No 2021. gada Rīgā plānots ieviest tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšana, paredz trešdien, 18.septembrī, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejā akceptētais saistošo noteikumu projekts.

Noteikumu projektā paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku.

Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana. Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā. Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

No 2021. gada Rīgā ieviesīs tūrisma nodevu, lai gūtu finansējumu Rīgas kā tūrisma galamērķa attīstībai un pilsētas popularizēšanai. To paredz trešdien, 25. septembrī, Rīgas domes sēdē pieņemtie saistošie noteikumi.

Noteikumos paredzēts, ka nodevas likme visām tūristu mītnēm būs viens eiro no katra atpūtnieka un tūrista diennaktī, bet ne vairāk kā desmit eiro par kopējo nepārtraukto uzturēšanās laiku. Ar nodevu netiks aplikta bērnu līdz 12 gadu vecumam uzņemšana.

Nodevas maksātājam katru mēnesi pašvaldības portālā eriga.lv būs jāiesniedz atskaiti par iepriekšējā mēnesī uzņemto atpūtnieku un tūristu skaitu un aprēķināto nodevu. Atbilstoši veiktajam aprēķinam, nodevas maksātājs katru ceturksni saistošo noteikumu norādītajos termiņos iemaksās nodevu pašvaldības budžetā.

Tāpat nodevas maksātājam būs pienākums pašvaldības portālā iesniegt paziņojumu par atpūtnieku un tūristu uzņemšanas sākšanu un pārtraukšanu. Visām tūristu mītnēm būs jāreģistrējas portālā kā nodevas maksātājām.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem tūristu skaits Jūrmalā 2006. gadā bija 124 638, kas ir par 23 procentiem vairāk nekā 2005.gadā.

Analizējot tūristu skaita pieaugumu 2006.gadā pa ceturkšņiem, svarīgi atzīmēt, ka pirmajā ceturksnī pieaugums bija 65%, bet otrajā ceturksnī - 25%, kas liecina par to, ka salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristi arvien vairāk izvēlas Jūrmalu apmeklēt arī ziemas un pavasara sezonā.

"Mums ir prieks par katru tūristu, kas apmeklē Jūrmalu, lai arī kādas valsts pilsonis viņš būtu. Tieši tāpēc ir patiesi svarīgi, ka mēs spējam nodrošināt Jūrmalā dažādas aktivitātes, lai izklaidētu tūristus ne tikai vasaras sezonā, bet arī ziemas un pavasara laikā," skaidro atbildīgais par tūrisma nozari Jūrmalas pilsētā, domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Aigars Tampe.

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem tūristu skaits Jūrmalā 2006. gadā bija 124 638, kas ir par 23 procentiem vairāk nekā 2005.gadā.

Analizējot tūristu skaita pieaugumu 2006.gadā pa ceturkšņiem - pirmajā ceturksnī pieaugums bija 65%, bet otrajā ceturksnī - 25%, kas liecinot par to, ka salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristi arvien vairāk izvēlas Jūrmalu apmeklēt arī ziemas un pavasara sezonā.

Joprojām pirmo vietu ar 9% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu tūristu skaita ziņā ieņem tūristi no Latvijas, kas veido 32% no kopējā tūristu skaita Jūrmalā. Tūristi no Lietuvas ar 15% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu ieņem otro vietu ar 13% no kopējā tūristu skaita. Tūristi no Igaunijas veido13% no kopējā pilsētas viesu daudzuma, uzrādot 50% pieaugumu salīdzinājumā ar 2005. gadu.

Tūrisms Kazahijā kā ekonomikas nozare pirmo reizi tika atzīta 2002. gadā un republikas valdība tika pieņēmusi “Tūrisma nozares attīstības programmu 2003-2005. gadam”. Īpašu uzmanība tika veltīta sociālajam tūrisma, tai skaitā bērnu tūrismam. Programmā tika uzskaitīti arī budžeta līdzekļi, kas katru gadu tiks paredzēti tūrisma nozares attīstībai. 2003. gadam ir paredzēti 32 604 tūkstoši tengi (vairāk kā 210 tūkstoši ASV dolāru), bet 2004. un 2005. gadā summa palielināsies un sastādīs attiecīgi 552 637 tūkstošus ASV dolāru un 546 055 tūkstošus ASV dolāru. Kā atzīmē Kazahijas tūrisma asociācijas direktora vietas izpildītājs Rašids Šaikenovs, tad ir aprēķināts, ka vidēji viens ārvalstu tūrists ierodoties valstī atstāj 700 ASV dolārus. Pamatojoties uz šo summu, tiek prognozēts, ka ienākošais tūrisms 2005. gadā varētu atstāt valstij 46 938,7 tūkstošus ASV dolāru. Tāpat tiek plānots, ka katru gadu, sākot no 2005. gada, valsts budžetu papildinās tūrisma organizāciju nodokļi 4 707 482,9 ASV dolāru apmērā. Protams, šie prognozētie skaitļi var arī izrādīties maldīgi. Dominē biznesa tūristi Tūrisma rādītāji laika posmā no 1996. līdz 2000. gadam tika samazinājušies vairāk kā trīs reizes. Kopējais tūristu skaits, kas tika izmantojuši tūroperatoru pakalpojumus 2000. gadā sastādīja tikai 146 915 tūkstošus personu, kas ir par 36% mazāk nekā 1999. gadā. Tāpat tika samazinājies valstī iebraukušo ceļotāju skaits, kuru mērķis bija atpūta. Lielākā daļa viesu bija biznesa ceļotāji. Patstāvīgi tika samazinājies arī to personu skaits, kas tika izbraukuši ārpus Kazahijas, izmantojot tūrisma ceļazīmes. Tie bija tikai 5,4% no kopējā izbraukušo personu skaita vai arī 67 370 personas. Visvairāk šīs personas devās uz Kirgīziju un Krieviju. Tālāko ceļojumu mērķos ietilpst Turcija, Vācija, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Taizeme, Irāna. Tūrisms pamazām attīstās Īpaši veiksmīgs nav bijis arī Kazahijas iekšzemes tūrisms. Kopējie rādītāji 2000. gadā bija par 23% zemāki nekā 1999. gadā. Pavisam 1999. gadā tika apkalpoti 72 088 tūristu un ekskursantu, bet 2000. gadā – 55 687. Kopējie ienākumi no tūroperatoru darbības sasniedza 2000. gadā 8,3 miljonus ASV dolāru. Izejošais tūrisms sastādīja 62% jeb 5,1 miljonu ASV dolāru, ienākošais tūrisms – 2,0 miljonus ASV dolāru, bet iekšzemes 1,2 miljonus ASV dolāru. Statistikas dati par 2002. gadu raksturo nedaudz labāku situāciju Kazahijas tūrisma tirgū. Nedaudz ir palielinājies republikā iebraukušo tūristu skaists. Gada laikā tūroperatori ir apkalpojuši 29 561 iebraukušos tūristus, no kuriem 28 355 personas bija no NVS valstīm. Tāpat ir palielinājies arī no valsts izbraukušo tūristu skaists, proti, 74 728 personas. Visiecienītākais tūristu mērķi ir bijuši: Turcija, Ķīna, Vācija, Apvienotie Arābu Emirāti, Francija, Ēģipte un citas valstis. Visvairāk cilvēku ir ieradušies no Kirgīzijas, Krievijas, Uzbekijas un NVS valstīm. Turpretī iekšzemes tūristu skaits ir tuvu 2000. gada rādītājiem, proti, 66 928 tūristu. Kazahijas tūrisma saimniecība - 544 uzņēmumi Tūrisma darbību patlaban Kazahijā nodrošina 544 uzņēmumi. Gandrīz 93% no visām tūrisma tirgus organizācijām pārstāv mazos uzņēmumus ar nodarbināto skaitu līdz 50 cilvēkiem. Vidējās organizācijas (no 51 līdz 250 personām) ir tikai 6%, turpretī Kazahijā ir tikai astoņi lielie tūrisma uzņēmumi. Lielie uzņēmumi apkalpo tikai nedaudz vairāk kā 1% no visas tūrisma plūsmas un lielākoties tie veic vīzu noformēšanas un ekskursiju pakalpojumus, kas neietilpst ceļazīmju cenā. Kazahijas republikas tūrisma infrastruktūra sastāv no naktsmītnēm un transporta pakalpojumiem. Pavisam Kazahijā ir 319 naktsmītnes, no kurām 159 ir viesnīcas, 34 sanatorijas, 29 atpūtas zonas, 26 atpūtas mājas, 17 tūristu bāzes, 13 veselības nometnes, 12 viesu mājas, 11 sanatorijas un profilaktoriji, 10 mednieku mājas un 8 profilaktoriji. Lielākā daļa no viesnīcām (149) atrodas Astanā un Almatā. Gandrīz 90% viesnīcas ir privāti uzņēmumi, bet pārējās viesnīcas pieder komunālajiem uzņēmumiem vai ir kopuzņēmumi ar ārvalstu dalībniekiem. Lielākoties peļņa ir tika

Par spīti pasaulē notiekošajam saistībā ar Covid-19, Pāvilosta vasaras sezonu aizvadīja vēl aktīvāk. Šo faktu apstiprina Centrālās statistikas pārvaldes datubāze, kur 2020. gada 2. un 3. ceturkšņa dati par viesu māju, viesnīcu un citu tūristu mītņu apmeklētību pārsniedza 2018. un 2019. gada statistikas datus.

Pasaulē notiekošais saistībā ar Covid-19 pandēmiju, kuras dēļ tika ieviesti dažādi ierobežojumi, smagi skāra arī tūrisma nozari. Tomēr ieviestie pārvietošanās ierobežojumi ļāvuši attīstīties vietējam tūrismam. Pozitīvas sekas izjuta arī tā dēvētā vasaras paradīze – Pāvilosta, kur vasaras sezonā netika reģistrēts neviens Covid-19 slimnieks.

Aizvadītā vasara liek izdarīt dažādus secinājumus par tūrisma nozari Pāvilostā. Atpūtnieku aizvadītajā vasarā bija krietni vairāk, nekā ierasts. Tomēr, pēc Slimību profilakses un kontroles centra datiem, kopš 2020. gada 3. marta līdz pat 2020. gada 23. oktobrim netika reģistrēts neviens Covid-19 gadījums.

