Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Voldemāra valdes priekšsēdētāju ieceļ Valdemāru Vaļkunu

Gunta Kursiša, 02.10.2013

Jaunākais izdevums

Pārtikas produktu vairumtirgotājas SIA Voldemārs valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Valdemārs Vaļkuns, liecina Lursoft dati.

Viņš stājies līdzšinējās valdes priekšsēdētājas Valentīnas Drabņicas vietā.

Uzņēmuma valdes locekļu amatā turpina darboties Danuta Valpētere un Iveta Švarce.

2012. gadā SIA Voldemārs apgrozījums veidoja 11,9 milj. Ls, bet zaudējumi – 140,7 tūkst. Ls.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veido 12,9 milj. Ls, Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500, SIA Voldemārs ierindojas 342. vietā.

Uzņēmums reģistrēts 1992. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

SIA Voldemārs plāno palielināt noliktavas un loģistikas pakalpojumu apjomus

Žanete Hāka, 24.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn pārtikas produktu vairumtirgotājs SIA " Voldemārs" apgrozījis 15,64 miljonus eiro, kas ir par 3,15% vairāk nekā 2018.gadā. Savukārt peļņa samazinājusies no 84,48 tūkstošiem eiro 2018.gadā līdz 74,74 tūkstošiem eiro pērn, liecina uzņēmuma gada pārskats "Lursoft".

SIA "Voldemārs" aizvadītajā gadā 6,66% no kopējā apgrozījuma veidojis eksports. Kā norādīts pārskatā, tā galvenie eksporta klienti atrodas Eiropā – Lietuvā, Lielbritānijā, Īrijā, Igaunijā un citi.

2020.gadā SIA "Voldemārs" plāno palielināt pārdošanas apjomus un palielināt uzņēmuma peļņu, kas saistīts ne tikai ar jaunu klientu piesaisti gan Baltijā, gan arī Eiropā, bet arī ar produkcijas klāsta paplašināšanu un procesu optimizēšanu. Tas tikšot panākts, ieviešot jaunus peļņu nesošus produktus, piesaistot jaunus partnerus distribūcijai un samazinot izmaksas.

Tāpat arī SIA "Voldemārs" plāno palielināt noliktavas un loģistikas pakalpojumu apjomus, lai samazinātu izmaksu daļu piegādātajai precei un palielinātu peļņu, kuru paredzēts arī kāpināt, turpinot darbu pie ražošanas procesa optimizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - TOP 500: Uz priekšu ar nospiestām bremzēm

Uldis Andersons, 03.11.2014

No kreisās: VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis, AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka, SIA Uralchem Trading vadītājs Valentīns Lavrentjevs, AS Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš

Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.

Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.

Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Godinās un apbalvos Latvijas lielākos TOP 500 uzņēmumus

Lelde Petrāne, 31.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 31. oktobrī, plkst. 18.00 Rīgā, mūzikas namā Daile notiks ikgadējā TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija, kuras laikā tiks prezentēts arī jaunākais TOP 500 žurnāls. Žurnālā jau astoņpadsmito gadu pēc kārtas apkopoti Latvijas lielākie, pelnošākie un rentablākie uzņēmumi. Laikraksts Dienas Bizness žurnālu šogad izdod sadarbībā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT, Latvijas Ivestīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un DNB banku.

TOP 500 balvas tiks pasniegtas deviņās nominācijās: TOP ražotājs, TOP eksportētājs, TOP pelnošākais uzņēmums, TOP reģionu uzņēmums, TOP EBITDA pelnītājs, TOP lielākais privātais uzņēmums ar 100% vietējo kapitālu, TOP vērtīgākais uzņēmums, TOP 501 un TOP līderis. Šogad pamatā tiks godalgoti uzņēmumi, kuri attiecīgajos topos ir ieņēmuši pirmo vietu. Atsevišķās nominācijās Dienas Bizness ir paturējis tiesības izvērtēt ne tikai pozitīvos finanšu rezultātus, bet arī uzņēmuma reputāciju, lielāku uzmanību pievēršot ražotājiem.

TOP 500 žurnāls šogad ir 200 lpp. biezs. Līdzšinējo 33 nozaru topu vietā ir apskatīti 35. Sadarbībā ar Lursoft IT un finanšu konsultāciju uzņēmumu Capitalia ir izveidots arī vērtīgāko TOP uzņēmumu saraksts. Šie un citi jaunieviesumi TOP 500 izdevumu ļauj saukt par biznesa gadagrāmatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

500 lielākās kompānijas nopelnījušas teju 89% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas

Dienas Bizness, 28.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 28. novembrī svinīgā godināšanas ceremonijā dizaina fabrikā D.FAB laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau septiņpadsmitais TOP 500 žurnāls.

[Ziņa papildināta ar foto]

Pirmās divas vietas noturējuši pērnā gada līderi - 2012. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, otro pozīciju saglabājis AS Latvenergo. Trešajā vietā, pakāpjoties no piektās vietas, ierindojas AS Elko grupa.

500 lielākie (bez 121,9 milj. Ls kopējās banku un apdrošinātāju peļņas) kopā guvuši 732,8 milj. Ls jeb 88,6% no visu Latvijas uzņēmumu peļņas (gadu iepriekš – 84%).

TOP 500 balvas šogad tika pasniegtas astoņās nominācijās:

1. Nominācija TOP 500 līderis – SIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums jau otro gadu apsteidz iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2012. gadā sasniedzis 855,93 miljonus latu (pret 2011. g. + 19%).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

FOTO: TOP 500 uzņēmumu godināšanas ceremonija

Uldis Andersons, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Uzņēmējs Vaļkūns stājies Biržu mēra amatā

Dienas Bizness, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdo preču zīmes un SIA Voldemārs īpašnieks, Latvijas uzņēmējs Valdemārs Vaļkūns šonedēļ oficiāli sācis pildīt Lietuvas pierobežas novada Biržu mēra pienākumus, liecina medijiem sniegtā informācija.

V. Vaļkūns par Biržu mēru tika ievēlēts pirmajās tiešajās Lietuvas pašvaldības vadītāju vēlēšanās 15.martā, savukārt 14.aprīlī jaunievēlētā dome un mērs oficiāli sāka pildīt savus pienākumus.

V. Vaļkūns ir dzimis Biržos 1959.gadā, taču 1975.gadā, vēl būdams 16 gadus vecs, ģimenes apstākļu dēļ pārcēlās dzīvot uz Rīgu, kur ieguva vidējo izglītību, bet vēlāk arī augstāko. 1993.gadā V. Vaļkūns izveidoja uzņēmumu Voldemārs. Sākotnēji V. Vaļkūns bija Latvijas pilsonis, taču vēlāk pieņēma Lietuvas pilsonību. 2007.gadā V. Vaļkūns tika ievēlēts par Biržu domes deputātu, bet no 2008. līdz 2012.gadam V. Vaļkūns bija Lietuvas Seima deputāts no Biržu vienmandāta apgabala.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Par LTV un LR interneta platformu direktoru izvēlēts bijušais db.lv redaktors Voldemārs Oliņš

Lelde Petrāne, 04.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ceturtdienas, 5.jūnija, Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) interneta platformu direktora amatā stāsies Voldemārs Oliņš, kurš turpmāk veidos LTV un LR mājaslapu, kā arī apvienotā ziņu portāla lsm.lv stratēģisko attīstību, organizēs un vadīs visus projektus, kas saistīti ar portālu darbību, liecina citiem medijiem izplatītā informācija.

V.Oliņam ir bijusi plaša pieredze vadošu portālu redaktora darbā, kas palīdzēšot pilnveidot sabiedrisko mediju modernizācijas virzienu.

Voldemārs Oliņš bijis portālu apollo.lv un db.lv galvenais redaktors, reklāmas mediju plānotājs uzņēmumā OMD Latvia, kā arī darbojies citos interneta mediju un mārketinga projektos.

«Mēs ļoti ceram, ka tagad varēsim ar svaigu skatu novērtēt padarīto, straujāk attīstīt iecerēto, kā arī nonākt līdz jaunām idejām. Jaunais direktors arī administratīvi būs sasniegums Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sadarbībā, jo tādējādi tiks izveidota arī vienota interneta platformu attīstības struktūrvienība abās organizācijās. Tas būtiski atvieglos darbu, lai kopīgi plānotu attīstību visās sabiedrisko mediju interneta platformās gan saturiski, gan tehnoloģiski,» komentē sabiedrisko mediju ziņu portāla lsm.lv galvenā redaktore Marta Cerava.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas reklāmas tēva Ērika Stendzenieka pirms vienpadsmit gadiem izveidotais Latvian Art Directors Club (LADC) jeb Latvijas radošo direktoru klubs, darba tirgū laiž pirmos reklāmas skolas «produktus».

