Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Latvijas-Krievijas kopuzņēmums SIA LatRosTrans un ar to saistītās personas drīkstēs veikt darbības tehnoloģiskās naftas atsūknēšanai un pārvietošanai no maģistrālā cauruļvada Polocka-Ventspils Latvijas teritorijā. To paredz šodien pieņemtais Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmums.

Daugavpils tiesa 2010.gada 7.decembrī bija piemērojusi nodrošinājumu LatRosTrans un Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransneft Družba civilstrīdā par īpašumtiesībām uz bufernaftu un aizliegusi LatRosTrans un ar to saistītajām personām veikt iepriekšminētās darbības, kā arī apķīlājusi 40 221 tonnas tehnoloģiskās naftas. Tāpat tika apķīlātas arī papildus 109 996,08 tonnas naftas.

Šo Daugavpils tiesas lēmumu šā gada 7.martā pārskatīja AT Civillietu tiesu palāta, kas nodrošinājumu daļēji atcēla. AT atcēla aizliegumu veikt darbības tehnoloģiskās naftas atsūknēšanai un pārvietošanai no cauruļvada Latvijas teritorijā, kā arī atbrīvoja no apķīlājuma 40 221 tonnu naftas. Apķīlājums 109 996,08 tonnām naftas palika spēkā.

Iespējams, ka 24.novembrī paredzētajā tiesas sēdē Latgales apgabaltiesā pirmo reizi pēc būtības tiks skatīts strīds par tehnoloģisko naftu, kas jau gandrīz 20 gadus atrodas Latvijas-Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans (LRT) naftas vados.

LatRosTrans ir pārliecināts par savām īpašumtiesībām uz šo naftu, DB informēja a/s Ventspils nafta pārstāve Ilze Nagla. Jāpiebilst, ka Ventspils naftai pieder 66% LatRosTrans kapitāla daļu. Pirms gada Baltkrievijas uzņēmums Polocktransneft Družba iesniedza tiesā prasību uzskatot, ka tehnoloģiskā nafta 150 tūkst. tonnu apmērā, kas atrodas LatRosTrans naftas vados, pieder viņiem.

LatRosTrans vadītājs Igors Stepanovs cer, ka tiesa beidzot šo lietu skatīs pēc būtības, jo līdz šim tieši Baltkrievijas puses prasības grozījumu dēļ lieta tikusi novilcināta. Viņš paziņojumā pauž, ka prasītāja puses centieni kavēt lietas izskatīšanu pēc būtības esot ļoti neparasts gadījums un nozīmē, ka prasītājs nav pārliecināts par savas prasības pamatotību.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.aprīlī pieņēma lēmumu neierosināt Baltkrievijas uzņēmuma "Gomeļtransņeftj Družba" kasācijas sūdzību.

Līdz ar to stājies spēkā Latgales apgabaltiesas spriedums, ar kuru noraidīta uzņēmuma prasība par vairāk nekā 66 miljonu eiro piedziņu no SIA "LatRosTrans" par zaudējumu atlīdzības piedziņu, informē tiesā.

AT lēmumā atzīst, ka apelācijas instances tiesa, izskatot lietu no jauna, ir vispusīgi un pilnīgi noskaidrojusi lietas apstākļus un objektīvi pārbaudījusi un novērtējusi tos kopsakarā ar pierādījumiem, kā arī ņēmusi vērā AT pērnā gada 9.jūlija spriedumā sniegto materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu.

AT 2020.gada 9.jūlija spriedumā šajā lietā sniedza materiālo tiesību normu interpretāciju jautājumā par starptautiska līguma tiesisko dabu un norādīja, uz kādām būtiskām pazīmēm jāvērš uzmanība, lai konkrētajā gadījumā konstatētu, vai lietā figurējošais 1992.gada 17.jūnija protokols un 1992.gada 18.jūnija akts veido starptautisku līgumu.

Sakarā ar SIA LatRosTrans kapitāldaļu Krievijas puses īpašnieces a/s Transņefteprodukt pārstāvja Mihaila Barkova aiziešanu no padomes locekļa amata, veiktas izmaiņas SIA LatRosTrans padomē, informē a/s Ventspils nafta.

Izmaiņas apstiprinātas a/s Ventspils nafta meitas sabiedrības SIA LatRosTrans dalībnieku sapulcē un reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

SIA LatRosTrans padomē no a/s Ventspils nafta puses, pā rstāvot 66% SIA LatRosTrans kapitāla, turpmākos trīs gadus, tāpat kā līdz šim, strādās Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Andris Vilcmeiers, Džefrijs Marcs (Jeffrey Martz) un Svens Zālītis, savukārt no a/s Transņefteprodukt (34% kapitāla) puses - Mihails Arustamovs, kurš vienlaikus ir arī Krievijas a/s Transņeftj pirmais viceprezidents, Dmitrijs Barkovs, a/s Transņefteprodukt Tiesiskā nodrošinājuma departamenta priekšnieka vietnieks, un Nikolajs Dovgaļuks, a/s Transņefteprodukt Līgumu un tiesisko darbību nodaļas priekšnieks.

Atbilstoši AS Ventspils nafta meitas sabiedrības SIA LatRosTrans dalībnieku sapulces lēmumam veiktas izmaiņas SIA LatRosTrans padomē, liecina paziņojums Rīgas Fondu biržā. Sapulces sasaukšanas iniciatore bija SIA LatRosTrans kapitāldaļu Krievijas puses īpašniece AS Transņefteprodukt sakarā ar izmaiņām tās pārvaldes struktūrā.

SIA LatRosTrans padomē no Ventspils naftas puses, pārstāvot 66 % SIA LatRosTrans kapitāla, turpmāk strādās Olga Pētersone, Vladimirs Solomatins, Andris Vilcmeiers, Džefrijs Mārcs un Svens Zālītis, savukārt no Transņefteprodukt (34 % kapitāla) puses – Mihails Arustamovs, kurš vienlaikus ir arī Krievijas Transņeftj pirmais viceprezidents, tāpat arī Transņeftj viceprezidents Mihails Barkovs, un Transņefteprodukt nodaļas priekšnieks Nikolajs Dovgaļuks.

SIA LatRosTrans padomes priekšsēdētāja amatā iecelts A.Vilcmeiers.

SIA LatRosTrans ir naftas un naftas produktu maģistrālo cauruļvadu īpašniece un operatore Latvijas teritorijā.

Latvijas-Krievijas kopuzņēmums SIA LatRosTrans pagaidām vēl nav uzsācis tehnoloģiskās naftas izspiešanu no cauruļvada. Šobrīd tiek veiktas darbības naftas izspiešanas sagatavošanai un cauruļvada tīrīšanas uzsākšanai, DB pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ilze Nagla.

Viņa arī piebilda, ka šobrīd notiek arī minēto darbu veicēju izvēle, jo šo pakalpojumu piedāvājot vairākas starptautiskas kompānijas.

Jāatgādina, ka Augstākās tiesa šā gada augustā atcēla apķīlājumu 110 tūkst. tonnu naftas, kas atrodas SIA LatRosTrans piederošajā naftas cauruļvadā Polocka-Ventspils. Apķīlājums bija piemērots kā prasības nodrošinājumu strīdā starp Baltkrievijas uzņēmumu Polocktransneft Družba un SIA LatRosTrans.

Pagājušā gada nogalē Latgales apgabaltiesa pirmajā instancē izšķīra strīdu saistībā ar tehnoloģisko naftu, kas jau gandrīz 20 gadu atrodas Latvijas un Krievijas kopuzņēmuma SIA LatRosTrans naftas vados. Tiesa pilnībā noraidīja Baltkrievijas uzņēmuma Polocktransņeftj Družba prasību par īpašumtiesību atzīšanu uz naftu, kā arī kompensāciju naudā 13 milj. Ls apmērā.

A/s Ventspils nafta, iespējams, plāno aizņemties no meitasuzņēmuma SIA LatRosTrans vairāk nekā desmit miljonus latu. Šobrīd ir reģistrēta komercķīla ar maksimālo prasījumu summu 10,34 milj. Ls apmērā, liecina Uzņēmumu reģistra informācija.

Ķīlas ņēmējs ir SIA LatRosTrans, kuras 66% pieder a/s Ventspils nafta. Pagaidām nav zināms, kādiem mērķiem a/s Ventspils nafta minēto naudu izlietos. Uzņēmuma pārstāve Ilze Nagla DB norādīja, ka pagaidām vēl pats aizdevums neesot noticis, un esot tikai reģistrēta ķīla. Arī biržā pagaidām paziņojums neesot iesniegts.

A/s Ventspils nafta viens no mazākuma akcionāra SIA Anasko Biznesa navigācijas grupa valdes loceklis Andrejs Tihonovs pauž neizprati par šo darījumu un norāda, ka tas, iespējams, veikts viena akcionāra interesēs.

