SIA Rets Investīcijas valdi pametis tās līdzšinējais valdes loceklis Valdis Rupmejs, liecina informācijas laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izmaiņas uzņēmuma amatpersonu sastāvā reģistrētas 7. novembrī.

SIA Rets Investīcijas, kas līdz šim bija pazīstama kā Latvijas pirmā lielā vēja parka Grobiņā apsaimniekotāja, šā gada oktobrī tika reorganizēta 11 mazākās kapitālsabiedrībās. SIA Rets Investīcijas šķelšanās notikusi, uzņēmuma investīcijas sadalot SIA Vēja parks 10 un desmit citiem uzņēmumiem ar līdzīgu nosaukumu (Vēja parks 11, Vēja parks 12 utt.). Katrai no kapitālsabiedrībām ir 172 tūktošus latu liels pamatkapitāls, bet līdz reorganizācijai SIA Rets Investīcijas pamatkapitāls bija 700 tūkstoši latu.

Vienā no lielākajiem Baltijas vēju parkiem Liepājas rajona Grobiņas un Medzes pagastos notiek kārtējā īpašnieku maiņa. Db norādīja SIA Rets investīcijas valdes loceklis Edgars Puriņš. Tā Db apgalvoja Helmuts Balderis-Sildedzis, viens no reģistrētajiem daļu turētājiem vēju parka mātes uzņēmumā SIA Rets investīcijas.

Runā izvairīgi

«Pašreizējie uzņēmuma dalībnieki nav lūguši valdei veikt izmaiņas dalībnieku reģistrā,» norādīja SIA Rets investīcijas valdes loceklis Edgars Puriņš. SIA Rets investīcijas īpašnieku dati Lursoft datubāzē aktualizēti 2006. gada 6. novembrī, tomēr uzrādītās personas vai nu noliedz savu dalību uzņēmumā, vai arī izvairās no kontaktiem. Neoficiāla informācija liecina, ka SIA Rets investīcijas birojā Rīgā norit audits. Īpašnieku maiņas vēju parkā netieši norāda uz uzņēmēja Andra Šķēles interesēm, jo darbojošās personas un notikumi savstarpēji saistās līdzīgi kā atkritumu biznesā, a/s Valmieras piens un Rīgas sporta pils īpašnieku maiņās, par ko Db jau vairākkārt rakstījis iepriekš. «Privāto aktīvu pārvaldes vārdā varu informēt, ka šobrīd publiskajos reģistros pieejamā informācija ir patiesa un iespējamos nākotnes plānus šobrīd nekomentējam,» uz Db jautājumu - vai kādam no Šķēles ģimenes kontrolētajiem uzņēmumiem (Uzņēmumu un vadības konsultācijām, Privāto aktīvu pārvaldei vai kādam no uzņēmumiem ar līdzīgajiem nosaukumiem INPO) ir biznesa intereses Grobiņas vēju parkā, atbildēja investīciju uzņēmuma SIA Privāto aktīvu pārvalde sabiedrisko attiecību konsultants Juris Pētersons.

SIA Rets investīcijas, kas iepriekš bija pazīstama kā Latvijas pirmā lielā vēja parka Grobiņā apsaimniekotāja, reorganizēta 11 mazākās kapitālsabiedrībās.

Komersanta sašķelšanās daļās notikusi, SIA Rets investīcijas sadalot SIA Vēja parks 10, Vēja parks 11, Vēja parks 12, Vēja parks 13, Vēja parks 14, Vēja parks 15, Vēja parks 16, Vēja parks 17, Vēja parks 18, Vēja parks 19 un Vēja parks 20. Katrai no kapitālsabiedrībām ir 172 tūkstošus latu liels pamatkapitāls, liecina informācija Latvijas Vēstnesī. SIA Rets investīcijas pamatkapitāls bija 700 tūkstoši latu.

«Rets investīcijas reorganizācija grupas ietvaros veikta, lai vienkāršotu ieguldījumu struktūru INPO 5,» Db.lv reorganizāciju komentēja uzņēmumā.

Apritējuši 30 gadi kopš ASV kompānija Apple laida klajā galda datoru Macintosh, kurš piedāvāja cilvēkiem iespēju kontrolēt ierīci, izmantojot peli.

Datorpele tika radīta jau sešdesmitajos gados Stenforda pētījumu institūtā, taču līdz ar Macintosh klajā nākšanu pirmo reizi pele kā neatņemama sastāvdaļa tika iekļauta datora komplektā.

Laikā, kad tika prezentēts pirmais Macintosh, labus pārdošanas rezultātus rādīja Apple toreizējais flagmanis Apple II, tāpat vairāki uzņēmumi bija gatavi šķirties no 10 tūkstošiem ASV dolāru, lai iegādātos Apple Lisa, kurš debitēja 1983. gadā. Nopietnas konkurences draudus Apple radīja kompānija IBM, kas gadā pārdeva vairāk nekā vienu miljonu personālo datoru, kas bija aptuveni trīs reizes vairāk nekā Apple. Pirms 30 gadiem Apple izveidotājs Stīvs Džobss (Steve Jobs) pauda, ka «glābs pasauli no IBM». «Šķiet, ka IBM vēlas visu sev. Dīleri, kas sākotnēji gaidīja IBM atplestām rokām, nu baidās, ka IBM grib dominēt un kontrolēt nākotni. Tādēļ viņi atgriežas pir Apple, kas ir vienīgais spēks, kas var nodrošināt viņu brīvību nākotnē. [..] Vai Big Blue [tā nereti dēvēta kompānija IBM - red. ]nākotnē dominēs datoru industrijā un visā informācijas laikmetā? Vai Džordžam Orvelam bija taisnība par 1984. gadu?» savā runā 1983. gada oktobrī, Honolulu prezentējot jauno Macintosh, pauda S. Džobss, raksta CNet.

Viena no Latvijas lielākajiem vēja parkiem Grobiņas novadā apsaimniekotāja SIA Rets investīcijas paziņojusi par reorganizāciju.

Par Grobiņas vēja parku tiešo īpašnieku reorganizācijas rezultātā kļūst SIA INPO 5, kuram līdz šim piederēja Rets investīcijas. Reorganizācijas mērķis ir organizācijas struktūras optimizēšana, informē SIA Privāto aktīvu pārvalde sabiedrisko attiecību speciālists Juris Pētersons. Līdz šim Rets investīcijas īpašumā bija meitas uzņēmumi, kam savukārt pieder vēja turbīnas Grobiņas novadā. Reorganizācijas ietvaros Rets investīcijas manta (aktīvi un saistības) tiek nodota proporcionāli visām meitas kapitālsabiedrībām, bet pati sabiedrība beidz pastāvēt kā tiesību subjekts. Līdz ar to tiek vienkāršota uzņēmumu struktūra, kuri nodarbojas ar enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, skaidro J. Pētersons.

Laikā, kad piedāvājumā ir tādi tehnoloģiju brīnumi kā planšetdatori un jaudīgi viedtālruņi, grūtākas dienas piedzīvo jau portatīvo datoru tirgus, taču vissmagāk cieš mūsdienu tehnoloģiju celmlauzis – galda dators. Tiesa, vairāki eksperti lēš, ka tam vēl ir iespējas «atdzimt», raksta BBC.

Par to, ka sācies galda datoru noriets liecina vairākas lietas, piemēram, ziņojumi par to pārdošanas apjomiem jau kādu laiku rāda, ka galda datoru popularitāte krīt. Turklāt pētījumu kompānijas Gartner personālo datoru tirgus apsekotājs Randžits Atvals (Ranjit Atwal) prognozē ievērojamu pieprasījuma kritumu vēl šā gada beigās, kas turpināsies 2012. gadā.

Pieprasījumu pēc galda datoriem nepalielina arī fakts, ka tie ir salīdzinoši lētāki, turklāt to cena turpina «liesēt». Tendences liecina, ka mājsaimniecības nevēlas iegādāties kaut ko, kas tām jau ir, bet gan investē naudu jaunās tehnoloģijās, piemēram, planšetdatora vai vismaz portatīvā datora iegādē.

Alternatīvo elektronisko adrešu grāmatiņu Cobook, kuru kopš maija bez maksas lejupielādējuši vairāk nekā 250 000 Macintosh datoru lietotāju, drīzumā adaptēs Apple iPhone telefoniem, kā arī perspektīvā pielāgos mobilo ierīču saimei, kas darbojas ar Android operētājsistēmu, sacīja Cobook līdzdibinātājs un izstrādātājs Kaspars Dancis.

Dancis teica, ka, lai tālāk attīstītu un maksas versijā reklamētu un pārdotu starptautiskos informācijas tehnoloģiju (IT) medijos pozitīvi vērtēto kontaktu vadības rīku, vajadzētu līdz pat miljonam eiro (700 000 latu) no kāda riska kapitāla investora, taču to varētu izdarīt arī ar mazākām investīcijām, ja Cobook pārdos par maksu līdzīgos tempos, kā lejupielādēja bezmaksas versiju.

Vaicāts par kapitāla piesaistes stratēģiju uzņēmumam, kas līdz šim finansēts galvenokārt ar paša naudas un darba ieguldījumu, Dancis teica: «Ir dažādi varianti. Pieticīgākajā gadījumā ir iespējams, ka vispār nevajag investoru. Taču, ja visu mēģinām attīstīt maksimāli, tad varētu mērķēt uz kādu miljonu eiro (700 000 latu).»

Bez pasaulē plaši izmantotajām kompānijas Microsoft ražotajām operētājsistēmām un programmām, pastāv arī atvērtā koda jeb opensource programmas, kurām nav nepieciešamas licences. Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma IBSSolutions tehnisko direktoru un valdes locekli Aivaru Akotu, kurš stāsta par sava uzņēmuma pieredzi šādas programmatūras izmantošanā.

Cik Jūsu uzņēmumā ir darbinieki, kuri izmanto datorus, un cik no šiem datoriem ir aprīkoti ar Linux un atvērtā koda programmām?

Uzņēmumā ir 14 darba stacijas, no kurām 6 darbojas ar Linux operētājsistēmu, un arī abi uzņēmuma serveri darbojas ar Linux.

Kāpēc uzņēmumā ar Linux ir aprīkota tikai daļa datoru, bet daļa darbojas ar Windows OS?

Tad, kad mēs iegādājāmies datorus uzņēmuma darbiniekiem, Windows licences jau nāca kopā ar datoru, un visas uzņēmuma darba stacijas, kā arī serveris, bija aprīkotas ar Windows. Tad - intereses pēc - darbā savam datoram paralēli Windows uzliku Linux operētājsistēmu. Pēc aptuveni divām nedēļām pilnībā nonesu nostWindows un paliku pie Linux. Tagad, iegādājoties jaunos datorus, pērkam tos bez licencēm un liekam virsū Linux.

" Pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru

" Peļņa uz vienu akciju - 26 centi

" Sasniegti rekordlieli mikroprocesoru un zibatmiņu pārdošanas apjomi

" Iegūta rekordliela peļņa no mobilo un serveru mikroprocesoru pārdošanas

Santa Klāra, Kalifornija, 2007. gada 17. janvāris - Intel Corporation vakar paziņoja par saviem ceturtā ceturkšņa ieņēmumiem 9,7 miljardu ASV dolāru apmērā, pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru, 1,5 miljardi ASV dolāru ir tīrie ieņēmumi un peļņa uz vienu akciju - 26 centi. Ja neņem vērā akciju kompensācijas ietekmi, kompānijas pamatdarbības ieņēmumi ir 1,8 miljardi ASV dolāru, tīrā peļņa ir 1,7 miljardi ASV dolāru un peļņa uz vienu akciju - 30 centi.

Ceturtā ceturkšņa rezultāti ietver arī ieņēmumus no noteiktu kompānijas komunikāciju un lietojumprogrammu procesora biznesa aktīvu pārdošanas Marvell Technology Group, daļēji kompensējot zaudējumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar lēmumu pārdot kompānijas Fab 23 ražotni Kolorādo Springsā. Ienākumu un zaudējumu balansa rezultātā tīrā peļņa uz vienu akciju palielinājās vidēji par 2,5 centiem. Ceturtajā ceturksnī veiktā restrukturizācija saistībā ar kompānijas struktūru un efektivitātes programmu atbilda kompānijas prognozēm un samazināja peļņu uz vienu akciju par aptuveni 1,5 centu.

Visaktīvākā interneta pārlūkošana Latvijā notiek darba dienās plkst.22, pārsvarā lietojot planšetdatorus, liecina interneta izpētes un konsultāciju uzņēmuma Gemius dati.

Saskaņā ar Gemius datiem darba dienas pirmajā pusē internetu Latvijā visaktīvāk pārlūko no datoriem. Pieņemot, ka visa interneta plūsma katrā no platformām dienā veido 100%, laikā no plkst.8 līdz plkst.18 no datoriem tiek veikti 63% no interneta lapu apmeklējumiem. Paralēli datoriem šajā laika posmā aktīvi tiek izmantoti arī mobilie telefoni - 52% lapu skatījumu, kamēr no planšetdatoriem tiek ģenerēti 47% no internetā veiktajiem lapu skatījumiem.

Aktīvākā mobilo ierīču izmantošana sākas laikā pēc plkst.18 un ilgst līdz pusnaktij, radot vidēji 47% no visiem dienas laikā veiktajiem mobilo lapu skatījumiem. Šajās diennakts stundās no planšetdatoriem tiek veikti par 5% vairāk lapu skatījumu nekā no mobilajiem telefoniem.

SIA PRIVĀTO AKTĪVU PĀRVALDE meitas uzņēmums INPO 5, saredzot potenciālu elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, ir iegādājies SIA RETS INVESTĪCIJAS, liecina sniegtā informācija medijiem.

Izmaiņas par uzņēmuma dalībnieku maiņu tika iesniegtas LR Komercreģistrā 2007.gada 20.decembrī.

Šā gada vasarā INPO 5 līdzšinējam kontrolpaketes turētājam bija izteicis piedāvājumu iegādāties daļu vai visu RETS INVESTĪCIJAS uzņēmumu. Tika panākta vienošanās un par SIA RETS INVESTĪCIJAS īpašnieku ir kļuvis INPO 5, atpērkot pilnībā visas uzņēmuma daļas no līdzšinējiem īpašniekiem.

Izvērtējot šīs investīcijas potenciālās iespējas un riskus, tiks lemts par uzņēmuma attīstību nākotnē un iespējamu uzņēmuma kotāciju biržā.

Ar Andra Šķēles (TP) ģimeni saistīti uzņēmumi aizvadītajā nedēļā reģistrējuši vairāk nekā 9,1 miljonu latu vērtu komercķīlu, ziņo Dienas Bizness.

SIA Rets investīcijas, SIA Vēja parks 10. SIA Vēja parks 11 un SIA Vēja parks 12 devušas Nordea Bank Finland Plc. piecas ķīlas ar nodrošinājumu 9,136 miljonu latu vērtībā.

Parādnieks šajā darījumā ir SIA INPO 5, kurai pieder pagaidām lielākais vēja parks Latvijā Grobiņas novadā. Par parka īpašnieci oficiāli SIA INPO 5 kļuva 2007. gadā, iegādājoties SIA Rets investīcijas. Komercķīlas reģistrācija saistīta ar SIA Rets investīcijas finanšu saistību pārstrukturēšanu, DB informēja SIA INPO5 pārstāvis Juris Pētersons.

Aizdevuma ņēmēja SIA INPO 5 ir SIA Privāto aktīvu pārvalde meitasuzņēmums. Savukārt mātesuzņēmums pilnībā pieder SIA Sabiedrība privātiem ieguldījumiem, un tās īpašnieki ir Madara Dobrāja, Kristiāna Lībane-Šķēle, Anete Šķēle-Pētersone, Iveta Smilga-Krongorne un Edgars Šķenderis.

Kompānijas Apple finanšu gada ceturtā ceturkšņa peļņa palielinājusies pa 67%, sasniedzot 904 miljonus USD jeb 1,01 USD uz vienu kompānijas akciju. Pērn šajā laika periodā kompānijas peļņa bija 542 miljoni USD, raksta Reuters.

Apple apgrozījums finanšu gada ceturtajā ceturksnī palielinājās par 29%, sasniedzot 6,22 miljardus USD. Pirms gada kompānijas ceturkšņa apgrozījums bija 6,06 miljardi USD.

Kā skaidro Apple, tad lielo peļņas pieaugumu sekmējusi iPhone un iPod popularitāte, kas palielinājusi arī kompānijas ražoto Macintosh datoru tirdzniecību.

Noslēdzot šo ceturksni kompānija Apple noslēdz arī savu finanšu gadu, kurā kompānijai izdevies pārdot ap 7 miljoniem Macintosh datoru un 52 miljonus iPod mūzikas atskaņotāju.

Mobilo aplikāciju vilnis pasaulē ir tikai sācies, jo arvien vairāk galda datora un klēpjdatora funkciju spēj izpildīt viedtālruņi un citas mobilās ierīces, tādēļ ir saprotams, ka arī Latvijas jaundibinātie uzņēmumi darbojas šajā nozarē, teica informācijas tehnoloģiju (IT) jaundibināto uzņēmumu kopdarbības organizācijas TechHub Riga vadītājs Andris Bērziņš.

Bērziņs atzina, ka, no malas skatoties, var likties - IT jauniesācēji aizraujas ar mobilo aplikāciju ražošanu tirgū, kur to ir jau desmitiem tūkstošu, taču tas nenozīmē, ka saražotais atbilst tirgus pieprasījumam.

«Pasaulē jau dažus gadus ir miljoniem iPhone telefonu, un varētu domāt, ka tiem ir pienācīga adrešu un kontaktu aplikācija. Taču izrādās, ka nav, tādēļ ir veicies Cobook, kas aizpildīja šo trūkumu. Redzam arī attīstību mobilo e-pasta risinājumu jomā. Tas, ka pieaug cilvēku skaits ar viedtālruņiem, kas faktiski ir datori viņu rokās, mainīs visu, un esam tikai šo pārmaiņu sākumā,» Bērziņš teica.

«Vispasaules» satelītattēlu un informatīvā datu bāze Google Earth priekš Apple Computer operāciju sistēmas Mac OSX «pasprukusi» pirms to bija domāts piedāvāt vispārējai lejuppārlādei. Jaunā, iespējams, testa versija zemeslodes satelītattēlu apskates programmai bija uz pāris dienām pieejama kādā Apple Macintosh entuziastu mājas lapā. Arī Db Online ieguva šo programmu un pārliecinājas, ka Google Earth Rīgas attēli ir pietiekami asi, lai atšķirtu atsevišķas mašīnas un autobusus pilsētas ielās. Attēla augstākajā palielinājuma pakāpē pat var konstatēt, ka šābrīža Db redakcijas ēka ir pusgatava. Var arī skaidri izšķirt Brīvības pieminekli un citas pazīstamas būves attēlos kas, visticamāk, uzņemti no kosmosa pirms pāris gadiem. Google Earth Windows operāciju sistēmai ir pieejama jau vairākus mēnešus un, tāpat kā Macintosh versija, piedāvā iespēju meklēt vietas uz zemeslodes. Daudzviet attēlu var papildināt ar valstu un teritoriju robežām, pilsētu nosaukumiem (augstākā palielinājuma pakāpē, pat ar ielu vārdiem) un interesantu objektu (Sarkanā laukuma Maskavā, Nelsona piemiņas kolonas Londonā) atrašanās vietām u.tml.

Apple Computer paziņojis, ka 2007. gadā tirgū piedāvās televīzijas un video pārraižu ierakstīšanas un uzglabāšanas ierīci iTV. Pieslēdzot iTV parastam televizoram (vēlams plakanā ekrāna plazmas vai LCD modelim) ar to varēs skatīt internetā pirktas filmas, video klipus un klausīties mūzikas ierakstus. iTV būs savietojams ar Apple mūzikas un video klipu krāšanas programmu iTunes, kas bezmaksas iegūstama gan Macintosh, gan Windows operāciju sistēmai. Par to raksta vairāki interneta portāli. iTV būs tiešs konkurents tādām ierīcēm kā TiVo, kas arī uz lieljaundas cietā diska ieraksta satelīt un kabeļtelevīzijas programmas skatīšanai lietotāja izvēlētā laikā. iTV izskatās nedaudz pēc līdzšinējā mazākā Macintosh modeļa Mac Mini, kas ir maza kastīte saturoša cieto disku un procesoru. Lēš, ka iTV maksās ap 299 USD.

Somijas tehnoloģiju start-up Jolla, kas piedāvā jaunu operētājsistēmu Sailfish, savā ziņā atgādina kompāniju Apple tās darbības sākumposmā, kad Stīva Džbsa (Steve Jobs) vadībā uzņēmums bija «apsēsts» ar Macintosh radīšanu. Līdzīgi kā Macintosh pirms vairākiem gadiem, Jolla pašlaik vēlas piedāvāt operētājsistēmu, kas visnotaļ atšķiras no līdz šim tirgū esošā piedāvājuma, raksta portāls Mashable.

Jolla izveidotāji ir pārliecināti, ka Sailfish kļūs par Apple iOS un Google Android operētājsistēmu alternatīvu. Lielākā daļa no Jolla komandas ir «Nokia grimstošā kuģa bēgļi», raksta medijs.

Novembra beigās Helsinkos prezentējot jauno operētājsistēmu, Jolla pārdošanas vadītājs Sami Pienimāki (Sami Pienimäki) norādīja, ka Ķīna pašlaik ir visdinamiskākais viedtālruņu tirgus, kas gadā aug par 80%-100%. Lai pārspētu Google un Apple, Jolla kļuvis par Somijas-Ķīnas hibrīdu, kura vadības bāzes atrodas gan Helsinkos, gan Honkongā.

Taivānas ražotājs ASUS ar klēpjdatoru sēriju ExpertBook īsā laikā iekarojis korporatīvo klientu segmentu Latvijā un turpina paplašināt savu biznesa klientu loku.

Neraugoties uz to, ka Latvijā ir daudz ražotāju, kas strādā ar korporatīvajiem klientiem un konkurence šajā segmentā ir ļoti sīva, ASUS veiksmīgi izdevies ienākt šajā tirgū, pierādot sevi kā uzticamu un kvalitatīvu partneri, atzīmē Jānis Šmits, SIA Biroja Tehnikas Eksperts valdes priekšsēdētājs. ASUS ExpertBook sērijas klēpjdatorus izmantojam gan savām vajadzībām, gan tos pārdodam arī uzņēmuma klientiem - citiem komersantiem, stāsta J.Šmits, piebilstot, ka galvenās šo datoru priekšrocības ir premium garantijas serviss un pieejamā cena.

2019. gadā vidējais interneta lietotāju skaits Latvijā no visām platformām kopā (t.i., no datoriem, mobilajiem telefoniem un planšetdatoriem) pieaudzis par 8 000 lietotājiem, sasniedzot 1 429 000 lietotājus jeb Real Users, liecina "gemiusAudience" dati.

Vidēji mēnesī Latvijā 1 234 000 lietotāji interneta pārlūkošanai izmantojuši datorus,1 045 000 – mobilos telefonus, bet 125 000 internetu lietojuši savos planšetdatoros.

53 procenti no visiem interneta lietotājiem Latvijā ir sievietes, bet 47 procenti – vīrieši.

Salīdzinot datus par interneta lietotāju skaita tendencēm pēdējo piecu gadu laikā, "gemiusAudience" dati rāda, ka turpina samazināties gados jauno interneta lietotāju skaits no datoriem. Tikmēr turpina pieaugt interneta lietotāju skaits vecumā pēc 55 gadiem, kas internetu pārlūko no datoriem – ja 2009. gadā šajā vecuma grupā 119 000 lietotāju lietoja internetu no datoriem, tad 2019. gadā šiem parametriem atbilda jau 260 000 Real Users.

Datortehnikas uzņēmums Capital ir iesniedzis divas sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB). Viena sūdzība ir iesniegta par Kultūras informācijas sistēmas (KIS) konkursu par datortehnikas piegādi vienotās valsts arhīvu informācijas sistēmas darbināšanai, bet otra par Latvenergo personālo datoru un biroja tehnikas piegādes iepirkumu.

KIS attiecīgo iepirkumu izsludināja 1.oktobrī. Tajā pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz 29.novembrim. Līgumu ar uzvarētāju paredzēts slēgt uz trīs gadiem. IUB sūdzību plāno izskatīt 21.decembrī.

Latvenergo iepirkumu izsludināja oktobra sākumā, lai Latvenergo un Augstsprieguma tīkls vajadzībām iegādātos nepieciešamo tehniku. IUB uzņēmuma sūdzību plāno skatīt 20.decembrī.

Capital ir Latvijas datortehnikas uzņēmums, kas pazīstams ar datoriem Gauja un NEO. Capital ir dibināts 1992. gada 2. septembrī.

Nesen Capital vārds izskanējis saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) skandālu. LTV raidījums De facto vēstīja (24.10.2010), ka VID katru mēnesi turpina maksāt 16 tūkst. Ls par 800 datoru nomu, lai gan, iegādājoties 2100 jaunu datoru šovasar, pirkuma nepieciešamība tika pamatota ar vajadzību atteikties no datoru nomas līgumiem un tādejādi ietaupīt budžeta līdzekļus. Vienu no trīs nomas līgumiem VID neesot lauzis un turpinot maksāt nomu par 800 datoriem firmai ATEA.

Pētnieki atklājuši sarežģītu kiberspiegošanas programmatūru, kas vāca privātus datus no Rietumāzijas valstīm, piemēram, Izraēlas un Irānas.

Kaspersky Lab pētnieki pauž, ka, visticamāk, programmatūru finansējusi kāda valsts, tomēr nav pilnīgi pārliecināta par kiberieroča Flame izcelsmi. Programmatūra nav radīta naudas zagšanai no bankas kontiem, tā ir citādāka nekā līdz šim atklātās programmas, norāda Vitālijs Kamlaks no Kaspersky Lab.

Krievijas Kaspersky Lab un Starptautiskās Telesakaru apvienības (International Telecommunications Union, ITU) pētnieki norādījuši, ka kiberspiegošanas programma Flame darbojās kopš 2010. gada augusta. Noziedzīgā programmatūra ļauj zagt svarīgus datus, tostarp ekrānā redzamo informāciju un informāciju par sistēmām, pret kurām vērsti uzbrukumi, datorā saglabātās datnes, lietotāju kontaktinformāciju un pat sarunu audioierakstus. Tas padara šo programmatūru par vienu no sarežītākajiem un daudzfunkcionālākajiem līdz šim atklātajiem kiberuzbrukumu veikšanas līdzekļiem. Nozagtie dati tiek nosūtīti vadības serveru tīklam, kas ir izvērsts dažādās pasaules daļās, skaidro Kaspersky Lab pārstāvji.

Krievijas datu drošības kompānijas Kaspersky Lab speciālisti atklājuši, ka daļa trojieša Duqu programmatūras ir uzrakstīta nezināmā programmēšanas valodā un aicina programmētāju kopienu palīdzēt tās izpētē.

Kaspersky Lab norāda, ka Duqu ir sarežģīta kaitīgā programma, kuru izveidojuši skandalozu popularitāti ieguvušā datortārpa Stuxnet autori. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt uzbrucējiem konfidenciālas informācijas zagšanu. Analizējot Duqu darbību, Kaspersky Lab pieņem, ka tā veidotāju galvenais mērķis bijis informācijas zagšana par automatizētām vadības sistēmām, kuras izmanto dažādās rūpniecības nozarēs, kā arī ziņu vākšana par vairāku Irānas organizāciju komerciālajiem sakariem.

Viens no svarīgākajiem ar Duqu saistītajiem neatrisinātajiem jautājumiem – kā šis trojietis pēc upura datora inficēšanas veic informācijas apmaiņu ar saviem komandserveriem. Kaspersky Lab eksperti atklājuši, ka daļa no koda, kas ir atbildīgs par saziņu ar komandserveri, ir uzrakstīta nezināmā programmēšanas valodā, un nosauca šo sektoru par Duqu Framework.

Federālais antimonopola dienests brīdina, ka Pēterburgā parādījušies šantāžisti. Tie pieprasa naudu par to, neapstrīdēs valsts pasūtījuma procedūru.

Kā biznesa avīzei Delovoj Peterburg paziņoja Federālā antimonopola dienesta vadītājs Pēterburgā Oļegs Kolomičenko, pēdējos mēnešos palielinājies sūdzību skaits par konkursu rīkošanu valsts pasūtījumos, ziņo dp.ru. Pēc viņa vārdiem, parādījušās firmas, kas uz tā veido biznesu: sameklē internetā lielus pasūtījumus (no 100 miljoniem rubļu (ap 1.58 miljoni latu)) un apstrīd to rīkošanas procedūru.

«Pēc tam valsts pasūtījuma dalībnieki saņem piedāvājumu: vai nu maksājiet mums naudu, vai mēs rakstam sūdzību antimonopola pārvaldei», saka O. Kolomičenko.

Viņš uzsver, ka likuma nepilnību dēļ dienests spiests atcelt konkursa rezultātus formālu iemeslu dēļ un tad uzvarētājs paliek bez pasūtījuma.

Eiropas mēroga projektā Safespot tiek pētītas transportlīdzekļu savstarpējās komunikācijas iespējas un tai nepieciešamā infrastruktūra, kuras mērķis samazināt ceļa satiksmes negadījumu skaitu.

Satiksmes drošība Eiropas Savienībā ir viena no prioritātēm, un radīt nepieciešamo infrastruktūru, lai transportlīdzekļi sasvtarpēji varētu komunicēt. Tas būtu garants, ka nākotnē smagu ceļa satiksmes negadījumu skaits būtu daudzkārt mazāks.

Statistikas dati vēsta, ka laikā no 1970. līdz 2000. gadam satiksmes apjoms uz Eiropas ceļiem ir pieaudzis trīskārtēji, un ik gadu uz tiem iet bojā apmēram 40 000 cilvēku, bet 1,7 miljoni tiek ievainoti, papildus tam rodas pamatīgas izmaksas – ap 160 miljardiem eiro.

Safespot projekts, ko daļēji finansē Eiropas Savienība, tika uzsākts 2006. gadā un tā noslēgums paredzams 2010.gadā. Pašlaik tajā piedalās 51 dalībnieks no 12 ES valstīm, tostarp lielākie autoražotāji, komponenšu piegādātāji, universitātes un par satiksmes drošību atbildīgās iestādes. Pētījumi notiek sešos testu centros dažādās Eiropas pilsētās. .

Aizvadīts vispelnošākais gads Latvijas uzņēmējdarbības mūslaiku vēsturē: ja pirms gada desmit uzņēmēji, kuriem piederošajām kapitāldaļām atbilda vislielākā gūtā peļņa, kopā bija sapelnījuši nepilnus 73 miljonus latu, tad tagad šī summa palielinājusies līdz 100 miljoniem latu.

To, ka gada laikā veiksmīgāko uzņēmēju gūtā peļņa ir būtiski palielinājusies, uzskatāmi parāda arī cits rādītājs: vēl pirms gada uzņēmējs, kuram piederošajām kompāniju kapitāldaļām atbilda 610 tūkstošu latu liela peļņas daļa, iekļuva lielākās peļņas guvēju pirmajā septiņdesmitpiecniekā (pirms diviem gadiem slieksnis bija tikai 410 tūkstoši latu). Tagad ar šādu peļņas rādītāju nav iespējams iekļūt pat pirmajā simtniekā – 610 tūkstoši latu dod tikai 129. vietu jaunajā, pēc Lursoft datiem sastādītajā Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju sarakstā.

Reizē ar peļņas rādītāju paaugstināšanos notikusi arī būtiska vispelnošāko nozaru maiņa: pirmajā desmitniekā tranzītuzņēmēji savas pozīcijas acīmredzami atdevuši nekustamo īpašumu jomas pārstāvjiem. Līdz ar to pelnošāko uzņēmēju pirmajā desmitniekā vairs nav atrodami «Ventspils grupējuma» savstarpējos konfliktos iesaistītais Oļegs Stepanovs un kādreizējais Ventspils naftas prezidents Igors Skoks, kā arī ar Ventspils mēra Aivara Lemberga uzņēmumu kapitāldaļām apdāvinātie bērni – Līga un Anrijs Lembergi.