Jaunākais izdevums

Situācijas, kad valstis pārņem privātus ārvalstu investoriem piederošus uzņēmumus, nav retums. Šāda iespēja pastāv arī Latvijā, taču tās izmantošana ir atkarīga no valdību veidojošo politiķu lēmumiem, kā arī par to jāmaksā taisnīga atlīdzība.

Tā saistībā ar skaļi paustajām idejām par to, ka valstij savā kontrolē būtu jāpārņem AS Latvijas Gāze, komentē ZAB Sorainen partneris, zvērināts advokāts Valts Nerets.

No šāda risinājuma gan vairāk dabasgāzes nebūs, turklāt jāņem vērā, ka uzņēmuma akcionāru vidū ir ne tikai Krievijas, bet arī Vācijas un citu valstu ieguldītāji.

Nav ieguldījumu aizsardzības līgumu

Zvērināts advokāts vērš uzmanību, ka Latvijai ar Krieviju nekad nav bijis noslēgts līgums par investīciju aizsardzību. Šobrīd šādi divpusējie investīciju aizsardzības līgumi ar citām ES valstīm vairs nav spēkā. Tāpēc strīdus gadījumā jautājums tiktu risināts Latvijas Ekonomisko lietu tiesā, nevis starptautiskā šķīrējtiesā. “Satversmes 105. pants nosaka, ka piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai atsevišķos gadījumos uz likuma pamata un pret taisnīgu atlīdzību. Tātad faktiski nepieciešams likumisks pamats, lai varētu atsavināt Krievijas un citu valstu investoru ieguldījumus Latvijā, un valstij jāmaksā atlīdzība,” uz jautājumu, vai tiesiski vispār iespējams Latvijas valstij atsavināt Krievijas ieguldītāju ieguldījumus Latvijā, atbild V. Nerets.

Viņš vērš uzmanību, ka situācijā, kad Latvijas valsts mēģinātu īstenot, piemēram, Gazprom piederošo (34%) akciju atsavināšanu AS Latvijas Gāze, tai būtu jāmaksā taisnīga atlīdzība. “Cik tā varētu būt liela, ir grūti teikt, taču, zinot, cik akciju pieder Gazprom un kāda ir vienas akcijas cena (1,4 eiro), tad, matemātiski rēķinot, tā varētu būt ap 19 milj. eiro. Taču katrai pusei var būt sava izpratne un arī aprēķina formula par to, kas ir uzskatāms par taisnīgu atlīdzību,” tā par atsavināšanas izmaksām saka V. Nerets. Viņš gan vienlaikus atgādina, ka Latvijas valsts nevarētu atsavināt tikai viena akcionāra – Gazprom – akcijas, jo sabiedrības interesēs tad būtu jāatsavina visu akcionāru akcijas, tostarp Vācijas kompānijai Uniper (18,26%) un Luksemburgā reģistrētajam Marguerte Gaz II S.a.r.l (28,97%) piederošās, tādējādi kopējā atsavināšanas summa, matemātiski rēķinot, tuvosies 60 milj. eiro.

Visu rakstu lasiet 6.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas gāze" grasās šoruden vēlreiz celt gāzes tarifu, jo ir būtiski kāpušas cenas, par kurām tā tiek iepirkta, intervijā TV3 pastāstīja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viņš skaidroja, ka patlaban viena kuģa krava ar gāzi maksā ap 250 miljoniem eiro, un Baltijā ir ļoti maz uzņēmumu, kas šādu naudu var atļauties samaksāt. "Tāpēc pēdējās nedēļas laikā tirgū notiek ļoti lielas aktivitātes no dažādiem piegādātājiem, kuriem ir līgumi par piegādēm, sākot no oktobra, bet kuri nevarēs augstās cenas dēļ iegādāties. Tāpēc viņi meklē partnerus, kā šis kravas sadalīt," skaidroja Kalvītis.

Šī augstā cena esot arī iemesls, kāpēc "Latvijas gāze" pošas pie regulatora pārskatīt savus tarifus. No jūlija spēkā stājušies tarifi esot rēķināti pie krietni zemākas gāzes cenas.

"Mēs, protams, nevaram tirgot gāzi par 107 eiro, ja šobrīd tirgū tā maksā 230 eiro. Mēs šo jautājumu kopīgi ar regulatoru skatīsimies. Patlaban veicam aprēķinus, kādā veidā ir iespējams sabalansēt šo starpību starp gāzes cenām," stāstīja uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāzes vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība

LETA, 02.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvijas Gāze" vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers un cilvēkiem skaidrība, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Komentējot to, ka "Latvijas Gāze" apgalvo, ka gāzes gaidāmajai apkures sezonai varētu nepietikt, politiķis uzsvēra, ka jāatceras, ka "Latvijas gāzes" nosaukums ir maldinošs - ja nosauktu to pēc īpašnieka struktūras, tad tā būtu "Krievijas gāze".

"Uzņēmuma vadība un īpašnieku struktūra nav ieinteresēta, lai Latvijā būtu miers, cilvēkiem būtu skaidrība. Krievija karo pret Ukrainu, bet Krievija savos izteikumos ir arī agresīva pret Baltijas valstīm," teica Kariņš, uzsverot, ka ar "Latvijas Gāzes" teikto jābūt uzmanīgiem.

Turpretī AS "Conexus Baltic Grid" ir valsts uzņēmums, kas uzglabā gāzi un zina, ka zem zemes patlaban tiek uzglabāts vairāk gāzes uz Latvijas vārda, nekā nepieciešams mājsaimniecībām apkures sezonai. Valdība, balstoties uz likumu, pieņēma lēmumu rezervēt konkrētu gāzes apjomu, kura pietiks apkures sezonai, teica Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru