Ekonomika

Par nepietiekamu klientu risku izvērtēšanu piemēroti sodi jau 240 000 eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienests šobrīd aktīvi veic pārbaudes uzņēmumos, kas sniedz grāmatvedības, revīzijas un audita pakalpojumus, lai pārliecinātos, kā tiek ievērota Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFN) prasību izpilde.

Pērn novembrī VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte ziņoja, ka uzsākts aktīvs darbs pie NILLTFN likumu subjektu darbības uzraudzības.No šobrīd VID publicētās informācijas izriet, ka biežākie pārbaudēs konstatētie trūkumi ir Iekšējā kontroles sistēmā atklātas nepilnības, nav veikta darbinieku apmācība, nepietiekama klientu izpēte, tai skaitā nav noskaidroti patiesā labumu guvēji, kā arī nav noteikti NILLTF (Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana) riski.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka par likuma prasību neievērošanu VID no š.g. maija līdz jūlija vidum sodījis jau 75 uzņēmumus, salīdzināšanai, laika periodā no 2017. gada novembra līdz 2019. gada aprīlim sodi bija piemēroti 52 uzņēmumiem. Kopējais piemērotā soda apmērs sasniedz jau gandrīz 240 tūkstošus eiro (dati uz 19.07.2019).

Trešā daļa no visiem uzņēmumiem, kuriem piemēroti sodi, ir grāmatvedības, revīzijas un audita pakalpojumu sniedzēji.

Analizējot šos uzņēmumus, redzams, ka tie bijuši aktīvi saimnieciskās darbības veicēji un kā ārpakalpojuma sniedzēji par 2018.gadu sagatavojuši finanšu pārskatus 1016 uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zem cīņas pret "naudas atmazgāšanu" karoga privātums tiek "izbradāts"

Zvērināts advokāts, Eiropas datu aizsardzības speciālists un augstskolas "Turība" lektors Ivo Krievs, 10.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā brīža situāciju saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu (NILLTFN) banku sektorā raksturo pārmērība, un to uz savas ādas izjūt kā uzņēmēji, tā arī iedzīvotāji, kuriem bieži jāsniedz neadekvāti daudz informācijas, kaut arī personas riska profils ir samērā zems.

Nesamērīgas interpretācijas datu apstrādes jautājumos

Bankas šobrīd atrodas ķīlnieka lomā. Tām, no vienas puses, būtu jārūpējas par klientu komfortu, bet, no otras puses, tām dažādus pienākumus uzliek valsts un starptautiskās institūcijas, kuru izpilde rada klientu neapmierinātību.

Finanšu nozare un, īpaši, banku sektors, šobrīd nepiedzīvo mierīgākos laikus. Banku sektorā no valsts puses ir sacelta pietiekami liela panika. Nozare ir iebiedēta ar dažādu sankciju draudiem, sodiem, dažādu krāsu sarakstiem. Lai bankas no sevis noņemtu jebkādas šaubas un riskus NILLTFN jomā, tās visu šobrīd dara nevis uz 100%, bet gan uz 150%. Rezultātā no tā cieš privātpersonu privātums, jo bankām ir jāizdara izvēle starp savu biznesu un klientu privātuma aizsardzību, kur biznesa eksistence noteikti ņem pārspēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sodu apmērs uzņēmumiem par pārkāpumiem AML jomā pārsniedz jau 400 000 eiro

Zane Atlāce - Bistere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kuri nav spējuši izpildīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN) prasības, aizvien biežāk tiek piemēroti sodi, informē "Lursoft" pārstāve Indra Urtāne.

Pēc Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās informācijas, 2019.gada laikā vien VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvalde veikusi 1013 pārbaudes, un 229 gadījumos pieņemts lēmums par sodu piemērošanu.

