Citas ziņas

Par Latvijas Žurnālistu Mediju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Ķirsons

Lelde Petrāne, 12.12.2018

Jaunākais izdevums

Latvijas Žurnālistu savienības valde nodibinājusi Latvijas Žurnālistu Mediju padomi.

Latvijas Žurnālistu Mediju padomē ir ievēlēti:

Vladislavs Andrejevs (TV Channel Current Time | Radio Liberty | Voice of America)

Viktors Avotiņš («Neatkarīgā Rīta Avīze»)

Arno Jundze (Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs)

Māris Ķirsons (laikraksts «Dienas Bizness»)

Juris Paiders (Latvijas Žurnālistu savienības valdes priekšsēdētājs)

Par Latvijas Žurnālistu Mediju padomes priekšsēdētāju ievēlēts Māris Ķirsons.

Mediju padomes nolikumā ir teikts, ka Latvijas Žurnālistu Mediju padome ir neatkarīga nozares pašregulējoša struktūra, kuras locekļi savos lēmumos vadās no savas profesionālās pieredzes, Latvijas likumiem un saviem uzskatiem.

Latvijas Žurnālistu savienības Mediju padomes kompetencē ietilpst jautājumi par mediju un žurnālistu profesionālās ētikas ievērošanu visiem Latvijas medijiem, kuru vadība un žurnālisti ir apņēmušies ievērot 1992. gada 28. aprīlī pieņemto Latvijas Žurnālistu ētikas kodeksu vai arī 2001. gada 14. maijā pieņemto Latvijas Preses, radio un televīzijas žurnālistu profesionālās ētikas kodeksu. Padome var pieņemt izskatīšanai arī jebkurus jautājumus, kas ir būtiski Latvijas mediju nozarei, žurnālistikas profesionālās ētikas standartiem, jautājumus, kas skar vārda brīvības ievērošanu un mediju darbību Latvijā.

Pie padomes var vērsties ikviens Latvijas lasītājs, skatītājs, klausītājs vai jebkura persona, kas uzskata, ka kāds no Latvijas mediju nozares nav ievērojis profesionālās ētikas standartus vai rīkojies neētiski.

Latvijas Žurnālistu Mediju padomes locekļi par savu darbu Latvijas sabiedrības labā nesaņem atlīdzību. Latvijas Žurnālistu Mediju padome nepieprasīs un nepretendēs uz valsts vai nodokļu maksātāju finansējumu nozares pašregulējošo funkciju veikšanai.

Latvijas Žurnālistu savienība aicina arī visas citas mediju nozares pašregulējošās organizācijas nepieprasīt valsts budžeta finansējumu mediju ētikas struktūru darbībai, bet veikt šīs funkcijas bez atlīdzības. Latvijas Žurnālistu savienība aicina Kultūras ministriju valsts budžetā atvēlētos līdzekļus mediju ētikas struktūru izveidei novirzīt lietderīgākam mērķim: to Latvijas preses un žurnālistikas veterānu atbalstam, kuri visu mūžu ziedojuši, kalpojot sabiedrībai, bet mūža nogalē dzīvo ļoti trūcīgos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nomainīts AS "Lido" padomes sastāvs, liecina uzņēmuma paziņojums.

Lai spēcinātu AS " Lido" līderpozīcijas tirgū un pilnveidotu uzņēmuma pārvaldību, padomes priekšsēdētāja amatā iecelts Māris Blumbergs. Padomei pievienojies arī Armands Grīnbergs.

Māris Blumbergs AS "Lido" vadīja no 2017. gada aprīļa līdz 2019. gada maijam, un viņam ir plaša pieredze vadošos amatos finanšu sektorā, tostarp vairāk nekā desmit gadu pieredze investīciju vadības uzņēmumā.

Savukārt Armandam Grīnbergam, kurš nule pievienojies AS "Lido" padomes sastāvam, ir vairāk nekā 15 gadu pieredze darbā dažādās biznesa jomās.

Pirms stāšanās jaunajā amatā AS "Lido" A. Grīnbergs izcili sevi pierādījis "SEB Group" uzņēmumu vadības komandā Latvijā, savukārt juridiskajā jomā kopumā strādā jau teju 30 gadus. Jaunais padomes loceklis tiek raksturots kā spēcīgs komandas spēlētājs, kurš ir vairākkārt pierādījis spēju organizācijās ieviest labas pārvaldības principus atbilstoši starptautiskajiem standartiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad daudzi iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāji izrādījušies parādā valstij.

Ar šo tēmu Dienas Bizness aizsāk podkāstu sēriju.

DB jau vēstīja, ka šādam riskam ir pakļautas tādas strādājošo kategorijas, kam pēdējā gada laikā ienākumi bijuši mainīgi vai arī tie atšķiras no iepriekšējā gada ienākumiem, piemēram, jaunās māmiņas, kuras atgriezušās darbā no bērnu kopšanas atvaļinājuma, skolu un augstskolu absolventi, kuri uzsākuši patstāvīgas darba gaitas, ilgstošie bezdarbnieki, kuri beidzot atraduši darbu, kā arī tie, kuriem ir bijusi relatīvi neliela bruto alga (440–850 eiro mēnesī), bet viņiem pērnā gada laikā bijuši vēl kādi citi papildu ienākumi, piemēram, par dažu vecu akumulatoru vai lūžņu un lauksaimniecības produkcijas pārdošanu, kā rezultātā gada kopējais ienākumu līmenis pārsniedz to apmēru, vadoties pēc kura tika piemērots diferencētā neapliekamā minimuma apmērs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ko nozīmē skaidras naudas griestu ierobežošana? Kā tas ietekmēs privātpersonas un biznesa darījumus? Atbildes uz daudziem neskaidriem jautājumiem.

Par plānoto reformu diskutē Latvijas nodokļu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols un Dienas Bizness žurnālists Māris Ķirsons.

Noklausies sarunu!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāni gaida lielāku pretimnākšanu no VID puses. Kādas ir lielākās restorānu problēmas? Kā tās var atrisināt un no kura mēs varam mācīties? Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons uz sarunu aicināja Latvijas Restorānu biedrības prezidentu Jāni Jenzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Birokrāti rada sev darbu

Māris Ķirsons, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa ar ēnu ekonomiku nav nesusi manāmus rezultātus. Kāpēc pieņemtie lēmumi nav efektīvi? Kad tiks atzītas vecās kļūdas un kad sāks domāt par labākām alternatīvām?

Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons aicināja izteikt savu viedokli AS Brīvais Vilnis līdzīpašnieku Arnoldu Babri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Latvija var zaudēt pierobežas biznesu? Vai jaunajā taras depozītu sistēmā ir apslēpts nodoklis? Kāpēc valsts tā dara?

Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons uz sarunu aicināja Latvijas Tirgotāju asociācija prezidentu Henriku Danusēviču.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Iespēja Dienas Bizness lasītājiem: uzdod jautājumu Uzņēmumu reģistram

Māris Ķirsons, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Uzņēmumu reģistrā nebūs iesniegta informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, tad attiecīgie uzņēmumi tiks pakļauti vienkāršajai likvidācijai. Lai informētu par šīm izmaiņām, Dienas Bizness podkāstā viesosies Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas likumā būtiski maina situāciju ar patiesā labuma guvēju neatklājējiem – uzņēmumiem.

G. Paidere skaidros, ko nozīmē jaunā kārtība, kā tā izpaudīsies un kā tā varētu ietekmēt Latvijā reģistrēto uzņēmumu darbību.

Ja vēlies uzdot jautājumu saistībā ar prasībām par patiesā labuma guvēju identifikāciju, reģistrāciju, iespējamām soda sankcijām un ko darīt, ja darījumu partnerim nav reģistrēts patiesā labuma guvējs, kā arī uzzināt, cik drošs var būt šāds biznesa partneris, tad sūti jautājumu uz epasta adresi [email protected] vai raksti jautājumu komentāros līdz šā gada 1. jūlija pulksten 12.00.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interviju sērija ar Latvijas pašvaldību vadītājiem.

Dienas Bizness žurnālists Māris Ķirsons sarunājas ar Valkas novada domes priekšsēdētāju Ventu Armandu Kraukli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness žurnālists Māris Ķirsons sarunājas ar Ozolnieku novada domes priekšsēdētāju Daini Liepiņu.

Biznesa Plāns fokusējas uz reģionu attīstību un turpina interviju sēriju ar Latvijas pašvaldību vadītājiem. Šoreiz Ozolnieku novads - novads, kura vairs nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness žurnālists Māris Ķirsons sarunājas ar būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret holdings padomes priekšsēdētāju Andri Vanagu.

Saruna par būvniecības nozares «amerikāņu kalniņiem» un to, kā uzņēmums pielāgojas straujajām virāžām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai kā atbildīgajai institūcijai uzdots veidot valsts kopējo tēlu, kas vairāk saistīts ar eksporta virzienu un ekonomisko pievilcību.

Šodienas bildi Latvijas ekonomikā Dienas Biznesa Uzņēmēju kluba pirmajā tikšanās reizē pēc vasaras pārtraukuma ieskicē īpašais viesis – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Būt vai nebūt investīcijām

Bez OIK atcelšanas Ekonomikas ministrijas (EM) šī brīža dienaskārtības karstais kartupelis ir atbalsts eksportam, produktivitāte un inovācijas, ko plānots spēcināt ar dažādiem pasākumiem. Piemēram, daudzi uzņēmēji nezina, ka droši var vērsties diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās, lai runātu par sadarbības iespējām ārvalstīs. Tiek organizētas arī starptautiskas valsts amatpersonu vizītes. «Nesen tikāmies ar kuplu Indijas delegāciju, ko pārstāvēja arī uzņēmēji. Tā rezultātā varam runāt par iespējamām investīcijām,» gandarījumu pauž R. Nemiro. Un tieši investīciju jautājumā uzbango trauksmainas diskusijas vilnis. Tā SIA Gallusman valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs vēlas precizēt, ko valsts varētu darīt, lai pozitīvā gaismā parādītu Latvijas investīciju vidi. Savukārt, akcentējot banku attieksmi, Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons puspajokam vaicā – vai maz indieši varēs atvērt kontu Latvijas bankās?

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Visi ražos un pārdos elektrību

Māris Ķirsons, 23.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē mēs katrs sev ražosim elektroenerģiju, tirgosimies savā starpā un dosim elektrību atpakaļ tīklā. Tā ir nākotne un ir jāattīstās līdz ar laiku.

Lai runātu par uzņēmuma izaicinājumiem un attīstības plāniem, Māris Ķirsons uz sarunu aicināja AS «Sadales tīkls» valdes priekšsēdētāju Sandi Jansonu.

Šajā video par:

- Tīkla attīstību un kāpēc tā izmaksās 60 miljonus,

- Uzņēmuma efektivizācijā veiktajām darbībām un to ietekmi uz gala patērētāju,

- Patērētāju prasību un tendenču maiņu, kad tirgu pārņems zaļā enerģija.

Ja tev nav laika skatīties visu video, bet vēlies skatīties konkrētus fragmentus, vari tos atrast sekojoši:

00:00:19 - Tīkla izmērs un Baltijas valstu tarifi

00:01:44 - Kā efektivizācija samazinās tarifus Latvijas iedzīvotājiem

00:06:57 - Kāpēc notiek pārrāvumi un atslēgšanās no tīkla

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī 2020.gada Latvijas kopbudžeta ieņēmumi plānoti rekordlielā – 10 miljardu eiro – apmērā, tomēr naudas joprojām trūkst daudzām Latvijas sabiedrībai svarīgām jomām, piemēram, veselības aprūpei. Tāpēc jautājums, kā palielināt nodokļu ieņēmumus, no turpmākās politiķu dienaskārtības nezudīs, jaunajā žurnālā Dienas Bizness norāda žurnālists Māris Ķirsons.

Vērtējums par to, vai Latvijā nodokļos tiek iekasēts daudz vai maz, dažādās auditorijās būtiski atšķiras, jo vieni ar saviem argumentiem pamato, ka nodokļu slogs ir pārāk liels, tāpēc neesot samaksājams un tikai veicinot ēnu ekonomiku. Savukārt citi pārliecināti tieši par pretējo – nodokļu slogs ir pārāk mazs un tāpēc politiķiem tā apmērs (likmes) ir jāpalielina. Tas, ka nodokļu īpatsvars Latvijā pret IKP ir viens no zemākajiem visā Eiropas Savienībā (ES), tiek nemitīgi atgādināts un arī apspēlēts, sagatavojot teju vai ikkatra gada budžeta projektu. Proti, nodokļu ieņēmumi no IKP Latvijā 2019.gadā esot vien 31,2%, bet vajadzētu būt 33% līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Kam pieder nākotne - gāzei vai elektrībai?

Māris Ķirsons, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot iepriekšējo diskusiju "Eiropas zaļā plāna izaicinājumi", joprojām ir aktuāls jautājums par alternatīvajiem energoresursiem un vai tie ir rentabli. Skaties un spried, kam pieder nākotne!

Uz diskusijas 2. daļu tika aicināts AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs, SIA Jēkabpils autobusu parks valdes priekšsēdētājs Jānis Ščerbickis un SIA Dinotrans valdes loceklis Allans Aukštikalnis. Diskusiju vadīja Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons.

Ierakstā uzzināsi vairāk par to, kāpēc gāze joprojām netiek plaši izmantota, kā Vācija pagaidām ir nonākusi pretrunās ar ieņemto zaļo kursu un ko Latvijas valdība var darīt, lai motivētu un paātrinātu pāreju uz zaļo enerģiju!

Video fragmenti:

00:01:23 - Latvijā ir tikai 600 elektroauto

00:03:03 - Latvenergo un CSDD attīsta uzlādes tīklus

00:06:32 - Eiropa dod 80-90% līdzfinansējumu un kā to izmantoja Jēkabpili

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Kā valstis atbalsta uzņēmumus pandēmijas laikā

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BDO Latvia šodien saņēma pētījumu par metodēm, kuras citu pasaules valstu valdības izmanto uzņēmumu atbalstam pandēmijas laikā. Ko var mācīties Latvijas valdība un ko var pieprasīt uzņēmēji?

Māris Ķirsons uz sarunu aicināja Jāni Zelmeni, BDO Latvia vadošo partneri, kurš detalizēti izstāsta, kā ar koronavīrusu nolēmusi cīnīties Itālija, Kipra, Taizeme, Ķīna un arī citas skartās pasaules valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 15. jūnijā, pēc mēnesi ilgas pirmās kārtas rekonstrukcijas durvis klientiem vēris LIDO Vērmanītis, kas piedzīvojis gan interjera izmaiņas, gan jaunumus pašapkalpošanās restorāna konceptā.

«LIDO Vērmanītis darbojas kopš 1999. gada, un arī toreiz, verot durvis, tas bija pilnīgi jauns un nebijis koncepts. Tāpat arī tagad – šis būs modernākais LIDO pašapkalpošanās restorāns gan interjera un tehnoloģiju, gan piedāvājuma ziņā,» sacīja Gunārs Ķirsons, AS LIDO īpašnieks un Padomes priekšsēdētājs.

Uzņēmums rekonstrukcijas pirmajā kārtā kopumā investējis 830 tūkstošus eiro, īpašu uzsvaru liekot uz jaunajām tehnoloģijām. Objekts ir aprīkots ar jaunākās paaudzes ventilācijas sistēmu un ražošanas iekārtām un pannām.

Savukārt Vērmanīša interjers pārveidots saskaņā ar jauno LIDO dizaina konceptu, ko izstrādājusi māksliniece Evija Ķirsone un kas pirmo reizi ticis prezentēts LIDO restorānos Berlīnē. Iekštelpās Vērmanītis varēs uzņemt līdz 120 klientu vienlaikus, un vasaras sezonā darbosies arī āra terase.

Komentāri

Pievienot komentāru