Lai arī dažādu nozaru pārstāvji vēl tikai aprēķina vētras nodarītos zaudējumus, ir skaidrs, ka tā bijusi mazāk postoša nekā 2005. gada vētra. Postījumi, neskatoties uz to, bijuši ievērojami, un vakar valdība bija izveidojusi Krīzes valdības padomi Ventspilī, kuras sēdē ar atbildīgajiem dienestiem pārrunāta situācija valstī.

Tranzīts cieš

Latvijas ostās vētras dēļ ierobežota kuģu satiksme, kā rezultātā uz brīdi kritušies kravu pārkraušanas apjomi. Rīgas ostā kuģu ienākšana vakar uz brīdi bija pat apturēta, savukārt Ventspils ostas kapteiņdienestā norādīja, ka kuģu kustība bijusi ierobežota, jo uz kuģa nevarēja uzkāpt loči.

Valsts dzelzceļa kompānijā Latvijas dzelzceļš (LDz) Db informēja, ka rindā pie Rīgas ostas stāvēja vairāki ogļu vilcieni, kuri gaidīja kad būs iespējams pārkraut ogles. Tiesa, kompānija pauda cerības, ka līdzko situācija normalizēsies, tā kravas tiks pārkrautas. Arī Liepājā vētra ierobežoja ostas darbību.

Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks jau iepriekš Db norādīja, ka vētru dēļ krities kravu apgrozījums Liepājas ostā. Iesalnieks skaidroja, ka pārkrauto kravu kritums saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem - biežo stipro vēju, miglu un citiem.

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.

Sendijas sekas ASV būs jūtamas vēl labu laiku pēc vētras norimšanas - Sendija nodarījusi nopietnus postījumus, liekot valdībai novirzīt papildus līdzekļus cietušajiem apgabaliem, tomēr nevajadzētu cerēt, ka tas liks ekonomikai uzplaukt. Neskatoties uz to, ir dažas nozares, kuru uzņēmumiem pēc vētras laikā un pēc tās radies ārkārtīgi daudz darba, raksta business.time.com.

Ekonomisti gan nedomā, ka Sendijas radītās postažas «uzkopšana», rekonstrukcijas darbi un valdības papildus piešķirtie līdzekļi radīs visaptverošu, ilgnoturīgu stimulu ekonomikai. «Pēc vētras Katrīna Ņūorleānā ieplūda «tonnām federālās naudas», bet vai jūs tādēļ novērojāt ekonomikas uzplaukumu?», Philadelphia Inquier citē ekonomistu Kevinu Džilenu (Kevin Gillen), kurš salīdzina vētras Sendiju un Katrīnu, kas plosījās 2005. gadā.

Tomēr ir dažas nozares, kuru uzņēmumi no Sendijas jau guvuši labumu vai arī tuvākajā laikā gūs, apkopojis Times:

1. Telefonu būdiņu uzņēmumi. Ņujorkā normālos apstākļos viena telefonu būdiņa dienas laikā gūst aptuveni divus ASV dolārus, taču vētras laikā būdiņām ieņēmumi pieauga līdz 50 ASV dolāriem dienā. Daudzi gados jauni cilvēki pēc tam atzina, ka telefonu būdiņā viņi zaudēja naudu, jo nezināja, kā to pareizi lietot, informēja Wall Street Jornal.

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

Populārā Latvijas grupa «Prāta vētra» nākamā gada 20.jūlijā uzstāsies Liepājā, apstiprina grupas menedžmenta pārstāve Ieva Liepa.

«Skārdu bungu tūres» turpinājuma koncerts notiks Liepājas stadionā «Daugava». Grupas pārstāve norāda, ka nākamajā gadā tā būs mūziķu vienīgā uzstāšanās reize Latvijā, kā arī papildu koncerti Liepājā netiks rīkoti.

Iepriekšējo reizi grupa Liepājā uzstājās 2016. gadā. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Prāta vētras» menedžmenta pārstāve, koncerti Liepājā jau kļuvuši gandrīz par tradīciju.

Viņa norāda, ka pilsētai piemīt kāda īpašā enerģija, tāpēc mūziķi labprāt tur atgriezīsies arī nākamajā gadā. Aizvadītajā koncertā 2016. gadā stadionā «Daugava» Liepājā pulcējās aptuveni 28 000 skatītāju.

LASI ARĪ:

Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānijai zaudējumi

Šonakt Latviju sasniegs vētra, liecina Latvijas Vides, Ģeoloģijas un Meteoroloģijas centra (LVĢMC) sniegtā informācija. Vakarā pēc plkst. 18:00 dienvidrietumu vējš sāks pieņemties spēkā, nakts pirmajā pusē Baltijas jūras piekrastē brāzmās jau sasniedzot 25 m/s. Nakts vidū un otrajā pusē arī Vidzemes ziemeļos brāzmās sasniedzot 25 m/s. Savukārt Rīgā pēc pusnakts ir gaidāmas vēja brāzmas līdz 20-23 m/s.

[Papildināta ar 8. - 9. rindkopu]

VUGD aicina cilvēkus sagatavoties spēcīgajām vēja brāzmām un atgādina par drošu rīcību vētras laikā, lai pasargātu sevi un apkārtējos no vētras radītajiem postījumiem. Savukārt Latvenergo meitasuzņēmumi uzsākuši darbu paaugstinātā gatavībā.

Lai vētra nepārsteigtu cilvēkus nesagatavotus, VUGD aicina:

- Parūpēties, lai mobilais telefons būtu pilnībā uzlādēts. Dienests norāda, ka spēcīgu vēja brāzmu dēļ mājokļi bieži paliek bez elektrības, bet tieši mobilais telefons palīdzēs sazināties ar apkārtējiem, kā arī nepieciešamības gadījumā izsaukt operatīvos dienestus pa tālruni 112;

Vai ir vēl kāds labāks veids par prāta vētru, kā tikt pie oriģināliem risinājumiem samilzušām problēmām un problēmiņām? Protams, ka ne! Vai tiešām? Kaut prāta vētras ir apritē jau gadus sešdesmit, tomēr ir maz (vai gandrīz nemaz) akadēmisku pierādījumu, ka prāta vētrās ļaudis tiktu pie vairāk un labākām idejām nekā tad, ja to darītu individuāli.

Patiesībā lielākā daļa pierādījumu norāda uz to, ka prāta vētras faktiski traucē radošajam procesam, radot kaut ko pilnīgi pretēju gaidītajai kreativitātes sinerģijai, raksta Harvard Business Review.

Prāta vētra ir dzimusi Amerikā. Tās autors ir Alekss Osborns, Mad Man prototips dzīvē. Viņš savulaik bija partneris reklāmas aģentūrā B.B.D.O., kas bija plaši pazīstama kā viena no visradošākajām Medisonas avēnijas kompānijām. 1948. gadā viņš uzrakstīja grāmatu Your Creative Power – popzinātnes un biznesa piemēru miksli, kas ātri vien ieguva dižpārdokļa statusu. Grāmata ir pilna ar trikiem un stratēģijām, kā palielināt radošumu. Tomēr visslavenākā ideja ir aprakstīta 33. nodaļā ar nosaukumu Kā organizēt komandu ideju radīšanai, raksta žurnāls New Yorker. Pēc A. Osborna domām, efektīvākais veids, kā risināt problēmu, ir izmantot grupas radošo potenciālu, un praktisks instruments, kā tikt tam klāt, ir prāta vētra. Tās principi ir: a) radīt pēc iespējas vairāk ideju; b) priekšroku dot neparastām vai oriģinālām idejām; c) kombinēt un attīstīt radītās idejas; d) un atturēties no kritikas prāta vētru laikā. Prāta vētras ir bāzētas uz divām cilvēkiem raksturīgām psiholoģiskajām premisām: ka citu klātbūtnei ir motivējošs efekts un ka kvantitāte galu galā novedīs pie kvalitātes.

Apdrošināšanas sabiedrības saņēmušas jau vairākus desmitus pieteikumu par atlīdzību saņemšanu vētrā cietušiem īpašumiem un automašīnām, turklāt prognozējams, ka to skaits vēl augs. Tādēļ šie zaudējumi ir vieni no lielākajiem vētras nodarītajiem zaudējumiem vēsturē, norāda kompāniju pārstāvji.

BTA Insurance Company SE līdz pusdienlaikam saņēmis 30 īpašumu apdrošināšanas un vairākus desmitus KASKO apdrošināšanas pieteikumus. Klientu pieteikto apdrošināšanas gadījumu informācija liecina, ka apdrošināšanas atlīdzību apmērs par pagājušās nakts vētras nodarītajiem postījumiem būs ievērojami lielāks nekā pērn visa gada laikā, kad par vētras postījumiem BTA izmaksāja apdrošināšanas atlīdzībās 35 tūkstošus latu, stāsta uzņēmuma pārstāvji. Vērtējot klientu īpašumiem nodarītos bojājumus, šī vētra varētu būt vispostošākā, nodarot vislielākos zaudējumus klientu īpašumiem BTA 20 gadu pastāvēšanas vēsturē.

Gan Mērsraga osta, gan Skultes osta plāno prasīt kompensācijas par vētras nodarītajiem postījumiem, biznesa portālam Db.lv stāstīja ostru pārvaldnieki.

Pagājušajā gadā Mērsraga osta saņēmusi kompensāciju 30 tūkstošu latu apmērā no Eiropas Savienības par 2005.gada janvāra vētras postījumiem, tomēr tādējādi tikusi segta tikai neliela daļa no 100 tūkstošus vērtajiem zaudējumiem, ko ostai radījusi vētra, informēja Mērsraga ostas pārvaldnieks Jānis Budreika. Kompensēti esot tikai postījumi, ko vētra radījusi kuģu kanālam. Arī par šīs vētras nodarītajiem postījumiem osta prasīšot kompensāciju. "Ja jau zemnieki tādas var saņemt, kāpēc mēs esam sliktāki," stāstīja J. Budreika, norādot, ka mazajām ostām tikpat kā nav brīvu līdzekļu, ko novirzīt postījumu novēršanai.

Lai pilnībā apzinātu vētras nodarītos postījumus ostai, esot nepieciešams laiks, jo joprojām esot liela viļņošanās, stāstīja J. Budreika. Tomēr pieredze liecinot, ka vētras ietekmē veidojas sanesumi. Patlaban jau esot skaidrs, ka vētra ir noskalojusi krastu un piestātnes, postījumi skāruši arī topošā industriālā parka teritoriju.

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Līdz šīs dienas pēcpusdienai kopumā BTA saņēmusi jau vairāk nekā 320 zvanus un vairākus apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus.

Raksturīgākie pieteikumi saistīti ar automašīnu, māju jumtu un žogu bojājumiem, ko izraisījuši krītoši koki vai to zari. Piemēram, Ventspilī vējš uzpūtis atkritumu konteineru virsū automašīnai, to bojājot, Babītes pagastā kādai mājai vētras laikā izgāzts žogs, Rīgā, Berģos, vētras nogāzts koks bojājis žogu, Grobiņā vētra sabojājusi mājas jumtu, bet Rīgā uz automašīnas aizmugurējā stikla uzkritis koks, kā arī vētras rezultātā no ēkas sienas norauta ar trosēm piestiprināmā reklāma.

Joprojām BTA turpina saņemt apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par vētras radītiem postījumiem.

BTA klienti interesējoties par to, kādi var būt riski un kā no tiem pasargāties, pagaidām atlīdzību pieteikumus kompānija vēl nav saņēmusi, bet sagaida, ka tādu noteikti būs, Db.lv informēja kompānijā.

Šodien uz grupas «Prāta Vētra» «Skārda bungu tūres» pirmo koncertu Jelgavā plūda fanu straumes.

Db.lv novēroja, ka cilvēki seko «Prāta Vētras» aicinājumam uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Koncerttūres atklāšanas koncerts kā ierasti notiek grupas dzimtajā pilsētā Jelgavā, Lielupes pļavā pretim Jelgavas pilij. Pēc ilgāka pārtaukuma «Prāta vētra» piestās arī Latgalē, kur daudziem spilgtā atmiņā palicis sirsnīgais koncerts Preiļos pirms gandrīz 10 gadiem. Šoreiz koncerts notiks Daugavpilī.

Pašmāju grupa Prāta vētra vakar draugu un atbalstītāju lokā prezentēja savu jaunāko dziesmu albumu Vēl viena klusā daba.

Albums Vēl viena klusā daba ierakstīts no 2011.gada septembra līdz šā gada martam ASV pilsētiņā Hadsonā, Anglijā un Rīgā.

Kā atklāja grupas solists Renārs Kaupers, aptuveni pirms gada, sanākot kopā grupas dalībniekiem, spriests par to, ka vajadzētu ierakstīt jaunu albumu. «Ieraksts ir ceļojums gada garumā, jo esam pāris reizes bijuši Hadsonā, dažas reizes Anglijā, bet bieži esam bijuši Ingara Viļuma studijā, ko esam nodēvējuši par Ol Ingrid's Place, kā arī daudz laika esam pavadījuši mēģinājumu telpā Ziņģu nams,» stāstīja Kaupers.

Grupas jaunā albuma ierakstīšanā lielu ieguldījumu devis producents Deivids Fīlds. Producents darba procesā aicinājis katram izdomāt dāmu vārdus, stāstot, ka tas palīdzēšot satuvināties. Tā Prāta vētras dalībnieki tikuši pie vārdiem, piemēram, Mimī, Ingrid un Ru Ru, savukārt pašam producentam dots vārds Dorotija.

No 1. jūlija vairāki airBaltic pasažieri ar izbrīnu secinājuši, ka pēc norēķiniem ar kredītkarti par pirkumiem airBaltic lidmašīnā, čekā pēkšņi parādās 2% kredītkartes nodeva, par kuras iekasēšanu iepriekš neviens nav brīdinājis.

Kā Db.lv paskaidroja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags, airBaltic par kredītkartes maksām, iepērkoties lidojuma laikā, brīdina pasažierus rakstiski ar atbilstošu informāciju airBalticCafe&Shop ēdienkartēs, no kurām tiek izvēlēti produkti. Pēc airBaltic pasažieru novērtētā, airBaltic ēdienkartē uz otrā vāka tiešām nelielā drukā ir šāds paziņojums, turklāt, piemēram, 5. jūlija reisā no Parīzes uz Rīgu airBaltic stjuartes arī mutiski esot brīdinājušas pasažierus par šādas nodevas iekasēšanu.

Tas, ka daļa aviosabiedrību mēdz iekasēt kredītkartes nodevas, piemēram, par biļešu iegādi internetā, nav nekas neparasts. «Tas, vai šādu nodevu piemērot arī par norēķiniem uz borta ir katras aviokompānijas politikas jautājums. No Rīgas lidojošās aviokompānijās gan šādu praksi par norēķiniem ar kredītkarti uz borta līdz šim nebiju pamanījis. Dažas kompānijas vispār uz borta pieņem tikai norēķinus ar kredītkarti, airBaltic varbūt grib savās lidmašīnās panākt tikai norēķinus ar skaidru naudu,» pieļauj aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» apgrozījums 2017.gadā sasniedzis 235,27 tūkstošus eiro, kas ir par 47,36% mazāk nekā 2016.gadā, liecina Klientu portfeļa informācija.

Uzņēmums vienādās daļās pieder grupas «Prāta Vētra» mūziķiem Jānim Jubaltam, Renāram Kauperam, Mārim Mihelsonam un Kasparam Rogam.

Vairāk nekā pusi jeb 63,76% no SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» pagājušajā gada apgrozījuma nodrošināja ieņēmumi no koncertdarbības, bet vēl 17,48% - pakalpojumi un preces uz ES un trešajām valstīm. Gadu iepriekš, 2016.gadā, šī pozīcija veidoja 61,30% no uzņēmuma kopējā apgrozījuma, kas 2016.gadā bija 446,98 tūkstoši eiro.

Gada pārskatā publicētā informācija rāda, ka 2017.gadu SIA «Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānija» noslēdza ar 125,83 tūkstošu eiro zaudējumiem pretstatā 260,97 tūkstošu eiro peļņai 2016.gadā. VID administrētajos nodokļos uzņēmums pagājušajā gadā samaksājis 193,12 tūkstošus eiro.

Apdrošināšanas kompānijas lielākoties atlīdzību pieteikumus saņēmušas par vētras laikā bojātiem jumtu segumiem un lūstošu koku radītiem postījumiem, kuros cietuši īpašumi - jumti, žogi, ēkas, taču pieteiktas arī atlīdzības par kaitējumu automašīnām, stāsta apdrošinātāji.

AAS Gjensidige Baltic Vispārējo atlīdzību nodaļas vadītājs Aleksejs Kozirs stāsta, ka apdrošinātājs saņēmis 65 īpašuma apdrošināšanas atlīdzības pieteikumus. Jau pirmajā dienā pēc vētras bija iesniegti gandrīz 30 pieteikumi, un joprojām katru dienu cilvēki no visiem Latvijas reģioniem piesaka jaunas atlīdzības. Prognozējams, ka klientiem kopumā par vētras radītajiem zaudējumiem atlīdzībās Gjensidige izmaksās aptuveni 150 – 200 tūkstošus latu.

Bojājumi, ko vētras nodara īpašumam, gadu no gada ir līdzīgi, tāpēc cilvēkiem vajadzētu arī savlaicīgi domāt par drošības pasākumiem, atgādina eksperts, piebilstot, ka lielākoties tie ir ēku jumtu bojājumi. Nereti stiprais vējš tos norauj vispār, kas īpaši raksturīgi runājot par piebūvēm vai verandām. Tāpat mājām tiek izsisti logi. Parasti tajos trāpa kāds zars vai vēja nests priekšmets. Bīstamākie ir tie gadījumi, kad vētra izgāž kokus, īpaši māju vai elektrolīniju tuvumā, jo tad zaudējumi var sasniegt ļoti lielus apmērus, kā arī tiek apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība.

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Latvija piedzīvojusi kārtējo vētru un, visticamāk, šajā nedēļā gaidāma vēl viena, daudz stiprāka dabas stihija nekā jau tā bija pirms dažām dienām.

Vienīgais, kas pārsteidz, ir apstāklis, ka stipras vētras Latviju piemeklē aizvien biežāk, un paralēli iepriecinātajiem dabas stihiju cienītājiem, diemžēl atstāj postījumus un materiālus zaudējumus, kā tas ir noticis arī šoreiz.

Ja saglabāsies tendence, ka Latviju aizvien biežāk piemeklēs spēcīga vētra, turklāt zinātnieku pētījumi apstiprina šādu scenāriju, cilvēkiem vajadzētu vairāk pievērst uzmanību drošībai ekstremālos laika apstākļos.

Katru reizi pēc spēcīgākām vēja brāzmām tiek ziņots par elektroenerģijas padeves traucējumiem. Tā notika arī šoreiz, kad bez elektrības valstī palika vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Lai vai kā elektroenerģijas piegādātāji nodrošinātos pret vētras postījumiem, elektrolīniju bojājumi būs arī turpmāk, jo 100% izsargāties no vētras postījumiem nav iespējams. Tāpēc gan iedzīvotājiem, īpaši tiem, kas dzīvo attālākos Latvijas nostūros vai laukos, gan uzņēmumiem un valsts iestādēm ir nepieciešams apgādāties ar autonomiem elektroenerģijas avotiem. Diemžēl daļa saimniecību nebija mācījušās no 2005. gada 9. janvāra vētras un joprojām neuzskata par nepieciešamu iegādties ģeneratoru, tā radot sev problēmas.

«Latsin pēc vētras vispirms izstrādāja postījumus savās ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, pēc tam turpināja sniegt mežizstrādes pakalpojumus Kurzemē, kur vētra zemē noguldījusi visvairāk,» uzsver SIA Latsin valdes loceklis Varis Sīpols. Latsin pērn vējgāzēs izstrādājis ap 350 000 m3 koksnes, turklāt ar to savākšanu nodarbojies līdz pat rudenim. Kopumā Latsin pērn izstrādāja 709 000 m3, kas ir par 94 000 m3 vairāk nekā 2004. gadā. V. Sīpols redz arī vētras radītās problēmas, kuras būs jārisina šogad, proti, daudzviet vētras lauztās/gāztās cirsmās būs problemātiski sagatavot augsni meža atjaunoošanai, jo atstātie celmi ir pārāk augsti un tie traucē kvalitatīvai augsnes sagatavošani. «Augsnes sagatavošana vētras postītajos valsts mežos ir jāizdala atsevišķā konkursā,» uzskata V. Sīpols. Lai arī pērn dabas apstākļi nebija labvēlīgi egļu astoņzobu mizgraužu straujam pieaugumam, tomēr šo kukaiņu briesmas vēl pilnībā nav izgaisušas. «Lai arī oficiāli tiek pasludināts, ka vētras postītās cirsmas ir savāktas, tomēr reāli joprojām daudzviet Latvijā tās nav savāktas, kaut vai, piemēram, pie Engures utt.,» secina V. Sīpols. Tieši tāpēc, viņaprāt, bija pārsteidzīgi atcelt esošo vētrā cietušas koksnes ciršanas apliecinājumu saņemšanas kārtību. Tādēļ arī šā gada janvārī tika bremzēts process saistībā ar šo vētras seku likvidēšanu, jo, lai saņemtu ciršanas atļauju Valsts meža dienesta cilvēkiem vajadzēja vēlreiz pārvērtēt tās vētrā nogāztās platības, kuras pirms tam jau bija novērtētas un par to arī samaksāts, skaidro V. Sīpols.

