Patlaban 22 no 26 sodītajiem energobūvniecības uzņēmumiem ir pārsūdzējuši Konkurences padomes jūnija beigās piemēroto sodu, informē Administratīvās apgabaltiesas priekšsēdētāja palīdze Līga Trubiņa.

Administratīvajā apgabaltiesā pieteikumi par Konkurences padomes 2013.gada 17.jūnija lēmuma atcelšanu ir saņemti no SIA Vidzemes energoceltnieks, SIA Latvijas energoceltnieks (LEC), SIA Empower, SIA Rio, SIA Aiviekstes energobūvnieks, SIA SZMA, Alūksnes rajona SIA firma Alūksnes energoceltnieks, SIA Daugavpils energoceltnieks, AS SZMA V, SIA Farads, SIA Austrumu energoceltnieks, SIA Besecke, SIA Elbra, SIA Telms, SIA Oms, SIA Elpoli, SIA Latgales elektromontāža, SIA Darleks, SIA J.E.F., SIA Firma Spriegums, SIA MCD un Rēzeknes pilsētas SIA Energoceltnieks.

Var jau būt, ka franču zīmols Petit Bateau ir slavens ar Bretaņas strīpām un T-krekliem, bet vislielāko pateicību mēs esam viņiem parādā tieši par apakšbiksēm.

Līdz pat pagājušā gadsimta sākumam apakšbikses (vismaz kas attiecas uz Franciju un bērniem) darināja no vilnas, tās bija garumā tā ap pusceli un mugurā (jeb precīzāk teikt – uz dibena?) tās turējās ar pogu palīdzību. 13 bērnu tēvs Etjēns Valtons (Etienne Valton), mīlīgas franču bērnu dziesmas par mazo laiviņu iedvesmots (nē, tajā dziesmā nedzied par apakšbiksēm!), kādudien ņēma un nogrieza šo garo apakšbikšu kāju daļu. Lielākam komfortam pogas viņš aizstāja ar gumiju – gumiju gan vidukļa daļā, gan gumiju ap kājām, un materiālu nomainīja uz nebalinātu kokvilnu. Tā nu sagadījās, ka viņš bija nevis vienkāršs daudzbērnu tēvs, bet gan arī zeķfabrikas dibinātāja dēls, un tādējādi viņa dekonstruētās apakšbikses kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu kompānijai, ko tagad pasaule zina ar nosaukumu Petit Bateau (jā, jā, tā pati mazā laiviņa).

Strauji tuvojas britu prinča Harija un amerikāņu aktrises Meganas Mārklas noliktais kāzu datums – 19. maijs, līdz ar to visi Lielbritānijas veikali ir pārpildīti ar suvenīriem, kas veltīti šai tēmai.

Kopš 1993. gada «Royal Collections Trust» ir ražojuši karaliskās ģimenes oficiālos suvenīrus, un, lai atzīmētu prinča Harija un Meganas Mārklas kāzas, izgatavoti jauni suvenīri. Saskaņā ar mazumtirdzniecības pētījuma centra datiem, šī joma ir plaukstoša - ik gadu Lielbritānijas iedzīvotāji un tūristi, iegādājoties karaliskās ģimenes suvenīrus, iztērē vairāk nekā 260 miljonus eiro.

Kopējās kāzu izmakas ir aptuveni 38 miljoni eiro, liecina neoficiāli aprēķini. Lielāko daļu no summas veido karaliskās ģimenes un viesu drošības izmaksas.

Meganas Mārklas ziedu izmaksas pārsniedz 130 270 eiro, deserta, sudraba paplāšu summa sasniedz 30 791 eiro un deserti nepārtraukti tiks atdzesēti ar sistēmu, kura izmaksā 1,1 miljonus eiro. Medusmēneša izmaksas ir 142 112 eiro, norises vietas izmaksas sasniedz 414 495 eiro, ēdināšana 338 702 un dzērieni 228 564 eiro.

Iedzīvotāji vēlētos pensijā saņemt vairāk nekā viņi šodien nopelna, liecina bankas Citadele veiktā aptauja.

Vidēji 82% Latvijas iedzīvotāju, kas pelna līdz 600 latiem, nākotnes ikmēneša pensiju vēlētos saņemt lielāku nekā viņi nopelna pašlaik.

No iedzīvotājiem, kas pelna no 401 lata līdz 600 latiem, 55% apmierinātu pensija virs 600 latiem; no tiem, kas pelna no 251 lata līdz 400 latiem, 80% apmierinātu pensija virs 400 latiem; no tiem, kas pelna no 151 lata līdz 250 latiem, 94% būtu apmierināti ar pensiju virs 300 latiem; tie, kas pelna līdz 150 latiem, visi vēlētos saņemt lielāku pensiju.

Arī 70% iedzīvotāju, kas pelna vairāk nekā 600 latus, vēlētos saņemt pensiju, kas būtu virs 600 latiem; no viņiem visvairāk - 36% - vēlētos saņemt pensiju, kas būtu no 1000 līdz 2000 latiem.

Finanšu ministrija (FM) no nākamā gada piedāvā ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, pieļaujot tā palielinājumu līdz 84 latiem, kā arī palielināt minimālo darba algu par 25 latiem un atvieglojumus par apgādībā esošām personām līdz 98 latiem.

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) šodien paziņoja, ka ministrijas darba grupa ir izstrādājusi šādus priekšlikumus un tie tiks nodoti publiskai apspriešanai un diskusijai sabiedrībā.

Viņš skaidroja, ka diferencēts neapliekamais minimums nozīmētu, ka tas tiks saglabāts esošo 45 latu līmenī lielāko algu saņēmējiem, bet iedzīvotājiem ar mazākajām algām tas nākamgad varētu tikt palielināts līdz pat 84 latiem. Par robežšķirtni, līdz kurai tas tiktu palielināts, vēl jāvienojas. 2015.gadā to piedāvā palielināt vēl par desmit eiro (septiņiem latiem).

Savukārt atvieglojumus par apgādībā esošām personām no 80 latiem mēnesī tiktu palielināts līdz 98 latiem. Savukārt 2015.gadā to varētu palielināt vēl par 20 eiro (14 latiem).

Par spīti kopējam pārdošanas kritumam visā autotirgū Baltijā, Volkswagen šogad spējis palielināt elektroauto pārdošanu aptuveni 12 reizes, turklāt daudz elektroauto pārdotas arī Latvijā.

Tā “Moller Baltic Import” tiešsaistes preses konferencē informēja VW zīmola vadītājs Justs Nekrošus.

Latvijā arī pērk elektroauto

Šogad VW populārākais zīmols bijušas elektriskās automašīnas. Pārdošanas rezultāti pieauguši visās Baltijas valstīs – vidēji 11 mēnešos par 11,55%. “Tas prasa papildu darbu un izmaiņas pārdošanā, jo ir nepieciešama klientu apmācība, darbs ar klientiem pēc auto iegādes. Nākotnē mēs skatāmies optimistiski un domāju nākošajā gadā elektroautomašīnu pārdošana turpinās augt,” tā J. Nekrošus.

Visvairāk šogad pasūtītas un piegādātas automašīnas ar 340 km nobraukumu bez uzlādes. Pasūtījumi veikti arī uz 2021. gadu un pirmās piegādes sāksies jau janvārī. Liels pieprasījums šogad bijis pēc hibrīd auto, kas būvēts uz VWGolf8 bāzes. Pārdevēji prognozē, ka nākamgad šīs mašīnas būs vēl vairāk pieprasītas.

Uz jautājumu, cik lieliem cilvēkam ienākumiem jābūt, lai varētu normāli dzīvot, vidējā iedzīvotāju nosauktā summa ir aptuveni 665 lati mēnesī, kas ir par 72 latiem vairāk nekā pagājušā gada jūlijā, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati. Tikmēr sapņu piepildījumam vidējam latvietim nepieciešami 1 472 lati mēnesī.

Tiesa gan, pētnieki norāda, ka vasarā iedzīvotāji šai ziņā ir nedaudz pieticīgāki, jo apkures sezonas problēmas nav aktuālas. Tostarp gandrīz puse jeb 47% aptaujāto norādījuši, ka viņiem pietiktu ar summu līdz 500 latiem, bet tikai nedaudz mazāk – 43% - saukuši naudas summas robežās no 501 līdz 1000 latiem. To, ka normālai dzīvei vajadzētu saņemt algu, kas lielāka par 1000 latiem, minējuši vien 9% aptaujāto.

Savukārt, norādot, cik lieli ienākumi respondentiem būtu nepieciešami, lai varētu īstenot visus savus sapņus, gandrīz puse jeb 49% aptaujāto minējuši summu līdz 1000 latiem mēnesī, 27% šim nolūkam būtu nepieciešami ienākumi 1001-2000 latu robežās, bet vairāk nekā 2000 latu sapņu piepildījumam nepieciešams 19% aptaujāto.

Arī pēc Saeimas pieņemtajām izmaiņām darbaspēka nodokļos Latvijas ģimenes maksās visvairāk Baltijā, secinājuši Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperti.

Trešdien Saeima ir paredzējusi apstiprināt nodokļu izmaiņas, kas vidējo izmaksājamo darba algu palielinās par 1,1%. Izmaiņas darbaspēka nodokļu likumos 2014.gadā sagaida arī lietuviešus, savukārt igauņi jaunas izmaiņas neparedz un joprojām pret strādājošajiem ir dāsnākie Baltijā.

No apstiprinātajām darbaspēka nodokļa sloga izmaiņām Latvijā, neapšaubāmi, lielākie ieguvēji ir strādājošie ar apgādājamiem, uzsver eksperti. Atvieglojuma summa par apgādājamo ir kļuvusi nozīmīga - šodien atvieglojuma dotais ieguvums strādājošajam ir 19,2 lati par vienu apgādājamo, no 1.janvāra tas būs jau 27,84 lati mēnesī. Savukārt, papildu ieguvums no neapliekamā minimuma pieauguma būs 1,92 lati mēnesī.

Trešdien stājas spēkā grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paplašina Valsts Darba inspekcijas (VDI) kompetenci, piemērojot administratīvo sodu par pārkāpumiem nereģistrētās nodarbinātības jomā un nosakot šo sodu lielumus.

Kā informēja VDI, grozījumi paredz, ka turpmāk administratīvo sodu varēs piemērot arī par nodarbināto nereģistrēšanu Valsts ieņēmumu dienestā, lai gan rakstveida darba līgums būs noslēgts. Par minēto pārkāpumu naudas sods fiziskajai personai turpmāk būs no 100 līdz 350 latiem, bet juridiskai personai – 250 līdz 5000 latiem. Ja darba devējs pārkāpumu pieļaus atkārtoti gada laikā, naudas sods fiziskajai personai būs no 350 līdz 500 latiem, bet juridiskai personai – 5000 līdz 10 tūkstošiem latu.

Ar 29. maiju samazinās naudas sodu lielums, ko Darba inspekcija piemēros gadījumos, kad darba devējs par darbinieku būs paziņojis Valsts ieņēmumu dienestam, bet nebūs noslēdzis rakstveida darba līgumu. Pirmajā reizē fiziskām personām varēs piemērot naudas sodu no 50 līdz 250 latiem, bet juridiskām personām – 500 līdz 2500 latiem. Ja gada laikā minētais pārkāpums tiks konstatēts atkārtoti, fiziskajai personai varēs piemērot naudas sodu no 250 līdz 500 latiem, bet juridiskajai personai – no 2500 līdz 5000 latiem.

