Zviedrija un Norvēģija no jauna izvērtē ieceri veidot bezskaidras naudas sabiedrību, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem.

Labs ātrgaitas interneta pārklājums, augsts digitālo prasmju līmenis, liels iedzīvotāju blīvums laukos un strauji augošā finanšu tehnoloģiju nozare ir devusi iespēju abām Ziemeļeiropas valstīm strauji virzīties tuvāk nākotnei bez skaidras naudas.

Zviedrijā ir populāra mobilo maksājumu sistēma "Swish", kuru sešas bankas sāka piedāvāt 2012.gadā. Tā Zviedrijā ir sastopama visur - no tirgus kioskiem līdz kafejnīcām un apģērbu veikaliem. Ļoti populāra ir arī līdzvērtīgā norvēģu sistēma "Vipps", kas 2022.gadā apvienojās ar Dānijas "MobilePay", izveidojot "Vipps MobilePay". Septembrī tā sāka darbību arī Zviedrijā.

Bijušais Zviedrijas centrālās bankas vadītāja vietnieks 2018.gadā prognozēja, ka līdz 2025.gadam Zviedrijā, iespējams, vairs nebūs skaidras naudas.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par, iespējams, noziedzīgi iegūtas skaidras naudas 402 475 eiro apmērā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai.

2024.gada februārī, veicot muitas kontroles pasākumus kādam automobilim, kas bija ceļā no Lietuvas uz Latviju, ar Vācijas Federatīvās Republikas valsts numura zīmēm Latvijas - Lietuvas robežšķērsošanas vietā "Grenctāle", tajā tika atklāta nedeklarēta skaidra nauda 402 475 eiro apmērā.

Kā skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: "Skaidra nauda tiek bieži izmantota kā ēnu ekonomikas līdzeklis. Līdz ar to skaidras naudas plūsmas monitorings, t.sk. savstarpēji sadarbojoties vairākām kompetentām valsts iestādēm, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam ir atzīts par prioritāro pasākumu".

Zviedrija, kas savulaik pielika lielus pūliņus, lai pārietu uz bezskaidras naudas sabiedrību, tagad mudina cilvēkus turēt mājās skaidru naudu ārkārtas gadījumiem un pieprasa pārtikas veikaliem un aptiekām pieņemt maksājumus skaidrā naudā.

Daudzi zviedri jau gadiem ilgi nav pieskārušies banknotēm, un pavisam nedaudzos restorānos, veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek pieņemta skaidra nauda. Zviedrijā cilvēki gandrīz par visu norēķinās ar karti vai izmantojot dažādus tiešsaistes pakalpojumus. Pat vairums banku filiāļu vairs neapkalpo skaidras naudas iemaksas vai izņemšanu. Taču marta sākumā Zviedrijas centrālā banka ieteica mājsaimniecībām turēt skaidrā naudā 1000 kronu (aptuveni 90 eiro) uz vienu pieaugušo pirmās nepieciešamības preču iegādei vienai nedēļai.

Banka arī aicināja zviedrus pārliecināties, ka viņu rīcībā ir vairāki maksāšanas līdzekļi, tostarp skaidra nauda, kredītkartes un interneta maksājumu pakalpojumi, "īslaicīgu traucējumu, krīzes vai, sliktākajā gadījumā, kara gadījumā".

Latvijā līdz 2020.gadam ieplūdusi ievērojami vairāk skaidras naudas nekā pārējās Baltijas valstīs, un, atšķirībā no Igaunijas un Lietuvas, lielu daļu ievestās skaidrās naudas bija paredzēts atstāt Latvijā, pausts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) izstrādātajā stratēģiskajā novērtējumā "Legālās un nelegālās skaidras naudas aprite Baltijas valstīs".

Novērtējumā analizēta legālās un nelegālās skaidras naudas aprite starp Baltijas valstīm - Igauniju, Latviju un Lietuvu - laika posmā no 2019. līdz 2022.gadam.

Ēnu ekonomika trijās Baltijas valstīs veido no 19% līdz 33% no to IKP. Lai gan ēnu ekonomikas apmērs katrā no trīs valstīm atšķiras, pastāv vispārēja vienprātība, ka ēnu ekonomikas sektors aplūkotajā periodā ir tikai audzis. Skaidras naudas aprite lielā mērā veicina ēnu ekonomiku, kas savukārt palīdz uzturēt skaidras naudas apriti Baltijas valstīs.

Kopumā novērtējums liecina par vairākiem secinājumiem. Pirmkārt, skaidra nauda joprojām ir ļoti svarīga noziedzīgu aktivitāšu daļa, un arī pieprasījums pēc skaidras naudas Baltijas valstīs ir augsts. Otrkārt, skaidras naudas aprites tendences katrā valstī ir ievērojami atšķirīgas - skaidras naudas ieplūšanas un aizplūšanas galamērķi starp valstīm ir atšķirīgi, un nav izteiktas saiknes starp Baltijas valstīm. Treškārt, lai gan skaidras naudas plūsmas starp Baltijas valstīm, iespējams, nav atbildīgas par lielākās daļas skaidras naudas klātbūtni ekonomikā, dažos predikatīvo noziegumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas veidos tiek izmantoti visu trīs valstu atšķirīgie tiesiskie režīmi. Tas ir īpaši redzams Baltijas valstu ēnu ekonomikas aktivitātēs. Ceturtkārt, Baltijas valstis zināmā mērā ir pakļautas riskam, ka noziedznieki izmantos atšķirības valstu normatīvajā regulējumā, lai apietu noteikumus.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Lai samazinātu apgrozībā esošo viena un divu centa monētu skaitu, Lietuvā no nākamā gada maija preču vai pakalpojumu groza galīgā summa tiks noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem, ja pirkums tiks veikts skaidrā naudā, ceturtdien nolēma Lietuvas Seims.

Par šādiem tiesību aktu grozījumiem nobalsoja 65 deputāti, 20 deputāti bija pret, bet 31 deputāts atturējās.

No 2025.gada maija maksājumiem skaidrā naudā galīgā pirkuma summa tiks noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem. Summa, kas beidzas ar vienu, diviem, sešiem vai septiņiem centiem, tiks noapaļota uz leju, bet summa, kas beidzas ar trīs, četriem, astoņiem vai deviņiem centiem – uz augšu.

Turklāt viena un divu centu monētas netiks izņemtas no apgrozības un tās varēs turpināt izmantot maksājumos.

Noapaļošana netiks izmantota bezskaidras naudas maksājumos, valūtas maiņā, skaidras naudas pārvedumos, skaidras naudas iemaksā un izmaksā.

Maksājumos skaidrā naudā summas jau tiek noapaļotas līdz pieciem centiem sešās eirozonas valstis - Beļģijā, Itālijā, Īrijā, Nīderlandē, Slovākijā un Somijā.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada augustā bijusi 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024.gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024.gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024.gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā diskusijā par nelegālo mākleru darbības ierobežošanu vēlreiz skaidri iezīmējās problēma, par kuru nozarē runājam jau sen, bet sabiedrībā – joprojām pārāk maz. Nekustamā īpašuma tirgu Latvijā mēs labprāt analizējam caur procentu likmēm, cenu svārstībām un pieprasījumu. Taču aiz šiem skaitļiem pastāv vēl kāda realitāte – pelēkā zona jeb ēnu ekonomika.

Tā izpaužas ļoti konkrēti – nereģistrētu starpnieku darbībā, komisijas maksās skaidrā naudā, darījumu summu mākslīgā samazināšanā. Un šī nav “neliela optimizācija”. Tā ir sistēmiska problēma, kas ilgtermiņā grauj gan tirgus kvalitāti, gan profesionālo vidi, gan valsts ekonomiku kopumā.