Lai mazinātu mežizstrādes jaudu deficītu Latvijā un pēc iespējas ātrāk izstrādātu vētras gāzto/lauzto koku cirsmas, uzņēmēji meklē iespējas iznomāt mežizstrādes tehniku kaimiņvalstīs.Šobrīd valsts mežu apsaimniekotājs ir piesaistījis lauvas tiesu visu Latvijas mežizstrādes jaudu, bet privātīpašniekiem lielākoties vien atliek paļauties uz agrāk noslēgtiem līgumiem ar mežizstrādātājiem vai arī pašiem sakopt vētras radītos postījumus. Turklāt, neraugoties uz milzīgo darba apjomu, peļņā uz Zviedriju ir devušies ne tikai kaimiņvalstu, bet arī Latvijas mežizstrādātāji. Līdz ar to brīvu mežizstrādes jaudu nav ne Latvijā, ne arī kaimiņvalstīs, tomēr, neraugoties uz to, viens no lielākajiem Latvijas mežizstrādātājiem SIA Silva no Igaunijas iznomājis sešus tehnikas komplektus (harvesters + forvarders) ar mātes kompānijas Metsaliitto Igaunijas meitas uzņēmuma palīdzību. «Pirmās tehnikas vienības uz Latviju atceļoja jau martā,» skaidro SIA Silva valdes loceklis Juris Antoņevičs. Viņš norāda, ka tehnika ir iznomāta līdz šā gada 1. jūlijam, taču esot iespējas šo nomas līgumu pagarināt. «Tas izmaksā dārgāk nekā tad, ja šo tehniku iznomātu no Latvijas uzņēmumiem, taču šeit brīvu jaudu nav,» sīkākos komentāros par nomas maksas apjomiem neielaižas J. Antoņevičs. Viņš atzīst, ka iznomātās tehnikas vienības galvenokārt strādās SIA Silva ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās valsts mežos, kuras cietušas no janvāra vētras. Uzņēmums visas jaudas koncentrēja uz ilgtermiņa līgumsaistību izpildi. «Nepiesaistot papildu mežizstrādes jaudas, Silva nevarētu likvidēt vētras postījumus ilgtermiņa mežizstrādes līgumplatībās,» atzīst J. Antoņevičs. Viņš norāda — jo ilgāk vētrā lauztā/gāztā koksne atrodas mežā, jo tā arvien vairāk zaudē savas kvalitātes īpašības un līdz ar to arī pielietojumu un cenu tirgū. «Ņemot vērā siltos laika apstākļus, ilgi vilcināties nav laika, jo vētras gāztie koki sāk bojāties un to kvalitāte strauji pazeminās,» uzsver SIA Silva valdes loceklis. Viņš atgādina, ka, tikai sakopjot vētras postījumus, ir iespējams novērst kaitēkļu savairošanos nesakoptās mežaudzēs un ugunsbīstamības risku. Turklāt, strādājot vējgāzēs un vējlauzēs, krasi pazeminās darba ražīgums un līdz ar to arī mežizstrādes apjoms. Tāpēc arī, pēc J. Antoņeviča teiktā, pat iznomājot papildus sešus tehnikas komplektus, uzņēmuma mežizstrādes apjoms mēnesī no 55 000 m3 pieaugs līdz 75 000 m3. Šobrīd Silva mežizstrādē izmanto 10 harvesterus, kamēr janvārī uzņēmuma rīcībā bija tikai 2 harvesteri un pāri par 300 koku gāzējiem. «Faktiski līdz šim esam piesaistījuši 8 tehnikas komplektus, no kuriem 6 ir iznomāti no Igaunijas un, ja situācija to prasīs, tad varētu iznomāt vēl kādu,» uzsver J. Antoņevičs.

Pēdējo gadu spēcīgākā viesuļvētra Sendija ASV austrumkrastā bez elektrības atstājusi vismaz piecus miljonus cilvēku un izraisījusi plūdus. ASV plašsaziņas līdzekļi ziņo par 11 cilvēku bojāeju.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs pavēstījis, ka vēja ātrums vētras centrā ir ievērojami samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru.

Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, kas licis varasiestādēm dot rīkojumu par 375 tūkstošu cilvēku evakuāciju. Plūdi Ņujorkā raisa bažas, ka ūdens varētu iekļūt arī metro sistēmā. Lielpilsētā traucēta arī elektroapgāde. Zem ūdens tik pat kā palikusi populāra kūrortpilsēta Atlantiksitija no kurienes evakuēti 30 tūkstoši cilvēku. Daudzviet izgāzti koki un pārrautas elektrolīnijas. Sendijas izraisītas sniega vētras apdraud ASV iekšzemes štatus. Vētras laikā vienā no Ņujorkas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas izraisījis elektropadeves traucējumus pilsētā.

Paplašinot pakalpojumu klāstu 13 Eiropas valstīs, sākot no 26. jūnija Visa kartes lietotāji Latvijā var norēķināties izmantojot Apple Pay, informē Visa.

Tiesa, izvēloties šo norēķinu iespēju, redzams, ka pašlaik Apple pay pieejams tikai Monese un Revolut karšu īpašniekiem (skatīt galerijā).

«Revolut» saviem klientiem ir ieviesis «Apple Pay» ne vien Latvijā, bet vēl 27 valstīs, informē Revolut. Salāgot savu «Revolut» karti ar «Apple Pay» funkciju klienti var gan caur «Revolut» sīklietotni, gan caur «Wallet» sīklietotni.