Pērn jūtami uzlabojušies trūcīgo rīdzinieku finansiālie apstākļi - trūcīgo personu skaits samazinājies par 19%, sociālo pabalstu saņēmēju skaits sarucis par 12%, savukārt pabalstos izmaksāti 20,2 miljoni latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2011.gadā, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pārskats par 2012.gadu.

Trūcīgo rīdzinieku skaits samazinājies no 48 137 trūcīgām personām 2011.gadā līdz 38 933 trūcīgām personām 2012.gadā jeb kopumā par 19%. Trūcīgo personu skaits strauji sarucis tieši pēdējā pusgada laikā - ja no 2011.gada aprīļa līdz 2012.gada jūnijam trūcīgo personu skaits samazinājās vidēji par 2% mēnesī, tad, sākot ar 2012.gada jūliju, trūcīgo personu skaits samazinās vidēji par 6% mēnesī.

Pašvaldības sociālos pabalstus pērn saņēmušas 72 380 personas un ģimenes, kas ir par 10 128 rīdziniekiem jeb 12% mazāk nekā 2011.gadā, kad pabalstus saņēma 82 508 personas un ģimenes.

2012.gadā palielinājušies Garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta un dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi pirms pabalstu saņemšanas. GMI pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi 2011.gada decembrī bija 23,51 lats vidēji vienai personai, bet gada laikā tie palielinājušies par 29%, sasniedzot 32,43 vidēji vienai personai 2012.gada decembrī. Savukārt dzīvokļa pabalsta saņēmēju vidējie ienākumi palielinājās no 51,66 vidēji vienai personai 2011.gada decembrī līdz 61,93 latiem 2012.gada decembrī.

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Valstij vajadzētu iedrošināt nozares, lai tās pašas noteiktu minimālās algas savās nozarēs, intervijā atzina bijusī Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore un bijusī Valsts prezidenta padomniece ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīna Egle.

Risinot mazo algu problēmas, Egle iesaka vispirms pārliecināties, kāds ir patiesais algu apmērs. «Jābūt izpratnei par to, vai tie 80%, kas Latvijā saņem minimālo algu, patiešām šādu algu saņem. Man nešķiet sociāli taisnīgi atbalstīt tās algas, kas ir optimizētas,» uzskata eksperte.

Viņa atgādināja, ka sociālā dialoga pieredze Latvijā ir sena, tā aizsākumi meklējami 20.gadsimta sākumā ar pirmo industrializācijas vilni, kad arodbiedrības un darba devēji sprieda par atalgojumu, darba apstākļiem, drošības prasībām utt.

«Eiropā sociālā dialoga prakse paredz tarifa un koplīgumus, kad cilvēks ar konkrētu izglītību un pieredzi saņem noteiktu darba samaksu. Tas ļauj izvairīties no ēnu ekonomikas, mazināt algu dempingu, strukturēt darba tirgu utt. Arī patlaban Latvijā ir iespējams veidot motivējošu atalgojuma politiku un sistēmu sociālā dialoga ietvaros. Ja viena nozare, piemēram, informācijas tehnoloģijas, slēgtu nozares koplīgumu, nosakot, cik konkrēta līmeņa programmētājam jāmaksā, tad tie būtu noteikti spēles noteikumi - latiņa, zem kuras sevi cienošs programmētājs nestrādā. Protams, var maksāt vairāk, bet viena noteikta summa būtu kā atskaites punkts,» sacīja E. Egle.

2012.gada trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 484 lati un, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tā pieauga par 3,6% jeb 17 latiem, tādejādi saglabājot tādu pašu pieauguma tempu kā 2012. pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2011.gada pirmajiem diviem ceturkšņiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Straujāk darba samaksa augusi sabiedriskajā sektorā - par 5,2% (no 493 līdz 518 latiem), no tā vispārējās valdības sektorā - par 3,5% (no 454 līdz 470 latiem), bet privātajā sektorā pieaugums bija 2,8% (no 452 līdz 465 latiem).

Salīdzinot ar šā gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī pieauga par 3 latiem jeb 0,6%. Sabiedriskajā sektorā darba samaksa samazinājās par 0,4% (no 520 līdz 518 latiem), bet privātajā pieauga par 1,4% (no 458 līdz 465 latiem).

Vispārējās valdības sektorā tā pieauga par 0,8% (no 466 līdz 470 latiem).

Gada otrajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 481 lats, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, tā pieaugusi par 3,7% jeb 17 latiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Sabiedriskajā sektorā gada laikā darba samaksa augusi par 4,6% (no 497 līdz 520 latiem), no tā vispārējās valdības sektorā - par 1,7% (no 458 līdz 466 latiem), bet privātajā sektorā pieaugums bija 3,4% (no 443 līdz 459 latiem).

Salīdzinot ar šā gada 1.ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī palielinājās par 15 latiem jeb 3,1%. Sabiedriskajā sektorā pieaugums bija 6,5% (no 488 līdz 520 latiem), no tā vispārējās valdības sektorā – 4,5% (no 446 līdz 466 latiem), bet privātajā – 1,3% (no 453 līdz 459 latiem).

Ceturksni iepriekš darba samaksas pieaugums gada izteiksmē Latvijā sasniedza 3,6%.

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Sīkāko nominālu ekonomiskā jēga ir strīdīga; Latvijā iedzīvotāji aizvien vairāk nosliecas pret tiem.

Lielbritānijā viena un divu pensu monētu izlaišana apgrozībā pērn un aizpērn ir sarukusi apmēram uz pusi, liecina Karaliskās naudas kaltuves gadskārtējais ziņojums. Britu kritiskās pārdomas par savu sīknaudu iekļaujas visas Eiropas un globālajā diskusijā, kur arguments pret «kapeiciņām» ir to augstās izmaksas iepretī nelielajai ekonomiskajai atdevei.

Tā ASV viena penija monētu ražošana to aprites uzturēšanai 2017. gadā ir radījusi 69 miljonus dolāru lielus zaudējumus, ziņo valsts naudas kaltuve. Proti, viena penija materiālu, ražošanas un loģistikas izmaksas par šādu summu pārsniedza to monetāro vērtību. Šī attiecība dziļi mīnusos ir jau pēdējos desmit gadus ar strauju tendenci virzīties lejup kopš 2015. gada, kas skaidrojams ar cinka un vara cenu kāpumu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Piemiņas monētas par godu Prinča Džordža kristīšanai maksās no 13 līdz pat 50 tūkstošiem Lielbritānijas sterliņu mārciņu (no apm. 11 līdz 42 tūkst. latu), atsaucoties uz Lielbritānijas Karaliskās naudaskaltuves sniegto informāciju, vēsta BBC.

Divdesmit divas no dārgākajām monētām katra saturēs kilogramu tīra zelta. Taču monētas būšot dažādās cenu kategorijās.

Šī ir pirmā reize, kad karaliskās kristības tiek atzīmētas ar monētām.

Kembridžas hercogienes un hercoga dēls tiks kristīts 23. oktobrī, nedaudz vairāk nekā trīs mēnešus pēc viņa dzimšanas.

Peru ziemeļu daļā arheologi atklājuši senās Uari civilizācijas kapenes, kurās atrasti vairāki skeleti, sieviešu mūmijas, kā arī dārglietas, vēsta pasaules mediji.

Kopumā kapenēs atrasti vairāk nekā sešdesmit skeleti, ieskaitot triju Uari karalieņu mirstīgās atliekas, kas kapenēs guldītas kopā ar sudraba juvelierizstrādājumiem un koši krāsotu keramiku, ziņo BBC. Saskaņā ar arheologu pausto, dārgumi un mūmijas kapenēs atradušies aptuveni 1200 gadus.

Kapenes atrastas aptuveni 280 kilometru attālumā no Peru galvaspilsētas Limas. Šis ir pirmais arheoloģiskais Uari karaliskās ģimenes kapeņu atradums valsts vēsturē. Arheoloģisko izrakumu komplekss atklāts 1931. gadā Andu kalnos Ajakučo reģionā, un izrakumi notikuši ar pārtraukumiem līdzekļu trūkuma dēļ. Atklājumi notikuši jau pirms pāris mēnešiem, taču tagad par tiem sniegta plašāka informācija.