Rīt, 10. maijā no plkst. 11.00 līdz 17.00 intelektuālajā kultūras klubā Cafe Film Noir gaidāms pēdējais pārbaudījums - studentu labāko darbu prezentācijas, savukārt piektdien, 13.maijā – izlaidums reklāmas aģentūrā McCANN Riga.

LADC pārstāv Ēriks Stendzenieks, Voldemārs Dūdums, Andris Rubīns, Jānis Joņevs, Zigurds Zaķis, Miķelis Baštiks, Aleksandrs Bētiņš un daudzi citi, kas pērn vasarā aizsāka iniciatīvu LADC skola, vienojot 17 talantīgākos jauniešus no visas Latvijas. Topošajiem reklāmistiem tika dota iespēja 10 mēnešu garumā apgūt visas reklāmas zinības Latvijas lielākajās radošajās aģentūrās un studijās pie reklāmas un dizaina praktiķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Hokejistu slieku komposts jau nonācis līdz Latvijas veikaliem

Lelde Petrāne, 16.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pazīstamiem hokejistiem daļēji piederošajā Mālpils biotehnoloģiju centrā iegūtais slieku komposts jau, sākot ar šo nedēļu, ir nopērkams Latvijas veikalos, tai skaitā lielveikalos un to ķēdēs.

Loģistiku uzņēmusies nodrošināt SIA Voldemārs, uzņēmums, kas plašāk pazīstams ar savu preču zīmi Valdo, kā arī noliktavas un loģistikas pakalpojumiem.

Šobrīd veikaliem tiks izplatīts vien 1 litra iepakojums, taču pēcāk tiek plānoti arī lielāki iepakojumi. Produkcija tiek tirgota ar preču zīmi GrowoOrganic.

«Mēs esam vairāk pazīstami ar savu darbību pārtikas segmentā, taču lai mazinātu riskus, mēs jau vairākus gadus darbojamies nepārtikas segmentā, tai skaitā savulaik esam strādājuši gan kā Spodrība distribūcijas partneris, gan arī šobrīd, izplatot ražotāja Unia produktus Tytan, kā arī matu lakas Salon, un citas nepārtikas preces,» skaidro SIA Voldemārs komercdirektore Iveta Švarce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas loģistikas un pārtikas vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Voldemārs, kas pazīstams ar zīmolu Valdo, gatavojas investēt septiņus miljonus litu (divus miljonus eiro) Lietuvas Liķēnu minerālūdens ražošanas atjaunošanā.

Pirmais minerālūdens urbums Lietuvas Biržu rajona Liķēnos tika veikts 1960.gadā. No 1964.gada minerālūdens, kas tur tika iegūts no 432 metru dziļuma, bija pazīstams ar nosaukumu Likenai, bet ūdens no vairāk nekā kilometra dziļuma - ar nosaukumu Aukštaitija.

Pēc Lietuvas neatkarības atgūšanas šā minerālūdens ieguve apsīka, bet urbumu vieta šobrīd pieder Panevēžas republikāniskajai slimnīcai.

Voldemāra īpašnieks, bijušais Lietuvas Seima deputāts Valdemārs Vaļķūns izteicis cerību, ka ar slimnīcas vadību izdosies vienoties par sadarbību.

«Tam būtu jābūt kopuzņēmumam - šāda darbības forma būtu pieņemama abām pusēm. Mēs par saviem līdzekļiem uzceltu modernu minerālūdens ražotni, bet ūdens piegādātāja būtu slimnīca. Šāda sadarbība nestu labumu visam Biržu rajonam - dabiskais minerālūdens veikalu plauktos savā ziņā kļūtu par reklāmu Liķēnu dziednīcām,» viņš piebildis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar klīnikas EGV vadītāju, ginekologu Māri Arāju

Lelde Petrāne, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Māris Arājs, klīnikas EGV (reproduktīvās veselības aprūpe un neauglības ārstēšana) vadītājs:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Būt par ārstu un palīdzēt cilvēkiem ir mana bērnības sapņa piepildījums, jo pats kā pacients esmu izgājis sarežģītam ārstēšanas procesam. Manā ģimenē nav neviena mediķa, tāpēc vecāki bija patīkami pārsteigti, kad uzzināja, ka stāšos Rīgas Stradiņa universitātē un studēšu medicīnu.

Studiju laikā biju pārliecināts, ka kļūšu par ķirurgu, tomēr, pateicoties, Dr. med. Voldemāram Lejiņam - manam pasniedzējam un arī ģimenes draugam -, kas mērķtiecīgi virzīja mani uz ginekoloģu, jau vairāk nekā piecus gadus esmu ginekologs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Voldemārs vadītājs: Mani izbrīna, ka vietējie biznesa pārstāvji atbalsta imigrantu piesaisti

Sanita Igaune, Kristīne Stepiņa, Māris Ķirsons, 30.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī biznesam imigrantu piesaiste būtu izdevīga, tomēr jāuzmanās, lai valsts nesaņemtu bumerangu pabalstu un imigrācijas problēmu veidā; mazajām valstīm, kādas ir Latvija un Lietuva, jāspēj izspēlēt zelta trumpjus Eiropas līmenī

Baltijas valstis Latvija un Lietuva, politikas un biznesa mikslis ir sirdij tuvas tēmas SIA Voldemārs (Valdo) valdes priekšsēdētājam Valdemāram Vaļkūnam. Visu politikas un biznesa kokteili viņam labāk palīdz saprast nesen iegūtais maģistra grāds psiholoģijā. V. Vaļkūns no 2008.gada līdz 2012.gadam bijis Lietuvas Seima deputāts un neslēpj, ka politika viņu ir interesējusi vienmēr, taču Latvijā viņš vairāk ir pazīstams kā SIA Voldemārs dibinātājs. Šis uzņēmums izveidots pirms vairāk nekā 20 gadiem – 1992.gadā. V. Vaļkūns ir arī Dienas Biznesa uzņēmēja kluba biedrs, kurš apvieno ietekmīgus Latvijas biznesa pārstāvjus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Centrālās un Austrumeiropas reģionā lielākie uzņēmumi atrodas Polijā, Ungārijā un Rumānijā

Gunta Kursiša, 02.09.2013

Attēlā - Polijas gāzes nozares monopoluzņēmums Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo, PGNiG.

Ekrānšāviņš: pgnig.pl

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot ekonomiskajai krīzei Austrumeiropas un Centrāleiropas Top 500 spēlētāji – lielākie uzņēmumi reģionā – ir palielinājuši apgrozījumu par 5%, sasniedzot vairāk nekā 628 miljardus eiro 2012. gadā. Tomēr šis rezultāts nav pozitīvi ietekmējis peļņas rādītājus, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošināšanas kompānijas Coface pētījums.

Pētījumā aplūkoti 500 lielākie uzņēmumi reģionā, vērtējot pēc apgrozījuma un papildus faktoriem, piemēram, darbinieku skaita, salīdzinājumu ar kopējo situāciju nozarē.

2011. gadā lielākie reģiona uzņēmumi bija audzējuši peļņu, krītoties apgrozījumam par gandrīz 32%.

Centrālās un Austrumeiropas ekonomiskais reģions ir kļuvis neviendabīgāks nekā jebkad, un kopējais Top 500 uzņēmumu bankrotu skaits ir teju trīskāršojies, novērojusi Coface.

«Pat Eiropas «jaunajām» valstīm 2012. un 2013. ir bijuši smagi gadi. Tajā pašā laikā Top 500 kompāniju novērtējums parāda, ka pat nemierīgas ekonomikas attīstības laikā pastāv izaugsmes potenciāls,» rezumē Coface izpilddirektore Centrāleiropas valstīs Katrazina Komorovska (Katarzyna Komorowska).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TOP 500 divdesmit gadu jubilejā godināti Latvijas 500 lielākie uzņēmumi, kas pērn kopā apgrozījuši 27,5 mljrd. eiro, nopelnot 1,6 mljrd. eiro

Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tā ir AS Latvenergo, kura jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijusi viena no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Noteikti gribas uzsvērt, ka, atzīmējot topa divdesmitgadi, ar mūsu ilggadējā sadarbības partnera Lursoft palīdzību ir izveidots TOP 500 ilgdzīvotāju tops, kurā ir atlasīti tie uzņēmumi, kas TOP 500 sarakstā atradušies visus 20 gadus bez pārtraukuma, šai laikā ne reizi to neatstājot. Šā ilgdzīvotāju topa neapstrīdams līderis pēc 2015. gada apgrozījuma (785,3 milj. eiro) ir SIA Rimi Latvia, savukārt šā topa dinamiskākais jeb 20 gadu periodā visvairāk augušais uzņēmums ir SIA Neste Latvija – tā apgrozījums laika posmā no 1996. līdz 2015. gadam ir pieaudzis par 6041% (no 6,6 milj. eiro 1996. gadā līdz 407,3 milj. eiro 2015. gadā). Šie rezultāti arī bija pamats abu minēto uzņēmumu iekļaušanai starp TOP 500 nominantiem, kas tika godināti vakar notikušajā ikgadējā TOP 500 biznesa līderu apbalvošanas ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 apbalvošanas ceremonija fotogrāfijās

Zane Atlāce - Bistere, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2015. gada lielāko un veiksmīgāko uzņēmumu godināšanu trešdien, 9.novembrī noslēdzās ikgadējā TOP 500 apbalvošanas ceremonija.

Dienas Biznesa un Lursoft, pēdējos četros gados – arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) – kopdarbībā veidotais TOP 500 šogad svin 20 gadu jubileju.Godalgas uzņēmējiem šogad tika pasniegtas 19 nominācijās, trīs no tām tika apvienotas vienā, ņemot vērā, ka visās trijās tika noteikts viens uzvarētājs. Tas ir AS Latvenergo, kurš jau kopš pašiem TOP 500 pirmsākumiem ik gadu ir bijis viens no topa pirmā trijnieka uzņēmumiem, vairākus gadus – arī TOP 500 līderis. Šogad, līdzīgi kā vairākos iepriekšējos gados, TOP 500 līdera godā atkārtoti ir iekļuvis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savus saimniekus nomainījušas ēkas Bauskā, Brīvības bulvārī 2. Bijušā kluba «Relax» ēku un kafejnīcu iegādājusies SIA «Viona», informē reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bauskas novada domes administrācijas nekustamo īpašumu speciālists Voldemārs Čačs stāstījis, ka SIA «Viona» ēkas nopirkusi no SIA «Straumēni 97». SIA «Viona» valdes loceklis Ēriks Revazjans informējis, ka uzņēmuma plānos ir atvērt kafejnīcu un restorānu.

Bijušās kafejnīcas «Krustceles» telpās jau janvārī varētu sākt darboties jauna kafejnīca. Savukārt restorānu iecerēts atvērt nākamā gada vasarā, kad būs pabeigts ēkas remonts. «Es domāju, ka gan kafejnīca, gan restorāns būs laba Bauskas vizītkarte,» teicis Ē. Revazjans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

1,3 miljonus vērtais Latvijas pasta iepirkums par kravu pārvadājumiem ticis SIA Alvos

Gunta Kursiša, 07.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts a/s Latvijas pasts noslēgusi 1,3 miljonus latu apjomīgu iepirkumu konkursu par kravas pārvadājumu veikšanu, par uzvarētāju atzīstot uzņēmumu Alvos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

1993. gadā Rīgā reģistrētais uzņēmums ar 92 tūkst. Ls pamatkapitālu konkursā piedāvāja zemāko cenu, kas arī bija galvenais konkursa uzvarētāja izvēles kritērijs. Kopumā Latvijas pasts saņēma divu komersantu piedāvājumus.

Paredzētā līguma summa ir 1,3 milj. Ls bez pievienotās vērtības nodokļa.

SIA Alvos apgrozījums 2012. gadā veidoja 2,76 milj. Ls, un gads tika noslēgts ar 35,5 tūkst. Ls zaudējumiem. Pērn kompānijā strādāja 123 darbinieki. Uzņēmuma valdē darbojas tās priekšsēdētājs Voldemārs Briška.

Jau ziņots, ka Latvijas pasts pērno gadu noslēdzis ar 3,7 milj. Ls peļņu, kas ir piecas reizes lielāka nekā 2011. gadā. Jau 2011.gadu Latvijas pastam izdevās noslēgt ar 0,7 miljonu latu peļņu iepretim iepriekš ciestajiem zaudējumiem vairāku gadu garumā (uzkrātie zaudējumi 2011.gada beigās pārsniedza 24 miljonus latu), liecina pasta finanšu pārskats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pāvilostas mola pagarināšana: Lētākā piedāvājuma ēnas puses

Dienas Bizness, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas ostas pārvalde pērn ieguva iespēju izmantot trīs miljonus no Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda, lai pagarinātu abus ostas molus. Plāns bija šogad projektu pabeigt. Tas ne tuvu nav noticis. Iespējams, šis projekts ir kā piemērs lētākā iepirkuma ēnas pusei – dotie termiņi nav ievēroti, pietrūcis prasmju tos veikt, bet daļa no izmaksām galu galā paliks uz to apakšuzņēmēju pleciem, kuri darbu faktiski padarījuši – ne par visiem darbiem ir veikta samaksa, problēmu ar molu būvdarbiem Pāvilostā aktualizēja LTV raidījums De facto.

Pērn rudenī notikušajā konkursā uzvarēja uzņēmums no Lietuvas «Kauno tiltai», piedāvājot pagarināt Pāvilostas ostas molus par 2,9 miljoniem eiro (2 976 736 eiro). Tas bija lētākais piedāvājums. Pavisam konkursā pieteicās četras firmas. Nākamā pretendenta - uzņēmuma «BMGS» - piedāvājums bija par vairāk nekā 700 tūkstošiem dārgāks. Konkursa kritērijs - zemākā cena.

«Mēs paņēmām lētāko. Pieredze bija, bet ne tāda kā atklātā jūrā un es domāju, ka šīs arī ir tās sekas,» De facto saka Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

«BMGS» Pāvilostas ostas pārvaldi iesūdzējuši tiesā. Viņu ieskatos, konkursa uzvarētājs nosaucis nepamatoti zemu cenu, kā arī iesniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par piesaistīto speciālistu pieredzi. Tiesas process turpinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Profesionālis IT jomā ir zelta vērts, bet uzņēmumam jāpalīdz viņu izveidot

Guntars Gūte, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atrast kvalificētu un profesionālu darbinieku ir sarežģīti jebkurā profesijā, arī IT joma nav izņēmums šajā ziņā

Tādēļ aizvien populārāka kļūst uzņēmēju politika savus nākamos darbiniekus meklēt studentu pulkā, kad sadarbībā ar mācību iestādēm uzņēmumi studentiem piedāvā prakses iespējas reālā darbā.

«Mūsu īstenotā politika ir vienkārša – potenciālos nākamos darbiniekus uzlūkojam vēl studiju laikā, kad piedāvājam viņiem iespēju iziet reālu darba praksi pie mums Tildē. Mūsu speciālisti rada valodu tehnoloģijas, faktiski tā ir datorlingvistika, kurā apvienota vajadzība pēc tehnoloģiju un valodu zināšanām,» stāsta vadošā tehnoloģiju lokalizācijas uzņēmuma SIA Tilde personāla direktors Aksels Minders, piebilstot, ka līdz ar to arī uzņēmumam ir daudz specifiskākas prasības par potenciālo darbinieku zināšanām, nekā citiem IT jomā strādājošajiem uzņēmumiem. «Lai arī augstskolas sagatavo labus speciālistus, tomēr katram uzņēmumam ir sava specifika, ko darbinieks var apgūt, jau strādājot uz vietas. Mēs no studentu vidus konkursa kārtībā izraugāmies mums atbilstošākos jauniešus, kuri tad sāk ar praksi pie mums. Šis faktors ir būtisks, lai mēs jau sākotnēji saprastu, vai darbības joma studentam ir interesanta un vai praksē pavadītais laiks būs izaugsmi un profesionālo kvalifikāciju veicinošs. Gadījumā, ja abpusējā sadarbība ir veiksmīga un saprotam, ka vēlētos to turpināt, mēs studentam piedāvājam sākotnēji strādāt nepilnu darba laiku kā pilntiesīgam darbiniekam, lai viņš var pabeigt studijas un jau pēc tam nākt strādāt Tildē pilnu darba laiku,» stāsta A. Minders, norādot, ka parasti 80–90% no prakses studentiem pēc augstskolas beigšanas arī paliek strādāt uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā zagļi nodarījuši zaudējumus valsts autoceļu aprīkojumam 42 886 eiro apmērā, informēja VAS Latvijas Valsts ceļi pārstāvis Voldemārs Šķēle.

2014. gada pirmajā pusgadā ir bojātas vai nozagtas 85 ceļa zīmes, 71 ceļa zīmju stabs un 23 signālstabiņi, bojāti 295 metri aizsargbarjeru, salauzti vai nozagti divi autobusu pieturvietu soliņi, bojāti četri autobusu pieturvietu paviljoni, bojāta viena videokamera un viens luksofors.

«Autoceļu aprīkojuma zādzības nodara ne tikai materiālos zaudējumus, tās apdraud arī autovadītāju drošību. Nozagtās ceļa zīmes dēļ, kamēr nav uzlikta jauna, autovadītājiem nav pieejama tā ceļu satiksmes drošības informācija, par kuru vēstīja zīme. Tas pats attiecas uz drošības barjerām, kuras tiek izvietotas posmos, kur nepieciešams gādāt par autobraucēju drošību,» norāda va/s Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru