kazino. Tā kā tiem nav jāidentificē savi klienti un jāsniedz dati valsts institūcijām, tad tā ir pateicīga vieta, kur apgrozīt nelikumīgā veidā iegūtus līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apgrozījums no azartspēlēm deviņos mēnešos Latvijā pieaudzis par 12,6%

LETA, 19.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā azartspēļu kompāniju ieņēmumi no azartspēlēm šogad deviņos mēnešos pieauguši par 12,6% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu un bija 225,111 miljoni eiro, liecina Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas apkopotie dati.

Tostarp visvairāk ieņēmumu 2019.gada deviņos mēnešos azartspēļu kompānijas guvušas no azartspēļu automātiem - 171,12 miljonus eiro, kas ir par 9,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Seko ieņēmumi no interaktīvajām azartspēlēm, kas šogad deviņos mēnešos bija 38,796 miljonu eiro apmērā, uzrādot pieaugumu par 34,7% salīdzinājumā ar 2018.gada deviņiem mēnešiem, tostarp ieņēmumi no kazino spēles sasnieguši 27,863 miljonus eiro, ieņēmumi no totalizatora - 10,63 miljonus eiro, bet ieņēmumi no kāršu turnīriem veidoja 302,9 tūkstošus eiro.

Azartspēļu kompāniju ieņēmumi no spēļu galdiem (rulete, kārtis) šogad deviņos mēnešos bija 12,681 miljona eiro apmērā, kas ir par 2,8% vairāk nekā gadu iepriekš, ieņēmumi no totalizatora vietām veidoja 2,345 miljonus eiro, kas ir par 28,2% vairāk, bet ieņēmumi no bingo spēļu zālēm bija 170 tūkstošu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 14,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Papildināta - Rīgas dome tuvākajā laikā grib slēgt spēļu zāles visā pilsētas teritorijā

LETA, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome tuvākajā laikā plāno slēgt spēļu zāles visā galvaspilsētas administratīvajā teritorijā - gan centrā, gan apkaimēs jeb mikrorajonos, informēja domes Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) uzdevis Juridiskajai pārvaldei sadarbībā ar Pilsētas Attīstības departamentu, pamatojoties uz Azartspēļu likuma normu, sagatavot domei lēmumu projektus par izsniegto atļauju atvērt spēļu zāles un organizēt attiecīgas azartspēles atcelšanu visā Rīgas administratīvajā teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.

Minētā likuma norma paredz, ka gadījumā, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu, pašvaldība ar motivētu lēmumu ir tiesīga atcelt izsniegto atļauju atvērt kazino, spēļu zāli, bingo zāli, totalizatoru vai derību likmju pieņemšanas vietu un organizēt attiecīgās azartspēles konkrētajās telpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azartspēļu organizācijas patlaban atturīgi vērtē Satversmes tiesas (ST) lēmumu, saskaņā ar kuru ārkārtējās situācijas laikā pavasarī noteiktie ierobežojumi interaktīvajām azartspēlēm neatbilst Satversmei, vienlaikus neizslēdzot kompensāciju prasīšanu, pauda Azartspēļu biznesa asociācijas un Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvji.

Azartspēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks pauda, ka plašāki komentāri būtu jāprasa tiem, kas sūdzību ST iesnieguši, tomēr jebkurā gadījumā lēmums par interaktīvo spēļu aizlieguma neleģitimitāti vērtējams pozitīvi, jo tas atbilst asociācijas jau pavasarī paustajam viedoklim.

Tāpat Vērzemnieks skaidroja, ka, balstoties uz šo lēmumu ir iespējams, ka kompensācijas prasīs arī citi azartspēļu biznesa pārstāvji.

Latvijas Interaktīvo azartspēļu biedrības pārstāvis Jānis Trēgers sacīja, ka neko konkrētu biedrība vēl nav lēmusi, jo pašlaik pagājis pārāk īss laiks, un asociācijas pārstāvji vēl nav iepazinušies ar pilno spriedumu apmēram 70 lappušu apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Azartspēles jāregulē, neiedzenot nekontrolējamā zonā

Anita Kantāne, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pārāk stingru azartspēļu tirgus regulāciju var panākt pretēju efektu, jo cilvēki tik un tā atradīs iespēju, kā savas vēlmes piepildīt.

Ja regulējums ir pārāk stingrs un ir pārāk daudz aizliegumu, nozare var nonākt nekontrolējamā zonā, sarunā ar Dienas Biznesu pauž Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents Ditmars Hošers (Dietmar Hoscher). Vizītes laikā Latvijā Eiropas Kazino asociācijas viceprezidents piedalījās pētījuma Azartspēļu nozares ekonomiskā ietekme uz Latvijas tautsaimniecību prezentācijā. Azartspēļu nozarei ir būtiska ietekme ne tikai uz Latvijas tautsaimniecību, bet arī citu valstu budžetiem.

Fragments no intervijas

Kādas ir nozares pašreizējās aktualitātes?

Ir vairākas svarīgas problēmas, no kurām ir jāizceļ viena – tehnoloģiju progress. Pirms trīsdesmit, četrdesmit gadiem kazino radās konkurents – internets, kur tiek piedāvātas spēļu video formas. Kopš tehnoloģiju progresa, kazino ir jāreaģē uz piedāvājumu internetā, lai klientam arvien spētu piedāvāt kaut ko vairāk par internetu. Nozare arvien vairāk domā par to, kas klientam nepieciešams, lai viņš nepaliktu sēžam mājās uz ērta dīvāna ar alus kausu rokā un datoru klēpī, bet būtu ieinteresēts doties uz kazino.

Komentāri

Pievienot komentāru