"WolliMolli" biznesa nišu saskata termoregulējošā, hipoalerģiskā un ergonomiskā apģērbā bērniem no karaliskās alpakas dzijas

Sandrai Artai Kanaškai ideja par "WolliMolli" radās pirms trim gadiem, kad viņa kļuva par tanti vecākās māsas dēliņam. "Šajā laikā pamanīju vecāku raizes par mazuļa pašsajūtu sezonas mainīgajos laikapstākļos. Vecāku vidū populārākie uzdotie jautājumi saistās ar to, vai mazulis jūtas labi, vai bērns nejūtas nosalis vai pārkarsis, vai ir optimāla termoregulācija," viņa teic. Tāpēc radās doma par termoregulējošu, hipoalerģisku un ergonomisku apģērbu bērniem no karaliskās alpakas dzijas.

Šā gada laikā "WolliMolli" ir krietni attīstījies un tagad produkcija ir pieejama ne tikai interneta veikalā, bet arī Latvijas, Austrijas un Vācijas bērnu apģērbu veikalos. "Šogad kā liels atskaites punkts "WolliMolli" komandai bija dalība starptautiskajā izstādē "Bazaar Berlin" Berlīnē, kur ieguvām atzinību un daudz komplimentu no izstādes apmeklētājiem, klientiem un dalībniekiem par kolekcijas dizainu, stilu un kvalitāti," stāsta S. A. Kanaška.

Britu karaļnams meklē sociālo mediju speciālistu, kas nodarbotos ar karalienes Elizabetes II un citu karaliskās ģimenes locekļu reputācijas un ietekmes vairošanu pasaulē, paziņojusi Bekingemas pils.

Jaunais "digitālās iesaistes dienesta vadītājs", kas par savu darbu gadā saņems 45 000-50 000 sterliņu mārciņas (aptuveni 54 000-60 000 eiro), strādās ar nelielu palīgu komandu, cenšoties "atrast jaunus veidus, kā noturēt karalieni sabiedrības redzeslokā un uz pasaules skatuves," norādīts paziņojumā.

No pretendentiem tiek prasīta darba pieredze sekmīgās kompānijās, laba orientēšanās digitālajās platformās un tehnoloģijās, kā arī inovatīva un radoša domāšana.

Šā dienesta uzdevums būs "iepazīstināt auditoriju visā pasaulē ar karaļnama publisko lomu un darbību" un "atspoguļojot tiklab valsts vizītes, kā balvu pasniegšanas ceremonijas vai karaliskās ģimenes locekļu saderināšanos, pastāvīgi raisīt interesi un sasniegt plašu auditoriju."

15.jūlijā Liepājas ostā ienāca četri Britu Karaliskās Jūras spēku flotes Universitātes vienības patruļkuģi, kas šobrīd veic mācību braucienu Baltijas jūrā, vēsta reģionālais portāls Rekurzeme.

Pirms vairākām dienām, kuģi HMS Biter, HMS Pursuer, HMS Explorer un HMS Trumpeter piestāja Rīgā, kur ieradās no Kihnu salas.

Mācību brauciena laikā Lielbritānijas augstskolu studenti Jūras spēku flotes leitnantu vadībā iepazīstas ar Jūras flotes darbību, iegūstot praktisku pieredzi.

#1/12

Foto: liepaja.lv

#2/12

Foto: liepaja.lv

#3/12

Foto: liepaja.lv

#4/12

Foto: liepaja.lv

#5/12

Foto: liepaja.lv

#6/12

Foto: liepaja.lv

#7/12

Foto: liepaja.lv

#8/12

Foto: liepaja.lv

#9/12

Foto: liepaja.lv

#10/12

Foto: liepaja.lv

#11/12

Foto: liepaja.lv

#12/12

Foto: liepaja.lv

Skatīties pārējos attēlus

Minimālās algas celšana šīs algu kategorijas saņēmēju makos nākošgad ieliks ik mēnesi par 20,02 latiem vairāk, ņemot vērā arī jau apstiprināto iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazinājumu līdz 22%, norāda Swedbank Privātpersonu finanšu institūta eksperti.

^{Papidlināta ar Swedbank komentāru teksta sākumā.}

Ja vērtē kopējo ieguvumu no visām plānotajām darbaspēka nodokļu politikas izmaiņām 2014.gadā, arī no tām, par kurām diskusijas vēl turpināsies - neapliekamā minimuma paaugstināšanu līdz 84 latiem mazo algu saņēmējiem un atvieglojuma par apgādībā esošām personām palielināšanu līdz 98 latiem, tad darbiniekam ar minimālo algu un bez apgādājamajiem nākošgad ikmēneša ienākumi pieaugtu par 28,6 latiem, lēš eksperti.

Minimālās algas saņēmējs ar vienu nepilngadīgu bērnu 2014.gadā mēnesī saņemtu par 33,36 latiem vairāk nekā šobrīd.

Jau ziņots, ka ceturtdien, 25.aprīlī, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), vienojoties ar sociālajiem partneriem, atbalstīja priekšlikumu jau nākamā gada sākumā minimālo algu Latvijā paaugstināt no pašreizējiem 200 latiem uz 225 latiem.

Algas pirktspējas kāpums Latvijā ir pārliecinošākais kopš 2008.gada, uzskata Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, prognozējot arī turpmāku algas pirktspējas kāpumu.

Vietnē makroekonomika.lv raksta Viņš skaidro, ka algas pirktspējas pieaugumu otrajā ceturksnī noteica sarūkošā inflācija, kamēr atalgojuma kāpums joprojām ir mērens. Šā gada otrajā ceturksnī vidējā bruto alga par pilnas slodzes darbu bija par 3,7% lielāka nekā pirms gada, atalgojuma kāpumam saglabājoties stabilam jau divu gadu garumā.

Nozīmīgi palēninoties patēriņa cenu kāpumam - otrajā ceturksnī gada inflācija bija vien 2,3%, par saņemto algu nopērkamais preču un pakalpojumu apjoms pieauga gada laikā par 1,5%. Tas ir pārliecinošākais algas pirktspējas pieaugums kopš 2008.gada un ir viens no faktoriem, kas nosaka noturīgu mazumtirdzniecības apgrozījuma dinamiku, raksta Latvijas Bankas ekonomists.

No Jaunā gada tiek veiktas vairākas izmaiņas saistībā ar ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu sodiem.

No 2013. gada 1. janvāra spēkā stājušies vairāki grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK).

Likumā paaugstināts naudas sods par nereģistrēta transportlīdzekļa izmantošanu ceļu satiksmē, līdzšinējo 20 latu vietā paredzot sodu no 40 līdz 100 latiem. Pienākums reģistrēt transportlīdzekli dažkārt netiek ievērots, tādējādi izraisot nepamatotus apgrūtinājumus iepriekšējiem īpašniekiem. Transportlīdzekļa nepārreģistrēšana ir ierasta prakse, lai, piemēram, izvairītos no sodiem, kas piemēroti par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Tāpat ar likuma grozījumiem noteikts mazāks naudas sods par luksofora papildsekcijas signāla neievērošanu, kas ir mazāk būtisks pārkāpums nekā aizliedzošā pamatsignāla neievērošana. Par braukšanu, ja papildsekcijā nav iedegts zaļās bultas signāls, mopēda vadītajam varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt sodu piecu latu apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 20 līdz 40 latiem. Līdz šim sods par aizliedzošā signāla neievērošanu netika diferencēts un velosipēda vai mopēda vadītājam bija 10 lati, bet cita transportlīdzekļa vadītājam – no 20 līdz 100 latiem.