Par tehniskajiem palīglīdzekļiem paši nav gatavi maksāt 

Rindas pēc valsts apmaksātajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem ir garas, tāpēc to izgatavotājiem darba pietiek, bet nozarē ir būtiskas problēmas, kas būtu jārisina

Andra Briekmane, 2012. gada 26. novembris plkst. 12:36

«Visi Ministru kabineta (MK) noteikumos apstiprinātie pakalpojumi ir pieprasīti,» atzīst Vaivaru tehnisko palīglīdzekļu centra (VTPC) vadītājs profesors Aivars Vētra. Rindā, lai saņemtu dažādus tehniskos palīglīdzekļus mēnesī iestājas ap 600 cilvēkiem. Ilgs gaidīšanas laiks esot uz ortopēdiskajiem apaviem un dažiem riteņkrēslu modeļiem. Iemesls garajām rindām, protams, ir nauda, jo cilvēkiem, kam nepieciešami palīglīdzekļi, lielākoties tās nav, tādēļ nepieciešama valsts palīdzība.

«Esam pieci uzņēmumi, kas Latvijā izgatavo individuālus tehniskos palīglīdzekļus. Ir vēl vairāki uzņēmumi, mūs ieskaitot, kas piegādā dažāda veida palīglīdzekļus rehabilitācijas iestādēm, piemēram, ratiņkrēslus, spieķus vai kruķus. Pieprasījums ir liels pēc tiem palīglīdzekļiem, ko apmaksā valsts. Otra daļa, kas ir uz individuālu pacientu pleciem, ir ļoti minimāla,» stāsta SIA UniHaus valdes loceklis Aivars Valainis. «Mēs kā ražotāji nezinām patieso stāvokli, cik garas ir rindas. Līdz reformām 2009. gadā tā nebija, bet pašlaik – ir.»

Labklājības ministrijā gan šī informācija ir pieejama – šā gada 1.novembri rindā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem gaidīja vairāk nekā 10.6 tūkstoši personu. Šogad ieviesta jauna sistēma ratiņkrēslu iegādei – princips: nauda seko cilvēkam. Proti, ja pacientu neapmierina valsts izsniegtais ratiņkrēsls, viņš var doties pie paša izvēlētā pakalpojuma sniedzēja, pirkt individuāli pielāgotu ratiņkrēslu, par kuru standarta cenu samaksā valsts, bet starpību par uzlabojumiem maksā pacients. Prognozes gan par lielu šo pakalpojumu pieprasījumu nevarot izteikt, jo klientam jāveic līdzmaksājums un jāuzņemas atbildība par pēcgarantijas remontu.

Šogad kopējais tehnisko palīglīdzekļu finansējums bija gandrīz 2,6 miljoni latu, pieskaitot arī papildus piešķirtos līdzekļus.

Tiesības nodrošināt tehniskos palīglīdzekļus valsts deleģējusi trim organizācijām – valsts SIA Nacionālajam rehabilitācijas centram (NRC) Vaivari, Latvijas Neredzīgo biedrībai un Latvijas Nedzirdīgo Savienībai.

Plašāk lasiet jaunākajā laikrakstā Dienas Bizness!

Dalies ar šo rakstu!
Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2012. gada 26. novembris plkst. 8:07

Mārketinga aktivitātēs rezultāts ir atkarīgs nevis no ieguldījumu apmēra un to saiknes...

2012. gada 22. novembris plkst. 17:47

Pretēji atbildīgās komisijas lēmumam, Saeima atbalstījusi priekšlikumu, kas paredz, ka reģistrējot...

2012. gada 22. novembris plkst. 16:45

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonalds plāno ieguldīt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā...

2012. gada 16. novembris plkst. 19:41

T/c Alfa...

2012. gada 16. novembris plkst. 17:13

A/S Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir izbeiguši līgumu ar SIA MM Trade,...

2012. gada 16. novembris plkst. 16:52

Uzņēmuma SIA Kemko peļņa pērn, salīdzinot ar 2010. gadu, ir divkāršojusies, sasniedzot...

2012. gada 15. novembris plkst. 16:33

Viesnīca Hotel Bergs saņēmusi Starptautisko viesnīcu balvu kā vislabāk novērtētā mazā viesnīca...

2012. gada 12. novembris plkst. 17:11

Juridisko pakalpojumu sniedzējai SIA Asolte pasludināts maksātnespējas process, par administratori...

2012. gada 12. novembris plkst. 11:30

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar attiecīgu laika periodu pērn, TV reklāmas gadījumu...

2012. gada 08. novembris plkst. 14:10

Saeima pieņēmusi jaunu likumu, kura mērķis ir aizsargāt fiziskās personas no agresīvas...