Būvniecība un īpašums

Par privātmājām interesējušies arī ārvalstnieki

Ingrīda Drazdovska, 06.04.2011

Jaunākais izdevums

Lielāka interese privātmāju sektorā ir par īpašumiem vai to daļām (rindu un dvīņu mājām) vērtībā ap 100 tūkstošiem eiro, izriet no Ober Haus Real Estate pēdējā tirgus apskata.

Potenciālie pircēji dažkārt eost gatavi izskatīt iespēju iegādāties arī objektus sliktākā tehniskā stāvoklī vai objektus ar nenokārtotu dokumentāciju, ja īpašuma atrašanās vieta bijusi viņiem pievilcīga.

Pēc kompānijas novērojumiem, par privātmāju iegādi ir jautājuši arī interesenti no ārvalstīm: NVS valstīm, Skandināvijas valstīm un Kazahstānas.

Ober Haus speciālisti norāda, ka ir grūti pārliecināt īpašumu pārdevējus tirgot savus īpašumus par esošajām tirgus cenām. Gandrīz visiem pieprasītākajiem objektiem pārdošanas cenas noteiktas 15 – 20 % robežās virs tirgus cenas.

Pēc ilgāka klusuma perioda šā gada martā ir parādījusies interese par zemes gabalu iegādi. Pārsvarā pircējus interesēja apbūves zemes gabali platībā ap 1200 m2 ar komunikācijām – ceļš, elektrība, gāze – apdzīvotās vietās – Mārupē, Babītes pagasta attīstītajos dzīvojamo māju rajonos, tāpat arī Teikā, Pārdaugavā. Populārākajos rajonos cenām ir tendence palielināties, kvalitatīvu zemes gabalu piedāvājums sarūk – par cenām 15 līdz 20 eiro/m2 zemes gabalu piedāvājumu faktiski vairs neesot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RERE Būve1» 3. septembrī ir gatavi atsākt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju un meklēt mierizlīgumu ar rekonstrukcijas pasūtītāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Ar šādu priekšlikumu PS «RERE Būve1» nāca klajā šodien, 22. augustā, tiekoties kopējā sanāksmē ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un projektētāju PS «Zaigas Gailes Birojs un Partneri».

Tikšanās pagāja bez savstarpējiem apvainojumiem, taču konstruktīvs risinājums netika panākts, jo tādiem gatava bija tikai «RERE Būve1».

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna norādīja, ka ir nepieciešams pārbaudīt, vai «RERE Būve1» priekšlikumi par rekonstrukcijas turpināšanu nav pretrunā likumam un darbu saskaņošana var aizņemt vairāk laika par nedēļu.

«Zaigas Gailes Birojs un Partneri» viedokli tikšanās laikā pauda Māris Gailis, norādot, ka mierizlīgums ļautu JRT rekonstrukcijas projektu pabeigt «RERE Būve1» solītajā laikā un tas būtu lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv, 13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē par 678,6 tūkstošiem eiro nosolīta mazākā no bijušajām VNĪ mītnes vietām – īpašums Vecrīgā – biroja ēka Rīgā, Mucenieku ielā 3, kura pēc VNĪ komandas pārcelšanās uz biroju Talejas ielā 1, valsts pārvaldei nebija nepieciešama un tika virzīta atsavināšanai.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvāko nedēļu laikā. Pārdošanā iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt valstij svarīgu īpašumu attīstīšanā un mūsdienīgu biroju izveidē, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolīta četru stāvu administratīvā ēka 769 m2 platībā, kas atrodas vienā no mazajām Vecrīgas ieliņām Mucenieku ielā, Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, blakus iepirkšanās centram un ir pielāgota neliela, mūsdienīga biroja prasībām.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

"Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā un pasaulē dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi vai nomu nav mazinājusies. Vērojama pielāgošanās atbilstoši ekonomiskai situācijai. Ir pircēji, kas jaunajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē," stāsta A. Vārna.

Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 23 nekustamie īpašumi, tostarp ēkas Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī un citviet Latvijā, kas nākotnē valsts pārvaldei nav nepieciešami.

Nozīmīgākie no šobrīd pārdošanā esošajiem īpašumiem ir arhitektoniski vērtīga ēka ar izdevīgu atrašanās vietu Rīgas centrā, Raiņa bulvārī 27, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ventspils centrā, biroju – dzīvokļu ēka Jelgavā, Akadēmijas ielā 3, vairāki neapbūvēti zemes īpašumi Jūrmalā, kuri piemēroti privātmāju celtniecībai, kā arī īpašumi citviet Latvijā, tostarp, arī vēsturisks muižas komplekss "Lēnu pils" Skrundas novadā - gleznainā vietā Ventas upes krastā, kas sastāv no zemes 3,1 ha platībā un piecām būvēm.

Tuvākā mēneša laikā plānots izziņot izsoli vēsturiskajam Tetera namam Brīvības ielā 61, Rīgā, kura pirmajā stāvā un pagrabā 700 m2 platībā plānots saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju, bet pārējai 8000 m2 ēkas platībai rast jaunas attīstības iespējas.

VNĪ īpašumu portfelī ir tikai 13% no valsts ēkām (no kopējām ēku platībām) un 1% valsts zemes. "Valstij nepieciešamie īpašumi tiek nodalīti no tādiem, kas valstij ilgtermiņā rada zaudējumus. Zaudējumus nesošie tiek pārdoti, taču tas nenotiek ātri – vērtīgāko īpašumu aktīvais pārdošanas process var ilgt pat gadu vai ilgāk, jo interesentiem ir nepieciešams laiks piedāvājumu izvērtēšanai un finansējuma piesaistei ar iespējamiem investoriem," norāda A. Vārna.

VNĪ 2020. gada 1. ceturksnī pārdevis 26 īpašumus par vairāk nekā pusmiljonu eiro. Savukārt 2019. gadā kopumā pārdoti 109 īpašumi par teju 4,1 miljonu eiro, daļu no tiem izsolēs ar lejupejošu soli. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Pasts atkal izsola nekustamos īpašumus; zemākā cena - 650 eiro

Laura Mazbērziņa, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal ir iespējams pieteikties 34 Latvijas Pasta saimnieciskajā darbībā neizmantotu un biznesa mērķu sasniegšanai nevajadzīgu nekustamo īpašumu iegādei publiskās izsolēs. Īpašumu izsoles plānotas decembrī, kopējai to sākumcenai pārsniedzot 465 tūkstošus eiro, informē VAS Latvijas Pasts.

No šodienas, 1. novembra līdz 30. novembrim piesakoties dalībai izsolēs, iespējams pretendēt uz zemes, ēku vai to daļu iegādi publiskās izsolēs, kas notiks 5., 6. un 7.decembrī. 16 īpašumi tiek piedāvāti Latgalē, 8 Vidzemē, 4 Zemgalē, 3 Kurzemē, 2 Rīgas reģionā un 1 Rīgā.

Augstākā izsoles sākumcena ir zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54, kas sasniedz 174 450 eiro. Otra augstākā sākumcena ir 100 200 eiro par īpašumu Krāslavā, Sv. Ludviga laukumā 1 un 3, ko pārdod kā apvienoti.

Savukārt zemākā sākumcena ir zemei un ēkai Balvu novada Krišjāņu pagasta Mežupē – 650 eiro.

25 nekustamie īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir zemes gabals, viens dzīvokļa īpašums, bet septiņu īpašumu sastāvu veido tikai ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Konstatē neizmantotas iespējas LU nekustamo īpašumu saimniecībā

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Koknesē daudz brīvu īpašumu gaida jaunus saimniekus

Monta Glumane, 07.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Koknesē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Koknesē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē šobrīd tiek piedāvāts ļoti liels skaits nekustamo īpašumu.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta Kokneses novada domes nekustamā īpašuma speciāliste Indra Zilgalve, pašvaldībā konkrēti dati par nekustamā īpašuma tirgu Koknesē netiek uzturēti un cenu izmaiņas netiek pētītas. Pēc I.Zilgalves novērojumiem, no lauku teritorijām un mazākiem ciemiem novadā cilvēki ir ieinteresēti pārcelties uz Koknesi, un ir cilvēki arī no citām vietām, kas interesējas par iespēju dzīvot Koknesē, kas ir tuvāk, piemēram, Rīgai. Ir arī tādi, kas uz Koknesi pārceļas no galvaspilsētas.

«Koknesē pieprasīti ir dzīvokļi un cenas dzīvokļiem ir pieaugušas, kā arī tiek pirktas arī dzīvojamās mājas. Ir īpašumi, kuri ilgu laiku ir pārdošanā. Iespējams, tiem ir pārāk augsta cena,» spriež Kokneses novada domes pārstāve. Pēc I.Zilgalves stāstītā, Koknesē ir laba infrastruktūra, satiksme, iespēja tikt uz blakus pilsētām, uz Rīgu, līdz ar to cilvēki izvēlas dzīvot šeit un iegādāties īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SVF izdara secinājumus: nekustamo īpašumu tirgus turpmāk būs zem lupas

Ne no izaugsmes vien ekonomikas dzīvo, bet arī no stabilitātes – tā pasaules līderiem un politikas veidotājiem norāda Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) globālo mājokļu tirgus pētījuma atziņās. SVF bīstamo spēles laukumu turpmāk uzraudzīs pastiprināti – tā apsolīts līdz ar pirmā Globālā mājokļu apskata publicēšanu.

Pūš sirsnīgi

Spriežot pēc SVF datiem, kas ņem vērā fonda paša, OECD u.c. aprēķinus, pasaules mērogā nekustamo īpašumu burbulis tiek pūsts sirsnīgi – globālā mērogā mājokļu cenas ir augušas septiņus ceturkšņus pēc kārtas, un pašlaik ir sasniegts 2006. gada otrā ceturkšņa cenu līmenis. 14 no 24 aplūkotajām pasaules ekonomikām mājokļu cenas attiecība pret mājsaimniecību vidējiem gada ienākumiem ir virs vēsturiskajiem šā rādītāja līmeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc mājokļa kredītiem Baltijas valstīs palielinās jau trešo gadu pēc kārtas, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Iedzīvotāju aktivitāte, izvēloties finansējumu mājokļa iegādei vai remontam, visaugstākā ir Igaunijā, tai seko Lietuva, bet Latvijas iedzīvotāju aktivitāte joprojām stipri atpaliek.

Kopējais komercbanku izsniegto mājokļu kredītu portfelis Igaunijā un Lietuvā palielinās jau kopš 2013. gada, savukārt Latvijā tas joprojām uzrāda kritumu.

2015. gadā no jauna izsniegto mājokļu kredītu apjoms salīdzinājumā ar 2014. gadu Lietuvā palielinājies par 21%, Igaunijā par 15%, bet Latvijā tikai par 9%.

«Latvijā no jauna izsniegto mājokļu kredītu kopējais apjoms, kas pērn bija 271 miljons eiro, joprojām ir mazāks nekā atmaksātās summas par iepriekš ņemtajiem kredītiem, tāpēc kopējais banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms turpināja samazināties. Latvijā kreditēšanu negatīvi ietekmēja centieni ieviest kā obligātu nolikto atslēgu principu, kura dēļ bankas bija spiestas mainīt savu finansēšanas politiku un pieprasījums pēc kredītiem samazinājies. Tomēr līdz ar nolikto atslēgu principa ieviešanu kā izvēles iespēju, kā arī valsts atbalsta programmas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem realizēšanu, pieprasījums pēc mājokļa kredītiem palielinās un sekmē mājokļu kreditēšanas tirgus attīstību,» skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikā celtajām tipveida daudzdzīvokļu mājām noteiktais vidējais kalpošanas laiks strauji tuvojas noslēgumam. Patlaban gan skaidras atbildes uz jautājumu, ko iesākt tālāk, nav – tās lietderīgāk nojaukt vai piespiedu kārtā likt atjaunot.