Ieķīlātās mantas aprakstā norādīts, ka darījuma veids ir atliktais maksājums jeb aizdevums. Savukārt pie darījumu identificējošās pazīmes norādīts: daļa no Euromin Holdings (Cyprus) Limited izsniegtas spēkā esošas parādzīmes, kas paredz norēķinu 2007. gada 2. marta SIA Ventspils nafta termināls kapitāla daļu pārdošanas līguma izpildei 23 milj. ASV dolāru apmērā. Komercķīlas ņēmējam jeb SIA LatRosTrans ir tiesības pārdot ieķīlāto mantu bez izsoles un aizliegts atkārtoti ieķīlāt komercķīlas priekšmetu.

Tā kā nav šaubu par to, ka cauruļvada īpašniece ir SIA LatRosTrans, tad tā ir atzīstama arī par cauruļvadā esošās naftas tehnoloģiskās rezerves īpašnieci.

Tā savā šā gada 13. oktobra atzinumā par tiesiskajām attiecībām saistībā ar īpašuma tiesībām uz LatRosTrans naftas vados Latvijas teritorijā esošo tehnoloģiskās naftas rezervi un iespējamiem tiesvedības riskiem trešo personu pretenziju gadījumā, secina zvērinātu advokātu biroja U.Grūbe un A.Strautiņš zvērināts advokāts Uģis Grūbe.

Atzinumā, kas ir Db.lv rīcībā, minēts, ka cauruļvada darbības nodrošināšanai nepieciešamais naftas apjoms atbilstoši Latvijas Republikas Civillikumam ir kvalificējams kā galvenās lietas (paša cauruļvada) piederums (blakus lieta). Tā kā nav šaubu par to, ka cauruļvada īpašniece ir LatRosTrans, tad arī par cauruļvadā esošās naftas tehnoloģiskās rezerves īpašnieci atzīstams LatRosTrans, norādīts atzinumā.

Iepretim uzņēmuma LatRosTrans 1,4 milj. Ls zaudējumiem 2011. gada pirmajos sešos mēnešos šogad kompānija atgriezusies pie peļņas. LatRosTrans finanšu dati liecina, ka uzņēmums pirmajā pusgadā nopelnīja 670 tūkst. Ls.

2012. gada pirmajā pusē LatRosTrans apgrozījums bija 5,7 milj. Ls, pauž uzņēmuma pārstāvji, kas LatRosTrans atgriešanos pie peļņas skaidro ar uzņēmuma darbības sakārtošanu.

Naftas produktu transportēšanas apjomi par cauruļvadu 2012. gada pirmajā pusgadā bija 2,9 miljoni tonnu, kas ir 73% no cauruļvada transportēšanas jaudas.

Uzņēmuma rezultāti šā gada pirmajos septiņos mēnešos, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, arī uzrāda pieaugumu – apgrozīti 6,7 milj. Ls. Transportētā naftas produktu apjoms ir 3,4 milj. tonnu un peļņa – 1,2 milj. Ls.

SIA LatRosTrans pieder divi Latvijas Republikas teritorijā esošie naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados nafta nav pārvietota. Šobrīd aktīvu dīzeļdegvielas piegādi nodrošina vads Polocka-Venstpils.

LatRosTrans šodien ap plkst. 17. no naftas cauruļvada sācis tehniskās jeb bufernaftas izspiešanu Ventspils virzienā.

Par to Db.lv informēja LatRosTrans valdes loceklis Igors Stepanovs. Viņš lēsa, ka naftas izspiešana kopumā varētu ilgt divas līdz trīs nedēļas.

Tiek izsūknēta nafta no naftas cauruļvada Latvija - Polocka Latvijas teritorijā - no tā saucamā 285. kilometra, kas ir Latvijas - Lietuvas robežas.

Db jau rakstīja, ka pagaidām nav precīzi zināms, bet pēc LatRosTrans aplēsēm, kopumā varētu tikt izspiestas ap 80 tūkstoši tonnu tehniskās naftas, kuru plānots iesūknēt vienā noVentspils naftas rezervuāriem.

Paredzēts, ka izsūknētā nafta, kuras vērtību LatRosTrans aplēsis vismaz 50 miljonu USD vērtībā, tiks pārdota tenderī.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta (VN) padome līdzšinējā padomes priekšsēdētāja Vaivada vietā ievēlējusi Solomatinu, liecina uzņēmuma biržai sniegtā informācija.

