Kurzemes prospektā 158 atklāts Imantas sporta centrs, kura izveidē ieguldīti 5,6 miljoni eiro.

Jaunajā Imantas sporta centrā ir izbūvēts lielais tematiskais rotaļu laukums - lidosta, nelieli rotaļu laukumi ar atsevišķiem elementiem, skeitparks, vingrošanas laukums, divi multifunkcionālie laukumi, divi «3x3» basketbola laukumi, skrejceļš ar tāllēkšanas sektoru, futbola laukums ar mākslīgo zālienu, tribīnes, izveidota parka teritorija ar jauniem apstādījumiem, kokiem, skatuvi un piknika galdiem.

Teritorijā ir atjaunots amfiteātris, kā arī uzstādītas desmit moduļu tipa palīgēkas - apsardzei, medmāsas kabinetam, labierīcībām, ģērbtuvēm un inventāra uzglabāšanai.

Visā teritorijā ir izbūvēti jauni inženiertīkli – kanalizācija, apgaismojums, videonovērošana, apziņošanas sistēma. 813 metru garumā ir uzstādīts metāla žogs, nobruģēti celiņi gandrīz 9 tūkstošu kvadrātmetru apjomā, kā arī veikti teritorijas apzaļumošanas darbi vairāk nekā 20 tūkstošu kvadrātmetru apjomā.

Liepājā dibina pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Lielais Dzintars, un uzņēmuma valdes locekļa amatā apstiprināts Ints Dālderis.

Kapitālsabiedrības visas kapitāla daļas pieder Liepājas pilsētas pašvaldībai. Liepājas domes pārstāvji skaidro, ka daudzfunkcionālais centrs Lielais Dzintars ir Liepājas pilsētas pašvaldībai stratēģiski svarīgs īpašums.

Kapitālsabiedrības juridiskā adrese ir Rožu laukums 5/6, Liepājā. Tāpat deputāti apstiprinājuši kapitālsabiedrības pamatkapitālu desmit tūkstošu latu apmērā, un tas jāapmaksā no Liepājas pilsētas pašvaldības 2013. gada pamatbudžeta līdzekļiem.

Valdes loceklis Ints Dālderis ir pilnvarots sagatavot un parakstīt pieteikumu kapitālsabiedrības ierakstīšanai komercreģistrā un veikt visas ar reģistrēšanu saistītās darbības, tai skaitā maksājumus likumos noteiktajos termiņos un kārtībā.

Ventspilī šogad sāks divarpus miljonus latu vērtu Lielā laukuma rekonstrukciju.

Ventspils pašvaldība ir saņēmusi Eiropas Savienības finansējumu pilsētas sabiedriskā centra infrastruktūras rekonstrukcijai, informē Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA). Projekta kopējās izmaksas ir gandrīz 2,5 miljoni latu, un lielākā daļa no tām - 85% - ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļi.

Pilsētas centrs pilda gan reprezentatīvo funkciju, gan ir arī dažādu pasākumu rīkošanas vieta. Lielais laukums, kurš izveidots 70. gadu pirmajā pusē, nojaucot veco apbūvi, ir vieta, kur ventspilnieki tradicionāli sagaida Jauno gadu, kur notiek koncerti, govju parādes un citi pasākumi.

Gan Lielā laukuma, gan ar to kompleksi un funkcionāli saistītā tuvējo ielu infrastruktūra ir fiziski un morāli novecojusi, tā nespēj apmierināt pilsētas augošās vajadzības pēc kvalitatīvas un funkcionālas vides, norāda projekta īstenotāji. Par problēmu ir kļuvusi auto stāvvietu nodrošināšana, kad pilsētas centrā tiek organizēti lieli pasākumi. Tādēļ ir paredzēts veikt Lielā laukuma rekonstrukciju, labiekārtojot teritoriju, izbūvējot celiņus, izveidojot apgaismojumu un veicot apzaļumošanas darbus. Plānots arī sakārtot ar Lielo laukumu saistīto vidi, tostarp rekonstruēt Jaunpilsētas laukumu, daļu no Lielā prospekta, Kuldīgas un Sporta ielu, rekonstruēt automašīnu stāvvietas Reņķa dārzā.

Tallinā ir atklāts pirmais parkūra laukums. Šis 238 kvadrātmetrus lielais laukums atrodas visiem aktīva dzīvesveida piekritējiem viegli pieejamā vietā – Skones bastionā, informēja Tarmo Mutso, Igaunijas Tūrisma padomes direktors.

Šī sporta veida entuziasti ikdienā veic bīstamos trikus uz ielām. Tāpēc, lai izvairītos no negadījumiem, visā Eiropā tiek ierīkoti speciāli parkūra laukumi. Tagad tāds ir arī Tallinā.

Parkūrs ir fiziski ekstrēms sporta veids pilsētvidē, kurā tiek pārvarēti dažādi šķēršļi. Parkūrs disciplinē ķermeni, padarot to daudz spēcīgāku un elastīgāku. Galvenais parkūra moto ir: «Nav robežu, ir tikai šķēršļi.» Un katru šķērsli ir jāpārvar.

Parkūra šķēršļi var būt gan arhitektūras objekti (margas, sienas u.c.), kā arī speciāli sagatavotas būves. Parkūra laukumā Tallinā ir 18 parkūram paredzēti elementi un 33 elementi ar īpašu marķējumu, kas palīdz iesācējiem praktizēties.

Bijušā Valmieras skeitparka teritorijā Rīgas ielā aprīlī uzsākta sporta un aktīvās atpūtas parka "Mežs" būvniecība - tā būs apstādījumiem bagātīga teritorija ar aktīvās atpūtas elementiem, informē pašvaldībā.

Sporta un aktīvās atpūtas parks "Mežs" tiks izbūvēts 11152 m2 lielā platībā bijušā skeitparka, kā arī turpat blakus esošā nožogotā bērnu rotaļu laukuma vietā. Parkā būs atsevišķas zonas skeitparkam un velo trasei. Daudzfunkcionālai izmantošanai piemērotais vairāku līmeņu 1096 m2 lielais skeitparks ar cieto segumu būs piemērots dažādu līmeņu braucējiem un atradīsies tuvāk Rīgas ielai esošajā teritorijas daļā. Velotrase projektēta ar dažāda augstuma uzbērumiem, vitrāžām, platformām.

Pulcēšanās vietu un skatītāju tribīnes ir paredzēts izvietot nogāzē gar veloveikala "Eži" un Vidzemes džudo skolas "Valmiera" ēku. Aptuveni 200m2 lielā pulcēšanās laukuma ar tribīnēm pamatfunkcija būs strītbols. Laukums pielāgojams dažādām vajadzībām, piemēram, publisku pasākumu organizēšanai. Turpat netālu paredzēta atsevišķa moduļu tipa tualetes ēkas izbūve.

Konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2018, kuru organizē nevalstiskā organizācija biedrība Building Design and Construction Council, 10 dažādās kategorijās iesniegti kopumā 140 pieteikumi – būves un objekti, kuri nodoti ekspluatācijā 2018. gadā, informē biedrības pārstāve Agrita Lūse.

Lielais pieteikumu skaits apliecina, ka būvnieki ir bijuši aktīvi pašu mājās un arī ārzemēs, kur tapušas gan augstceltnes, gan metro stacija Maskavā, gan arī koka būves Zviedrijā.

Objekti ir tapuši gan par pašvaldību, gan valsts, gan privāto investoru finansējumu. Vērtējot no arhitektūras kvalitātes aspekta, tad estētiskāki un kvalitatīvāki ir privāto investoru objekti, taču arī atsevišķas pašvaldības pratušas noteikta budžeta ietvaros sabalansēt arhitektūru, būvniecības kvalitāti un tehnoloģijas, komentē A.Lūse. Šādā aspektā izceļama Jūrmala, Limbaži, Jelgava un Alūksne. Kopumā kā tendence iezīmējas fakts, ka Rīgā būvē vairāk un dārgāk, provincē ir tikai atsevišķi apjomīgi projekti, tie vairāk saistīti ar ostu darbību, lauksaimniecību un sporta attīstību, piebilst A.Lūse.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Gandrīz 12 mēnešus pirms atvēršanas Igaunijā pirmajā outleta centrā Tallinas Outlet Tallinas Parkā brīvi vēl ir vairāk nekā 40% no telpām. Centram esot izdevies piesaistīt tādus zīmolus kā Timberland, Puma, Champion, NIKE un CROCS, vēsta europe-re.com.

11,500 m² lielais Tallinas Outlet, kuru plānots atvērt 2013. gada vasaras beigās, ir pirmais Tallinas Parka posms. Tallinas Parku attīsta uzņēmums Suda Maja.

Outleta centrs tiks atvērts līdzās lielveikalam, ko vada ETK, Igaunijā lielākā pārtikas mazumtirdzniecības grupa, kurai valstī ir tuvu 400 veikaliem.

Pēc pabeigšanas Tallinas Parkā atradīsies veikali, restorāni un kafejnīcas. Tas viss būs izveitots ap ezeru, kas ziemas mēnešos tikšot izmantots kā ledus laukums.

Outleta centrs piesaistīšot aptuveni 2 miljonus apmeklētāju gadā, liecina Suda Maja aplēses.

Jolanta Karele turpina latviskās identitātes iedzīvināšanu un zīda lakatiem ar etnogrāfiskiem zīmējumiem piepulcina arī apģērbu kolekciju

Savu biznesa ideju imidža dizainere Jolanta Karele sāka attīstīt 2015. gadā, kad kopā ar vīru izveidoja zīmolu Karels JJ un bagātīgo latviešu rakstu un zīmju pūralādi stilizētā veidā pārnesa uz zīda auduma, no kura pēc tam tiek šūti dažāda izmēra lakati. Kopš tā laika Jolantai lakatu zīmola attīstīšana no hobija pāraugusi par biznesu. «Lakatu darināšanu jau varu saukt par biznesu, bet apģērbu līnija ir attīstības stadijā, un šis projekts pagaidām peļņu nenes, jo visu nopelnīto ieguldām attīstībā, lai atgūtu sākotnējās investīcijas. Abi biznesi ir sadalīti – lakati ir tikai un vienīgi mans un vīra bizness, bet apģērba uzņēmumu attīstu ar vēl divām līdzīpašniecēm, ar kurām kopā esam dibinājušas uzņēmumu SIA Karels un partneri. Viņas nāca ar finansējumu, es – ar gatavu zīmolu Karels JJ, klientu bāzi un savu dizainu,» teic zīmola Karels JJ (SIA Jooole) īpašniece Jolanta Karele.

Piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas uzņēmums „Lieliska dāvana” septembra vidū atklāja jaunu batutu parku Rīgā, vienā no lielākajiem Latvijas tirdzniecības centriem – „Spice”. Latvijā šis ir jau otrais uzņēmuma „Lieliska dāvana” pārvaldītais batutu parks. Šī jaunā koncepta izklaides parka izveide tapa sadarbībā ar arhitektu komandu, un tam bija nepieciešamas gandrīz 1 miljonu eiro vērtas investīcijas.

„Lieliska dāvana” ir piedzīvojumu dāvanu izplatīšanas līderis Latvijas tirgū jau vairāk kā 12 gadus, veicot dāvanu karšu tirdzniecību 11 veikalos un vairākos simtos stendu, kas izvietoti tādos lielākajos tirdzniecības centros kā „Rimi”, „Maxima”, „Stockmann” u. c.

„Ņemot vērā mūsu plašo pieredzi izklaides nozarē, mēs nolēmām paplašināt savu darbību Latvijā un pievērsties jaunai jomai. Mēs iegādājāmies savu pirmo batutu parku „Jump space”, kas jau darbojās. Šis parks, kas tika atvērts 2018. gadā stratēģiski izdevīgā vietā, aizņem 1650 kvadrātmetru lielu platību un piedāvā milzīgu batutu platformu, piecas dzimšanas dienas ballīšu istabas un spēļu automātus. Pēc veiksmīgas batutu parka pārvaldības mēs nolēmām izvērst šo uzņēmējdarbību arī tirdzniecības centros, kur mūsu panākumus sekmētu ne tikai batutu parka apmeklētāji, bet arī paša tirdzniecības centra apmeklētāju plūsma. Mēs ticam, ka otrais parks, kas atrodas vienā no Latvijas labākajiem tirdzniecības centriem „Spice”, būs vēl veiksmīgāks par pirmo,” atzīst Ernestas Vasiliauskas, „Lieliska dāvana” valdes priekšsēdētājs.

Liepājas 15. vidusskolā jau otro gadu tiek popularizēta šaha spēle, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

2. klases skolotāja Vaira Strelēviča vada šaha pulciņu pamatskolas bērniem. Skolēni, kuri to apmeklē, jau parādījuši labākas sekmes matemātikā, kā arī guvuši panākumus matemātikas olimpiādēs gan skolā, gan pilsētā.

«Skolēniem mācām pašus šaha spēles pamatus. Organizējam nelielus turnīrus savā starpā. Vēl jau dominē vēlme vispirms iet un pēc tam domāt, tomēr kļūdas vienmēr rosina domāšanu. Šahs veicina gan analītisko domāšanu, gan loģisko spriestspēju, gan dažādu scenāriju izskatīšanu. Tās visas ir lietas, kuras noder gan mācībās, gan vēlāk dzīvē,» stāsta skolotāja V. Strelēviča.

Finanšu tirgū izvēlēties tādus ieguldījumus, kuriem vērtības pieauguma ziņā vajadzētu klāties labāk, ne vienmēr ir tas pats pateicīgākais darbs.

Turklāt bieži vien tiek ironizēts, ka profesionāļu darbu šajā ziņā vismaz īsākos termiņos var salīdzināt ar šautriņu mešanu, ko tikpat labi var darīt arī kāds mērkaķis. Proti, ja tam tiek iedotas šautriņas, kuras tiek attiecīgi mestas uz akciju saraksta pusi (ieguldījumu portfelis tad tiek izvēlēts no tām kompāniju akcijām, kuru vārdam ir trāpīts), tad šī portfeļa guvums var nebūt sliktāks par to, ko klientiem nodrošinās tirgus profesionālis, kad tas, ņemot vērā visas savas zināšanas uz konkrēto brīdi, izvēlēsies konkrētas akcijas, kurām investoru tad it kā vajadzētu aplaimot ar lielākiem guvumiem.

Jau ziņots, ka šajos gadījumos tiek citēts Prinstonas Universitātes pasniedzēja Bērtona Malkiela darbs "A Random Walk Down Wall Street", kurā viņš izvirzīja hipotēzi, ka nejauši izvēlētu akciju portfelis var būt tikpat veiksmīgs/neveiksmīgs kā labi apmaksātu tirgus profesionāļu darbs. Šis darbs iemantojis lielu popularitāti, jo tam pamatā bija visai interesants pētījums un galu galā nebūt nevar apgalvot, ka šī hipotēze būtu pilnīgi greiza. Rezultātā arī šobrīd puspajokam tiek veikti līdzīgi eksperimenti, kas bieži atklāj, ka "mērkaķošanās" rezultātā, piemēram, ar tām pašām šautriņām patiešām var izveidot visai cienīgu ieguldījumu portfeli, kas pārspēj dažādu tirgus "guru" veikumu.

SIA Kurbads un Ko valdes priekšsēdētājs, hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns ar ledus halles būvniecību Rumbulas degradētajā teritorijā ir tikai sācis atvēzēties, viņa mērķis ir tur izveidot modernu infrastruktūru sportistiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A. Pikāns atzīst, ka ir perfekcionists un tiekšanās uz izcilību nav pat pašmērķis, bet organiska vēlme izdarīt lietas pēc iespējas kvalitatīvāk. Ieejot hokeja hallē, par pārsteigumu degunā neiecērtas sviedru nepatīkamais aromāts, bet gan svaigas gumijas smarža. A. Pikāns teic, ka perfekcionista gēns viņu dzen uzturēt augstu latiņu it visā, arī halles gaisa un ledus kvalitātē. Viņš ar sirdi un dvēseli ielec visās sev svarīgās dzīves disciplīnās – hokejā, moto braucienos, kino veidošanā un, protams, arī loģistikas biznesā, kas ir galvenais instruments, kas ļauj īstenot sociālos un sirds projektus.

Tuvākajos gados lielākais projekts – attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā, kura varētu kļūt par pievilcīgu vietu ne tikai hokejistiem, bet arī daiļslidotājiem, šorttrekistiem un pat tenisistiem. Lai gan šīs sporta disciplīnas šķiet gana nesaistītas, A. Pikānam ir sava saistviela – paša azarts uz sportu, kas sliecas gan hokeja, gan tenisa virzienā.

Ventspilī atklāts sauskravu terminālis, kas realizēts investējot vairāk nekā 13 miljonus latu un kas ir viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu infrastruktūras būvēm Ventspils brīvostā.

Jaunais sauskravu terminālis Ventspils brīvostā uzbūvēts Ventas kreisajā krastā starp Ventas tiltu un Apvedtiltu. Termināli no Ventspils brīvostas pārvaldes nomās SIA Ventplac, kas līdz šim veica kokmateriālu pārkraušanu un uzglabāšanu SIA Noord Natie Ventspils Terminals teritorijā.

Sauskravu termināļa būvniecības projekta rezultātā izbūvēts terminālis ar 300 metrus garu piestātni, pie kuras Ventas gultne padziļināta līdz 8 metriem. Kopējais kravu laukums izbūvēts 5 hektāru platībā. Tāpat izbūvēti jauni un rekonstruēti esošie dzelzceļa sliežu ceļi apmēram 2 kilometru garumā.

Terminālī realizētas vairākas jaunas idejas, piemēram, piestātnē iegremdēta stacija, no kuras var pieslēgties pie ūdensapgādes un elektrības.

Ventspils Govju parādes izsolē izdevies pārdot 18 no 19 izsolei nodotajām govīm.

Izsolē savāktā naudas summa atbilstoši Govju parādes starptautiskajai koncepcijai tiks ziedota labdarībai - bērnu nama Selga audzēkņiem tiks ierīkots rotaļu laukums, norāda Ventspils dome.

Uz Govju parādes Ventspils 2012 eksponātu izsoli bija ieradies arī CowParade Ltd viceprezidents Rons Fokss, kurš informēja, ka Govju parādes mērķis ir vienot cilvēkus visā pasaulē, kā arī uzteica Ventspili, kas ir starp tādām pilsētām kā Riodežaneiro, kurā Govju parāde ir notikusi jau otro reizi.

Informācija par pircējiem un izsoles gala cenām netiek sniegta.

Db.lv rakstīja, ka šā gada 3.novembrī notika Ventspils govju parādes eksponātu izsole. Sākotnējā vienas gotiņas izsoles cena bija 540 lati.

Uz nacionālās drošības riskiem baltītais valdības liegums Ventspils brīvostai piedalīties Nord Stream 2 projektā atstāj komersantus neziņā

«Valdības lēmumi ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām Latvijā,» skaidrojot Ministru kabineta lēmumu, Db.lv norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Oskars Vizbulis. Jau vēstīts, ka, pamatojoties uz Aizsardzības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju informatīvajiem ziņojumiem, kuros norādīti būtiski riski nacionālajai drošībai, kā arī ievērojot valsts drošības dienestu pārstāvju sniegtās rekomendācijas Ministru kabinets nolēma neatbalstīt nekādus pasākumus Latvijas teritorijā, kas saistīti ar projektu Nord Stream 2 un sekmē tā īstenošanu. Savukārt Ministru prezidenta biedram, ekonomikas ministram, satiksmes ministram, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram un finanšu ministrei valdība uzdeva nodrošināt, ka valdības ieceltie valsts pārstāvji Ventspils brīvostas valdē balso pret jebkādu brīvostas iesaistīšanos projekta īstenošanā.

Baltijas jūras floti papildinās jauns prāmis, informē kuģniecības kompānijā Stena Line.

Sākotnēji 186 metrus garais Visentini RoPax prāmis Stena Livia aprīļa vidū piebiedrosies prāmim Stena Flavia un kursēs maršrutā Nīnashamna-Ventspils. Vēlāk šī gada laikā, abi prāmji tiks novirzīti maršrutā Trāveminde-Liepāja, palielinot kapacitāti šajā maršrutā par 40%, un un saīsinot arī pārbrauciena laiku no 27 uz 20 stundām.

Stena Line 2021. gadā paplašina savu darbību Baltijas jūrā, abus prāmju maršrutus no Latvijas uz Zviedriju un Vāciju papildinot ar moderniem RoPax prāmjiem. Stena Line prāmji maršrutos Nīnashamna-Ventspils un Trāveminde-Liepāja sāka kursēt 2012. gadā. Šobrīd tie veido nozīmīgu Eiropas loģistikas tīkla daļu, savienojot Baltijas valstis, Krieviju un NVS valstis ar Vāciju un Zviedriju, kā arī ar pārējo Eiropu.

Lietuvas daudznozaru uzņēmumu grupas SBA nekustamā īpašuma attīstīšanas uzņēmums SBA Urban kopā ar globālu un vietēju pieredzi guvušiem arhitektūras uzņēmumiem Rīgā projektēs un attīstīs unikāla nekustamo īpašumu projekta arhitektonisku koncepciju.

Pasaulē pazīstamā uzņēmuma Gensler un Latvijas kompānijas Arhis Arhitekti sadarbosies, lai izstrādātu koncepciju daudzfunkcionālai teritorijai 7,3 hektāru lielā platībā Lielirbes ielā, kas organiski apvienos telpu augsto tehnoloģiju nozarei, dzīvošanai, darbam un atpūtai. Platības ziņā šis būs lielākais nekustamo īpašumu projekts Latvijas galvaspilsētā.

"Mūsu mērķis ir radīt unikālu, ilgtspējīgu un inovatīvu projektu, kas kļūs par nākotnes pilsētas simbolu. Lai to paveiktu, esam piesaistījuši pasaulē atzītus arhitektus, kuri nevis seko globālajām tendencēm, bet tās rada. Tajā pat laikā mēs vēlamies, lai projekts būtu pievilcīgs un, pats svarīgākais, tuvs Rīgas iedzīvotāju sirdīm, tāpēc viena no Latvijā slavenākajām arhitektu komandām projekta konceptam pievienos vietēju raksturu un unikalitāti. Mūsu pieredze rāda, ka projekti, kas ietver starptautisku arhitektu radošo enerģiju un tos arhitektus, kuri pazīst vietējo kultūru, rada pirmšķirīgas rezultātus," norāda SBA Urban nekustamo īpašumu attīstīšanas nodaļas vadītājs Luks Geležausks.

Ventspilī nodota ekspluatācijā rekonstruētā airēšanas bāze Dampeļi. Projekta ietvaros rekonstruēts laivu angārs un uzbūvēta jaunā servisa ēka.

Darbu pasūtītājs ir Olimpiskais centrs Ventspils, būvniecību no 2012. gada 14. marta līdz 2013. gada 21. janvārim veica SIA Pilsbūve, kas iepirkumā uzvarēja ar piedāvāto līgumcenu 527,8 tūkstoši latu. Savukārt tehnisko projektu par 14,5 tūkst.Ls izstrādāja SIA Rietumu projekti, liecina IUB informācija. Vēl par vairāk nekā 16 tūkstošiem latu iepirktas mēbeles un inventārs.

Db.lv rakstīja, ka līdzšinējās airēšanas bāzes ēkas ekspluatācijā nodotas 1962. gadā, tagad tā ir kļuvusi par mūsdienu standartiem atbilstošu sporta kompleksu. Bāzē regulāri trenējas 70 sportisti, pazīstamākie sportisti, kas izauguši Dampeļos ir Vilnis Baltiņš, Andris Tučs, Andrejs Prokopenko, Jeļena Rimare, informē OC ventspils.

Ventspils Piejūras kempings pirmajos sešos mēnešos uzņēmis un apkalpojis 4826 viesus, bet kopumā kempingā viesi pavadījuši 7580 cilvēknaktis, kas, salīdzinot ar pērno gadu, ir apmēram par tūkstoti vairāk.

2018.gada pirmajā pusgadā viesu skaits bija 3917 un kopumā viesi pavadīja kempingā 6238 cilvēknaktis.

Cilvēknakts nozīmē, ka brīdī, kad viesis ierodas kempingā, viņš tiek piereģistrēts vienu reizi, bet kempingā nakšņo vairākas naktis. Pēc viesu apmeklētības īpatsvara, 62% mājiņu apmeklētāji ir no Latvijas, telšu laukuma apmeklētāji pārsvarā ir no Lietuvas un Latvijas, savukārt treilera laukuma apmeklētāji - no Vācijas un Skandināvijas valstīm.

Kempinga teritorijā atrodas divas servisa ēkas, kurās pieejamas viesiem nepieciešamās labierīcības, kā arī kafejnīca un pašapkalpošanās virtuve. Viesiem tiek piedāvāta arī sauna un karstā ūdens baļļa. Teritorijā atrodas sporta laukumi - volejbola un basketbola, kā arī bērnu rotaļu laukums un nojumes brīvdabas pasākumiem. Kempingā pieejama arī banketu zāle.

Latvijas arhitektūras gada balvu 2012 ieguvusi Saldus mūzikas un mākslas skola, kuras projekta autori ir birojs MADE Arhitekti - Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Evelīna Ozola, Uldis Sedlovs un Liena Amoliņa.

Atzinības saņēma Likteņdārza skatu terase, kuras projekta autori ir Didzis Jaunzems un Laura Laudere sadarbībā ar Māru Ābeli un biroju Jaunromāns un Ābele, un Mākslas akadēmijas jaunais korpuss, kura autori ir SZK un partneri jeb Andis Sīlis, Guntis Ziņģis un Pēteris Kļava.

Divas atzinības tika Žaņa Lipkes memoriālajam muzejam, kura projekta autors ir Zaigas Gailes birojs.

Latvijas arhitektūras gada balvas 2012 finālā bija izvirzīts arī GlaxoSmithKline Latvia birojs Rīgā, būvniecības uzņēmuma Samrode biroja ēka Ventspilī, kā arī Ventspils pils interjers un ekspozīcija un Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs Rēzeknē.