Arī lielam testēšanas pieprasījumam nebija pamata. Tūrisma nozarei Pāvilostā attīstoties un pilnveidojoties, nākas saskarties ar dažāda veida pārmaiņām. Svarīgi, augot pieprasījumam, ir paplašināt piedāvājumu un rūpēties par dažādu problēmu savlaicīgu risinājumu. Arvien vairāk ceļotāju izvēlas apskatīt dažādas lauku teritorijas un izmantot tur piedāvātās iespējas. Aptaujājot kafejnīcu vadītājus un darbiniekus, ir skaidrs, ka peļņa palielinājusies.

Krievu tūrists, kas apmeklē Igaunijas galvaspilsētu Tallinu ir īpašs viesis mūsu kaimiņvalstī. Pēc Igaunijas statistikas departamenta datiem vidējais krievu tūristu vecums, kas ierodas Tallinā ir no 25 līdz 44 gadiem. Salīdzinājumā ar citu valstu tūristiem 8% krievu tūristu ir vecumā virs 55 gadiem, bet no citām valstīm šajā vecumā ir 16% tūristu. Neliels skaits krievu tūristu vidū ir skolnieki un studenti, taču bieži uz Igauniju dodas darījumu ceļotāji, proti, 38% no visiem krievu tūristiem. Kā ceļojuma mērķis visbiežāk tiek minēts draugu un radinieku apmeklējums, taču statistikā netiek ne reizi minēts, ka Igaunijā krievu tūrists ierastos iepirkumu tūrē. Praktiski visi krievu tūristi Tallinā pārnakšņo vienu nakti, bet viena ceturtā daļa Tallinu min kā galveno ceļojuma mērķi. Vairāk kā 60% krievu tūristu izvēlas Tallinā pavadīt savas brīvdienas (no citām valstīm tikai 14%). Informāciju par Igauniju visvairāk sniedz saviem tautiešiem radinieki un draugi – 68%, bet oficiālo tūrisma reklāmu iedvesmoti ierodas tikai 5% krievu tūristu. Neskatoties uz to, ka lielāka daļa krievu nakšņo pie saviem radiniekiem vai draugiem, tomēr luksus viesnīcu pakalpojumus izmanto 16% tūristu, 22% vidējas klases viesnīcas. Visvairāk krievu tūristi mīl pastaigas Tallinas vecpilsētā, nelielu iepirkumu veikšanu kā arī naktsklubu apmeklēšanu. Vidēji krievu tūrists Tallinā atstāj mazāk naudas nekā citu valstu tūristi, proti, 1345 igauņu kronas (apmēram 96 ASV dolārus). Visvairāk tērējas Tallinā norvēģi – apmēram 186 ASV dolārus dienā kā arī briti – gandrīz 160 ASV dolārus dienā, bet vismazāk lietuvieši un latvieši, proti, gandrīz 74 ASV dolārus dienā. Krievu tūristi salīdzinājumā ar citu valstu tūristiem vismazāk tērē ēšanai un iepirkumiem, bet vairāk izklaidei. No tūristu iecienītām vietām vislielāko piekrišanu ir izpelnījusies Pirita un tās apkārtne, mazāk populāra krievu tūristu vidū ir Aleksandra Ņevska katedrāle un sabiedriskās ēdināšanas iestādes. Krievu tūristu vērtējumā Tallinu pēc 10 ballēm, 40% tūristu novērtē ar 10 ballēm, bet 53% tūristu dod no 7 līdz 10 ballēm. Avots: Travel

Ieviešot tūrisma nodevu, Rīgas pašvaldība budžeta maciņā plāno papildus ieripināt trīs miljonus eiro gadā.

Tos tālāk ir paredzēts novirzīt Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanai. Tomēr pastāv bažas, ka šo nodevu varētu būt salīdzinoši grūti administrēt.

Sagatavots projekts

Šā gada otrajā ceturksnī Rīgas tūristu mītnēs apkalpoti 410,9 tūkst. ārvalstu viesu, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Savukārt ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits Rīgā gan ir pieaudzis par 1,1% un sasniedzis 794,8 tūkst. nakšu. Visvairāk Rīgā apkalpoti ārvalstu viesi no Vācijas (56,2 tūkst.), Krievijas (42,5 tūkst.), Somijas (27,6 tūkst.), Apvienotās Karalistes (27,4 tūkst.), Igaunijas (26,2 tūkst.) un Lietuvas (25,8 tūkst.). Pirmajā pusgadā Rīgas tūristu mītnēs uzņemti kopumā 765,9 tūkst. viesu, no tiem 661,4 tūkst. no ārvalstīm.