VN paziņojumā norāda, ka izmaiņas veiktas sakarā ar līdzšinējā a/s Ventspils nafta padomes priekšsēdētāja Mamerta Vaivada ilgstošām un nopietnām veselības problēmām. VN padome priekšsēdētāja amatā ir ievēlējusi ilggadējo VN padomes priekšsēdētāja vietnieku Vladimiru Solomatinu. Saskaņā ar padomes lēmumu ietekmi šajā VNpārraudzības institūcijā palielinājis VN ārvalstu akcionārs starptautiskā naftas transportēšanas konsorcija Vitol Group uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited, tās pārstāvjiem papildus iegūstot vēl vienu no trim padomes priekšsēdētāja vietnieku amatiem.

Kopš pasaulē tapa pirmās akciju sabiedrības ar daudzu akcionāru iesaisti, aktuāls ir bijis un būs jautājums par daudzveidīgu un atšķirīgu interešu sabalansēšanu.

Uzņēmuma īpašnieku intereses, darbinieku un klientu intereses, lielu, stratēģiski nozīmīgi organizāciju gadījumā – arī valsts intereses un citas. Saglabāt uzņēmumu ilgtermiņa attīstību šo dažādo interešu sadursmēs, ir viens no būtiskākajiem uzņēmumu un institūciju padomju uzdevumiem. Aktualizējoties padomju izveidei, nozīmīgs kļūst jautājums par to, kā novērtēt padomes darba efektivitāti? Ar kādām metodēm var "atšifrēt" padomes ieguldījumu un devumu uzņēmumam?

Daudzveidīgs skats bagātina attīstību

Strādājot Baltijas valstu un Ukrainas tirgos, uzņēmumu pārvaldībā var vērot līdzīgas tendences. Pēdējos gados par aktualitāti ir kļuvusi padomju veidošana, – ir pagājuši tie laiki, kad lielu valsts uzņēmumu padomes faktiski bija kādu politisko vai korporatīvo interešu apkalpojošs instruments. Šodien tās pilda uzņēmumiem un institūcijām ļoti vērtīgu lomu – rūpējas par ilgtermiņa attīstību. Saglabājot neatkarīgu, profesionālu un daudzveidīgu skatu uz konkrētās nozares un ekonomikas attīstību kopumā, padomes ir kā pieredzējušu ārstu konsīlijs. Tās izvērtē situāciju no dažādām pusēm, iesaka labākos rīcības modeļus, kā arī var apturēt kādas nevēlamas, uzņēmumu apdraudošas izpausmes. Laikā, kad uzņēmuma vadības komanda ir ieslīgusi krīzes pārvarēšanā, klientu bāzes paplašināšanā, kādu citu akūtu ikdienas izaicinājumu risināšanā, ir vajadzīgs kāds, kurš patur prātā lielo bildi.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

ZZS iebildumu dēļ Finanšu ministrija (FM) no valdībā šodien akceptētajiem grozījumiem nekustamā īpašuma likumā (NĪN) atsauca priekšlikumu par maģistrālo naftas cauruļvadu atbrīvošanu no NĪN maksas. Konkrētais likuma grozījumu punkts, kura virzīšanu FM sākotnēji argumentēja ar SIA LatRosTrans interesēm, uz Saeimu tiks sūtīts kā atsevišķs priekšlikums un tā pieņemšana būs deputātu rokās.

Pret šo normu otrdien valdības sēdē iebilda ZZS valdes priekšsēdētājs, vides ministrs Raimonds Vējonis, prasot to izņemt no likuma grozījumiem. FM Nodokļu politikas departamenta direktore Daina Robežniece tam iebilda, bet R. Vējonis paziņoja, ka tādā gadījumā FM apdraud NĪN likuma grozījumu virzību pilnībā. Strīdīgā norma tika izņemta, kad diskusijā iejaucās premjers Valdis Dombrovskis (JL) FM ierēdni informējot, ka šāda vienošanās pirmdien jau ir panākta valdības koalīcijas sadarbības padomes sēdē.

FM aplēsusi, ka konkrētajam uzņēmumam tas gadā ļautu ietaupīt 1,53 miljonus latu, lai gan precīza summa būs zināma tikai pēc LatRosTrans inženierbūvju reģistrēšanas Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā.

Ventspils naftas meitas sabiedrības SIA LatRosTrans dalībnieku sapulcē veiktas izmaiņas uzņēmuma padomes sastāvā, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

SIA LatRosTrans padomē no Ventspils naftas puses, pārstāvot 66 % SIA LatRosTrans kapitāla, turpmākos trīs gadus strādās Ventspils naftas valdes priekšsēdētājs Saimons Bodijs (Simon Boddy), kurš ievēlēts par padomes priekšsēdētāju.

Tāpat padomē darbosies Vitol Group vecākais pārstāvis komerciālajos jautājumos Džefrijs Mārcs (Jeffrey Martz), Vitol Group naftas produktu speciālists Maskavā Dmitrijs Vinogradovs, Ventspils naftas padomes loceklis Mihails Dvoraks un Vitol Group Maskavā bāzētā uzņēmuma VNT S.A. tehniskā vadītāja Olga Kurenkova.

Savukārt otru SIA LatRosTrans līdzīpašnieku – Krievijas a/s Transņefteprodukt (34 % kapitāla) – turpmāk padomē pārstāvēs Krievijas a/s Transņeftj pirmais viceprezidents Mihails Arustamovs, kurš būs padomes priekšsēdētāja vietnieks. Padomē darbosies arī a/s Transņefteprodukt pirmais viceprezidents Vladimirs Nazarovs un a/s Transņefteprodukt tiesiskā nodrošinājuma departamenta vadītāja vietnieks Dmitrijs Barkovs.

AS Ventspils nafta un tās meitas sabiedrību konsolidētais neto apgrozījums pirmajā pusgadā sasniedzis 63,58 miljonus latu, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Koncerna bruto peļņa bija 15,35 miljoni latu, kas ir par 28% vairāk nekā 2012. gada pirmajā pusgadā.

Savukārt koncerna vispārējie un administratīvie izdevumi veidoja 3,8 miljoni latu jeb par 20,5% mazāk nekā tajā pašā pārskata periodā 2012. gadā.

Koncerna konsolidēto apgrozījumu veido ienākumi no kuģniecības biznesa – 28,06 miljoni latu un ienākumi no naftas produktu pārkraušanas, uzglabāšanas un transportēšanas biznesa – 35,51 miljons latu.

AS Ventspils nafta koncerna neto rezultāts pirmajā pusgada tomēr bija negatīvs, galvenokārt dēļ izveidotiem uzkrājumiem 12,96 miljonu latu apmērā zaudējumiem no flotes vērtības samazināšanās, tādējādi sasniedzot konsolidēto neto zaudējumu 7,29 miljonu latu apmērā.

AS Ventspils nafta meitas uzņēmuma SIA LatRosTrans dalībnieku sapulces laikā tika pieņemts lēmums samazināt SIA LatRosTrans pamatkapitālu par 66 miljoniem eiro līdz 27,5 miljoniem eiro, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Tika dzēsti 66 miljoni kapitāla daļu, kuras sabiedrības dalībnieki iesnieguši dzēšanai proporcionāli to ieguldījumam. Abu dalībnieku īpašumā pēc pamatkapitāla samazināšanas paliek nemainīgs kapitālu daļu proporcionāls sadalījums - AS Ventspils nafta pieder 66% kapitāla daļu, bet Krievijas kompānijas Transņeft meitas uzņēmumam AK Transņefteprodukt – 34%.

Lēmums samazināt uzņēmuma pamatkapitālu tika pieņemts pēc SIA LatRosTrans uzņēmumu aktīvu pārskatīšanas.

Pamatkapitāla samazināšana neietekmēs uzņēmuma darbību un finanšu stabilitāti, skaidro uzņēmuma pārstāvji.

SIA LatRosTrans ir vienīgais naftas un naftas produktu transportēšanas uzņēmums, kas nodrošina dīzeļdegvielas transportēšanu pa maģistrālo cauruļvadu Polocka-Ventspils. Sabiedrībai pieder arī naftas cauruļvadi – Polocka-Mažeiķi un Polocka-Ventspils, pa kuriem pēdējos gados tranzīta vajadzībām nafta nav pārvietota.

Valsts prezidetnts Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) likumā, kas paredz, ka FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā, kā arī paredz kompensāciju padomes līdzšinējam vadītājam un viņa vietniekam par atkāpšanos no amata līdz 1.augustam.

Parlaments šos grozījumus pieņēma 13.jūnijā.

Tie paredz, ja padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksātu no FKTK budžeta.

Vienlaikus likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Gadījumā, ja Saeima no amata atbrīvos līdzšinējo FKTK padomes priekšsēdētāju vai priekšsēdētāja vietnieku, tā uz laiku līdz jaunu vadītāju apstiprināšanai pēc finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes kopīga priekšlikuma no pārējo FKTK padomes locekļu vai FKTK darbinieku vidus ieceļ priekšsēdētāju vai padomes locekli, lai nodrošinātu FKTK darbības nepārtrauktību.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem izmaksās vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no gada mēnešalgas, - paredz šodien Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi FKTK likumā.

Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts, ka turpmāk FKTK padomē darbosies trīs cilvēki līdzšinējo piecu vietā.

Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz: ja ir saņemts līdzšinējā priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka iesniegums par atkāpšanos no amata un Saeima atbrīvo attiecīgās personas no amata līdz 2019.gada 1.augustam, tad līdzšinējam priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam, beidzot pildīt amata pienākumus, izmaksā vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas. Kompensāciju izmaksā no FKTK budžeta.

Likumā paredzēts, ka Ministru kabinets līdz šā gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentu.

Notikušajā Parex bankas ārkārtas akcionāru sapulcē bankas padomē ievēlēta Žaneta Jaunzeme, Andžs Ūbelis, Karls Hokans Šellokers, Gints Freimanis, Kaspars Āboliņš un Rolands Paņko, Db uzzināja no akcionāriem.

Tādējādi bankas padomē netika ievēlēts mazākuma akcionāru izvirzītais pārstāvis ASV investīciju kompānijas Firebird management LLC partneris Aians Hagu (Ian Hague). Jau vēstīts, ka šodien notika Parex bankas akcionāru ārkārtas sapulcē, kurā plānots atsaukt bankas esošo padomi un ievēlēt jaunu uz trīs gadiem, kā arī noteikt padomes atalgojumu mēnesī. Tāpat sapulcē plānots pieņemt zināšanai valdes informāciju par Parex bankas un grupas finanšu rādītājiem un ievēlēt bankas revīzijas komiteju.

Līdz šim Parex bankas padomē strādāja Hans Eberhards Berndts, Valdis Birkavs, Guntars Grīnbergs, Viesturs Neimanis, Gints Poišs un Aija Poča.

AS Ventspils nafta meitas sabiedrības SIA LatRosTrans padomē notikusi vadības maiņa, par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju kļūstot padomes loceklim Vladimiram Solomatinam, bet līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Vladimirs Krastiņš turpmāk ieņems padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu, liecina paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Kā skaidro uzņēmuma pārstāvji, izmaiņas veiktas, ņemot vērā V. Krastiņa lūgumu, kas saistīts ar viņa veselības stāvokli. V.Solomatins, kurš turpmāk vadīs SIA LatRosTrans padomi, ir atzīts tranzīta jomas speciālists, ekonomikas zinātņu doktors un AS Ventspils nafta padomes priekšsēdētājs.

Padomes sastāvā izmaiņas nav notikušas. Padomes priekšsēdētāja otra vietnieka pienākumus turpina pildīt Viktors Ligalovs un padomē strādā Olga Pētersone, Rolands Kalniņš, Konstantīns Šeins, Nikolajs Dovgaļuks, Jānis Blaževičs.

SIA LatRosTrans ir AS Ventspils naftas meitas sabiedrība - naftas un naftas produktu cauruļvadu īpašniece un operatore Latvijas teritorijā. 34 % kapitāla daļu šajā uzņēmumā pieder Krievijas sabiedrībai Transņefteprodukt.

Valsts kanceleja izsludinājusi iepirkumu, lai piesaistītu personāla atlases kompāniju Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja atlases nodrošināšanai.

Iepirkuma ietvaros iecerēts, ka personāla atlases kompānija izraudzīsies FKTK padomes priekšsēdētāja amata pretendentus, tostarp veiks tirgus izpēti, pretendentu piesaisti un novērtēs vadības kompetences.

Valsts kanceleja piedāvājumus gaidīs līdz šā gada 25.jūnijam.

FKTK priekšsēdētāja amata pretendentu atbilstību vakantajam iestādes vadītāja amatam izvērtēs komisija Valsts kancelejas direktora vadībā, Valsts kancelejai nodrošinot atlases komisijas sekretariāta funkcijas. Atlases procesā ar padomdevēja tiesībām tiks iesaistīti arī nevalstiskā sektora pārstāvji.

Lai nodrošinātu atbilstošu pretendentu dalību atlasē, FKTK priekšsēdētāja amata atlases veikšanai tiks pieaicināti neatkarīgi personālvadības speciālisti, kuriem ir gan teorētiskā, gan praktiskā sagatavotība, gan praktiskā pieredze augstākā līmeņa vadītāju atlasē.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.