Ņemot vērā faktu, ka dzīvokļu iegādei šādās mājās daudzi iedzīvotāji ņēmuši un joprojām turpina ņemt kredītu, db.lv lūdza banku viedokli šajā jautājumā.

1. Vai ir tādas tipveida padomju laika daudzdzīvokļu mājas, kuru dzīvokļu iegādei banka kredītus vairs neizsniedz? Piemēram, jau pirms vairākiem gadiem dzirdēts, ka finansējumu tā saukto hruščovku dzīvokļiem cilvēkam ar vidējiem ienākumiem gandrīz nav iespējams iegūt, vai tā ir patiesība?

Sandra Rasnača, Nordea bankas Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja: «Līdz šim Nordea bankā nav vērsies neviens klients, kuram būtu vēlme sliktas kvalitātes ēkā iegādāties īpašumu. Pieņemu, ka šādās ēkās cilvēkiem nav vēlme neko iegādāties vai arī summas ir tik nelielas, ka spēj segt saviem līdzekļiem, jo īpašums nelikvīds. Jā, ir bankā klientu interese par konkrētu dzīvokļu iegādi, kuri ir sliktā tehniskā stāvoklī, bet tādā gadījumā šādiem dzīvokļiem tiek plānots remonts, un banka finansējumu izsniedz, pamatojoties uz nākotnes vērtību, kontrolējot remonta procesu. Tāpat banka nenodala konkrētu ēku sēriju tipus, kuros klientiem izsniedz vai neizsniedz kredītus dzīvokļu iegādei. Nordea banka, pirmkārt, analizē klienta maksātspēju. Ja klienta ienākumi ir atbilstoši bankas kredītpolitikai, tad aizdevumu mājokļa iegādei iespējams saņemt. Ja tiešām potenciālajam klientam būtu interese iegādāties dzīvokli sliktas kvalitātes ēkā, tad aizdevums visdrīzāk netiktu izsniegts, jo īpašums nav likvīds.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma darījumu rekordi Ķekavas novadā

Laura Mazbērziņa, 26.11.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Ķekavā! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Ķekavā, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Nekustamie īpašumi, kurus izsolīs Latvijas Pasts; zemākā cena - 300 eiro

Monta Glumane, 12.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts trīs publiskās izsolēs 2019.gada septembrī piedāvās 29 savā saimnieciskajā darbībā neizmantotus vai biznesa mērķiem neatbilstošus nekustamos īpašumus 16 Latvijas novadu teritorijās, kā arī Rīgā un Daugavpilī, informē VAS Latvijas Pasts.

Atkarībā no atsavināmā īpašuma izsoles plānotas gan ar augšupejošu, gan lejupejošu soli. Visvairāk īpašumu iespējams iegādāties Vidzemē – kopumā 12, savukārt īpašumi ar visaugstāko sākumcenu tiek piedāvāti Rīgā un Daugavpilī.

Zemākā sākumcena ir ēkas domājamai daļai Priekules novada Priekules pagastā – 300 eiro, bet augstākā – 120 000 eiro – zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54. Otra augstākā izsoles sākumcena ir īpašumam Daugavpilī, Kārklu ielā 10 – 99 000 eiro.

12 no izsolāmajiem īpašumiem būs iespējams iegādāties Vidzemē, 10 – Latgalē, trīs – Kurzemē, divus – Zemgalē un divus – Rīgā un tās apkaimē. Nekustamie īpašumi pieejami dažādās teritorijās, kas atrodas Aizkraukles, Grobiņas, Gulbenes, Ilūkstes, Krāslavas, Lubānas, Madonas, Priekules, Priekuļu, Raunas, Rēzeknes, Siguldas, Talsu, Tērvetes, Valkas un Varakļānu novadā, kā arī divās republikas pilsētās – Rīgā un Daugavpilī. 23 īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir tikai zemes īpašums, viens – dzīvokļa īpašums, savukārt četri īpašumi ir bez zemes. Kopējā visu 29 atsavināšanai nodoto īpašumu izsoles sākumcena veido 605 680 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupas uzņēmums Latectus uzsācis klientiem piedāvāt iespēju elektroniskās izsolēs iegādāties nekustamos īpašumus.

Pirmajā izsoļu kārtā tiek piedāvāti vairāk nekā 30 nekustamie īpašumi ar samazinātām sākumcenām – gan pabeigtas mājas, gan ēkas būvniecības stadijā, gan arī zemes īpašumi.

Izsoles pieejamas Latectus mājaslapas sadaļā Izsoles. Lielākā daļa nekustamo īpašumu atrodas Rīgā vai tās tuvākajā apkārtnē – Jūrmalā, Ķekavas, Carnikavas, Babītes un Ādažu novados, taču atsevišķi īpašumi atrodas reģionos – Siguldā, Lielvārdes novadā, Saulkrastos un Ventspilī.

Latectus valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs skaidro: «Turpinām meklēt jaunus risinājumus, kā uzrunāt potenciālos pircējus un informēt par mūsu piedāvājumu. Elektroniskās izsoles ir interaktīvs rīks, kas pašam pircējam ļauj ietekmēt īpašuma cenu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājokļu tirgus nākamajos 2-3 gados būs kā šampanieša pudele, kas tiek aizkorķēta un kratīta

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu tirgus attīstība ir liela neizmantota iespēja veicināt ekonomikas izaugsmi un celt Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību. Lai tas notiktu, ir jāiegulda. Šobrīd to darām pārāk maz.

2016. gadā tikai 2.0% no IKP Latvijā bija ieguldījumi mājokļos, pretstatā 4.7% vidēji Eiropas Savienībā (Eurostat dati). Vien joprojām krīzes dziļākajam punktam blakus sēdošā Grieķija šim mērķim velta mazāku daļu no nacionālā ienākuma. Pretstatā tam, Igaunijā ieguldījumi mājokļos jau spēlē lielāku lomu tautsaimniecībā nekā vidēji ES. Turklāt būvatļauju dinamika liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņi negrasās apstāties. Ap 2% no IKP šīs investīcijas Latvijā ir svārstījušās gandrīz visu laiku kopš 1995. gada, izņemot 2005. – 2008. gadu. Tātad mājokļu ieguldījumu deficīts ir veidojies ilgāku laiku. Rezultāts nav iepriecinošs. Acīmredzams ir kvalitātes deficīts, bet ir pilsētreģioni, kuros nepietiek jebkādu daudzmaz pieņemamu mājokļu. To saraksts nav garš, bet šajās vietās tiek radīta kopējās pievienotās vērtības lauvas tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Norises Latvijas mājokļu tirgū: vai bumba ar laika degli?

Ermīns Sniedze, SIA Latio Mājokļu tirdzniecības vadītājs, 09.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lavijas sabiedrība mūžsenis dalījusies divās frontēs. Vienā pusē ir tie, kas skandē, cik pie mums viss labi: tautsaimniecībā «uzrāviens» (IKP pieaugums, pēc ātrā novērtējuma, šajā pusgadā palielinājās par 2,1%), algas – lielākas (šogad pusgadā +7,8%, sasniedzot 1036 EUR par pilnas slodzes darbu), bezdarbs samazinās (šogad pusgadā tas bija 6,4%, gada laikā – 1,3 procentu kritums), pircēju optimisms palielinās, nekustamā īpašuma tirgus aug. Iepretim ir ļoti piesardzīgie, sakot: ārējā vide ir nestabila, korupcija – augsta, izaugsme bijusi pārāk lēna un ilga.

Vēsu prātu aplūkojot pašreizējo Latvijas mājokļu tirgus situāciju un nozares pašreizējos izaicinājumus, SIA Latio vēlētos izcelt vairākas problēmas, kuru risināšanas atlikšana var novest pie sniega bumbas izraisītas lavīnas efekta.

• Latvijā jaunu mājokļu iegāde netiek kreditēta pienācīgos apjomos. Mums patīk sevi salīdzināt ar kaimiņvalstīm, taču diemžēl uz Lietuvas un Igaunijas fona izskatāmies bēdīgi. Latvijā izsniegto kredītu apjoms ir teju uz pusi mazāks nekā kaimiņos. Ja salīdzinām situāciju 2008. un 2017. gadā, redzam, ka Latvijā pirms teju 10 gadiem mājsaimniecību ilgtermiņa kredītu apjoms bija 9,3 miljardi eiro, bet 2017. gadā tas bija samazinājies par 42% – līdz 5,4 miljardiem eiro. Lietuvā atskaites punkts bijis līdzīgs kā pie mums: 9,1 miljards eiro, bet 2017. gadā pat neliela izaugsme – 9,2 miljardi eiro. Igaunijā attiecīgi 7,9 un 8,8 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas iedzīvotāji, augot dzīvokļu cenām, biežāk priekšroku dod privātmāju iegādei

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājokļu kredītu tirgus samazinājumā lielāko lomu spēlē Swedbank

Ieva Mārtiņa, 27.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad jūnija beigās banku izsniegto mājokļu kredītu apjoms sasniedza 4,39 miljardus latu, kas ir par 7,6% jeb 359 miljoniem latu mazāks nekā pirms gada, bet, salīdzinot ar šā gada sākumu, šo kredītu apjoms samazinājies par 216 miljoniem latu jeb 4,7%.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) apkopotie dati liecina, ka lielākais mājokļu kredītu samazinājums pusgada un gada laikā bijis Swedbank – par attiecīgi 57,4 miljoniem latu jeb 4,7% un 109,6 miljoniem latu jeb 8,6%. Swedbank izsniegto mājokļu kredītu portfelis šogad jūnija beigās 1,16 miljardu latu apjomā joprojām bija lielākais pārējo banku vidū, veidojot 26,5% tirgus daļu.

Otrs lielākais izsniegto mājokļu kredītu portfelis šogad jūnija beigās bija Nordea bankai – 768,9 miljoni latu, kas ir par 13,7 miljoniem latu (jeb 1,7%) mazāks nekā pirms gada un par 10 miljoniem latu mazāks nekā šā gada sākumā. Ar 732,4 miljoniem latu seko DnB NORD Banka, kuras mājokļu kredītu portfelis gada laikā uzrādījis samazinājumu par 13,1 miljonu latiem jeb 1,8%, un ar 663 miljoniem latu – SEB banka, kuras mājokļu kredītu apjoms gada laikā sarucis par 38 miljoniem latu jeb 5,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsludina konkursu uz Valsts nekustamie īpašumi valdes locekļa amatu

Lelde Petrāne, 12.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) kā valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kapitāla daļu turētāja izsludina konkursu uz vakanto VNĪ valdes locekļa amatu.

VNĪ darbības pamatmērķis ir kvalitatīvi un profesionāli apsaimniekot un attīstīt valsts nekustamo īpašumu. Tādējādi no pretendentiem tiek prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātnēs, vadībzinībā, finansēs, tiesību zinātnē, ekonomikā vai nekustamo īpašumu pārvaldībā, kā arī vismaz piecu gadu profesionālā darba pieredze finanšu direktora vai biznesa vadības amatos, zināšanas un pieredze stratēģiskajā vadībā. Tāpat pretendentiem vēlama pieredze nekustamo īpašumu attīstīšanas, pārvaldīšanas vai apsaimniekošanas jomā, kā arī citas prasmes.

Konkursa pretendentiem FM jāiesniedz motivēts pieteikums, kas apliecina atbilstību konkursa prasībām, Curriculum Vitae (CV), kurā iekļauts pašvērtējums par valodu zināšanām un norādīts vadītā kolektīva darbinieku skaits, augstāko izglītību un citu pretendenta kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī redzējumu (ne vairāk kā 1000 vārdu apjomā) par VAS Valsts nekustamie īpašumi darbību un attīstības perspektīvām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Astoņas versijas Dailes teātra skvēra labiekārtošanai

Monta Glumane, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma izsludinātajā metu konkursā saņemti astoņi projektu pieteikumi, informē Rīgas domes Īpašuma departamentā.

Teritorija pie Dailes teātra daļēji ir gan valsts, gan pašvaldības īpašums - teātra skvēra daļa Bruņinieku ielas pusē un Brīvības ielas pusē līdz teātra kasēm ir Valsts nekustamie īpašumi pārvaldībā, atlikusī daļa Brīvības ielas pusē - no kasēm līdz Matīsa ielai - Rīgas pašvaldības īpašumā.

Skvērs pie Dailes teātra ir Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorija. Tas izveidots 1976.gadā, kad šajā vietā uzbūvēja Dailes teātra ēku. 1999. gadā skvērā atklāja māksliniekam Voldemāram Irbem veltītu pieminekli. Plānots visas teritorijas atjaunošanas darbus realizēt līdz Dailes teātra 100.gadadienai – 2020.gada novembrim.

Pašlaik komisija izvērtē projekta pieteikumus (skatīt galerijā), nezinot, kas ir to iesniedzēji. Rezultātus plānots paziņot 22.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Par 2,8 miljoniem eiro atjaunots Rīgas HES Ikšķiles aizsargdambis

Zane Atlāce - Bistere, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikšķilē pirmdien, 6.augustā atklāts VSIA Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi (ZMNĪ) atjaunotais Ikšķiles aizsargdambis pie Rīgas HES ūdenskrātuves. Projekta kopējās izmaksas ir 2,8 miljoni eiro, tajā skaitā 85% jeb 2,38 miljoni eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums, bet 15% jeb 0,42 miljoni eiro ir valsts budžeta līdzfinansējums, informē ZM.

Rīgas HES Ikšķiles aizsargdambja atjaunošana no plūdu riskiem pasargās ap 1500 iedzīvotājus, kas dzīvo plūdu draudu skartajā 252 ha Ikšķiles pilsētas teritorijā, tādējādi veicinot uzņēmējdarbības attīstību, palielinot dabas teritoriju vērtību un pievilcīgumu, kā arī uzlabojot Ikšķiles iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Pirms atjaunošanas Ikšķiles aizsargdambis ekspluatācijā bija 40 gadus, tā konstruktīvais nolietojums dzelzsbetona plātnēm pārsniedza 30%, deformācijas šuvēm - 70%, bet asfaltbetona segumam - 40 %, līdz ar to aizsargdambis bija neapmierinošā tehniskā stāvoklī un bija nepieciešama tā atjaunošana, lai nodrošinātu drošu aizsargdambja ekspluatāciju turpmākos 20 gadus un aizsargātu Ikšķiles pilsētu un tās iedzīvotājus no plūdu riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Četriem apsardzes uzņēmumiem piemēro 78 544 eiro sodu par karteļa veidošanu

Zane Atlāce-Bistere, 13.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 11.maijā pieņēma lēmumu sodīt četrus apsardzes pakalpojumu sniedzējus - SIA Bruks, SIA RK Nivios-LTD, SIA Puma un SIA Lat Jur Fin - par ilgstošas un sistemātiskas aizliegtas vienošanās īstenošanu publiskajos iepirkumos, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Par konkurences tiesību normu pārkāpumu uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 78 544 eiro apmērā.

KP lietas izpēti uzsāka pēc VAS Valsts nekustamie īpašumi iesnieguma, kurā uzņēmums norādīja uz iespējamām sakritībām pretendentu piedāvājumos tā rīkotajā publiskajā iepirkumā. KP konstatēja, ka laika posmā vismaz no 2011. līdz 2016. gadam četri uzņēmumi bija saskaņojuši savas darbības kopumā astoņos iepirkumos par apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu - vienā VAS Valsts nekustamie īpašumi, vienā SIA Rīgas 1.slimnīca, divos Rīgas Tehniskās universitātes un četros Latvijas Universitātes iepirkumos.

Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka SIA RK Nivios-LTD, SIA Puma un SIA Lat Jur Fin vai nu iesniedza piedāvājumus, kurus bija sagatavojis SIA Bruks, vai arī piedalījās piedāvājumu izstrādē, nosūtot savus piedāvājumus SIA Bruks. Saskaņoto darbību rezultātā pasūtītāji nesaņēma konkurējošus piedāvājumus un tika maldināti par patiesajiem konkurences apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadeles ielā Rīgā otrdien atklāta jaunā, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) renovētā, KNAB vajadzībām pielāgotā ēka, informē VNĪ.

Jaunās telpas būs piemērotas specifiskajām biroja funkcijām, kas ļaus iestādes darbiniekiem labāk pildīt savus darba pienākumus un atšķirībā no līdzšinējām telpām nodrošinās iestādes funkciju izpildi atbilstoši likumdošanai un saistošajiem normatīvajiem aktiem.

Telpas būs aptuveni par trešdaļu plašākas nekā līdz šim (līdzšinējo 2503 kvadrātmetru vietā 3756), tajās pilnībā tiks nodrošinātas konfidencialitātes prasības, ievērots paaugstināts drošības līmenis, nodrošināta pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī būs ievērojami plašākas un ērtākas pārrunu telpas.

«Viens no ārvalstu investīciju piesaistes faktoriem ir investīciju drošība valstī, kas savukārt saistīts korupcijas līmeni. Valsts kontrole ir norādījusi, ka drošas un labas darbavietas esamība KNAB ir viens no nepieciešamajiem faktoriem, lai veicinātu investīciju piesaistīti Latvijas ekonomikai. Esam gandarīti, ka, nodrošinot atbilstošas telpas šai stratēģiski nozīmīgajai institūcijai, kas ir arī viens no pārmaiņu programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei objektiem, VNĪ var pastarpināti dot savu pienesumu investīciju piesaistei un valsts attīstībai kopumā,» pauda VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izsludina Dailes teātra teritorijas labiekārtojuma metu konkursu

Lelde Petrāne, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu arhitektoniski augstvērtīgu un funkcionāli pārdomātu Dailes teātra publiskās ārtelpas risinājumu, Rīgas domes Īpašuma departaments izsludina pieteikšanos līdz 5.martam metu konkursam zemesgabaliem Brīvības ielā 75 un Šarlotes ielā 5.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Oļegs Burovs informē: «Par Dailes teātra skvēra sakārtošanu un izmantošanu tiek diskutēts jau vairākus gadus. Uzskatu, ka beidzot šai teritorijai ir jārada visiem pieņemams risinājums. Tāpēc pagājušā gada rudenī vienojāmies ar Kultūras ministrijas, Valsts nekustamo īpašumu un Dailes teātra vadību par metu konkursa izsludināšanu, ar kura starpniecību varētu rast risinājumu pilsētas centra teritorijas sakārtošanā un labiekārtošanā, lai tā atbilstu mūsdienu pilsētvides prasībām un saglabā kultūrvēsturiskā būvmantojuma vērtības. Plānojam teritorijas atjaunošanas darbus realizēt līdz teātra 100.gadadienai – 2020.gada novembrim.»

Komentāri

Pievienot komentāru