Kā rāda apkopotā informācija, no teju 300 uzņēmumiem, kas līdz šim saņēmuši sodus, gandrīz visiem ir piemēroti naudas sodi. To diapazons ir ievērojams - sākot no 50 eiro gadījumā, ja nav veikta klienta darījuma uzraudzība un nav pildīts pienākums ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu, beidzot ar 10 tūkst. eiro gadījumos, kad nav veikta padziļināta klientu izpēte, noskaidroti patiesie labuma guvēji un politiski nozīmīgās personas, kā arī uzņēmums nav izpildījis prasību uzrādīt visus pieprasītos dokumentus.Kopējais sodu apmērs, kas piemērots, uzņēmumiem, pārsniedz jau 400 tūkst.eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, Swedbank nekavējoties informē attiecīgās iestādes

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Komisija savu vērtējumu par konkrēto Swedbank darbības posmu jau sniegusi

Žanete Hāka, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) jau vērtējumu par to Swedbank darbības posmu, par kuru patlaban banka tiek apsūdzēta, ir sniegusi un patlaban jaunas ziņas un prasības no ārvalstu atbildīgo institūciju pārstāvjiem nav saņēmusi, portālam DB pastāstīja FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Ieva Upleja.

FKTK likusi bankai veikt dažādus uzlabojumus un viss ir paveikts, bet, kas bijis jānodod citām iestādēm, kuras veic izmeklēšanu, tas ir nodots, norāda FKTK.

Jau iepriekš FKTK ziņoja, ka cieši sadarbosies ar Zviedrijas un Baltijas valstu uzraugiem faktu pārbaudē par aizdomīgiem finanšu darījumiem reģiona bankās.

DB jau rakstīja, ka (FKTK) un AS Swedbank 2016.gada novembrī noslēdza izlīgumu, vienojoties par veicamajiem uzlabojumiem bankas iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātes nodrošināšanai, novēršot FKTK pārbaudē atklātos trūkumus.

Līgumā tika paredzēts piemērot Swedbank soda naudu 1 361 954 eiro apmērā, kas ir mazāk nekā likumā noteiktais maksimālais sods, ņemot vērā, ka banka brīvprātīgi jau bija sākusi novērst pārbaudē konstatētos trūkumus un veikt nepieciešamos uzlabojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta Latvijas zvērinātu notāru kopsapulce, kuras laikā ievēlēta jaunā Latvijas Zvērinātu notāru padome.

Turpmākos trīs gadus Latvijas Zvērinātu notāru padomi vadīs zvērināts notārs no Rīgas Aigars Kaupe, savukārt viņa vietnieces pienākumus pildīs zvērināta notāre Rīgā Ilze Metuzāle.

Jaunais Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Aigars Kaupe ir zvērināts notārs kopš 2003. gada. Pēc izglītības viņš ir ne tikai jurists, bet arī arhitekts – savulaik ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē, kā arī absolvējis Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un būvniecības fakultāti, kur iegūts inženierzinātņu speciālista diploms. Kopš 2008. gada viņš ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) loceklis, pārstāvējis Latviju Starptautiskās notāru savienības (UINL) Ģenerālajā padomē, darbojies UINL darba grupā NILLTFN jautājumos, pārstāvējis Latvijas notariātu NILLTFN jomā tikšanās reizēs ar Moneyval komisijas un OESD ekspertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Baltic International Bank: Pagājušais gads bija pārmaiņu un optimizācijas gads

Žanete Hāka, 28.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Baltic International Bank 2018. gada 4. ceturkšņa finanšu sniegums ir pārspējis pirmo trīs 2018. gada ceturkšņu kopējo rezultātu, informē bankas pārstāvji.

2018. gads bija bankas pārmaiņu un optimizācijas gads, jo bankas vadība sekmīgi ieviesa izmaksu efektivizācijas un ieņēmumu palielināšanas plānu. Kopējais klientu līdzekļu apjoms sasniedza 499 miljonus eiro, un pārvaldīšanā esošo aktīvu apjoms 2018. gada 4. ceturkšņa beigās bija 74,34 miljoni eiro.

Pozitīvi vērtējama arī brokeru apkalpošanā esošo finanšu instrumentu apjoma dinamika – 2018. gada 4. ceturkšņa beigās tā sasniedza 178 miljonus eiro, kas ir par 47% vairāk nekā 2017. gada beigās. Banka turpina iedzīvināt jauno biznesa stratēģiju, kas balstīta uz klientiem ar investīciju vajadzībām un potenciālu.

«Šobrīd situācija finanšu sektorā Latvijā un pasaulē ir izaicinoša. Lai sasniegtu bankas stratēģisko mērķi – kļūtu par ilgtspējīgu investīciju banku un turpinātu būt stabils sadarbības partneris Baltijā un Eiropā saviem klientiem, bankai ir jāstrādā divos virzienos. Pirmkārt, mums pašiem ir jābūt maksimāli efektīviem un konkurētspējīgiem savā darbībā. Esam ieguldījuši jaunas digitālas infrastruktūras izveidē un investīciju pakalpojumu izstrādē un ieviešanā, piemēram, korporatīvo obligāciju emisijas organizēšanā un Klientu servisa uzlabošanā. Savukārt otrs virziens ir mērķtiecīga sadarbība ar valsts institūcijām un Finanšu nozares asociāciju, lai kopīgā dialogā panāktu Latvijas finanšu nozares atbilstību starptautiskiem standartiem un atjaunotu tās reputāciju un stabilitāti. Tikpat svarīgi ir uzturēt saikni ar saviem klientiem Latvijā un starptautiskajos tirgos, lai nodrošinātu nepārtrauktu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu,» uzsver Viktors Bolbats, atzīmējot, ka «bankas biznesa stratēģiskie darbības principi paliek nemainīgi – nodrošināt atbilstīgu un caurspīdīgu darbību, kā arī sniegt individuālās apkalpošanas pakalpojumus, koncentrējoties uz ilgtspējīgām investīcijām balstītā pieejā».

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK saskaņojusi ABLV Bank likvidatoru iesniegto kreditoru pārbaudes metodoloģiju

Žanete Hāka, 06.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome šodien ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu saskaņot likvidējamās ABLV Bank AS likvidatoru iesniegto kreditoru pārbaudes metodoloģiju, informē FKTK.

Metodoloģijas izstrādes gaitā tā tika skaņota ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu (Kontroles dienests) un veikti attiecīgi papildinājumi.

2018.gada 5.martā FKTK saņēma bankas akcionāru sapulces lēmumu par pašlikvidācijas procesu, kā arī pašlikvidācijas plāna pieteikumu, savukārt 12.06.2018. FKTK padome pieņēma lēmumu atļaut Bankas pieteikto pašlikvidācijas procesu. Turpmāk saskaņā ar FKTK kontrolēto bankas pašlikvidācijas plānu starptautiska zvērinātu revidentu komanda no komercsabiedrības Ernst&Young Bankas likvidatoru uzdevumā izstrādāja metodoloģiju NILLTFN un sankciju atbilstības kontrolei, lai novērstu iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un sankciju prasību pārkāpšanu/apiešanu finanšu līdzekļu izmaksu procesā bankas kreditoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu Rigensis Bank AS 1,029 miljonu eiro apmērā, liecina FKTK paziņojums.

Sods piemērots par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, kā arī par NILLTPFN jomu atbildīgajam valdes loceklim Renāram Degro izteikt brīdinājumu. Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums un klientu bāzes revīzija.

FKTK bankā veica klātienes pārbaudes, kuru laikā izskatīti klientu darījumi līdz 2019. gada februārim. Veiktajās pārbaudēs FKTK ir konstatējusi virkni pārkāpumu, kas saistīti ar iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un to pārvaldību. Pārkāpumi liecina par nopietniem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā NILLTPFN jomā, jo tie ir atklāti būtiskākajos klientu izpētes un darījumu uzraudzības elementos. Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS «PrivatBank» 1,019 miljonu eiro apmērā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) normatīvo aktu prasību pārkāpumiem.

Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai un jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK bankā veica klātienes pārbaudi, kuras laikā FKTK ir konstatējusi virkni pārkāpumu, kas saistīti ar iekšējās kontroles sistēmu, klientu bāzes riskiem un to pārvaldību. Pārkāpumi liecina par nopietniem trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā NILLTPFN jomā, jo tie ir atklāti būtiskākajos klientu izpētes un darījumu uzraudzības elementos.

Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu, piemēram, bankas NILLTPFN komitejas darbība bija neefektīva, nenodrošināja NILLTPFN riska mazinošo pasākumu īstenošanu, kā arī atsevišķi pieņemtie lēmumi bija labvēlīgi atsevišķiem bankas akcionāriem. Tāpat bankas iekšējās kontroles sistēma nenodrošina klienta padziļinātās izpētes nepārtrauktību visā klienta darbības periodā; banka nebija veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos, vai norādītais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2020.gadā bankās veikusi 12 pārbaudes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) jomā un secinājusi, ka kopumā bankas ir veikušas būtiskus pasākumus iekšējo kontroles sistēmu pilnveidošanai.

Iepriekšējos gados lielākā daļa pārbaužu noslēdzās ar administratīvo lietu ierosināšanu un soda naudas piemērošanu, savukārt 2020.gadā FKTK par administratīvās lietas rosināšanu vai sankciju piemērošanu bija jālemj tikai atsevišķos gadījumos.

Nav izredžu uz taisnīgu un objektīvu tiesu  

Pieci advokāti nosūtījuši atklātu vēstuli ģenerālprokuroram Jurim Stukānam ar aicinājumu Ģenerālprokuratūrai...

FKTK darba prioritātes finanšu noziegumu apkarošanas jomā 2020.gadā bija uz risku izvērtējumu balstītas pieejas stiprināšana un Latvijas finanšu sektora dalībnieku un FKTK darba procesā sekmēt vienotu izpratni par normatīvo aktu prasībām NILLTFN un sankciju piemērošanas jomā, tostarp rokasgrāmatas un skaidrojuma par pamatkontu izstrāde un publicēšana.

2020.gadā FKTK būtiski mainīja savu pieeju pilna apjoma pārbaužu veikšanā, koncentrējot uzmanību uz iekšējās kontroles sistēmas elementu padziļinātu izvērtēšanu. Arī 2021.gadā FKTK turpinās pilnveidot pārbaužu metodiku un tās piemērošanas efektivitāti, lai pēc iespējas objektīvāk un kvalitatīvāk spētu novērtēt kredītiestāžu iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti un sniegt rekomendācijas to pilnveidošanai. Tāpat tiks turpināts darbs, lai stiprinātu riskos balstītas pieejas piemērošanu finanšu iestādēs.

Ņemot vērā, ka bankas arvien plašāk izmanto klientu neklātienes identifikāciju, FKTK 2020.gadā bankās veikto pārbaužu laikā pārliecinājās par to, kā tiek nodrošināta Ministru kabineta noteikumu par neklātienes identifikāciju prasību izpilde, kā arī apzināja labāko praksi un identificēja trūkumus neklātienes identifikācijas piemērošanā. Banku sniegto informāciju FKTK izmantos ieteikumu izstrādē bankām par klientu neklātienes identifikāciju.

Papildus tam bankas FKTK regulāri iesniedz izstrādātās procedūras jauna produkta vai pakalpojuma attīstīšanai. FKTK pēc šo procedūru izvērtēšanas sniedz savas rekomendācijas trūkumu novēršanai, lai jau preventīvi nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku iekšējās kontroles sistēmu izveidi un ieviešanu.

2020.gadā FKTK trīs bankām ir piemērojusi soda naudu par pārkāpumiem NILLTPFN jomā 2.03 milj. eiro apmērā, kā arī noteikusi tiesiskos pienākumus ar mērķi novērst konstatētos trūkumus un pilnveidot banku iekšējās kontroles sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru