Noslēgumam tuvojas Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja rekonstrukcija, kuras mērķis piegulošo teritoriju aizsardzība no plūdu draudiem, informē Zemkopības ministrijā.

Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja kritiskā stāvokļa dēļ pastāvēja nacionāla mēroga plūdu draudi, jo varēja applūst līdz 60 000 hektāru lielas zemes platības.

Projekta īstenošanas laikā tiek veikta Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja rekonstrukcija 11,1 km garumā, atjaunojot gan dambi, gan 3,9 km garumā to papildus nostiprinot ar metāla sietu konstrukcijām, kas pildītas ar dolomīta akmeņiem. Lubāna ezera dienvidaustrumu dambja rekonstrukciju paredzēts noslēgt šā gada 31. augustā.

Projekts Lubāna ezera hidrotehnisko būvju kompleksa aizsargspēju palielināšana pieguļošo teritoriju aizsardzībai pret plūdu draudiem – 1. kārta Dienvidaustrumu dambja rekonstrukcija tiek īstenots Eiropas Reģionālās attīstības fonda aktivitātē Vides risku samazināšana. Šā projekta izmaksas ir 1,3 miljoni eiro. Būvniecības tehnisko projektu izstrādāja SIA Geo Consultants, projekta tehnisko realizāciju veic SIA Riga rent, bet būvuzraudzību nodrošina SIA Zvidze.

Latgalietis Arturs Gailītis Madonas pusē attīstījis savu biznesu SIA Rezidence, ko pats dēvē par organizāciju #viedi. Lai gan sākotnēji viņš plānoja Madonā pavadīt tikai dažus mēnešus, ir apritējuši trīs gadi kopš pārcelšanās, un uzņēmējs spriež, ka Kāla ezerā noķēris pareizo vilni.

Tagad A. Gailītis strādā katru dienu, taču nebūt no deviņiem līdz pieciem. To, ko viņš pašlaik dara, viņš nesauc par darbu, bet par savu dzīvi un ikdienu. Viņa dibinātajai SIA Rezidence klusā sezona īsti nepienāk, ja nu vienīgi tāda ir nedēļa vai pusotra pavasarī, kad netiek organizēts neviens pasākums. Ikdienā uzņēmumā darbojas divi cilvēki, no kuriem viens ir pats A. Gailītis, taču, kad tiek īstenoti projekti un pasākumi, viņš Madonas pusē piesaista veselu komandu ar palīgiem.

A. Gailītim piemīt radošais gēns, taču viņš atzīst, ka, iespējams, viņā ir arī kaut kas no uzņēmēja. Par sevi saka, ka ir apveltīts ar uzņēmējiem tik svarīgo apņēmību un drosmi. Beidzis pamatskolu Madonā un vidusskolu Vecpiebalgā, devies uz Rīgu, kur studēja kultūras vadību Ekonomikas un kultūras augstskolā. Strādājis gan par pārdevēju, gan parādu piedziņā, kādu laiku tipogrāfijā, līdz nonāca pie pasākumu organizēšanas. Savas prasmes iemēģinājis arī restorāna vadībā. Tomēr pēc 10 gadiem Rīgā A. Gailītis piedzīvoja lūzuma punktu un atgriezās Madonā. «Šeit es atguvos, un idejas te ģenerējas krietni labāk. Viss notiek un sastājas tā, kā tam ir jānotiek», bilst A. Gailītis.

Latgales plānošanas reģions noslēdzis iepirkumu konkursu par mārketinga pasākumu nodrošināšanu tūrisma projekta Tour de Latgale and Pskov ietvaros, tam atvēlot 137,93 tūkstošus eiro jeb aptuveni 96 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tour de Latgale and Pskov ir vairāk nekā 1,68 miljonus eiro vērts projekts, kura mērķis ir attīstīt sadarbību un izveidot pastāvīgu tīklu tūrisma nozarē starp Latgales un Pleskavas reģioniem. 90% jeb 1,063 milj. eiro no projekta izmaksām tiek segtas no Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007 – 2013. gadam.

Paredzēts, ka mārketinga materiālu izstrādei un mārketinga kampaņu organizēšanai jāpalielina abu reģionu atpazīstamība Eiropas Savienībā un Krievijā, skaidrots Latgales reģionālajā portālā latgale.lv.

