Rindas pēc valsts apmaksātajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem ir garas, tāpēc to izgatavotājiem darba pietiek, bet nozarē ir būtiskas problēmas, kas būtu jārisina
«Visi Ministru kabineta (MK) noteikumos apstiprinātie pakalpojumi ir pieprasīti,» atzīst Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centra (VTPC) vadītājs profesors Aivars Vētra. Rindā, lai saņemtu dažādus tehniskos palīglīdzekļus mēnesī iestājas ap 600 cilvēkiem. Ilgs gaidīšanas laiks esot uz ortopēdiskajiem apaviem un dažiem riteņkrēslu modeļiem. Iemesls garajām rindām, protams, ir nauda, jo cilvēkiem, kam nepieciešami palīglīdzekļi, lielākoties tās nav, tādēļ nepieciešama valsts palīdzība.
«Esam pieci uzņēmumi, kas Latvijā izgatavo individuālus tehniskos palīglīdzekļus. Ir vēl vairāki uzņēmumi, mūs ieskaitot, kas piegādā dažāda veida palīglīdzekļus rehabilitācijas iestādēm, piemēram, ratiņkrēslus, spieķus vai kruķus. Pieprasījums ir liels pēc tiem palīglīdzekļiem, ko apmaksā valsts. Otra daļa, kas ir uz individuālu pacientu pleciem, ir ļoti minimāla,» stāsta SIA UniHaus valdes loceklis Aivars Valainis. «Mēs kā ražotāji nezinām patieso stāvokli, cik garas ir rindas. Līdz reformām 2009. gadā tā nebija, bet pašlaik – ir.»
Labklājības ministrijā gan šī informācija ir pieejama – šā gada 1.novembri rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem gaidīja vairāk nekā 10.6 tūkstoši personu. Šogad ieviesta jauna sistēma ratiņkrēslu iegādei – princips: nauda seko cilvēkam. Proti, ja pacientu neapmierina valsts izsniegtais ratiņkrēsls, viņš var doties pie paša izvēlētā pakalpojuma sniedzēja, pirkt individuāli pielāgotu ratiņkrēslu, par kuru standarta cenu samaksā valsts, bet starpību par uzlabojumiem maksā pacients. Prognozes gan par lielu šo pakalpojumu pieprasījumu nevarot izteikt, jo klientam jāveic līdzmaksājums un jāuzņemas atbildība par pēcgarantijas remontu.
Šogad kopējais tehnisko palīglīdzekļu finansējums bija gandrīz 2,6 miljoni latu, pieskaitot arī papildus piešķirtos līdzekļus.
Tiesības nodrošināt tehniskos palīglīdzekļus valsts deleģējusi trim organizācijām – valsts SIA Nacionālajam rehabilitācijas centram (NRC) Vaivari, Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo Savienībai.
Plašāk lasiet jaunākajā laikrakstā Dienas Bizness!