2002.gada sākumā, gatavojoties tūrisma sezonai, Ventspils pilsēta tika popularizēta kā pievilcīgs tūrisma galamērķis gan vietējās un ārvalstu izstādēs, gan medijos. Tuvojoties tūrisma sezonas noslēgumam, var secināt, ka 2002.gada sezona ir bijusi veiksmīga, līdzekļi un darbs ieguldīti lietderīgi. Kopumā pilsētu 2002. gada pirmajos deviņos mēnešos apmeklējuši ap 300 tūkstošiem tūristu. Salīdzinājumā ar 2001. gadu tūristu skaits Ventspilī jau šobrīd pieaudzis par 50 %, 2001. gadā Ventspilī viesojās 200 tūkstoši, bet 2000. gadā – 111 tūkstoši tūristu. Jāatzīmē, ka gadu no gada palielinās ārvalstu tūristu īpatsvars. Liela daļa tūristu bijuši skolēni un ekskursiju grupu tūristi. Ventspils Tūrisma informācijas centrā apkalpotas 300 tūristu grupas, bet citos Ventspils tūrisma uzņēmumos kopā 220 grupas. Lielākā daļa tūristu grupu Ventspili apmeklējušas patstāvīgi bez Ventspils gidu pakalpojumu izmantošanas. Lielākais tūristu pieplūdums pilsētā bijis Jūras svētkos un Pilsētas svētkos. Kā ik gadu, arī šogad tūristus Ventspili iepriecināja vairāki jaunumi, starptautiskais mākslas projekts – Govju parāde, Akvaparks “Ventspils”, Ziedu pulkstenis, strūklaka “Kuģu vērotājs” u.c. Tūristu visiecienītākais objekts šajā sezonā bijusi Zilā karoga pludmale. Tās apmeklētāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieaudzis par 165 %. Pludmali sezonas laikā apmeklējuši gandrīz 326 tūkstoši atpūtnieku. Otrs iecienītākais tūrisma objekts bijis šī gada maijā atklātais Akvaparks "Ventspils", kuru apmeklējuši 81 431 ūdens atrakciju cienītāju. Tāpat kā iepriekšējos gadus tūristus piesaistījis ekskursiju kuģītis “Hercogs Jēkabs” – pārvadāto pasažieru skaits no 65 tūkstošiem pagājušajā gadā palielinājies līdz 80 tūkstošiem šogad. Panākumi bijuši arī Livonijas ordeņa pilij (gandrīz 48 tūkstoši apmeklētāju) un Piejūras brīvdabas muzejam (64 tūkstoši apmeklētāju). Jahtu osta šī gada deviņos mēnešos apkalpojusi 223 jahtas (pagājušajā gadā 252 jahtas) no 15 valstīm. Līdz ar acīmredzamo tūristu skaita palielināšanos aktīvāki kļuvuši arī tūrisma uzņēmēji Ventspilī. Vasaras sezonā pilsētā atvērtas jaunas vasaras kafejnīcas un no 600 uz 700 palielinājies naktsmītņu gultasvietu skaits pilsētā. Naktsmītņu klāstu papildinājusi 1 jauna viesnīca, 5 jauniešu mītnes un kopmītnes, 2 brīvdienu mājas un 12 dzīvokļi. Piejūras kempingā šī gada deviņos mēnešos apmetušies gandrīz 19 tūkstoši nakšņotāju. Avots:Ventspils TIC

2.aprīlī Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas izstrādātos MK noteikumus "Noteikumi par ārzemnieka deklarācijas veidlapas aizpildīšanas, glabāšanas un nodošanas kārtību", kas noteiks deklarācijas aizpildīšanas, parakstīšanas un uzglabāšanas kārtību un termiņu, kā arī kārtību, kādā deklarāciju nodod tiesībaizsardzības iestādēm (t.i. Valsts policijai un Valsts robežsardzei, jo atbilstoši Šengenas konvencijai minētās iestādes veic policijas un migrācijas kontroles funkcijas).

Jaunie noteikumi, atšķirībā no līdzšinējās darbības, paredz, ka komersants vai saimnieciskās darbības veicējs nodrošina, ka tūristu mītnēs izmitinātie ārzemnieki personīgi aizpilda un paraksta deklarācijas veidlapu un uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu.

Attiecīgo noteikumu prasība personīgi aizpildīt un parakstīt deklarāciju neattiecas uz ārzemnieku laulātajiem, nepilngadīgajiem bērniem un tūristu grupas dalībniekiem. Ja tūristu mītnē ierodas laulātie, deklarāciju par abām personām aizpilda viens no tiem. Nepilngadīgo vietā deklarāciju aizpilda viens no tā vecākiem, likumiskais pārstāvis vai persona, kura pavada viņu. Deklarāciju par ārzemnieku, kas ceļo tūristu grupā, aizpilda tūristu grupas vadītājs.

Ārvalstu tūristu skaits Latvijā šā gada pirmajā pusgadā pieaudzis par 18,9%, kas ir otrs straujākais pieaugums gada griezumā Eiropā, liecina Eiropas Tūrisma komisijas (ETC) ziņojums.

ETC ziņojumā apskatītas 33 Eiropas valstis, salīdzinot pieejamos tūrisma statistikas datus par šo gadu.

Tūrisms Eiropā 2014.gadā turpina piedzīvot stabilu izaugsmi un izrādījies izturīgs pret vējiem. Dati no šā gada pirmajiem trim ceturkšņiem Eiropas galamērķiem apliecina ļoti pozitīvu ainu, uzrādot pieaugumu teju visos apskatītajos galamērķos, teikts ziņojumā.

Starp ziņojumā apskatītajām valstīm vislielāko tūristu skaita pieaugumu gada griezumā šogad piedzīvojusi Islande, kur šā gada pirmajos deviņos mēnešos tūristu skaits pieaudzis par 23,1%, salīdzinot ar 2013.gada attiecīgo laika periodu.

Otrā vietā ierindojas Latvija ar 18,9% pieaugumu šā gada pirmajos sešos mēnešos, bet trešo lielāko tūristu pieplūdumu piedzīvojusi Grieķija - 16%.