«Mūsu galvenais mērķis – sniegt klientiem lietderīgu rīku, kas palīdzētu pārvaldīt ikvienu viņu personīgo finanšu jomu. Iespēja norēķināties ātri, ērti un droši ir neatdalāma no šī mērķa. Šī funkcija ir būtiska mūsu klientiem visā Eiropā, tādēļ priecājamies, ka šodien to varam piedāvāt jau 28 valstīs. Tas ir svarīgs solis, sniedzot mūsu klientiem iespēju pārvaldīt savas finanses tā, ka viņi paši vēlas», apgalvo Arthur Johanet, «Revolut» maksājumu ar kartēm vadītājs.

Lai cīnītos ar neautorizētu kredītkaršu izmantošanu internetā, kredītkaršu izstrādātājs Visa patlaban attīsta jaunas paaudzes kredītkarti Emue Card, kurā ir iebūvēts displejs un ciparu klaviatūra, ziņo BBC.

Patlaban norēķinoties ar kredītkarti internetā var pavisam vienkārši. Parasti tiek pieprasīts kartes numurs, derīguma termiņš un vēl drošības cipari, kas atrodas kartes aizmugurē. Ja visa šī informācija nonākt krāpnieka rokās, tad viņš pavisam viegli var veikt maksājumus internetā ar svešu kredītkarti.

Jaunās Emue Card priekšrocība šajā ziņā ir tā, ka maksājuma apstiprināšanas kods katru reizi būtu savādāks, turklāt, lai to uzzinātu vēl ir jāzina kartes pin kods.

Ikea laidusi klajā jaunu kredītkarti, kas piedāvā naudas atmaksu konkrētām preču grupām, taču tai ir viens mīnuss, raksta MarketWatch.

Kredītkarte piedāvās 5% atmaksu visiem pirkumiem Ikea veikalos, kā arī 3% atmaksu ēdināšanas, komunālajiem pakalpojumiem un pārtikas iegādei. Tādējādi karti var salīdzināt ar vairākām citām maksājumu kartēm, kas piedāvā tās lietotājiem atmaksāt līdzīgu naudas summu.

Tiesa gan, Ikea piedāvātajai kartei ir viens mīnuss – Ikea kartē atmaksāto naudu nav iespējams tērēt jebkur – tā jātērē tikai Ikea. Turklāt kredītkartes procentu likme gadā ir salīdzinoši augsta – 21,99%.

Zviedrijas kompānija ir nesenākais zināmākais mazumtirgotājs, kurš ir izlaidis savu kredītkarti, jo uzņēmumi cenšas piesaistīt klientus. Ir zināms, ka patlaban Apple attīsta savu kredītkarti kopā ar banku Goldman Sachs, tāpat savas kartes izveidojušas Uber un Amazon.

Vētra Sendija, kas nodarīja ASV austrumkrastam vismaz 50 miljardu ASV dolāru lielu postu, vētras skartās automašīnas pārvērtusi par vrakiem. Ņujorkā un citās Sendijas skartajās pilsētās un reģionos vēl aizvien redzamas vētras sabojātās automašīnas, ziņo Reuters.

Jau rakstīts, ka ASV vēl aizvien jūtamas vētras sekas – lai arī Sendijas nodarītie postījumi likuši valdībai novirzīt papildus līdzekļus cietušajiem apgabaliem, tomēr analītiķi neparedz, ka papildus finanšu «injekcija» liks uzplaukt reģionu ekonomikai. Neskatoties uz to, ir dažas nozares, kuru uzņēmumiem vētras laikā un pēc tās radies ārkārtīgi daudz darba – vieni no šīs nozares uzņēmumiem ir automašīnu «kapsētas». Sākoties vētras seku novēršanas un būvniecības darbiem, Sendijas skartajos reģionos nepieciešama vieta atlūzām un atkritumiem, tai skaitā plūdos cietušajām automašīnām, kurām jāatrod vieta.