Saistībā ar pēdējos gados notikušajām smagajām liftu avārijām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā ir veicis plānveida pārbaudes lietošanā esošajiem liftiem.

Liftu avāriju cēloņi bija tieši saistīti ar liftu neatbilstošu tehnisko stāvokli - ilgtermiņā (gadiem ilgi) pakāpeniski veidojies mehānismu nolietojums, kam par iemeslu ir liftu neatbilstoša uzturēšana. Tā rezultātā notika vieni no smagākajiem ar liftu lietošanu saistītajiem negadījumiem, diemžēl ar letālām sekām, informē PTAC.

Lietošanā esošo liftu pārbaudēs konstatēts, ka 68% no pārbaudītajiem liftiem neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un 43% no pārbaudītajiem liftiem var radīt risku cilvēka veselībai un dzīvībai. Galvenās problēmas saistītas ar savu laiku nokalpojušajiem liftiem un jauno liftu neatbilstību Eiropas Savienības (ES) vienotajām prasībām.

Pēc visu 12 liftu pārbaudēm jaunajā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkā problēmas to darbībā nav konstatētas, taču drošības nolūkos uz turpmāko pārbaužu laiku ir pieņemts lēmums samazināt liftu maksimālās celtspējas slieksni, pastāstīja LNB ēkas ekspluatācijas inženieris Didzis Paegle.

Liftu celtspēja samazināta līdz brīdim, kad inženieri, liftu apkalpotāji un būvnieki būs pārliecināti par to darbības nevainojamību. Patlaban katram liftam pēc saskaņota grafika tiek veikta pilna tehniskā stāvokļa pārbaude atbilstoši ražotāja prasībām dažādos slodzes režīmos.

Paegle norādīja, ka uzreiz pēc starpgadījuma, kad aizvadītajā nedēļā vienā no ēkā esošajiem liftiem iesprūda 22 cilvēki, iestrēgušais lifts tika atvienots un vairs netika izmantots. Incidenta dienā bibliotēkas inženieri un liftu apkalpotāji no uzņēmuma Schindler apsekoja visus ēkā esošos liftus.

Patlaban lifta ražotāju pārstāvji kopā ar inženieriem un būvniekiem ir izveidojuši apvienoto ekspertu komisiju, kura dos slēdzienu par pārbaužu rezultātiem un atļauju atkal liftu izmantot pilnā režīmā. Paegle norādīja, ka pašreiz konkrētu pārbaužu noslēguma datumu prognozēt nav iespējams.

Nākamajā nedēļā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers sāksies veco liftu nomaiņa pret jauniem. Darbi izmaksās 923 904 eiro, informē slimnīcas pārstāve Aija Lietiņa.

Kopumā tiks nomainīti astoņi lifti, kas ir gandrīz 40 gadus veci. Jaunie lifti būs modernāki un ievērojami ātrāki.

Pašreizējie lifti kustas ar ātrumu 1 metrs sekundē, bet jaunie pārvietosies ar ātrumu 1,6 metri sekundē. Tāpat lifti tiks aprīkoti ar vienotu vadības sistēmu, kas nozīmē, ka, nospiežot izsaukšanas pogu pie jebkura lifta, atbrauks tas lifts, kurš attiecīgajā stāvā var nonākt visātrāk. Pacientiem lifts vairs nebūs ilgi jāgaida, un lifti dienas gaitā spēs pārvadāt lielāku cilvēku skaitu.

Liftu nomaiņa notiks pakāpeniski. Vispirms tiks demontēta un nomainīta puse liftu - divi lifti katrā ēkas pusē. Tikmēr pārējie divi lifti katrā ēkas pusē turpinās darbu. Liftu nomaiņu plānots pabeigt nākamā gada beigās.

Nesen inženieris Jānis Jermacāns piedāvāja savas idejas, kā slaveno Staburaga klinti atsegt apskatei, ar betona ieloku norobežojot Daugavu. Savukārt zemūdens arheologs Voldemārs Rains rosina pa caurspīdīgu cauruli nolaisties Daugavas dzelmē ar liftu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

AS Latvijas lifts – Šindlers tehniskais direktors Viktors Hmarnijs pret ideju esot visai kritisks. «To iespējams risināt tikai tad, ja tiktu izveidota stiklota šahta, kurā varētu ievietot panorāmas liftu. Tomēr es uzskatu šo ideju par nedaudz utopisku, jo tāda šahta, kura būtu tik blīva, spiedienizturīga un paredzēta turēšanai zem ūdens, ir visai grūti izveidojama. Būtu jārunā ar celtniekiem, vai iespējams tādu izveidot.»

Stiklotā kabīne un šahta uz sauszemes neesot nekas nereāls, tādas esot daudzviet. Bet, lai šādu liftu izveidotu zem ūdens, svarīga esot hermētiski izolēta caurule, kurā panorāmas liftu var ierīkot, jo liftu sistēmas nav ūdens izturīgas. Vēl šahtā jānodrošina atbilstoši apstākļi, lai temperatūras svārstību dēļ stikla virsma neaizsvīstu. Jāņem vērā arī tas, ka mūsu upēs ir tumšs ūdens, kurā grūti kaut ko saskatīt. Šādu tehnisko risinājumu V. Hmarnijs pats nekur nav redzējis. Viņš arī nešaubīgi uzskata, ka šādas sistēmas izveide būtu ārkārtīgi dārgs pasākums, raksta laikraksts.

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Namu apsaimniekošanas uzņēmums AS «Hausmaster» un liftu ražotājs AS «Latvijas lifts-Šindlers» vērsušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē ar lūgumu izvērtēt SIA «Rīgas namu pārvaldnieks» liftu iepirkumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums.

Tāpat «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» iesniegums nosūtīts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), Rīgas domes priekšsēdētājam Dainim Turlajam (GKR) un Lietuvas vēstniekam Latvijā Artūram Žurauskim.

Iesniegumā norādīts, ka «Hausmaster» kopā ar «Latvijas lifts-Šindlers» piedalījās «Rīgas namu pārvaldnieka» organizētajā konkursā «Liftu tehniskā apkope, plānoto un avārijas remontdarbu veikšana». Konkursa prasības paredzēja, ka ir nepieciešami 134 speciālisti un, lai kvalificētos šim konkursam, finanšu apgrozījumam pēdējo triju gadu laikā jābūt 8 300 000 eiro. Taču visi iesniegtie piedāvājumi, ieskaitot «Hausmaster» un «Latvijas lifts-Šindlers» piedāvājumu, noraidīti un konkurss izbeigts.

Pēc Liepājas Reģionālās slimnīcas liftu rekonstrukcijas pabeigšanas a/s Latvijas lifts – Šindlers komercdirektors Dainis Rimkuss atzīst, ka projekts bijis neparedzami sarežģīts.

Tā kā ēka būvēta vēl padomju laikā, tad neesot nekāds pārsteigums, ka šahtu sienas bija šķības. Taču slimnīca tolaik bija paredzēta arī kā stratēģisks objekts. Līdz ar to sienas izrādījās neticami biezas, kas paildzināja un apgrūtināja liftu rekonstrukcijas gaitu.

Liftu nomaiņas kopējās izmaksas pārsniedza 462 tūkstošus latu. Liftu rekonstrukcija notika divās kārtās un kopumā rekonstruēti desmit lifti galvenajā korpusā un viens plaušu un infekciju slimību nodaļā. Liftu rekonstrukcija ir viens no Liepājas Reģionālās slimnīcas rekonstrukcijas projekta apakšprojektiem. Visas slimnīcas rekonstrukcijas izmaksas tiek lēstas ap desmit miljoniem latu. Šā gada maijā ar jauna korpusa atklāšanu noslēgsies piecus miljonus latu vērtā rekonstrukcijas pirmā kārta.

Šonedēļ Valsts policija aizturēja trīs vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par vismaz 20 šajā vasarā izdarītām zādzībām no Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja dzīvokļiem, ofisiem, darbnīcām un kāpņu telpām laika posmā no 2017. gada jūnija līdz augustam, informē Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Veicot vairākas kratīšanas vīriešu dzīvesvietās un pārbaudot lombardus, policisti ir atguvuši daļu no nozagtajām mantām. Saistībā ar notikušo uzsākti vairāki kriminālprocesi un šobrīd policija skaidro katra aizturētā vīrieša lomu minētajos noziegumos un citus notikušā apstākļus. Arī kopējā zaudējumu summa tiek apzināta.

G. Gžibovska skaidro, ka šā gada jūnija beigās VP tika saņemta informācija par dzīvokļa apzagšanas gadījumu Rīgā, Sarkandaugavā. Izmeklējot šo noziegumu, VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa policisti sadarbībā ar Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonām noskaidroja, ka ar šo noziegumu, iespējams, saistīti trīs vīrieši.

Rīgā par arvien nopietnāku problēmu kļūst liftu apkalpošana daudzdzīvokļu mājās, jo padomju laikā celtajās mājās ir Baltkrievijā ražoti lifti, intervijā sacīja Rīgas pašvaldības namu apsaimniekošanas uzņēmuma "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) valdes priekšsēdētājs Māris Ozoliņš.

"Tā ir topošā problēma. Visi padomju laikā celto māju lifti ir ražoti Baltkrievijā Mogiļevas rūpnīcā, no kuras mēs pēc sankciju ieviešanas neko īsti nevaram nopirkt," uzsvēra Ozoliņš.

Viņš skaidroja, ka pašlaik remontdarbiem nepieciešamās detaļas tiek pasūtīts izgatavot citur, bet tas ir dārgāk. Tāpat ir mājas, kurās liftus lietderīgāk būtu nevis remontēt, bet nomainīt pret jauniem. Taču citu ražotāju liftiem ir atšķirīgi tehniskie parametri un tas nozīmē, ka, piemēram, būtu jāpārprojektē un jāpārbūvē liftu durvju atveres visā ēkā, jo liftiem atšķirsies durvju platums. Tāpat tādēļ, ka tirgū arvien mazāk ir pieejamas Mogiļevas rūpnīcas liftu detaļas, lifti var būt jāmaina arī tad, ja tagadējie vēl varētu būt remontējami.

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" būvniecībai Rīgā no universālveikala "Stockmann" telpu īpašnieka SIA "Stockmann centrs" atsavinās liftus 13.janvāra ielā 8, ēkas Centrāltirgus pusē, trešdien nolēma valdība.

Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajā likumprojektā noteikts, ka atsavināšana ir vienīgais veids dzelzceļa infrastruktūras projekta attīstībai.

"Rail Baltica" projekta ieviesēja Latvijā SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" pārstāvji uzrunājuši "Stockmann centrs" un telpu īpašnieks saistībā ar liftu izbūves paredzamo nojaukšanu pieteicis zaudējumus, kurus veido liftu vērtība, ņemot vērā tā iegādes vērtību un atlikušo ekspluatācijas laiku, kā arī faktu, ka liftus nebūs iespējams izmantot pēc to nojaukšanas, liftu uzstādīšanas un to šahtas būvdarbu izmaksas, ņemot vērā vidējās šādu darbu veikšanas izmaksas Latvijas tirgū un būvmateriālu vērtību, kā arī piekļuves koridora būvdarbu izmaksas, ņemot vērā vidējās šādu darbu veikšanas izmaksas Latvijas tirgū un būvmateriālu vērtību.

Valsts policija par automašīnu zādzībām aizturējusi kriminālās aprindās zināmas personas, tostarp Panevēžas grupējuma līderus, šodien žurnālistus informēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 2.nodaļas priekšnieks Māris Priednieks.

19.augustā pēc automašīnas «Audi A5» zādzības izdarīšanas aizturēti četri Latvijas valstspiederīgie. Grupas līderi bijuši plaši pazīstami kriminālajās aprindās un savu iztiku ieguva tikai no šīm darbībām.

Grupas locekļiem bija strikti sadalīti pienākumi. Policija pie grupas atrada vairākus elektroniskus un mehāniskus līdzekļus, ar kuriem veiktas automašīnu zādzības. Izmeklējot kriminālprocesu, policijai izdevies atrast vairākas agrāk nozagtas automašīnas, kuras, iespējams, aizdzinusi šī grupa. Starp izņemtajiem spēkratiem bijušās arī «premium» klases mašīnas, piemēram, BMW un «Lexus».

Izmeklētāji uzskata, ka grupa Latvijas teritorijā darbojusies vairākus gadus un nakts laikā bija spējīga nozagt divas līdz trīs automašīnas. Nozagtie spēkrati tika novietoti īrētās garāžās un vēlāk pārdoti gan personām, kuras var pārveidot identifikācijas numurus, gan tādām personām, kuras automašīnas izmantoja detaļām.

Aizvadītajās svētku brīvdienās Rīgā vairākās dzīvojamajās mājās nozagts liftu aprīkojums, kā rezultātā traucēta liftu darbība, informēja SIA Rīgas namu pārvaldnieks Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns.

Kopumā apzagti 10 lifti, nodarot zaudējumus kopumā vairāk nekā 1000 latu apmērā. Par visiem notikušajiem zādzību gadījumiem informēta Valsts policija.

Zādzību rezultātā liftu lietošana tehnisku iemeslu dēļ nav iespējama sešās mājās Latgales priekšpilsētā un divās daudzstāvu dzīvojamajās mājās Pļavniekos.

Ņemot vērā, ka zagļi dzīvojamo ēku palīgtelpās iekļuvuši uzlaužot durvju slēdzenes, RNP aicina savus klientus pievērst pastiprinātu uzmanību svešu cilvēku klātbūtnei savās dzīvojamās mājās, un gadījumos, kad nepiederīgas personas mēģina iekļūt ēkas palīgtelpās, tostarp lifta šahtās vai ēkas individuālajā siltummezglā, lūdz par notiekošo informēt policiju.

Eiropas Savienība (ES) paudusi bažas par to, ka sestdien Maskavā aizturēti vairāk nekā 1000 cilvēki, kas piedalījās protesta akcijās pret to, ka varasiestādes atteikušās reģistrēt opozīcijas kandidātus Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanām.

«Maskavā aizturēti vairāk nekā tūkstoš miermīlīgu demonstrantu, tostarp prominenti opozicionāri un žurnālisti. Viņi aicināja 2019.gada septembrī Maskavā sarīkot brīvas un demokrātiskas vēlēšanas,» teikts ES ārlietu dienesta paziņojumā.

«Šīs aizturēšanas un nesamērīgā spēka lietošana pret miermīlīgiem protestētājiem seko pēdējās dienās notikušajai satraukumu izraisošajai pret opozīcijas politiķiem vērstajai virknei aizturēšanu un policijas reidu, kārtējo reizi nopietni iedragā tādas pamatbrīvības kā vārda brīvība, biedrošanās brīvība un pulcēšanās brīvība. Šīs pamattiesības ir ietvertas Krievijas konstitūcijā, un mēs sagaidām, ka tās tiks aizsargātas,» uzsvēris ES ārlietu dienests.

Reuters fotogrāfs Lūkass Džeksons (Lucas Jackson) paviesojies pie strādniekiem, kuri montē jaunā One World Trade Center dzelzs «skeletu» Manhetenā, un piedzīvoto iemūžinājis gan fotogrāfijās, gan aprakstījis savā blogā.

One World Trade, agrāk pazīstams kā Brīvības tornis, vairākus pēdējos gadus klusām audzis augstāks un augstāks. Šobrīd tam pietrūkst dažu stāvu, lai kļūtu par augstāko celtni Ņujorkā.

Tā kā ēkas interjers vēl nav pabeigts, ātrākais veids, kā strādniekiem nokļūt uz savu darbavietu ēkas augšā, ir izmantot liftu sistēmas un tērauda kāpnes.

Fotogrāfs raksta, ka ar kravas liftu uzvests līdz 39. stāvam, bet ar citu liftu - līdz aptuveni 90. stāvam. Tad lifti nomainīti ar kāpnēm, pa kurām viņš nokļuvis uz 92. un 93. stāvu, kur, kad vien laika apstākļi ļauj, tiek montēts ēkas dzelzs «skelets». Vienas no šīm kāpnēm esot divus stāvus garas un nedaudz ļodzīgas, tādēļ fotogrāfs priecājies, ka viņam nav bail no augstuma.

Pirms Rīgā notiekošās Latvijas futbola kluba Skonto un Horvātijas futbola komandas Splitas Hajduk spēles vairāki viesu komandas līdzjutēji sarīkojuši nekārtības gan Rīgas centrā, gan pie Skonto stadiona. Sadursmēs ar faniem kāds Rīgas Pašvaldības policijas darbinieks guvis miesas bojājumus un par notikušo sākts kriminālprocess.

Kā pastāstīja Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis, ceturtdienas vakarā līdz spēles beigām aizturēti astoņi futbola fani.

Pirms spēles Alberta ielā izcēlies konflikts starp Hajduk līdzjutējiem un likumsargiem, kura laikā pašvaldības policists guvis miesas bojājumus. Par notikušo sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 231.panta otrās daļas, proti, par huligānismu, miesas bojājumu nodarīšanu un pretošanos varas pārstāvim. Par šādu nodarījumu var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz septiņiem gadiem, paredz likums.

Nekārtības notikušas arī pirms spēles sākuma, kad sācies konflikts starp līdzjutējiem un stadiona apsardzi. Horvātijas kluba fani mēģinājuši vardarbīgi iekļūt skatītāju sektorā, kurš tiem nebija paredzēts, tādēļ bijusi nepieciešama policijas pārstāvju iejaukšanās, kuri līdzjutējus novadīja uz pareizo sektoru.

Eiropas un ASV amatpersonas ceturtdien paziņoja, ka vairākās valstīs, tostarp Latvijā, aizturēti 20 cilvēki par līdzdalību starptautiskā tīklā, kas atmazgājis miljoniem eiro, kurus ar ļaunatūru palīdzību nozaguši kibernoziedznieki.

Latvijā aizturēti seši cilvēki.

Portugāles izmeklētāju un ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) vadītā starptautiskā policijas operācija notika Eiropas policijas organizācijas Eiropola pārraudzībā un aptvēra 15 Eiropas valstis.

Eiropols paziņoja, ka operācijā aģenti pārmeklējuši vairāk nekā 40 mājokļus Spānijā, Itālijā, Bulgārijā un Latvijā.

Visvairāk kratīšanu veikts Latvijā, kur aizturēti seši cilvēki. Vēl seši cilvēki aizturēti Lielbritānijā, četri - Spānijā, un pa vienam Portugālē, Polijā, ASV un Austrālijā, pavēstīja Eiropols.

Pensilvānijas štata rietumu apgabala federālā zvērināto tiesa ceturtdien izvirzīja apsūdzības 14 cilvēkiem, no kuriem astoņi ir Latvijas valstspiederīgie - Martins Ignatjevs, Dmitrijs Kuzminovs, Valentīns Sevecs, Dmitrijs Šļapins, Armens Vecels, Tomass Treščinks, Ruslans Šarapovs un Silvestrs Tamenieks, teikts ASV Tieslietu ministrijas paziņojumā. Pārējie seši apsūdzētie ir pa diviem Gruzijas un Bulgārijas pilsoņiem un pa vienam Rumānijas un Beļģijas pilsonim.

Laikraksta Dienas bizness abonenti kopā ar laikrakstu saņēmuši žurnāla Dzīves garša šā gada otro numuru.

Dzīves garša šoreiz pievērsusies sievietēm, kuras cenšas nemanīt sabiedrībā vietumis vēl gruzdošos, dzimumus dažādās kategorijās dalošos stereotipus vai vienkārši ir par tiem augstākas.

Latvijā situācija nav tik dramatiska kā citviet, bet tas nenozīmē, ka problēmas pie mums vispār neeksistē. Dažāda izmēra problēmu netrūkst. Ar daudzām no tām viņas iemācījušās sadzīvot – smaidīt, ignorēt, apiet, raustīt plecus, izmantot savā labā un pažēloties tikai draudzeņu kompānijā. Ja parēķina, cik daudz mentālās enerģijas tas prasa, vairāk varētu sasniegt, ja nebūtu jācīnās ar aizspriedumu un stereotipu vējdzirnavām.

Pārāka par šiem aizspriedumiem ir Svetlana Afanasjeva, kura nu jau vairāk nekā 20 gadus veiksmīgi strādā tradicionāli par vīriešu pasauli dēvētajā būvniecības nozarē un vada būvniecības uzņēmumu BMGS. «Domāju, ka pats jēdziens «biznesa sieviete» ir stereotips. Es biznesa vidē neredzu un nejūtu starpību starp vīrieti un sievieti, starp dažādiem vecumiem. Izšķirošais ir tas, cik tu kā vadītājs esi spējīgs, nevis tas, kāds tev ir dzimums un kāds ir tavs vecums.»

Nākotnes Latvijā vīriešu tikpat kā nebūs skolotāju, farmācijas speciālistu un ārstu profesijās, bet sievietes tiks pilnībā izstumtas no enerģētikas, metālapstrādes un kokapstrādes.

Eiropas Parlaments 22. novembrī pieņēma direktīvu Par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs. Direktīva pieprasa, lai līdz 2026. gada jūnijam visi uzņēmumi, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, reformētu uzņēmumu pārvaldi, nosakot sieviešu obligātās kvotas - valdē vai vadībā vismaz 33 % no visiem direktoriem vai valžu locekļiem jābūt sievietēm.

Kamēr Eiropas pārvaldes un globālo mediju diskursā tiek iezīmēta problēma ar sieviešu diskrimināciju lielo uzņēmumu valdēs, Latvijā parādās jauna, iespējams, tikai Latvijai raksturīga problēma - Latvijā desmitiem gadus tiek īstenota totāla vīriešu diskriminācija, tos izspiežot no izglītības un medicīnas, kā arī no citām profesijām.

Meksikā ceturtdien turpinājās vardarbīgi protesti pret benzīna cenu paaugstināšanu, un to gaitā ir gājuši bojā divi cilvēki, izlaupīti ap 300 veikalu un aizturēti vairāk nekā 600 cilvēku, paziņoja amatpersonas.

Meksikāņi ir sašutuši par degvielas cenu paaugstināšanu par 20%, par ko tika paziņots pagājušajā nedēļas nogalē, valdībai izbeidzot benzīna un dīzeļdegvielas cenu regulēšanu. Protestu dalībnieki sāka bloķēt automaģistrāles un uzpildes stacijas, un notika ielaušanās veikalos, lai nolaupītu preces.

Meksikas biznesa palātas paziņoja, ka autoceļu, ostu un termināļu blokādes un laupīšanas veikalos šonedēļ piespiedušas daudzus uzņēmumus pārtraukt darbu, un tas apdraud iespēju iegādāties svarīgākās preces un degvielu.

Viens policists tika sabraukts un nomira, un vēl viens tika nopietni ievainots, kad viņi mēģināja apturēt laupīšanas uzpildes stacijā Mehiko pilsētā. Galvaspilsētas policija paziņoja, ka ir aizturējusi 76 cilvēkus par 29 veikalu izlaupīšanu.

Piektdaļa (21%) autovadītāju tuvākā gada laikā plāno iegādāties automašīnu, pārsvarā (17%) apsverot lietota auto iegādi, liecina Swedbank aptaujas dati.

Zīmīgi, ka trešdaļa jeb 31% no potenciālajiem auto pircējiem plāno iegadāties savu pirmo auto. Savukārt pārējiem būtiskākais apsvērums jau esoša auto nomaiņai ir tā vecums – 28% iedzīvotāju, kas apsver auto iegādi tuvākā gada laikā, vēlas to darīt, jo esošajam auto ir jau vairāk nekā 10 gadi. Tāpat par sava spēkrata nomaiņu vēl liek domāt esošās automašīnas tehniskie defekti (16%), liels nobraukums (12%) vai vēlme mainīt auto vismaz reizi trīs līdz piecos gados (12%). Par automašīnas iegādi visbiežāk domā jaunie autovadītāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem (49%), kuriem lielākajai daļai plānotais pirkums būtu sava sapņa īstenošana par pirmo auto. Lai arī jaunie autovadītāji biežāk nekā citi sapņo par pilnīgi jauna auto iegādi, tomēr iecerējuši pirkt spēkratu, kas vecāks par pieciem gadiem.

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Lietuvas modes zīmola Julia Janus dizainere Jūlija Janulaitīte (Julija Janulaitytė) nākotni saskata e-komercijā un iespējā sev tīkamu apģērbu iegādāties jebkuram neatkarīgi no tā, kādu apģērba izmēru nēsā

Dizainere Jūlija Janulaitīte uzskata, ka modes pasaules radītā ilūzija par to, kā cilvēkam jāizskatās, neatbilst realitātei, tāpēc Julia Janus apģērbu zīmola izmēru skalā ir apģērbi arī lielāka auguma cilvēkiem. Viņas koncepcijai ir panākumi.

Fragments no intervijas:

Pirms pusotra gada jūs sākāt piedāvāt arī apģērbus vīriešiem. Kā izlēmāt par šādu soli?

Ideja par to bija jau no zīmola pirmsākumiem – es domāju par nobeigtu zīmola identitāti, veidojot apģērbu sievietēm un vīriešiem virs 30 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu mode ir daudzējādā ziņā mainījusies. Vīriešiem vairs gandrīz nav vajadzīgs formālais apģērbs – uzvalks. Tos vairs nēsā tikai baņķieri un politiķi – cik daudz tādus cilvēkus mēs katrs zinām? Manā kontaktu tīklā tādu nav daudz. Tā vietā vīriešiem vajag ikdienas apģērbu (smart casual), kas nav sporta apģērbs. Vīrieši ir daudz konservatīvāki nekā sievietes. Es domāju, ka mans darbs ar vīriešu kolekciju ir arī viņu izglītošana. Vīrieši ģērbjas tik līdzīgi! Mēģināt iegūt vīriešu uzmanību ir tiešām liels izaicinājums. Joprojām ir daudz vīrieši, kuri nezina par mums, jo nav sasniedzami, neseko modei. Ir liels izaicinājums, kā veidot mārketingu vīriešiem vecumā virs 30 gadiem, lai viņi atpazītu mūsu zīmolu. Tagad tā ir organiska reklāma. Sievietes pamana mūsu apģērbus vīriešiem un rāda saviem draugiem vai pērk viņiem dāvanas. Vīrieši mūs pēta un ar lielu pārsteigumu secina, ka šīs drēbes viņiem der un ir ērtas. Viņi atgriežas. Pirmais solis, kāpēc es sāku šo biznesu, bija manas dusmas – es biju kļuvusi dusmīga. Pirms izveidoju savu zīmolu, es strādāju šajā biznesā 15 gadus. Es biju strādājusi citiem zīmoliem kā ārštata dizainere, un man bija savs ateljē, kur šuvu apģērbu klientiem pēc individuāla pasūtījuma. Tiekoties ar klientiem, es sapratu, ka mēs visi esam tik dažādi un atšķirību mērogs ir milzīgs. Ir ļoti grūti standartizēt cilvēkus. Modes pasaule mēģina radīt skaistums noteikumus, kā cilvēkam jāizskatās – cik tievam vai jaunam jābūt. Tā ir absolūta «buļļa kaka». Tā ir ilūzija, kas reālajā pasaulē neeksistē. Oficiālā mode rādīja un 97% gadījumu reklāmās joprojām rāda jaunus un tievus pusaudžu ķermeņus. Pieaugušajam, kuri ir beiguši augt, kam mainās vielmaiņa, un sievietēm, kuras ir dzemdējušas, nav iespējams tā izskatīties. Mode pārdod bailes kļūt vecam. Protams, ir lētāk ražot trīs četrus izmērus, nevis 10. Es nolēmu veidot šo zīmolu, piedāvājot daudzus izmērus un progresīvu stilu. Mēs strādājam pēc britu izmēriem un mazākais ir 6., kas atbilst eiropiešu 34. izmēram, un lielākais ir 26., kas atbilst eiropiešu 54. Mums ir arī seši vīriešu izmēri.

Baltkrievijas Valsts drošības komitejas darbinieki pēc Baltkrievijas un Ukrainas izlašu futbola mača Borisovā, Minskas apgabalā, ceturtdien aizturējuši vairāk nekā 100 līdzjutēju, kas spēles laikā dziedājuši rupju dziesmiņu par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Abu izlašu atbalstītāji spēles laikā sasaucās, kliedzot «Slava Ukraine!» un «Žive Belarus!». Pēc tam līdzjutēji kopīgi nodziedāja rupju dziesmiņu par Krievijas prezidentu, kuras piedziedājums ir jau plaši pazīstamais sauklis «Putin hujlo». Dziedāšana bija dzirdama spēles translācijā tiešajā ēterā. Tīmeklī ievietoti daudzi līdzjutēju uzņemti videoieraksti.

Mača laikā likumsargi nekādi nevarēja iejaukties notiekošajā, bet pēc spēles tika aizturēti vairāk nekā 100 cilvēki. Pārsvarā tie ir Ukrainas pilsoņi.

Tikmēr Minskā bāzētā cilvēktiesību organizācija Vesna-96 ziņo, ka aizturēti aptuveni 40 cilvēki. Savukārt Baltkrievijas policijas pārstāvis Konstantīns Šalkevičs apstiprinājis, ka vairāki līdzjutēji aizturēti, bet neprecizēja cik tieši.

Lai atbrīvotu cilvēkus no Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) jaunajā ēkā iesprūdušā lifta, glābēji tam izsituši stiklu, notikuma vietā uzzināja aģentūra LETA.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtās informācijas, kopumā no lifta atbrīvotas 22 personas. Vienam no iesprūdušajiem cilvēkiem nesen bijusi veikta operācija, tāpēc viņam liftā kļuvis slikti. Šis cilvēks evakuēts guļus stāvoklī un mediķi viņam snieguši pirmo palīdzību.

Kā skaidroja VUGD, liftā iesprūdušajiem ļaudīm nebija iespējams nodrošināt skābekļa padevi, tāpēc nācās izsist stiklu. Beigās cilvēki tika evakuēti pa liftā izsistu caurumu.

Notikuma vietā bija ieradies arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V/RP). Pēc glābšanas darbiem viņš izteica atzinību VUGD darbiniekiem par operatīvo reaģēšanu, kas vēlreiz apliecinot mūsu ugunsdzēsēju augsto profesionalitāti.