Saskaņā ar CSP datiem tūristu skaits Jūrmalā 2004.gadā ir pieaudzis par gandrīz 50 procentiem salīdzinājumā ar 2003.gadu un ir 88 312 cilvēku. Vidēji tūristi paliek Jūrmalā piecas dienas, kas ir labs rādītājs valstī. Palielinājies tūristu skaits no kaimiņvalstīm, kas atbrauc uz Jūrmalu brīvdienās ar mērķi apmeklēt Līvu Akvaparku, uzturoties vidēji vienu vai divas naktis. Visilgāk Jūrmalā paliek tūristi no Baltkrievijas un Izraēlas - vidēji 15 dienas. Šo abu valstu tūristi jau sen iecienījuši Jūrmalas klimatu un parasti izmanto kūrortārstniecības procedūras. Būtiski ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji atpūšas Jūrmalā vidēji sešas dienas, savukārt tūristi no Krievijas un Vācijas paliek šeit 3,3 dienas un tērē vairāk naudas. Nedaudz izmainījies tūristu ģeogrāfiskais sadalījums, kā arī katras valsts īpatsvars kopējā tūristu skaitā. Līderpozīcijās tāpat kā iepriekšējos gados ir vietējie tūristi no Latvijas, kuri veido 36 procentus no kopējā skaita. Viņiem seko tūristi no Krievijas (17%). Krasi palielinājies tūristu skaits no kaimiņvalstīm - Lietuvas (11%) un Igaunijas (7%). Tad seko tūristi no Baltkrievijas, Vācijas, Somijas, Polijas, Izraēlas un Zviedrijas. Tūristu skaita pieauguma analīze pa valstīm rāda, ka salīdzinājumā ar 2003.gadu pērn visus apsteidza tūristi no Lietuvas - viņu skaits palielinājies par 338%. Viņiem seko Somijas tūristi (par 126%), Nīderlandes (par 193%), Igaunijas (par 92%), Krievijas (par 63%) un Vācijas (par 42%). Šāds tūristu sadalījums un pieaugums Jūrmalā izskaidrojams ar Latvijas iestāšanos ES un kopējo tūristu pieplūdumu valstī, ar Līvu Akvaparka atvēršanu, kas piesaista lielu apmeklētāju skaitu no daudzām valstīm, ar populāru pasākumu norisi Jūrmalā - festivāli „KVN”, „Jaunais Vilnis”, „Jurmaļina”, kuri tiek plaši reklamēti vietējos un Krievijas plašsaziņas līdzekļos, kā arī ar aktīvu pilsētas mārketingu ārvalstīs - dalība starptautiskajos gadatirgos un prezentācijās Latvijā, Krievijā, Baltkrievijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Vācijā, žurnālistu un tūrisma kompāniju pārstāvju uzņemšana Jūrmalā un citas mārketinga aktivitātes. 2004.gadā ir atvērtas vairākas jaunas un rekonstruētas vecās tūristu naktsmītnes: 1. pilnībā rekonstruēta kūrortviesnīca "Baltic Beach Hotel" (bijusī „Rīgas Jūrmala”); 2. jaunas viesu mājas - VIP apartamenti „Lagūna”, „Brigantīna”; 3. viesnīca "Eiropa"; 4. viesnīca „Konkordija”; 5. elitārais klubs „TB Palace” ar viesu māju un spa centru. 2004.gadā atvērti divi jauni spa centri (kūrorta centri): 1. „Aquae triumphus"; 2. „Amber Spa". 2005.gadā plānots atvērts šādas tūristu naktsmītnes: 1. kūrortviesnīca „Hotel Jūrmala Spa” (atvērs 27.maijā); 2. kūrortviesnīca „Amber Spa hotel Jūrmala” (atvērs rudenī); 3. viesnīca „Pegasa pils” maijā atvērs jaunu viesnīcas korpusu, kurā būs arī spa centrs (kūrorta centrs). Jūrmalas pilsētas domes tūrisma mārketinga aktivitātes Šovasar uzsāks savu darbu Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma informācijas centrs, kas atradīsies Lienes ielā 5. Jūrmalas pilsētas domes sarūpētās tūrisma brošūras: 1. Šogad ir iznākušas jaunas tūrisma informatīvās brošūras „Jūrmala 2005” astoņās valodās; 2. Maijā tiks izdota brošūra „Jūrmala Guide” trīs valodās; 3. Vasarā katru mēnesi iznāks tūrisma informatīvās brošūras „Pasākumi Jūrmalā” trīs valodās. Tajās būs plaša informācijas par Jūrmalas kultūras un sporta aktivitātēm, ko var apmeklēt gan pilsētas iedzīvotāji, gan tās viesi; 4. Maijā iznāks brošūra „Jūrmala gardēžiem”, kuru Jūrmalas pilsētas dome izdod sadarbībā ar izdevniecību „Jumava”. Katru gadu Jūrmalas pilsētas dome izgatavo un uzstāda jaunas tūrisma informatīvās zīmes Jūrmalas pilsētā. Arī šogad maijā tiks uzstādītas jaunas tūrisma informatīvās zīmes. Pirmo reizi tās parādīsies Slokā, kam šogad atzīmējam 750 gadskārtu. Jūrmalas pilsētas domes dalība tūrisma gadatirgos 2005.gadā: 1. Somijā „Matka 2005”; 2. Latvijā „Balttour 2005”; 3. Lietuvā „Vivatour 2005”; 4. Vācijā „ITB 2005”; 5. Krievijā „MITT 2005”, „MITF 2005”, „CI

Tūristu skaits Rīgā pērn sasniedzis rekordu - 3,5 miljonus gadā, informē Rīgas tūrisma zīmols Live Rīga.

Vislielāko viesu skaitu Rīgā 2018. gadā veidoja tūristi no Vācijas - 176,9 tūkstoši jeb 11,9% no visiem ārvalstu viesiem Rīgā. Viņiem seko viesi no Krievijas (173,8 tūkstoši jeb 11,7%), Igaunijas (109,8 tūkstoši jeb 7,4%), Lietuvas (100,4 tūkstoši jeb 6,7%) un Lielbritānijas (98,7 tūkstoši jeb 6,6%).

«Tūristu pieaugums Rīgā ir apliecinājums tam, ka izvēlētā tūristu piesaistes stratēģija un mērķa valstis ir izvēlētas pareizi un potenciālais Rīgas viesis ir mūs sadzirdējis,» skaidro Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Pērn būtiski audzis viesu skaits no RTAB prioritārajiem mērķa tirgiem. Salīdzinot ar 2017. gadu, pērn par 15% audzis viesu skaits no Francijas. Vērienīgs pieaugums bijis viesiem no Lielbritānijas (13,6%), Vācijas (10,6%), kā arī Zviedrijas (4,2%) un Itālijas (4%). Par 10,6% pieaudzis viesu skaits arī no ASV, kas ir viens no RTAB mērķa tirgiem ar lielāko nākotnes potenciālu.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka apkalpoto cilvēku skaits viesnīcās un citās kolektīvajās tūristu mītnēs šā gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2006. gada 3. ceturksni bija pieaudzis par 9% un ir sasniedzis 544,3 tūkst. cilvēku.

No 544 300 cilvēkiem, kas izmantojas viesnīcu un tūristu mītņu pakalpojumus, 39% bija Latvijas iedzīvotāji un 61% – ārzemju tūristi. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā – 25%, Ventspilī – 11% un Rīgas rajonā – 8%. No kopējā apkalpoto ārzemju tūristu skaita 66% tika uzņemti viesnīcās un citās kolektīvajās tūristu mītnēs Rīgā. Jūrmalas kolektīvajās tūristu mītnēs nakšņojuši 13% no visiem ārzemju tūristiem.

Visvairāk uzņemto ārzemju tūristu bija no Vācijas –16,9%, Lietuvas – 11,0%, Somijas – 8,6%, Igaunijas 8,3%, Krievijas – 6,5%. Zviedrijas – 6,2%, Lielbritānijas – 5,7% un Norvēģijas – 5,7%.

Ceļojumu aģentūras VIA HANSA DMC & PCO direktore Jevgenija Puļķe stāsta par Latvijas tūrisma priekšrocībām un trūkumiem, kā arī politikas ietekmi uz tūrisma nozares attīstību.

Lai strādātu tūrismā, jāmīl cilvēki

Lai varētu darboties tūrisma nozarē noteikti jāmīl cilvēki! Ja mīl cilvēkus, vēlas iepriecināt un darīt savu darbu tā, lai klienti to atcerētos ar pozitīvām emocijām, tad droši var strādāt tūrisma jomā. Ja nepatīk darbs ar cilvēkiem, tad labāk meklēt iespējas citā jomā, jo tūrismā nekas nesanāks.

Lai strādātu tūrisma nozarē, nepietiek tikai ar valodu zināšanām, jābūt arī augstai atbildības sajūtai un, protams, arī komunikablam. Mūsu darbā pats lielākais gandarījums ir tad, kad viesi priecīgi un apmierināti aizbrauc mājās. Protams, ļoti patīkami saņemt arī pateicības vēstules – tas ir gandarījums, ko nevar nopirkt ne par kādu naudu!

No 2023.gada 1.janvāra Rīgā, līdzīgi kā daudzviet Eiropā un pasaulē, tiks ieviesta tā dēvētā tūrisma nodeva, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Līdz ar to visām tūristu mītnēm par viesu izmitināšanu būs jāmaksā nodeva viena eiro apmērā par katra ciemiņa nakšņošanas dienu, bet ne vairāk kā desmit eiro, ja viesis galvaspilsētā uzturas ilgāk.

Kā informē pašvaldība, nodeva par tūristu uzņemšanu esot plaši piemērota Eiropā. Tā ieviesta daudzās tūristu vidē populārās pilsētās, piemēram, Berlīnē, Amsterdamā, Romā, Venēcijā, Vīnē, Briselē, Lisabonā u.c.

Nodevas apmērs dažādās valstīs un pilsētās esot ļoti atšķirīgs un esot vairāki aprēķināšanas modeļi, piemēram, noteiktā likme pie pakalpojuma cenas, diferencētā maksa atkarībā no tūristu mītnes kategorijas vai sezonas, vai arī par katru nakšņojumu.

Ekonomikas ministrija prognozē, ka līdz šī gada beigām Latvijā iebraukušo tūristu skaits būs aptuveni 3 miljoni, kas ir par 20 % vairāk, nekā 2003.gadā. Nozares attīstības pēdējo gadu laikā šāds kāpums notiek pirmo reizi. Piemēram, 2003.gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, ārvalstu tūristu skaita pieaugums bija ap 10%. Savukārt, 2002.gada pieaugums – 11,5 %, un 2001.gadā – 6,5 %. EM izstrādājot tūristu skaita pieauguma prognozi 2004. gadam par pamatu ņem Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus par tūristu skaita pieaugumu šī gada 1.pusē un potenciālo kāpumu 2004.gada 3. un 4.ceturksnī attiecībā pret 2003. gadu, ņemot vērā sezonalitātes koeficientu. Ieceļojušo tūristu gada kopējā apsekojumā tieši jūlijs, augusts un septembris uzrāda būtiskāko pieaugumu. Tāpat, prognozējot Latvijā 2004. gadā iebraukušo tūristu skaitu, jāņem vērā fakts, ka rudenī lidojumus uz Latviju sāks Īrijas ekonomisko jeb zemo cenu aviokompānija Ryanair. Pēc CSP datiem, šī gada pirmajā pusgadā Latvijā ieradās 1,2 miljoni ārvalstu ceļotāju, kas ir par 13% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Prognozējot ieceļojušo tūristu skaitu 2004. gadā 3 milj. apmērā, pagājušā gada kopapjoms, proti, 2,5 milj. tiks sasniegts jau rudenī. Saglabājot ārvalstu ceļotāju skaita ikgadējo pieaugumu 10 - 15% gadā, EM ietur Tūrisma pamatnostādnēs definēto nozares attīstības kursu: panākt tūrisma sektorā strādājošo skaita pieaugumu vidēji par 500 cilvēkiem gadā, tūrisma pakalpojuma eksporta pieaugumu vidēji par 10 – 15% gadā, kā arī ieņēmumu no ārvalstu ceļotājiem pieaugumu vidēji par 15% gadā, lai konsekventi tuvotos EM mērķim: tuvāko 4 gadu laikā ieceļojušo tūristu skaits 8 - 10 milj. un nozares ieguldījums IKP 5 - 7%. Salīdzinot ar Igauniju un Lietuvu, Latvija ir līdere tūristu piesaistīšanā un uzņemšanā. 2003.gadā Igaunijai bija 3% tūristu skaita pieaugums, salīdzinot ar 2002.gadu. Savukārt, Lietuvā pagājušajā gadā bija vērojams pat kritums - par 9% mazāk. Avots: Ekonomikas ministrija

Apkopojot Igaunijas Tūrisma padomes datus par 2014. gadu, redzams, ka ievērojami palielinājies ārvalstu tūristu skaits. Visievērojamāk pērn palielinājies vācu tūristu segments, bet kā nākamie Igauniju visvairāk iemīļojuši tieši Latvijas tūristi.

Kā liecina Igaunijas Tūrisma padomes datu apkopojums, 2014. gads tūrisma nozarē bijis veiksmīgākais pēdējo piecu gadu laikā. Igaunijā pērn 1,98 miljoni ārvalstu tūristu izmantoja šīs valsts naktsmītņu pakalpojumu, kas ir par 2% vairāk nekā 2013. gadā. Kopumā naktsmītņu pakalpojumi izmantoti 3,92 miljonus reižu, kas liecina par to, ka vairākums tūristu Igaunijā izvēlas pavadīt vairākas naktis. Turklāt 2014. gadā rekords sasniegts gan reģistrēto ārvalstu, gan vietējo tūristu kategorijās. Kopumā visvairāk palielinājies vācu tūristu skaits, kuri pērn izmantojuši naktsmītņu pakalpojumus, tam seko Latvijas, ASV un Japānas tūristi.

Veiksmīgo gadu apliecina arī Igaunijas Bankas dati – ar 1,39 miljardu eiro tūrisma ieņēmumiem 2014. gads bijis veiksmīgākais pēdējo 4 gadu laikā.

Lai gan sācies pēdējais Rīgas kultūras gada mēnesis, līgumu par kultūras tūrisma popularizēšanu ārvalstīs šogad un nākamgad joprojām nav, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) vēl nav pieņēmis lēmumu – ļaut vai neļaut līguma slēgšanu ar Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) atkārtotā konkursa uzvarētāju par starptautiskās kultūras tūrisma vides reklāmas kampaņas īstenošanu 2014. un 2015. gadā. Šajā konkursā uzvarēja SIA Alpha Baltic, solot kampaņu astoņos mērķa tirgos – Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, Norvēģijā, Lietuvā, Igaunijā un Krievijā – īstenot par 949 tūkst. eiro (bez PVN).

Rezultātus apstrīdējusi SIA Inspired, kas savukārt uzvarēja TAVA konkursā par līdzīgu reklāmas aktivitāšu īstenošanu internetā šogad un nākamgad. Arī šajā konkursā tika apstrīdēti rezultāti, taču IUB lēma, ka sūdzība nav pamatota, un ļāva TAVA līgumu slēgt. Vadoties pēc informācijas TAVA mājaslapā, tas vēl nav noticis. Inspired sola reklāmas aktivitātes internetā nodrošināt par 575 tūkst. eiro (bez PVN).

Šā gada pirmajā pusgadā Rīgā un arī Latvijā pieaudzis tūristu skaits.

Starptautiskās lidostas Rīga apkalpoto iebraukušo pasažieru skaits šajā laikā ir pieaudzis par 15%, bet airBaltic – par 23%. Pirmajos sešos gada mēnešos par 4,6% pieaudzis Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs nakšņojošo viesu skaits, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un tūrisma nozares uzņēmumu informācija.

CSP dati apstipina, ka vairāk nekā 80% jeb 274,4 tūkst. viesu apmetušies Rīgā, un tas ir par 3,7% vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos. Visvairāk jeb par 46% pieaudzis tūristu skaits no Krievijas, par 25% – no Norvēģijas.

Apkalpoto cilvēku skaits viesnīcās un citās kolektīvajās tūristu mītnēs 2007. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2006. gada 4. ceturksni pieaudzis par 12% un sasniedzis 308.2 tūkst. cilvēku, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No tiem 46% bija Latvijas iedzīvotāji un 54% – ārzemju tūristi. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā – 34%, Rīgas rajonā – 9% un Jūrmalā – 7%. No kopējā apkalpoto ārzemju tūristu skaita 84% tika uzņemti Rīgas viesnīcās un citās kolektīvajās tūristu mītnēs. Jūrmalas kolektīvajās tūristu mītnēs nakšņojuši 8% no visiem ārzemju tūristiem.

2007. gada 4. ceturksnī tika apsekotas 400 darbojošās viesnīcas un citas kolektīvās tūristu mītnes, no tām 168 viesnīcas. Rīgā tika apsekotas 99 kolektīvās tūristu mītnes, no tām 72 viesnīcas; Jūrmalā – 34 kolektīvas tūristu mītnes, no kurām 15 bija viesnīcas.

4. ceturkšņa beigās tūristu mītnēs bija pieejami 11,5 tūkst. numuri un 25.7 tūkst. gultas vietas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī Latvijas viesnīcu un citu kolektīvo tūristu mītņu pakalpojumus no ārzemju tūristiem visvairāk izmantojuši tūristi no Vācijas.

Viesnīcās un citās kolektīvās tūristu mītnēs apkalpoto cilvēku skaits šā gada 2.ceturksnī salīdzinājumā ar 2006. gada 2. ceturksnī bija pieaudzis par 14% un sasniedza 395 300 cilvēku. No tiem 43% bija Latvijas iedzīvotāji un 57% ārzemju tūristi. Visvairāk Latvijas iedzīvotāju bija apmetušies Rīgā – 33%, Ventspilī – 8% un Liepājā – 6%.

2007. gada 2. ceturksnī tika apsekotas 401 darbojošās viesnīcas un citas kolektīvas tūristu mītnes, tai skaitā 163 viesnīcas. Rīgā tika apsekotas 101 kolektīvās tūristu mītnes, tai skaitā 73 viesnīcas; Jūrmalā – 31 kolektīva tūristu mītne, tai skaitā 11 viesnīcas.

2016. gada 3. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 862,3 tūkst. viesu, kas ir par 10,3 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 7,9 %. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

3. ceturksnī apkalpoti 584,9 tūkst. ārvalstu viesu, no tiem 32,2 % bija viesi no kaimiņvalstīm – no Krievijas 11,7 %, no Lietuvas 10,6 %, no Igaunijas 8,1 % un no Baltkrievijas 1,8 % no visiem ārvalstu viesiem.

Salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apkalpoto ārvalstu viesu skaits palielinājies par 7,6 %, un ārvalstu viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 5,3 %. Visvairāk ārvalstu viesu 3.ceturksnī uzņemts no Vācijas (82,8 tūkst.) un kaimiņvalstīm – Krievijas (68,6 tūkst.), Lietuvas (61,8 tūkst.) un Igaunijas (47,6 tūkst.) Ievērojami pieaudzis viesu skaits no Apvienotās Karalistes (par 28,6 %), ASV (par 24 %), Somijas (par 22,2 %), Dānijas (par 21,6 %), kā arī no Polijas (par 19,6 %), Spānijas (par 18,1 %) un Itālijas (par 16,4 %). Apkalpoto viesu skaits no Krievijas saglabājies iepriekšējā gada 3. ceturkšņa līmenī (kritums par 0,1 %). Mazāk ārvalstu viesu bijis no Zviedrijas (par 12,1 %), Šveices (par 5,2 %), Japānas (par 4,7 %) un Čehijas (par 4 %).

Tūristu skaits Jūrmalā laika posmā no 2006. gada janvāra līdz septembrim saskaņā ar pēdējiem CSP datiem bija 102 039, kas ir par 20% vairāk nekā šajā laika posmā iepriekšējā gadā, Db.lv informēja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja pienākumu izpildītāja Veronika Ramāne.

"Tūristu skaita pieaugums pirmajos sešos gada mēnešos bija 30%, kas liecina par to, ka arvien vairāk tūristu brauc uz Jūrmalu ziemā un pavasarī. Tātad Jūrmalas pašvaldībai un uzņēmējiem, piedāvājot arvien jaunus tūrisma produktus, ir sekmīgi izdevies mazināt plaisu starp vasaras un ziemas sezonas tūristu skaita atšķirībām," norāda Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics.

Īpaši liels tūristu skaita palielinājums ir vērojams no Igaunijas un Norvēģijas. Tūristu sadalījums pa valstīm 2006.gada 9 mēnešu laikā ir šāds:

1. Latvija (30%) pieauga par +11%

2. Lietuva (14%) pieauga par +26%

3. Igaunija (13%) pieauga par +66%

4. Krievija (10%) pieauga par +50%