Patiesībā jautājums ir daudz fundamentālāks: kāpēc Latvijā joprojām pilnvērtīgi netiek atzīts, ka profesionāla nekustamā īpašuma aģenta darbs ir neatņemama darījuma sastāvdaļa? Šobrīd normatīvais regulējums rada paradoksālu situāciju. No vienas puses, aģenta komisija pie īpašuma iegādes var tikt uzskatīta par attaisnotu izdevumu. No otras puses, praksē Latvijā pircēji šo pakalpojumu izmanto salīdzinoši reti. Tikmēr pārdevēji – tie, kuri uzņemas būtiski lielāku risku – šādu iespēju faktiski nevar izmantot. Tas rada maldinošu priekšstatu, ka īpašuma pārdošana ir vienkāršs process, kurā profesionāla palīdzība nav nepieciešama. Taču realitāte ir pretēja.

Igaunijā stājušies spēkā likuma grozījumi, kas paredz samazināt viena un divu centu monētu izmantošanu, preču vai pakalpojumu groza galīgo summu noapaļojot līdz tuvākajiem pieciem centiem, ja pirkums tiek veikts skaidrā naudā.

Maksājot skaidrā naudā, joprojām iespējams norēķināties ar viena un divu centu monētām, taču šajās nominālvērtībās atlikums netiek dots un iepirkumu groza kopējā summa tiek noapaļota līdz tuvākajiem pieciem centiem. Summa, kas beidzas ar vienu, diviem, sešiem vai septiņiem centiem, tiek noapaļota uz leju, bet summa, kas beidzas ar trīs, četriem, astoņiem vai deviņiem centiem, - uz augšu.

Igaunijas centrālā banka pēdējo gadu laikā apgrozībā laidusi vidēji 40 tonnas viena un divu eiro centu nomināla monētas gadā, un maksājumos tiek izmantota tikai neliela daļa šo monētu. Ņemot vērā ietekmi uz vidi, izmaksu un ieguvuma attiecību, turpmāka vismazāko nominālu eiro monētu kalšana nav saprātīga. Visbiežāk cilvēki viena un divu eiro centu monētas saņem veikalā kā atlikumu, bet paši reti tās izmanto maksājumiem, skaidro Finanšu ministrija, kas izstrādāja grozījumus.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2025.gada februārī bijusi 78% pret 22%, liecina jaunākais, 2025.gada pavasara, Latvijas Bankas "Maksājumu radars". Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

Salīdzinājumā ar 2024.gada februāra un augusta mērījumiem bezskaidrās naudas īpatsvars ir kāpis par 1 procentpunktu (no 77% līdz 78%).

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus. "Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2025.gada februārī), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

No šodienas uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuru gada apgrozījums ir virs 50 000 eiro, ir pienākums līdzās jau esošajiem skaidras naudas norēķiniem nodrošināt klientiem iespēju pakalpojuma saņemšanas vai mazumtirdzniecības vietā veikt bezskaidras naudas maksājumu, paredz likums "Par nodokļiem un nodevām".

Latvijas Bankas publiskotā "Maksājumu radara" dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji šogad februārī bezskaidrā naudā veica vidēji 78% maksājumu, kas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā gadu iepriekš.

Februārī sasniegts vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars. Skaidrās naudas maksājumi veidoja 22%.

Salīdzinājumā ar 2024.gada februāra un augusta mērījumiem bezskaidrās naudas īpatsvars ir kāpis par vienu procentpunktu - no 77% līdz 78%.

Viens iedzīvotājs nedēļā veic vidēji 14,1 maksājumu, bet 2024.gada februārī tas bija 17,1 maksājums nedēļā.

Bezskaidrā naudā šogad februārī Latvijas iedzīvotāji vienā nedēļā veica vidēji 11 maksājumus, kamēr pērn februārī - vidēji 13,1 maksājumu.

Saeimas deputātu vairākums šodien piekrita valsts īstermiņa aizdevuma izsniegšanai nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" 30 miljonu eiro apmērā.

Aizdevuma piešķiršanu atbalstīja 49 deputāti, pret balsoja 23, tostarp koalīcijas deputāts Uldis Augulis (ZZS), atturējās viens deputāts. Savukārt 15 deputāti no "Apvienotā saraksta" (AS) un Nacionālās apvienības izvēlējās nebalsot.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pienesums Latvijas ekonomikai ir daudz lielāks nekā tikai kompānijas nomaksātie nodokļi, ceturtdien, uzrunājot Saeimas deputātus pirms lēmuma par īstermiņa aizdevuma piešķiršanu "airBaltic", pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Viņa norādīja, ka, Latvijas iedzīvotājiem kādam savam ārvalstu draugam vai citiem cilvēkiem ārzemēs stāstot par Latviju, tiek izcelta valsts labā savienojamība un "airBaltic". Siliņa atzina, ka "airBaltic" bieži tiek saredzēts tikai kā nodokļu maksātājs un no ieņēmumu un izdevumu viedokļa, tomēr lidsabiedrības pienesums Latvijas ekonomikā ir daudz lielāks.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Jelgavas pašvaldībai piederošās ambulatorās ārstniecības iestādes SIA “Jelgavas klīnika” (agrāk – SIA “Jelgavas poliklīnika”) valdes locekles Kintijas Barloti atalgojums pēdējos pāris gados teju dubultojies, 2024.gadā sasniedzot jau 61 799 eiro, liecina viņas 2024.gada valsts amatpersonas deklarācija.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datubāzē publicētajām amatpersonas deklarācijām pašvaldības klīnikas vadītājas K. Barloti atalgojums 2020.gadā bija 32 474 eiro, bet ar katru nākamo gadu SIA “Jelgavas poliklīnikas” izmaksātā alga pieaugusi, iepriekšējā gadā sasniedzot jau teju 62 000 eiro.

Gadu laikā būtiski pieauguši arī viņas uzkrājumi – ja 2020.gadā pašvaldības klīnikas vadītāja skaidrā naudā uzglabāja 20 000 eiro, tad 2024.gadā skaidrā naudā viņa bija uzkrājusi jau 44 750 eiro un bezskaidrā naudā 8280 eiro “SEB Bankā” un vēl 7518 eiro “Swedbank”.

K.Berloti savā 2024.gada amatpersonas deklarācijā norādījusi arī vairākus nekustamo īpašumus – divus dzīvokļus Rīgā, vienu Jūrmalā, kā arī divus zemes gabalus Carnikavas pagastā. Papildu darba algai, kas saņemta no SIA “Jelgavas klīnika”, viņa kā ienākumus deklarējusi arī 706,81 eiro algu no SIA “Biznesa augstskola Turība”, 98,13 procentus no “SEB bankas”, 3,29 eiro procentus no AS “Indexo Banka” un vēl 300 eiro pabalstā no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA).

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars šogad februārī Latvijā sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni - 79%, kamēr skaidrās naudas maksājumu īpatsvars sarucis līdz 21%, liecina jaunākais 2026. gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars salīdzinājumā ar 2025. gada augustu palielinājies par pieciem procentpunktiem, bet salīdzinājumā ar 2025. gada februāri pieaudzis par vienu procentpunktu.

Latvijas Bankā atgādina, ka pirmo reizi bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība tika mērīta 2017. gada februārī - tad bezskaidrā naudā tika veikti 58% maksājumu, kamēr skaidrā naudā tika veikti 42% maksājumu.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veica nedēļas laikā, bija 15,1, kamēr 2025. gada augustā tie bija 17,9, bet 2025. gada februārī - 14,1. Tostarp šogad februārī 11,9 maksājumi bija bezskaidrajā naudā un 3,2 maksājumi bija skaidrajā naudā.

Latvijā ar maksājumu kartēm pagājušajā gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 10,893 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,7% jeb 782,321 miljonu eiro vairāk nekā 2024. gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2025. gadā ar maksājumu kartēm izņemta kopumā 4,888 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,4% jeb 172,202 miljoniem eiro mazāk nekā 2024. gadā.

Dati arī liecina, ka 2025. gada decembrī pirmo reizi bezskaidras naudas norēķini ar Latvijā izsniegtām maksājumu kartēm mēneša laikā pārsniedza vienu miljardu eiro, veidojot 1,009 miljardus eiro.

Tāpat 2025. gadā pirmo reizi kopš 2021. gada skaidra nauda no kartēm izmaksāta mazāk nekā piecu miljardu eiro apmērā, bet norēķini veikalos pirmo reizi ir pārsnieguši septiņus miljardus eiro.

Veikalos ar maksājumu kartēm pagājušajā gadā veikti norēķini 7,282 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,3% vairāk nekā 2024. gadā, tostarp apģērbu veikalos - 555,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Igaunijā no pirmdienas stāsies spēkā grozījumi Patērētāju aizsardzības likumā, kas nozīmē, ka tirgotājiem vairs nebūs prasības par pirkumu automātiski izsniegt kvītis papīra formātā, ja vien pircējiem ir iespēja vēlāk piekļūt darījumu apliecinošam dokumentam.

Kvīts joprojām būs jāizsniedz gadījumos, ja to pieprasa klients vai arī maksājums tik veikts skaidrā naudā un netiek izmantota lojalitātes karte. Turklāt tirgotāji drīkstēs nesūtīt papīra rēķinu dublikātu un varēs informēt klientus arī īsziņā.

Ekonomikas un rūpniecības ministrs Erki Keldo norādīja, ka daudzi veikali jau izmanto digitālos risinājumus un automātiski neizsniedz papīra kvītis.

"Likuma atjaunināšana neuzliek par pienākumu tirgotājiem veikt izmaiņas savās sistēmās, taču tā rada iespēju samazināt administratīvo slogu un izmaksas. Tas ir vienkāršs veids, kā atcelt bezjēdzīgu pienākumu, radīt mazāk atkritumu un aizsargāt vidi," sacīja Keldo.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Plānots, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem būs jāiesniedz sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk.

To paredz Finanšu ministrijas (FM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu.

Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk.

Šobrīd noteikts, ka NILLTPFN likuma subjekti, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem, iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarāciju gadījumos, kad klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 eiro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojumā skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

Noslēdzies digitālā eiro projekta sagatavošanās posms un 2027. gadā varētu sākties izmēģinājuma projekts, informē Eiropas Centrālajā bankā (ECB).

ECB Padome ceturtdien nolēma pāriet uz digitālā eiro projekta nākamo posmu. Šis lēmums tika pieņemts pēc Eirosistēmas 2023. gada novembrī sāktā sagatavošanās posma sekmīgas pabeigšanas, kas lika pamatus digitālā eiro emisijai.

Padomes lēmums atbilst 2025. gada oktobra eirosamitā paustajam Eiropas vadītāju aicinājumam paātrināt digitālā eiro izstrādes progresu.

ECB min, ka digitālais eiro saglabās eiropiešu izvēles brīvību un privātumu un aizsargās Eiropas monetāro suverenitāti un ekonomisko drošību. Tas veicinās inovācijas maksājumu jomā un palīdzēs padarīt Eiropas maksājumus konkurētspējīgus, noturīgus un iekļaujošus. Eirosistēma veiks sagatavošanās darbus elastīgi, atbilstoši eirozonas valstu vadītāju aicinājumiem Eirosistēmai pēc iespējas nodrošināt gatavību potenciālajai digitālā eiro emisijai, vienlaikus arī atzīstot, ka regulējuma tapšanas process vēl nav noslēdzies.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajā ceturksnī veikti bezskaidras naudas norēķini 2,34 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kad tika veikti norēķini 2,155 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā ceturksnī ar maksājumu kartēm izņemta 1,194 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,1% mazāk salīdzinājumā ar 2023.gada pirmo ceturksni, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 1,195 miljardu eiro apmērā.

Pirmajā ceturksnī skaidras naudas izmaksas veidoja 33,8% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,6%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,3%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,6%, norēķini par izklaidi - 1,6%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1%, maksājumi aviokompānijām - 1,3%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,7%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,4%. Naudas pārskaitījumi veidoja 3,3%.

Latvijas nekustamo īpašumu tirgus ir viens no nozīmīgākajām finanšu ietilpīgajām nozarēm valstī. Katru gadu tiek reģistrēti vairāk nekā 50 000 darījumu, kuru kopējā vērtība mērāma miljardos eiro. Šis skaitlis nav tikai statistika, tas ir rādītājs tam, cik būtiska loma nekustamajam īpašumam ir valsts ekonomikas asinsritē.

Šādā mērogā caurspīdīgums nav greznība, birokrātiska formalitāte vai šauras profesionāļu grupas iegriba. Tas ir finanšu drošības priekšnoteikums.Taču realitāte ir neērta, jo būtiska tirgus daļa joprojām darbojas “pelēkajā zonā”. Un tieši šeit sākas problēma, kas sniedzas tālu ārpus nozares robežām. Tā nav tikai diskusija par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku profesionālo ētiku vai konkurences apstākļiem. Tā ir strukturāla plaisa starp likumu un praksi, kurā pazūd nodokļu disciplīna, finanšu uzraudzība un sabiedrības uzticība.

Starptautiskajā finanšu uzraudzības praksē nekustamais īpašums jau gadiem tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem instrumentiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. Iemesls ir vienkāršs un vienlaikus satraucošs: liels darījums ar juridiski korektu dokumentāciju spēj pārvērst nezināmas izcelsmes kapitālu par šķietami legālu aktīvu. Šis mehānisms nav teorija, tas ir aprakstīts neskaitāmos starptautiskos pētījumos un tiesvedībās.Tādēļ Eiropas Savienība pēdējā desmitgadē sistemātiski pastiprina naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas regulējums (no angļu valodas Anti-Money Laundering – AML)., arvien vairāk uzmanības pievēršot nekustamo īpašumu nozarei. Vairākās valstīs tiek veidoti centralizēti darījumu reģistri, digitālas klientu izpētes platformas un automatizētas uzraudzības sistēmas. Šie soļi nav vērsti pret biznesu, bet tirgus integritātei.Latvija nevar atrasties ārpus šīs diskusijas. Mūsu tirgus ir daļa no kopējās Eiropas finanšu telpas, un jebkura nepilnība vietējā sistēmā automātiski kļūst par vājāko posmu plašākā ķēdē.

Viesnīcu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Reho"" ("Reho") izbeigts maksātnespējas process, liecina informācija "Firmas.lv".

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu izbeigt "Reho" maksātnespējas procesu pieņēmusi 2024.gada 6.decembrī. Kompānijai maksātnespējas process izbeigts, jo ir izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Vienlaikus, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, 2024.gada 6.decembrī kompānijai "Reho" bija VID administrēto nodokļu parāds 2,828 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa "Reho" pasludināja par maksātnespējīgu 2022.gada 1.decembrī.

"Reho" nenodrošināto kreditoru prasījumi bija pieteikti 5,116 miljonu eiro apmērā, liecina iepriekš Maksātnespējas reģistrā publicētais maksātnespējas procesa administratores paziņojums.

Tāpat ziņots, ka 2022.gada 1.martā kompānijai tik ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, taču 2022.gada 26.oktobrī Rīgas apgabaltiesa tiesiskās aizsardzības procesa lietu izbeidza, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilda Maksātnespējas likuma prasībām. Rīgas pilsētas tiesa 2022.gada 1.decembrī pasludināja "Reho" par maksātnespējīgu.