Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Tikko kā lepni atteikusies no finanšu drošības spilvena, Portugāle attopas banku ķezā

Pēc apjoma otrā lielākā Portugāles kredītinstitūcija Banco Espírito Santo ir pamatīgās naudas grūtībās, un tai nepieciešama restrukturizācija, ziņo Reuters. Tas licis kāpt Portugāles valsts obligāciju ienesīguma rādītājam un satricinājis akciju tirgus abos Atlantijas krastos. Tas viss notiek vien pāris mēnešus pēc starptautiskās aizdevuma programmas beigām maija vidū.

Aizvien miskastē

Arī pēc aizdevuma programmas noslēgšanas kredītreitingu aģentūras Portugāles parādzīmes aizvien patur «atkritumu» līmenī jeb zem investīcijām cienīga statusa. Maijā Standard & Poor’s paaugstināja savu Portugāles obligāciju nākotnes vērtējumu no negatīva uz stabilu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's, atsaucoties uz nepieciešamību samazināt parādu un vājajām izaugsmes perspektīvām, pazeminājusi Portugāles valsts parāda reitingu, ziņo BBC.

Tikmēr Portugāles galvenā opozīcijas partija paziņojusi, ka iebilst pret valdības taupības plāniem, bet valsts premjerministrs brīdinājis, ka valstij varētu būt nepieciešama glābšana.

«Politiskās krīzes sekas varētu palielināt riskus mūsu ekonomikai un novest pie iejaukšanās,» viņš teicis.

Kā vēstīts, Portugāli nospiež augstais parāda slogs, un tā jau kādu laiku cīnās, lai izvairītos no starptautiskas palīdzības, kāda bija nepieciešama Grieķijai un Īrijai.

Ministru prezidenta Žozē Sokratiša valdība pagājušās nedēļas piektdienā nāca klajā ar jaunākajiem taupības pasākumiem, kuru mērķis ir pārliecināt investorus un citas Eiropas Savienības valstis.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Vācijas farmācijas gigants Merck draud atsaukt miljoniem eiro vērtas investīcijas no Portugāles, jo valsts pārziņā esošajām slimnīcām radušās problēmas ar rēķinu apmaksu, vēsta thelocal.de.

Kompānija tagad draudot izstāties no nākotnes pētniecības projektiem.

«Mūsu investīcijas pētniecībā tiek plānotas ilgtermiņā,» sacījis Merck Portugāles vadītājs Fricis Sačers.

«Savstarpēja uzticēšanās ir svarīgs pamats,» viņš piebildis. «Bet Portugāles nevēlēšanās maksāt grauj šo uzticību,» skaidrojis kompānijas pārstāvis.

Portugāles valdības nonākusi uz sabrukuma robežas, kad divi valdības ministri paziņojuši par savu gatavību atkāpties, sekojot ārlietu ministra Paulu Portaša piemēram, kurš savu atlūgumu iesniedzis otrdien.

Valdību nolēmuši pamest Demokrātiskā un sociālā centra – Tautas partijas (CDS-PP) lauksaimniecības ministre Asunscao Kristas un sociālās drošības ministrs Pedro Mota Soaress. Viņi savu lēmumu pieņēmuši sekojot CDS-PP līdera, ārlietu ministra Paulu Portašam, kas atlūgumu otrdien iesniedzis saistībā ar nesaskaņām par valsts starptautiskās glābšanas ietvaros nepieciešamajām reformām.

Portugāles premjers Pedro Pasušs Koelju jau paziņojis, ka nepieņems P. Portaša atkāpšanos un turpinās vadīt valdību, lai nodrošinātu stabilitāti un strādātu pie politiskā strupceļa pārvarēšanas. Komentētāji šo situāciju nosaukuši par absurdu.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) vakardienas lēmums palielināt eiro bāzes procentlikmi par 25 bāzes procentpunktiem līdz 1,5% nozīmē turpmāku eiro kredītu mērenu sadārdzināšanos. Tas nozīmē, ka būs nepieciešama lielāka naudas summa parāda apkalpošanai nākotnē, lēš eksperti.

«Katrā ziņā ECB apliecināja, ka turpina soļot pa iepriekš nosprausto likmju celšanas taku, šodienas preses konferencē vēl aizvien iezīmējot nostāju par labu likmju celšanai arī turpmāk. Kā sava kompasa galveno rādītāju ECB saglabā inflācijas draudus un cenu stabilitātes saglabāšanu nākotnē,» norāda Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības līdzekļu pārvaldnieks Pēteris Stepiņš.

Apņēmība dedzīgi cīnīties ar inflāciju caurvija visu šodienas centrālās bankas preses konferenci. «Tas nosaka arī ECB turpmāko rīcību, un pagaidām var gaidīt, ka šogad sekos vēl viena likmju celšanas reize - ļoti iespējams atkal pēc trīs mēnešiem oktobrī. Līdz ar šo lēmumu bankas savus brīvos līdzekļus centrālajā bankā var noguldīt par 1% gadā (tāpat kā iepriekš - 50 bāzes punktus zem bāzes likmes). Tādēļ pagaidām vēl aizvien var prognozēt, ka Euribor likmes kopumā turpinās savu virzību augšup un 2% robežu trīs mēnešu Euribor var sasniegt jau gada beigās. Tas, protams, palielina kredītmaksājumus gan eirozonas, gan Latvijas kredītņēmējiem, tai pat laikā slāpējot izaugsmi, kas nepieciešama veiksmīgai parādu krīzes pārvarēšanai eirozonā,» spriež P. Stepiņš.

ASV žurnāls Fortune ir publicējis savu ikgadējo Pasaules lielāko kompāniju TOP 500. Reitinga pirmajā desmitniekā dominē naftas uzņēmumi – no desmit lielākajām kompānijām, sešas darbojas šajā nozarē.

2011. gada reitingā ir iekļautas 500 kompānijas, kuras sagrupētas pēc to ieņēmumiem. Tas izveidots balstoties uz kompāniju fiskālā gada datiem, kas beidzās 31. maijā.

Sarakstā visvairāk dominē ASV kompānijas – 133 no TOP 500 kompānijām ir reģistrētas ASV. Otrajā vietā ir Japāna ar 68 kompānijām, trešajā Ķīna (62 kompānijas), ceturtajā Francija (35 kompānijas), bet piektajā Vācija (34 kompānijas).

Otro gadu pēc kārtas Fortune Global 500 saraksta pirmo vietu ir saglabājusi ASV lielveikalu ķēde Wal-Mart (ieņēmumi 421,8 miljardi ASV dolāru, peļņa 16,3 miljardi).

Nākošo vietu žurnāla izveidotajā sarakstā ieņem Royal Dutch Shell (ieņēmumi 378,1 miljards, peļņa 20,1 miljards).

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service otrdien ir samazinājusi Portugāles kredītreitingu par četrām pakāpēm no Baa1 līdz Ba2, brīdinot, ka to varētu pazemināt vēl vairāk un ka valstij būs nepieciešams vēl viens aizdevums, vēsta BBC.

Portugāles reitings, pēc aģentūras domām, tagad liecina par pārāk augstu risku, lai investētu valsts parādzīmēs. Savukārt Portugāles valdība norāda, ka aģentūra, lemjot par reitinga samazināšanu, nav ņēmusi vērā valsts apņēmību ieviest finanšu taupības pasākumus.

Jau vēstīts, ka aprīlī Portugāle lūdza starptautisko palīdzību, lai spētu tikt galā ar finanšu krīzi. Kopumā Portugālei tiks piešķirti 78 miljardi eiro.

Portugāles varas iestādes maijā arī uzsākušas kriminālizmeklēšanu pret trim starptautiskajām reitingu aģentūrām par to, ka tās, iespējams, guvušas labumu no Portugāles reitingu samazināšanas.

Šā gada pirmajā ceturksnī Eiropas Savienības valstu tekošā konta pārpalikums sasniedza 29,1 miljardu eiro jeb 0,9% no IKP, liecina Eurostat dati.

Pērnā gada attiecīgajā periodā tekošā konta deficīts bija 1,5 miljardi eiro.

Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, preču konta deficīts ievērojami saruka, sasniedzot 0,1 miljardu eiro, salīdzinot ar 32,8 miljardiem eiro pirms gada. Savukārt ienākumu konta pārpalikums saruka no 17,7 miljardiem eiro pērn līdz 15,9 miljardiem eiro šā gada sākumā. Pakalpojumu konta pārpalikums saglabājās stabils, sasniedzot 32,4 miljardus eiro. Savukārt kārtējo pārvedumu konta deficīts nedaudz pieauga līdz 19 miljardiem eiro.

Pirmajā ceturksnī tirdzniecības pārpalikums bija ar ASV – 29 miljardi eiro, Šveici – 15,9 miljardi eiro, Brazīliju – 8,1 miljards eiro un Hongkongu – 7,9 miljardi eiro, Kanādu – 5 miljardi eiro un Indiju – 0,3 miljardi eiro, savukārt deficīts bija ar Ķīnu – 25,7 miljardi eiro, Krieviju – 18 miljardi eiro un Japānu – 2,4 miljardi eiro.

Portugāle ir panākusi vienošanos par palīdzības saņemšanu no Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), medijiem pavēstījis Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs (Jose Socrates).

Ir panākts aizdevums uz trijiem gadiem no ES un SVF – atsaucoties uz Ž. Sokratiša paziņojumu televīzijā, vēsta BBC. Tas ir veiksmīgs darījums, uzskata Portugāles premjerministrs. Portugāle lūdza finansiālu palīdzību 78 miljardu eiro apmērā.

Vienošanos, pie kuras tika strādāts trīs nedēļas, vēl nav apstiprinājusi opozīcija.

Lielākā partija opozīcijā – sociāldemomkrāti, par savu lēmumu atbalstīt vai neatbalstīt vienošanos par sanāciju paziņos diennakts laikā.

Panāktā vienošanās paredz, ka Portugālei būs vairāk laika, lai sasniegtu noteiktos budžeta deficīta mērķus, paziņoja Portugāles ministru prezidents.

Budžeta deficītam jābūt samazinātam līdz 5,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) šogad, līdz 3% no IKP nākamgad, un līdz 2% no IKP 2013. gadā. Aizdevumā paredzēti arī 12 miljardi eiro Portugāles banku sektora atbalstam.

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja Eiropas Savienības (ES) 2022.gada budžetu 167,8 miljardu eiro apmērā, kas tiks papildināts ar dotācijām aptuveni 143,5 miljardu eiro apmērā instrumentā "Next Generation EU", aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Pēc EK paustā, apvienotā jauda mobilizēs ievērojamas investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu, garantētu ilgtspēju un radītu darbvietas. Prioritāte tiks piešķirta zaļajiem un digitālajiem izdevumiem, lai Eiropa būtu noturīgāka un gatava nākotnei.

2022.gada budžeta projektā, ko papildina "Next Generation EU", līdzekļi novirzīti jomām, kur to izlietojumam būs vislielākā atdeve, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas vissteidzamākās vajadzības ES dalībvalstīs un partnervalstīs citur pasaulē.

Paredzēts, ka šis finansējums palīdzēs pārveidot un modernizēt ES, rosinot zaļo un digitālo pārkārtošanos, radot cilvēkiem darbvietas un nostiprinot Eiropas ietekmi pasaulē. Tāpat budžets atspoguļo ES politiskās prioritātes, kuras ir būtiskas, lai atveseļošana būtu ilgtspējīga.

Patlaban Portugāles ekonomikas lejupslīde sasniegusi zemāko punktu un apstājusies, krīze nepadziļinās, bet tautsaimniecības augšupeja vēl nav sākusies. Tā šā gada pavasarī ekonomisko situāciju savā valstī raksturoja dažādu paaudžu un atšķirīgu profesiju Portugāles iedzīvotāji, turklāt gan valsts galvaspilsētā Lisabonā, gan lauku reģionos, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Lai gan saistībā ar nestabilo situāciju Grieķijā izskanējuši pieļāvumi, ja īstenosies scenārijs par Grieķijas aiziešanu no eirozonas, tad pa pēdām var sekot citas Dienvideiropas valstis un to vidū arī Portugāle, pašu portugāļu vidū valsts iespējamā aiziešana no eirozonas netiek apsvērta kā reāls scenārijs. Vairāk nekā desmit gados portugāļi jau saraduši ar eiro, turklāt eiro ar savu starptautiski plašo pielietojumu un relatīvo stabilitāti tiek uzskatīts par izdevīgu Portugāles ekonomikai.

Jāatceras, ka aptuveni pirms gada Portugāle pārtrauca dalību trīs gadus ilgušajā un 78 miljardus eiro vērtajā valsts glābšanas programmā, kurā iesaistījās gan Starptautiskais Valūtas fonds, gan Eiropas Savienība (ES). Tomēr jāņem arī vērā, ka šopavasar publiskotajā aģentūras Bloomberg indeksā Portugāles ekonomika ierindojas «nožēlojamāko ekonomiku pirmajā desmitniekā» līdz ar Venecuēlu, Argentīnu, Dienvidāfriku, Ukrainu, Grieķiju, Spāniju, Krieviju, Horvātiju un Turciju.

Pagājušā gada beigās apgrozībā bija 15,69 miljardi eiro banknošu un 102 miljardi eiro monētu, liecina Eiropas centrālās bankas apkopotā statistika.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, monētu skaits audzis par 4,3%, savukārt banknošu skaits – par gandrīz 5%.

Lielākā daļa jeb 41% no apgrozībā esošajām banknotēm ir 50 eiro banknotes, kuru skaits pērnā gada beigās bija 6,44 miljardi, bet 19% veidoja 20 eiro banknotes – 2,988 miljardi. 13,8% no kopējā banknošu skaita bija desmit eiro banknotes – 2,17 miljardi.

Kopējā banknošu vērtībā pagājušā gada decembrī bija 912,6 miljardi eiro, savukārt monētu vērtība – 23,66 miljardi eiro.

No monētām vislielākais skaits apgrozībā ir viena centa monētas – 26,17 miljardi, divu centu monētas ir 20,57 miljardi, bet piecu centu – 16,57 miljardi. Savukārt desmit centu monētas pērnā gada beigās apgrozībā bija 12,4 miljardi. Tāpat apgrozībā cirkulēja 9,57 miljardi 20 centu monētu un 5,34 miljardi 50 centu monētas. Savukārt viena eiro monētu skaits apgrozībā pagājušā gada beigās bija 6,47 miljardi, bet divu eiro – 4,93 miljardi monētu.

Google šogad kļuvis par vērtīgāko zīmolu pasaulē, bet zīmols Coca Cola pirmo reizi izkritis no globālo zīmolu Top 10, liecina Brand Finance 500 vērtīgāko zīmolu šā gada pārskats.

Saskaņā ar aplēsēm Google zīmola vērtība ir 44,3 miljardi ASV dolāru. Otrajā vietā ierindots zīmols Microsoft, kura vērtība esot 42,8 miljardi ASV dolāru. 2010.gada pārskatā Microsoft atradās tikai piektajā vietā.

Wal-Mart, kas pērn atradās pirmajā pozīcijā, šogad noslīdējis uz trešo vietu, un šī zīmola vērtība ir 36,2 miljardi ASV dolāru.

Top 10 dominē ASV kompānijas, bet ir viens izņēmums - Lielbritānijas telekomunikāciju kompānija Vodafone, kuras zīmola vērtība ir 30,68 miljardi ASV dolāru.

Coca Cola ar zīmola vērtību 25,8 miljardi ASV dolāru nokritusi no trešās pozīcijas uz 16.

It kā spēle, bet nav spēle – Agnese Aljēna izstrādājusi Biznesa rūnas, kas palīdz rosināt domāšanas procesu par biznesu trijās dimensijās

Agnese desmit gadu nostrādāja bankā, vadīja pārdošanas attīstības nodaļu un paralēli mācījās maģistratūrā. «Viss bija vienkārši – izlasi nodaļu grāmatā, aizej uz darbu un pārliecinies, ka viss tā arī pēc labākās prakses darbojas,» viņa atceras.

Agnese paralēli darbam fotografēja un, kad piedzima pirmais bērniņš, neatgriezās darbā, bet pievērsās fotografēšanai, atvēra savu studiju un saprata, ka radošajā biznesā ir gadījumi, kad viss nenotiek kā grāmatās aprakstīts. Viņa nopirka vairākas grāmatas, bet daudz kam tajās nepiekrita. Kad piedzima otrs bērns, viņa iestājās apvienotajā Banku augstskolas, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas un Ventspils augstskolas doktorantūras programmā, lai šai tēmai pievērsos tuvāk. Šobrīd viņa pēta biznesu mākslā un vada apmācības.

Madrides Real un Portugāles futbola izlases superzvaigznes Krištianu Ronaldu vārdā trešdien svinīgā ceremonijā pārsaukta viņa dzimtās Madeiras salas lidosta.

Pašlaik 32 gadus vecais Ronaldu pērn palīdzēja Madrides Real futbolistiem triumfēt UEFA Čempionu līgā, kā arī Portugāles izlasei kļūt par Eiropas čempioni, kas viņu ļāva nosaukt par gada labāko futbolistu pasaulē. Viņš ir vietējais varonis Madeirā, tāpēc futbolistam tur ir arī muzejs un viņa vārdā nosaukta viesnīca.

«Jūs ziniet cik lepns esmu par savām saknēm, savu dzimteni,» runā teica Ronaldu, kurš vēl tikai otrdien turpat Madeirā iesita vārtus pārbaudes spēlē, kurā Portugāle ar 2:3 piekāpās Zviedrijai.

Trīskārtējais pasaules labākais nacionālajā izlasē aizvadījis 138 spēles un izcēlies ar 71 precīzu sitienu.

Par lidostas nosaukuma maiņu Madeiras reģionālā valdība lēma pēc Portugāles triumfa 2016.gada Eiropas čempionātā. Toreiz tika sāktas petīcijas gan par, gan pret šādu lēmumu, kritiķiem sakot, ka vēsturiskākas personas šādu godu būtu pelnījušas vairāk.

Portugālei jāsamazina valsts sektorā strādājošo skaits, kā arī «jāgriež» to algas un pensijas, lai tādējādi spētu ietaupīt četrus miljardus eiro, rekomendējis Starptautiskas Valūtas fonds (SVF).

SVF rekomendācijas paredzētas, lai palīdzētu centriski labējā premjera Pedru Pašusa-Koelju valdībai par četriem miljardiem eiro samazināt valsts tēriņus 2013. un 2014. gadā, vēsta Portugāles laikraksts Jornal de negocios. Portugāles valdība lūgusi SVF palīdzību valsts izdevumu samazināšanai, vēsta AFP.

Saskaņā ar SVF rekomendācijām, kas tapušas sadarbībā ar Pasaules Banku un Eiropas Komisiju, Portugāles valsts sektorā strādājošo skaits jāsamazina par 20 procentiem, kas ļaus ietaupīt kopumā 2,7 miljardus eiro. Savukārt atlikušajiem ierēdņiem algas jāsamazina par septiņiem procentiem, kas ļautu ietaupīt 760 miljonus eiro.

Portugāles lūgums pēc Eiropas Savienības atbalsta ir «saprātīgs un nepieciešams solis», ņemot vērā parādu nomāktās valsts ekonomisko un finanšu stāvokli, sacījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible (Wolfgang Schäuble), vēsta thelocal.de.

«Arī tirgi, spriežot pēc sākotnējās reakcijas, šķiet, to redz šādā veidā,» paziņojumā norādījis Šeible.

Kā vēstīts, Eiropas Savienība Portugāles glābšanas apmērus un nosacījumus apspriež šodien. Oficiāls lūgums pēc palīdzības saņemts vēlu ceturtdien.

No amata aizejošais Portugāles premjerministrs Žozē Sokratišs (Jose Socrates) sacījis, ka glābšana kļuva neizbēgama, kad valstī tika noraidīti jaunākie taupības pasākumi. Tie tika pasniegti kā pēdējā iespēja līdzsvarot valsts saspringtās finanses.

Atsaucoties uz avotiem valdībā, Portugāles laikraksts Diario Economico vēstījis, ka Lisabona prasa 90 miljardus eiro lielu atbalstu, kas ir par pieciem miljardiem eiro vairāk nekā bija nepieciešams Īrijai.

Portugāles varasiestādes ir uzsākušas kriminālizmeklēšanu pret trim starptautiskajām reitingu aģentūrām par to, ka tās, iespējams, guvušas labumu no Portugāles reitingu samazinšanas, vēsta Forbes, atsaucoties uz Portugāles nacionālo ziņu aģentūru Lusa.

Sūdzību ir iesnieguši vārdā nenosaukti Portugāles ekonomisti, kas uzskata, ka trīs starptautiskās reitingu aģentūras – Moody’s, Standard & Poor's (S&P) un Fitch - Portugālei ir izraisījušas pamatīgus finanšu zaudējumus, kā arī pieprasa izpētīt, vai aģentūras no tā ir guvušas finansiālu labumu. Aģentūru darbība varētu būt pretrunā ar pretmonopola likumdošanu, norāda ekonomisti.

Jau rakstīts, ka pēdējā gada laikā aģentūras ir vairākkārt samazinājušas Portugāles kredītreitingu – S&P līdz BBB, Moody’s līdz Baa1 un Fitch līdz A-.

Finanšu krīzes skartās Portugāles ekonomika šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar gada pirmajiem trijiem mēnešiem, augusi par 1,1%, tādējādi valsts pārvarējusi divus ar pusi gadus ilgušo recesiju. Situācijas uzlabošanos nodrošinājis eksporta pieaugums.

Portugāles statistikas birojs atklājis ka laika posmā no aprīļa līdz jūnijam, par 6,3%, salīdzinot ar attiecīgu periodu pirms gada, palielinājies valsts eksports. Portugāles eksportētāji palielinājuši pārdošanas rādītājus valstīs, kurās tiek runāts portugāļu valodā – Angolā un Brazīlijā. Gada otrajā ceturksnī līdz 16,4% samazinājies arī bezdarba līmenis. Laika posmā no janvāra līdz martam bezdarba līmenis Portugālē bija sasniedzis 17% un tā kritums novērots pirmo reizi kopš 2011. gada.

Vienlaikus Portugāle atzīst, ka par IKP kāpumu pagaidām liecina tikai ātrais novērtējums (flash estimate) un pirms uzsākt svinības, ir jāpagaida gada beigas, kad varēs precīzāk novērtēt stāvokli valsts ekonomikā.

Latvijā dibinātā investīciju platforma CrowdedHero informē par starptautisku uzņēmuma konsultatīvās padomes izveidi, kuras mērķis ir stiprināt uzņēmuma kompetences, globālo uzticamību un vairot platformas starptautisko atpazīstamību. Uzņēmuma padomē ir trīs pieredzējuši starptautiska līmeņa eksperti no Portugāles, Somijas un Lietuvas, kuri iepriekš ieņēmuši vadošus amatus globāla līmeņa korporācijās un guvuši plašu pieredzi, strādājot dažādās nozarēs.

Jaunizveidotā padome apvieno ekspertus ar plašu pieredzi dažādās nozarēs – padomē ir gan bijušais Portugāles nacionālās aviokompānijas TAP Air Portugal vadītājs Migels Fraskulio (Miguel Frasquilho), gan kosmētikas veikalu The Body Shop franšīzes ķēdes Baltijā izveidotājs Timo Valla, gan arī starptautiski pazīstama juriste Eugenija Sutkiene.

“Padomes galvenais mērķis ir virzīt uzņēmuma inovāciju iniciatīvas, veicināt sadarbības un apzināt jaunas tirgus sniegtās iespējas. Izmantojot padomes locekļu ekspertīzi, esam gatavi vēl vairāk nostiprināt savu konkurētspēju un panākt ilgtspējīgu izaugsmi pastāvīgi mainīgajā investīciju nozarē. Ne mazāk svarīgi ir tas, ka šāda līmeņa ekspertu piesaiste pilnīgi noteikti veicinās uzticību CrowdedHero no stratēģisko un profesionālo investoru puses,” norāda CrowdedHero valdes priekšsēdētājs Jānis Blaževičs.

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.