Projektā paredzēts izstrādāt starptautiskus tūrisma maršrutus, organizēt radošās darbnīcas, nodrošināt reģiona dalību desmit tūrisma izstādēs Sanktpēterburgā, Viļņā, Rīgā, Igaunijā. Tūrisma infrastruktūras attīstībai tiks labiekārtotas 19 uz ūdens resursiem balstītas atpūtas vietas Latgalē (Aglonas novadā - pie Ciriša ezera, Jaziņu ezera un Šķeltovas ezera, Baltinavas novadā - pie Svātezera, Balvu novadā - pie Balvu ezera, Dagdas novadā - pie Dagdas ezera, Ežezera un Asūnīcas upes, Ludzas novadā - pie Audeļu ezera, Dziļezera, Nirzas ezera, Lielā ezera un Zvirgzdenes ezera, Pildas, Rundānu, Riebiņu novadā - pie Bicēnu ezera, Rēzeknes pilsētā - pie Kovšu ezera, Viļakas novadā - pie Viļakas ezera) un septiņas vietas Pleskavas apgabalā. Tūrisma projektos paredzēts izvietot bojas, uzstādīt informatīvos stendus un zīmes.

Ministru prezidents, Krīzes vadības padomes priekšsēdētājs Valdis Dombrovskis pēc Zemkopības ministrijas lūguma šā gada 9.jūlijā sasauc Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdi, lai izskatītu ministrijas sagatavoto informācija par nacionāla mēroga plūdu draudu izraisošu situāciju ar Lubānas ezera dienvidaustrumu dambi un priekšlikumiem par nepieciešamo operatīvo rīcību to novēršanā.

Kā liecina informācija VUGD mājaslapā, Lubānas ezera dienvidaustrumu dambis šogad atrodas kritiskā stāvoklī, arī citas Lubānas zemienes hidrotehnisko būvju kompleksa hidrotehniskās būves nav atbilstoši uzturētas sakarā ar līdzekļu trūkumu.

Tādēļ dienvidaustrumu dambja iespējamās avārijas gadījumā var iestāties ķēdes reakcija, ciest arī citas ar ezeru saistītās būves, iespējami ne tikai lauksaimniecības zemju applūšanas riski, bet rodas papildus draudi arī zemāk esošajām teritorijām Aiviekstes upes un Daugavas krastos, tai skaitā va/s Latvenergo piederošajiem Aiviekstes HES un tālāk Daugavas HES kaskādei.

Lubānas ezera hidrotehnisko būvju kompleksu kā valsts nozīmes hidrotehniskās būves apsaimnieko VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi, tomēr šo būvju atbilstošai uzturēšanai līdzekļi nekad nav iedalīti, kādēļ Lubānas ezera dienvidaustrumu dambis nonācis avārijas stāvoklī un prasa neatliekamu remonta darbu veikšanu.

Dabas aizsardzības pārvalde ir uzsākusi Latvijas vides aizsardzības fonda finansētā projekta Tehnisko risinājumu izstrāde biotopu atjaunošanas pasākumu uzsākšanai dabas liegumos Randu pļavas un Liepājas ezers un Rāznas Nacionālajā parkā realizēšanu, informē pārvalde.

Līdz šā gada rudenim plānota dabas lieguma Randu pļavas meliorācijas sistēmu izpēte, ūdens apmaiņas režīma izpēte Bārtas, Otaņķes un Ālandes upēs dabas lieguma Liepājas ezers teritorijā un tehniskā projekta izstrāde upju attīrīšanas procesiem. Tāpat plānota vides problēmu risināšanas rīcības plāna izstrāde Rāznas ezeram.

Dabas liegums Randu pļavas ir Latvijas mērogā unikāla teritorija ar biotopu un sugu daudzveidību. Tas plešas 290, 5ha platībā Salacgrīvas novada teritorijā. Tur sastopami gandrīz visi Latvijas piekrastes biotopi, tai skaitā lielākais piekrastes pļavu un lagūnu komplekss. Dabas lieguma lauksaimnieciski izmantojamajā daļā dažādos laika periodos haotiski rakti novadgrāvji, uzbērti dambji un veidotas meliorācijas sistēmas, kas šobrīd ir aizaugušas, un savu funkciju vairs nepilda – bioloģiski vērtīgie zālāji strauji pārpurvojas, savukārt lagūnas aizaug, zaudējot sugu un biotopu daudzveidību.

Lubāna ezera hidrotehnisko būvju kompleksa aizsargspēju palielināšana piegulošo teritoriju aizsardzībai pret plūdu draudiem iekļauta Plūdu riska novērtēšanas un pārvaldības nacionālajā programmā 2008. – 2015. gadam.

Līdz ar valdības lēmumu būs iespējams pretendēt uz Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu hidrotehnisko būvju rekonstrukcijai plūdu draudu novēršanai un samazināšanai.

Par Lubāna ezera aizsargdambja apdraudējumu samazināšanu atbildīga ir Zemkopības ministrija un pašvaldības. Darbus plānots veikt līdz 2015. gadam, bet orientējošās izmaksas ir viens miljonus latu. Par šiem līdzekļiem iecerēts veikt hidrotehnisko būvju renovāciju un rekonstrukciju, pirmajā kārtā – Dienvidaustrumu dambja rekonstrukciju.

Db jau rakstīja, ka 9. jūlijā bija sasaukta Krīzes vadības padomes ārkārtas sēde, lai spriestu par nacionāla mēroga plūdu draudu izraisošu situāciju saistībā ar Lubāna ezera dienvidaustrumu dambi un nepieciešamo rīcību tās novēršanā.

Pārliecinājies, ka cilvēkiem ideja patīk, Arturs Gailītis arī šovasar piedāvā vakariņas uz plosta, kas peld vienā no Latvijas gleznainākajiem ezeriem - Kāla ezerā.

Maltīti sešās kārtās turpat uz plosta gatavo un pasniedz Latvijā pazīstami šefpavāri. «Priekšnoteikums ir oriģinalitāte un spēja radīt ko jaunu un nebijušu. Par ēdienkarti katram pasākumam atbild pavārs, veidojot to pēc saviem uzskatiem, sajūtām un vēlmēm. Katram savs rokraksts,» stāsta vakariņu Vakars uz ezera idejas autors.

«Noticēt pašam sev, kad citi tev netic! Pārliecināt partnerus, šefpavārus, ka projekts būs veiksmīgs,» šos kā lielākos izaicinājumus, īstenojot projektu, min A. Gailītis. Viņš uzskata, ka konkurence šajā jomā Latvijā ir ļoti maza. Ir ideja doties arī Igaunijas un Lietuvas virzienā.

«Ideja radās pagājušā gada februārī. Dažādu apstākļu sakritības dēļ atgriezos uz dzīvi Madonā. Man tuviem draugiem ir īpašums pie Kāla ezera - vieta, kur tagad notiek mūsu pasākumi. Manuprāt, Kāla ezers ir skaistākais Latvijā. Tur var smelties spēku ikdienai, mieru prātam. Vienu vakaru, ciemojoties pie draugiem, radās ideja par vasaras terases izveidi. Vēlāk ideja transformējās no terases par plostu, uz kura tiek aicināti Latvijas labākie šefpavāri servēt vakariņas ezera vidū,» skaidro A. Gailītis. No idejas rašanās brīdim līdz plostam pagājuši daži mēneši. «Patiesībā biļetes uz pasākumu sākām tirgot, kad plosta vēl nebija. Redzot cilvēku atsaucību, straujo rezervāciju pieplūdumu, nekas cits neatlika kā «dabūt to gatavu»,» viņš smaidot saka.

Juglas ezerā pie Zēlustes muižas otrdien tika ielaisti līdaku mazuļi, lai papildinātu zivju resursus.

Kopumā ezerā tika ielaisti 110 kilogrami zivju jeb aptuveni 9243 līdacēnu, kas katrs sver aptuveni 120 gramus.

Zivju mazuļi tika pirkti no SIA Oskars zivjaudzētavas To iegāde un ielaišana Rīgas domes Mājokļu un vides departamentam izmaksāja 3624 Ls, kas gūti no maksas par rūpnieciskās zvejas tiesību izmantošanu iekšējos ūdeņos.

Juglas ezera zivju krājumu pamatmasu veido raudas un plauži, ezerā ir mazāk līdaku, līņu, sudrabkarūsu, zandartu, asaru un pliču, bet samērā nedaudz karpu un ruduļu.

Juglas ezerā regulāri var palielināt līdaku krājumus, ielaižot to kāpurus ap 250 tūkst. gabaliem gadā uz izmantojamo (dotajai zivju sugai piemērotāko) platību Šī platība ezerā veido aptuveni 500 hektārus. Ņemot vērā lielo Juglas ezera ūdens virsmas platību, iepriekš nenorādīja Zivju resursu pētniecības departaments īpašus ierobežojumus līdacēnu ielaišanas apjomam.

20. septembrī Puzes ezera apsaimniekotājs SIA Puzes ezers konstatēja, ka bojāgājušas vienas sugas zivis – ezera salakas, informē Valsts vides dienests (VVD).

20. un 21. septembrī bojāgājušās zivis vāca ezera apsaimniekotāji un VVD inspektori. To daudzums – apmēram 1 tonna. 22. septembrī jaunu zivju bojāeja vairs netika konstatēta.

VVD pārstāvjiem iesaistoties cēloņu noskaidrošanā, tika konstatēts, ka piesārņojuma ietekme ir izslēgta - notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Ugālē, no kurām attīrītie ūdeņi nonāk ezerā, darbojas normāli. Arī lauku miglošana nav notikusi. Skābekļa saturs ezera ūdenī atbilst labai kvalitātei. Turklāt piesārņojuma gadījumā būtu cietušas arī citu sugu zivis.

Bojāgājušo zivju paraugi nogādāti izmeklēšanai institūtā BIOR. Pirmie rezultāti liecina, ka bakterioloģiski cēloņi ir izslēgti.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Līdz ar Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departamenta 23.februāra rīcības sēdes lēmumu neierosināt lietā kasācijas tiesvedību, stājies spēkā Administratīvās apgabaltiesas spriedums, ar kuru apmierināts biedrības Mežaparka Attīstības biedrības pieteikums par pienākuma uzlikšanu Rīgas domei izvest būvgružus no Rīgas domei piederošās teritorijas iepretim Ezermalas ielai 20B.

Tāpad domei uzdots atjaunot Ķīšezera krasta līniju, kāda tā bija pirms prettiesiskās būvgružu izbēršanas.

Augstākā tiesa informē, ka tā lēmumā atzinusi par pamatotu apelācijas instances tiesas secinājumu, ka konkrētajā gadījumā neatkarīgi no tā, ka Ķīšezers ir valsts īpašums, tajā mākslīgi izveidotā būvgružu sala ir jāizved no Ķīšezera tieši Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Lietā nav strīda par to, ka Ķīšezers ir valsts īpašums. Tomēr no minētā fakta neizriet automātisks secinājums, ka pašvaldībai nav pienākums izvest būvgružus no valsts īpašumā esoša ezera, tā kā būvgružu izvešanas pienākums konkrētajā gadījumā nav saistāms ar to, kam pieder ezers, bet gan, kā to pareizi secinājusi apgabaltiesa, ar pašvaldības kā ezeram piegulošā zemes gabala īpašnieces pienākumu uz sava zemes gabala esošo būvgružu aizvākšanā.

Galvaspilsētā joprojām dažviet nav izbūvēti sadzīves notekūdeņu centralizētie kanalizācijas tīkli, un tie - vai nu attīrīti atbilstoši prasībām, vai arī pavisam neattīrīti - nelegāli tiek novadīti apkārtējā vidē, arī ezeros un lietusūdens sistēmās, šodien raksta laikraksts Diena.

Biedrības Berģinieki pārstāvji jau vairāk nekā piecus gadus cīnoties par to, lai tiktu pārtraukta sociālās aprūpes centra Ezerkrasti un trīs daudzstāvu dzīvojamo māju notekūdeņu novadīšana Mašēnu ezerā un šajā vietā tiktu izveidoti pilsētas ūdens un kanalizācijas tīkli.

To panākt līdz šim nav izdevies, kaut dome jau 2009. gadā lēma projekta izstrādei piešķirt 50 000 latu, nekas tā arī nav izdarīts, norāda Diena. Ezerkrastiem esot izsniegta piesārņojošās darbības atļauja, un analīzes parādot, ka notekūdeņi tiek attīrīti atbilstoši noteiktajiem parametriem, pastāstījis Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes (RVP) direktores vietnieks Elmārs Jasinskis. Taču, kā uzskatot vietējie iedzīvotāji, prasības notekūdeņu attīrīšanai ir zemas un, arī pildot tās, to ielaišana Mašēnu ezerā nopietni ietekmē tā stāvokli. Arī E. Jasinskis piekritis, ka jebkuru notekūdeņu novadīšana, protams, ietekmē apkārtējo vidi, jo tie satur barības vielas, kas veicina, piemēram, aļģu attīstību.

Papes kanāla slūžas nedarbojas, un vietējie makšķernieki apgalvo, ka šovasar zivis Papes ezerā mocījušās zemā ūdens līmeņa dēļ. Pārgāznes izbūves projekts, ko uzsāka Dabas aizsardzības pārvalde, lai stabilizētu ūdens līmeni Papes ezerā, pērn apstājies Satiksmes ministrijas nosacījumu dēļ, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Šobrīd tālāku risinājumu nav, atzīst vecākais valsts vides inspektors Andris Maisiņš.

Dabas parka Pape dabas aizsardzības plānā, kas tika izstrādāts no 2003. līdz 2005. gadam, ir apzināts Papes ezera hidroloģiskais stāvoklis, un tajā arī skaidri pateikts, ka ir vairāki varianti tā uzlabošanai. «Ir vairākas iespējas, kā situāciju labot, jo ezerā ūdens vasarās trūkst. Šī vasara sausuma dēļ bija pārbaudījums zivīm visās Latvijas ūdenstilpēs. Papes gadījumā jo īpaši, tādēļ viens no variantiem ir slūžu remonts. Otrs ir variants, ko pašvaldība jau uzsākusi, – mākslīgas krāces veidošana, kas nodrošinātu pietiekamu ūdens līmeni Papes ezerā. Tomēr patlaban izveidotā pārgāzne ir nepietiekama,» atzīst A. Maisiņš.

Lai arī līdz augusta beigām solīja viest skaidrību par jaunajiem vilcieniem, vēl aizvien nav izlemts par iepirkuma veidu un apjomu

«Saukt konkrētus datumus, kad Latvijā varētu parādīties pirmie jaunie elektrovilcieni, šobrīd vēl negribētu,» DB saka valsts a/s Pasažieru vilciens (PV) valdes priekšsēdētājs Andris Lubāns. Iepriekš gan satiksmes ministrs Anrijs Matīss izteicās, ka no A. Lubāna vadītās valdes līdz augusta beigām sagaida ceļa karti, kādā veidā nonākt līdz ritošā sastāva nomaiņai paredzētajā termiņā – līdz 2016. gadam. Taču to, ka jautājums PV finansiālo u.c. problēmu dēļ nevirzās tik raiti, kā cerēts, apliecina arī A. Matīsa lakoniskais komentārs par jaunu elektrovilvilcienu iegādes procesu: «Pasažieru vilciena valde strādā.» Jau vēstīts, ka pēc satiksmes ministra Aivja Roņa aicinātā Arta Birkmaņa vadītās valdes atkāpšanās, tika iecelta jauna – SM Autosatiksmes departamenta direktora A. Lubāna vadībā – kas nolēma pārtraukt vilcienu iepirkuma procedūru, jo tās turpināšana neatbilstot uzņēmuma interesēm un finansiālajām iespējām. Vecā valde par uzvarētāju bija pasludinājusi šveiciešu Stadler Bussnang AG, bet dienvidkorejiešu Hyundai Rotem Company iesniegto piedāvājumu – kas bija desmitiem miljonu eiro lētāks nekā Stadler – noraidījusi kā neatbilstošu iepirkumu nosacījumos definētajām kvalifikācijas prasībām.

Ņemot vērā vakar vakarā notikušo traģēdiju, Zolitūdē sabrūkot veikala Maxima jumtam, kā rezultātā bojā gājis liels skaits cilvēku un patlaban tiek meklēts atbildīgais, Ekonomikas ministrija sniedz skaidrojumu par sabiedriski nozīmīgu ēku būvniecības procesā iesaistīto dalībnieku atbildības sadalījumu.

Ekonomikas ministrija šorīt nosūtījusi vēstuli Latvijas būvvaldēm (kopumā 85 būvvaldēm Latvijā), prasot tām apsekot visus būvlaukumus, kuros tiek būvētas, tai skaitā rekonstruētas vai renovētas, sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas. Par apsekošanas rezultātiem līdz 04.12.2013. iesniegt Ekonomikas ministrijai pārskatu par sastādītajiem atzinumiem, norādot informāciju par apsekoto būvlaukumu, būvprojektu, ēku, būvniecības dalībniekiem un konstatētajiem pārkāpumiem (ja tādi tika konstatēti).

Vienlaikus ministrija aicina būvvaldes iespēju robežās apsekot sabiedriski nozīmīgas publiskas ēkas, kuras pieņemtas ekspluatācijā pēdējo piecu gadu laikā, un iesniegt pārskatu par apsekošanas rezultātiem, norādot informāciju par apsekoto objektu un pazīmēm, kas liecina, ka būvdarbi varētu būt veikti neatbilstoši normatīvajiem aktiem (piemēram, patvaļīgā būvniecība, plaisas ēkas nesošajās konstrukcijās).

Ildza ezera krastā Skaistas pagastā, Krāslavas novadā tapušas trīs vasaras mājas, kas viesiem ļaus piedzīvot īstu Latgali.

"Pazust Latgalē" piedāvā iespēju padzīvot kādā no trim vasaras mājām ezera krastā - īstā un autentiskā sādžā. Katra māja ir aptuveni 35 kvadrātmetrus liela, terases platība - 10 kvadrātmetri.

"Mēs vēlamies, lai cilvēks ierauga īstu Latgali, tādu, kāda tā ir Skaistas pagastā. Lai mūsu klientam ir iespēja satikt tādu brīnumu kā auto veikals un pastaigāties pa ciemu, pa vietējiem mežiem un pļavām. Mēs radījām modernu māju, bet visu pārējo centīsimies saglabāt tādu, kāds tas bija manā bērnībā. Savā ziņā tā būs iespēja atgriezties bērnībā arī mūsu klientiem vai kādā astoņdesmito gadu filmā," biznesa portālam db.lv stāsta "Pazust Latgalē" izveidotāja Inga Gavrovska.

Rūpējoties par zivju populāciju Ozolnieku ezerā, Ozolnieku novada pašvaldība no SIA «Dāmas zivju audzētava» iegādājusies 8300 zandartu vienvasaras mazuļu (svarā no četriem līdz desmit gramiem), kas piektdien tika ielaisti ūdenstilpē, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Pirms kāda laika Ozolnieku ezerā ielaisti līņi, līdakas, karpas un foreles un Latvijas Zivsaimniecības pētniecības institūta speciālisti veica ezera izpēti, informē Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Līga Tamberga. Pēc speciālistu atzinuma, Ozolnieku ezers ir pietiekami dziļš, lai tajā spētu iedzīvoties arī zandartu populācija, tāpēc nolemts ūdenskrātuvē ielaist 8300 zandartu mazuļu.

SIA «Dāmas zivju audzētava» valdes loceklis Andris Bražis skaidro, ka galvenais, kas nepieciešams, lai zandarti iedzīvotos, ir normālas kvalitātes ūdens (lai tas nebūtu pārāk skābs) un barības bāze. Viņš vērtē, ka Ozolnieku ezerā zandartiem klāsies ļoti labi. A.Bražis gan arī teic – dabā ir savi likumi, tāpēc no ielaistajiem zandartu mazuļiem varētu izdzīvot 10–15 procentu. Viņš tāpat norāda – ar vienu ielaišanas reizi nebūs pietiekami, lai sasniegtu vēlamo zivju skaitu ezerā, labs rezultāts tiktu panākts pēc trim līdz piecām reizēm.

Jebkurš no kopīpašniekiem varēs ierosināt noteiktu datu aktualizāciju Kadastra informācijas sistēmā par savu īpašumu, kā arī veikt pirmreizējo būves reģistrāciju bez pārējo kopīpašnieku piekrišanas, paredz grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kuri kopš šodienas ir stājušies spēkā.

Joprojām būs jāsaņem pārējo kopīpašnieku piekrišana būves sadalīšanai, apvienošanai vai ieraksta par būvi Kadastra informācijas sistēmā dzēšanai, informē Valsts Zemes dienests (VZD). Grozījumi arī nosaka, kā zemes īpašnieks var veikt reģistrāciju attiecībā uz tām būvēm, kurām nav noskaidrota piederība.

VZD skaidro, ka jebkurš no kopīpašniekiem bez pārējo piekrišanas varēs pirmreizēji reģistrēt būvi Kadastra informācijas sistēmā, kā arī aktualizēt datus par nekustamā īpašuma nosaukumu, lietošanas mērķi, kadastra objekta adresi, apgrūtinājumu, zemes, būves un telpu grupas lietošanas veidu, būves tipu un fizisko nolietojumu, kadastra objekta datiem, kas norādīti aktā par būves pieņemšanu ekspluatācijā. Līdz šim šādas darbības varēja veikt tikai visi kopīpašnieki kopā.

Noslēgusies vērienīga rekonstrukcija vienā no senākajām Ventspils ostas piestātnēm – tā sauktajā Ziemas ostā. Rekonstrukcijas projekta kopējās izmaksas bija 2,29 miljoni eiro, informē Ventspils brīvostas pārvaldes Mārketinga un attīstības nodaļa.

Mūsdienīgu izskatu pēc rekonstrukcijas ieguvušas gan hidrotehniskās būves, gan apkārtējā teritorija.

Piestātnes rekonstrukcijas projekta ietvaros kapitāli remontētas hidrotehniskās konstrukcijas, kā arī labiekārtota piegulošā teritorija. Labiekārtošanā iekļautas interesantas formas, kas simbolizē jūras viļņus. To konstrukciju veido betona atbalsta sienas ar speciālu faktūru, kas pildītas ar kaltā granīta bruģi. Teritorijā uzbūvēta autostāvvieta 39 transporta vienībām. Rekonstrukcijas darbus veica pilnsabiedrība LNK INDUSTRIES GROUP.

Ventspils brīvostas pārvaldes kuģu piestātne K.Valdemāra ielā 6, kuru sauc arī par Ziemas ostu un Veco zvejas ostu, arī vintrāfenu (no vācu valodas – Winterhafen– Ziemas osta), ir piestātne Ventspils brīvostas pārvaldes naftas savācējkuģiem, gultnes dziļuma mērīšanas kuģim Skauts, ūdenslīdēju kuģim Neptūns, ekskursiju kuģim Hercogs Jēkabs, kā arī valsts krasta apsardzes kuģim.

Ministru kabinetā šodien, 30. jūnijā apstiprināti 16 Latvijas būvnormatīvi, kas nosaka prasības, kas jāievēro, projektējot dažāda veida būves, kā arī nosaka būvizmaksu noteikšanas kārtību, inženierizpētes noteikumus būvniecībā un būvju tehniskās apsekošanas darbu kārtību, informē Ekonomikas ministrija.

Visi iepriekšminētie Latvijas būvnormatīvi stājas spēkā šā gada 1. jūlijā.

Sekmējot kvalitatīvu būvju būvniecību, Latvijas būvnormatīvos iekļautas ne tikai valsts noteiktās specifiskās prasības dažādu būvju projektēšanai, bet arī atsauces uz attiecīgajiem Eirokodeksa standartiem, kas piemērojami attiecīgo būvju būvniecībā, tādējādi nodrošinot ēku būvniecības atbilstību Eiropas praksei.

Pieņemti būvnormatīvi Ūdensapgādes būves, Kanalizācijas būves, Elektronisko sakaru tīkli, Meliorācijas sistēmas un hidrotehniskās būves, Būvizmaksu noteikšanas kārtība, Publiskas būves, Ēku iekšējais ūdensvads un kanalizācija, Būvju ugunsdrošība, Dabasgāzes ārējo gāzesvadu sistēma, Sašķidrinātās naftas gāzes iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma, Dabasgāzes iekšējo gāzesvadu sistēma, Būvju tehniskā apsekošana, Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika, Dzīvojamās ēkas, Inženierizpētes noteikumi būvniecībā, Būvklimatoloģija.

Laikmets vairs nepieprasa, lai katrs sevi cienošs vīrietis pats uzceltu sev māju. Tā vietā nākušas dažādas iespējas pie tādas tikt, apvienojot pilsētas tuvumu, dabas klātbūtni un aktīva dzīvesveida perspektīvu. Viena no šādām pērlēm atrodama tepat Rīgā, Juglas ezera krastā, kaimiņos Brīvdabas muzejam.

Brīvdabas nams ir gleznaina meža ieloka ieskauts augstākās raudzes arhitektūras, dizaina un tehnoloģiju prasībām atbilstošs dzīvokļu komplekss, kur rast mājas un mieru no pilsētas burzmas, tajā pašā laikā atrodoties rokas stiepiena attālumā no tās epicentra.

Latectus, kas Latvijā darbojas kopsolī ar SEB banku, SIA Latectus valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs uzsver, ka, viņaprāt, Rīgā reti ir sastopams projekts, kura tuvumā atrodams gandrīz viss komfortablai un aktīvai dzīvei: «Brīvdabas nams ir ekoloģiska un labvēlīga vide personīgai izaugsmei un ģimenes drošībai. Ezers ar tā sniegtajām atpūtas iespējām un Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs vēstures izpētei ir turpat līdzās. Veidojot šo projektu, būtiska bija infrastruktūra – liela tirdzniecības centra, veselības iestāžu, sporta bāzes, Juglas skolu un bērnudārzu tuvums, kā arī ērts sabiedriskais transports un veloceliņš. Tomēr nozīmīgākais faktors ir zaļa un norobežota vide ar iespējām 15 minūšu laikā nokļūt Vecrīgā.»

Pirmie pētījuma rezultāti pierādījuši mikroplastmasas klātbūtni Langstiņu ezerā; cik lielu ietekmi tā atstāj uz vidi un cilvēkiem, spriest pāragri.

Latvijas Hidroekoloģijas institūts (LHEI) ir ieguvis pirmos rezultātus par mikroplastmasas piesārņojumu Langstiņu ezera nogulumos. Pētījuma rezultāti liecina, ka ezera augšējā trīs centimetru slānī sastopamas mikroplastmasas daļiņas 11 līdz 56 mikronu lielumā no polietilēna, polipropilēna, poliestera un polistirēna. Šis ir pirmais pētījums Latvijā par mikroplastmasas sastopamību saldūdeņos. Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstītā pēcdoktorantūras pētniecības projekta ietvaros noskaidrota mikroplastmasas daļiņu sastopamība un daudzums Rīgas un Pierīgas ezeros. Tajos tika uzstādītas ierīces, kas pusgada garumā uzkrāja visu, kas uzkrājies ezera dibenā vairāku desmitu gadu laikā. Paraugi tika ievākti četros ezeros, proti, Sekšu, Velnezera, Langstiņu un Mazajā Baltezerā. Pētījuma finansējums gan atļāva analizēt paraugus vienā no ezeriem, jo tas ir ilgs un dārgs process, norāda Latvijas Hidroekoloģijas institūta (LHEI) pēcdoktorantūras projekta pētniece Inta Dimante-Deimantoviča. Kopējais pētījuma laiks ir trīs gadi, un viena parauga apstrāde ilgst līdz pat 50 stundām.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja akceptēja sagatavoto kultūras un atpūtas parka Mežaparks detaļplānojumu un nolēma to nodot sabiedriskai apspriešanai, kas ilgs trīs nedēļas.

Detaļplānojuma realizācijas programma paredz, ka visi etapi, kas saistīti ar Mežaparka sakārtošanu, tiks pabeigti līdz 2020. gadam. Tomēr, cik tas kopumā varētu izmaksāt, šobrīd precīzi pateikt nevar. Tas kļūs skaidrs pēc izsludinātajiem konkursiem, jo izcenojumu var noteikt, tikai pēc tehniskā projekta izstrādes un tā iztāmēšanas. Kā norāda Pilsētas attīstības departamenta direktora pienākumu izpildītājs Uldis Jansons, pašvaldība cer arī pretendēt uz Eiropas Savienības līdzfinansējumu šī projekta realizācijai pēc 2014. gada.

Parka kopējā platība ir 423 hektāri, bet izmantota tiek tikai 1/3 daļa, bet pārējā teritorija ir degradēta. Jaunais detaļplānojums paredz apgūt visu teritoriju, saglabājot līdzsvaru starp dabas resursiem un citiem objektiem.

Veicot Tempļkalna ielas gājēju tilta būvniecību Alūksnē, Madonas reģionālās vides pārvaldes prasība bija - būvniecības procesā nemainīt Alūksnes ezera krastus un gultni, informē Alūksnes pašvaldībā.

Šāda prasība tika izvirzīta, jo Alūksnes ezers un tam līdzās esošā teritorija ir uzskatāma par kultūras pieminekļu aizsardzības zonu. Ezerā dzīvo dažādas zivju un vēžveidīgo sugas, kā arī aug ūdens augi, un, aizskarot ezera krastus vai gultni, visticamāk, tiktu nodarīts kaitējums ezera ekosistēmai. Tādēļ Latvijā tradicionāli pielietoto tehnoloģiju tilta būvniecības procesā veidot smilšu uzbērumus nebija iespējams pielietot, skaidro Alūksnes pašvaldības Plānošanas un attīstības nodaļas projektu vadītāja Sanita Adlere.

Tempļkalna ielas gājēju tilta būvniecību veica uzņēmuma SIA Tilts komanda. Atbildīgais būvdarbu vadītājs, inženieris Kirils Loškarjovs atklāj, lai uzbūvētu tiltu, tika izveidota vairāk kā desmit metru gara, tehnoloģiski sarežģīta iekārta ar uzbīdīšanas mehānismu. Ar tās palīdzību bija iespējams tilta konstrukciju pārbīdīt pāri ezeram, tādēļ nebija nepieciešams ezerā veikt uzbērumus vai rakšanas darbus.