Kūpinātas strausa gaļas desiņas un gliemežu delikateses – tāda ir jaunā Latvijas garša, kas dzimst Kuldīgas novadā.

Apvienojot strausu fermas, gliemežu audzētavas un gaļas pārstrādes īpašnieku potenciālu, Kurzemes biznesa inkubatorā izveidots uzņēmums, kas ap pērnajiem Ziemassvētkiem Kalnciema tirgū nogādāja pirmo kopīgi izstrādāto un par labu atzīto produktu – strausa gaļas desiņas. Īsā laikā pieprasījums tā audzis, ka idejas autore Agnese Buka nolēmusi atstāt algotu darbu un pievērsties tikai «jaunas Latvijas garšas» veidošanai, kā viņa pati apzīmē biznesa ideju. Pavisam drīz strausa gaļas produktu klāstu papildinās gliemežu delikateses un eksotika kļūšot par jauno Latvijas tradīciju, uz gardēžu mērķauditoriju tēmē kuldīdznieki. «Patiess stāsts un aicinājums baudīt,» savu koncepciju atklāj SIA Alias products pārstāvētā zīmola Baudi! idejas autore A.Buka. Gastronomiskais tūrisms, viņasprāt, varētu būt viens no lielākajiem tūristu magnētiem.

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi, atzina aptaujātie saldējumu ražotāji.

"Food Union" mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī - patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs "klasiskie" saldējumi - "Tio" plombīra saldējums lielajā iepakojumā, "Karlsons" un klasiskais "Pols" uz kociņa. Tikmēr internetveikalā "pienaveikals.lv" pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Sagaidot Latvijas Republikas proklamēšanas 91. gadadienu, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris un diriģents Karels Marks Šišons ielūdz uz svētku koncertu Svētki valša ritmā. Programmā – Ādolfa Skultes, Morisa Ravela, Riharda Štrausa, Pētera Čaikovska un Johana Štrausa simfoniskie valši.

Valša pirmsākumi meklējami Austrijā, bet līdz Johanam Štrausam Vīnes aristokrātija valsi uzskatīja par plebeju deju, kas elegancē nevar mēroties ar menuetu vai gavoti. Tomēr Štrausa mulsinošie valša ritmi publiku pārsteidza – krodziņos un bohēmiešu maskarādēs dzimusī deja drīz vien kļuva par balles karalieni ne tikai Vīnē, bet visā Eiropā un drosmīgi ienāca mūzikā, kļūstot par daudzu komponistu iedvesmas avotu.

Koncerts notiks 17. novembrī plkst. 19.30 Lielajā ģildē.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Cilvēks kļūst par parādnieku jau aizdevuma saņemšanas brīdī, taču problēma rodas tad, kad aizņēmējs nevar vai atsakās nokārtot parādsaistības ar aizdevējiem, tostarp ar finanšu vai kredīta devēja uzņēmumiem. Protams, katrs aizņēmējs ir atšķirīgs, tomēr, kā uzsver parādu atgūšanas uzņēmuma SIA Legal Balance izpilddirektore Olga Pripodobna, ir konkrētas likumsakarības, kas ļauj tos kategorizēt un atrast efektīvāko veidu, kā atgūt parādu.

“Balstoties uz parādu atgūšanas teoriju un praksi, var izdalīt piecus galvenos parādnieku veidus – īslaicīgie, solītāji, klusie, ļaunprātīgie un izmisīgie parādnieki. Iepazīstot šo grupu atšķirīgās iezīmes, ir vieglāk sazināties ar parādniekiem un palīdzēt viņiem veikt parāda atmaksu,” stāsta Olga Pripodobna.

Īslaicīgie parādnieki, pēc Olgas Pripodobnas domām, ir tie, kuri uz laiku ir nonākuši finansiālās grūtībās, kas radušās darbavietas maiņas vai atvaļinājuma dēļ. Šie aizņēmēji ir labvēlīgi, ar viņiem ir iespējams panākt vienošanos, piemēram, pielāgojot ikmēneša maksājuma datumu tā, lai tas sakristu ar parādnieka ikmēneša saņemtiem ienākumiem un parādnieks nekavētu maksājumus.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Latvijas iedzīvotāji visnegatīvāk vērtē parādniekus, kuri labprātīgi nemaksā uzturlīdzekļus saviem bērniem, bet vismazāko nosodījumu izpelnās nodokļu un nodevu nemaksātāji, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes maijā veiktā iedzīvotāju aptauja.

Ļoti negatīvi vai drīzāk negatīvi uzturlīdzekļu parādniekus vērtē 76% iedzīvotāju, kas ir nenozīmīgs samazinājums par 1% salīdzinājumā ar 2018. gadu, kad uzturlīdzekļu parādniekus nosodīja 77% iedzīvotāju. Lielāks nosodījums pret uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir sieviešu vidū, kā arī starp iedzīvotājiem ar augstāko izglītību – 79%.

Savukārt attiecībā uz nodokļu un nodevu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa, nemaksāšanu pašvaldībai iedzīvotāju attieksme salīdzinoši biežāk ir neitrāla vai pat pozitīva. Kopumā nodokļu un nodevu nemaksāšanu negatīvi vērtē tikai 54% aptaujāto iedzīvotāju, kas ir par 2% vairāk nekā pērn. Savukārt gandrīz katrs trešais aptaujātais jeb 29% iedzīvotāju pret nodokļu parādniekiem pauž neitrālu attieksmi. Salīdzinoši mazāks nosodījums pret nodokļu un nodevu parādniekiem ir novērojams starp Latgalē un Rīgā dzīvojošajiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēs, kurās sarunvaloda ir krievu.

Parādu piedzinēji datubāzēs par parādnieku kredītvēsturi varēs iekļaut datus par parādiem bez tiesas sprieduma.

Jaunais Parāda atgūšanas likums paredz, ka personas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs varēs veidot parādnieku kredītvēstures datubāzi, iekļaujot tajā noteiktu informāciju par parādnieku, ja tam nebūs iebildumu par parāda esību vai tā apmēru. Informācija datubāzē būs pieejama arī tad, ja parādnieks būs izteicis kādus iebildumus, bet tiesa vai šķīrējtiesa parādu tomēr būs atzinusi par pamatotu.

Saeimas Juridiskās komisijas atbalstītie priekšlikumi Parāda atgūšanas likumam pirms otrā lasījuma paredz, ka informācija par parādnieku būs pieejama arī tad, ja parādnieks būs izteicis iebildumus par parādu, bet parāda piedzinējs būs rakstiski pamatojis parādu un izsniedzis dokumentu kopijas, kas to pamato (ja strīds par parāda esību vai apmēru vēl nebūs izskatīts tiesā vai šķīrējtiesā).

Darbaspēka trūkums ir viena no aktuālākajām problēmām, ar ko saskaras visi uzņēmēji, tajā skaitā būvniecības nozarē, kur šis jautājums ir īpaši aktuāls.

Nesen veiktais Turības Biznesa indeksa pētījums atspoguļoja, ka 77,7% uzņēmēju darbaspēka pieejamību Latvijā vērtē kā ļoti sliktu vai drīzāk sliktu. Šāda situācija nozīmē, ka uzņēmēji nespēj realizēt tās iespējas, kuras sniedz ekonomiskā izaugsme. Darbaspēka pieejamība un kvalitāte Latvijā nav vairs tikai riska faktors, bet reāls Latvijas ekonomikas attīstības kavēklis.

Jāpārtrauc strausa politika

Būvniecības nozare ir pirmā, kas jūt pārmaiņas. Arī mūsu uzņēmumā izjūtam darbinieku trūkumu – turklāt runa nav tikai par kvalificētiem speciālistiem, bet arī par vienkārša darba veicējiem. Uzņēmumā vienā maiņā ir nepieciešami tikai seši darbinieki un, neraugoties uz to, cilvēku tomēr trūkst. Situāciju saasina vairāki faktori – speciālisti noveco un pamet darba tirgu, jaunieši savu nākotni saista tikai ar lielajām pilsētām, līdz ar to arvien spēcīgākas kļūst darba tirgus reģionālās atšķirības. Būvmateriālu ražošanas nozarē situācija ir vēl dramatiskāka, jo tajā ir gana augsts pirmspensijas vecuma nodarbināto īpatsvars, un, kad šie cilvēki dosies pelnītā atpūtā, var gadīties, ka viņu darbvietas paliks tukšas. Līdzīga situācija ir arī Igaunijā. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka Latvijas gadījumā valsts ignorē šos signālus un risinājumi netiek meklēti. Šobrīd tiek piekopta t.s. strausa politika – atbildīgās institūcijas zina, kā Latvijā ieplūst darbaspēks, kā tiek zaudēti nodokļi u.tml., taču kavējas ar konkrētu rīcību.

Veselības aprūpes budžeta plānošanā jāizskauž strausa plānošanas principi, kas degradē kopējo sistēmu un traucē ilgtermiņa plānošanu.

Ekonomiskās krīzes laiks ir beidzies, un veselības aprūpes jomā ir jāatgriežas pie reālas budžeta plānošanas, nevis jāturpina ierastā prakse, kad, apstiprinot veselības aprūpes budžetu, visiem ir skaidrs, ka tā nav pilnā summa, jo pēc pēc laika tiks prasīts papildu finansējums. «Krīzes laikā šāda situācija bija saprotama, tomēr tagad būtu jāatgriežas pie reālas budžeta plānošanas principiem,» DB norādīja Aptieku attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja Inga Zemdega - Grāpe. Par esošo situāciju visiem ir skaidrs, ka tas vairāk atbilst strausa politikai, bet tā tikai sevi turpinām mānīt, turpina I. Zemdega-Grāpe.

2012. gadā pieņemtais SIA Polymold lēmums mainīt darbības virzienu no formu ražošanas plastmasas izstrādājumiem uz metālapstrādi veicinājis izaugsmi, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Polymold kāpinājis apgrozījumu no 124 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 2,2 milj. eiro 2014. gadā. Izaugsme nodrošinājusi uzņēmumam vietu Dienas Biznesa un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Līdz ar uzņēmuma pārorientēšanos uz metālapstrādi tā vadības grožus uzņēmās Signe Strausa. «Uzņēmumā bija izveidojusies laba komanda. Atradām jaunas ražošanas telpas. Mums bija tikai daži metināmie aparāti un sākām strādāt. Tā kā mums nebija speciālu iekārtu, 2012. gadā apgrozījums nebija liels. Paši spējām tikai veikt metināšanas darbus, bet pārējo ņēmām ārpakalpojumā,» atminas uzņēmuma vadītāja. 2013. gadā līdz ar pusmiljonu lielām investīcijām iekārtu iegādē piedzīvots atspēriens. Metināšanas aparātam piepulcējās lāzergriešanas un metāla locīšanas iekārtas, virpa u.c. speciālā tehnika. Uzņēmums kļuva konkurētspējīgāks un ar saviem resursiem varēja sākt veikt sarežģītākus pasūtījumus. «2013. gadā mūs uzrunāja liels klients, zivju ražotājs no Liepājas, kurš mums uzticēja apgūt zivju pārstrādes līnijas pilno ciklu. Tas mums bija liels izaicinājums, jo līdz tam bijām veikuši samērā mazus un nesarežģītus darbus – izgriezām metāla detaļas un salocījām tās,» stāsta S. Strausa. Tajā pašā gadā veiksmīga sadarbība izveidojās arī SIA Aerodium, kas uzticēja jaunajam metālapstrādes nozares dalībniekam ražot sarežģītas vertikālā vēja tuneļa sastāvdaļas. Šis klients palicis uzticīgs Polymold vēl aizvien, un arī DB viesošanās reizē ražotnē atradās vēja tunelis, kuram tika veidotas nepieciešamās metāla detaļas.

Daļa pašvaldību jau ignorē noteikumus, kas liedz pašvaldībām tiesības piešķirt trūcīgo statusu personām, kam ir kredītsaistības.

Proti, spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka uz trūcīgas personas statusu var pretendēt tie, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli pēdējos trīs mēnešus nepārsniedz 90 Ls mēnesī, taču ne personas, kam ir kredītsaistības vai īpašums, kuru varētu izmantot ienākumu gūšanai.

«Normatīvie akti šobrīd mums liedz sniegt sociālo palīdzību personām, kam ir kredītsaistības, jo, acīmredzot likuma izpratnē šie cilvēki ir bagāti. Taču jau kopš 2009. gada sākuma Rīgas dome ir piešķīrusi pabalstus tām ģimenēm, kas ņēmušas kredītu savam vienīgajam dzīvoklim. Mēs nedrīkstētu piešķirt pabalstus arī tiem, kas ņēmuši uz nomaksu ledusskapjus vai citu sadzīves tehniku, taču praksē bieži vien dome piekopj strausa politiku un izliekas, ka neredz šīs kredītsaistības, lai pabalstus tomēr piešķirtu,» atzīst Rīgas domes Sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs (Saskaņas centrs).

Rūgti maldījušies ir tie, kas līdz ar Alekseja Loskutova atstādināšanu no amata pirms diviem gadiem piesauca Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības galu, vaimanādami par to, ka nu šī iestāde kļūšot «bezzobaina». Realitāte ir izrādījusies gluži pretēja — par KNAB enerģiskajām aktivitātēm dzirdam teju ik dienas: te noķerts kāds naudas atmazgātājs vai kukuļotājs, te konstatēti pārkāpumi kādas iestādes darbībā.

Pagājušajā nedēļā biroja pārstāvji paviesojās arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) «saimniecībā» un, kā izrādās, ne bez rezultātiem — saistībā ar publiskajiem iepirkumiem BKUS vajadzībām aizdomās par dienesta pilnvaru pārsniegšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu, komerciālo uzpirkšanu, dokumentu viltošanu un krāpšanu aizturētas divas BKUS amatpersonas un trīs fiziskās personas.

Kā jau ierasts šādos gadījumos, pēc fakta konstatēšanas seko plašas diskusijas par to, kāpēc gan šādi pārkāpumi tikuši pieļauti un kurš būtu saucams pie atbildības. Tādējādi nav nekāds pārsteigums, ka BKUS valdes priekšsēdētājs Dzintars Mozgis jau laikus ierunājās par «dunci mugurā», savukārt Veselības ministre Baiba Rozentāle (TP) šobrīd piekopj tādu kā strausa politiku un sakās ne savu, ne arī savas partijas vainu notikušajā neredzam, tā teikt — ko nu es, es jau tikai tā, četrus mēnešus vien te sēžu. Taču nedrīkst aizmirst, ka veselības nozare Tautas partijas aizgādnībā ir atradusies vismaz kopš 2004. gada, savukārt Veselības ministrijas (VM) valsts sekretārs Armands Ploriņš kā Bērnu slimnīcas kapitāldaļu turētāja pārstāvis savā krēslā sēž jau vismaz divus gadus.

Valsts piekopj strausa politiku – iebāž galvu smiltīs un gaida, kamēr problēmas tikai aug – vairākkārtīgi ir pieaugusi pirmreizēji noteiktā invaliditāte, aizvien vairāk cilvēku meklē stacionāro palīdzību, pieaug mirstības rādītāji, vai tiešām varam cerēt, ka veselīgs uzturs glābs situāciju, jautā Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas SUSTENTO valdes priekšsēdētāja Gunta Anča.

«Vai tiešām domājam, ka katru dienu apēsts burkāns jau drīzumā ļaus samazināt patērēto kompensējamo zāļu daudzumu?» tā viņa.

Tāds ir SUSTENTO paziņojums pēc publiski izskanējušās informācijas, ka no darba tika atstādināta Veselības ekonomikas centra (VEC) direktore Daiga Behmane par nespēju samazināt jau tā ļoti mazo kompensējamo zāļu budžetu. Jau ziņots, ka paredzamais iztrūkums kompensējamo medikamentu budžetā šogad ir 5 milj. Ls.

«Šī summa jau neapšaubāmi vairs nav atrodama ministrijas iekšējās rezervēs, būtiski nesamazinot kādu citu pacientiem svarīgu pakalpojumu. Vai tiešām personāliju maiņa varētu aizpildīt šo iztrūkumu,» retoriski vaicā G. Anča.

Pasīvā ieguldījumu stratēģija kļūst arvien populārāka

Pieejamā informācija liecina, ka pēdējo gadu laikā sliktāk veicas tiem fondu pārvaldniekiem, kuri piekopj aktīvo ieguldīšanas stratēģiju, kas būtībā nozīmē kādu konkrētu uzņēmumu akciju pirkšanu un pārdošanu. Tiesa gan, aprīlī šī tendence varētu būt mainījusies. Morningstar apkopotie dati liecina, ka to ASV ieguldījumu fondu ienesīgums, kas piekopj aktīvo ieguldīšanas stratēģiju, aprīlī vidēji bijis 2,25% apmērā (ieskaitot dividendes un pārvaldīšanas izmaksas). Šajā pašā laikā to fondu vērtība, kas kopē kādu tirgus indeksu izmaiņas, vidēji aprīlī palielinājusies par 2,2%. Jānorāda, ka ASV akciju tirgus Standard &Poor’s 500 indeksa vērtība šajā laika posmā palielinājās par 1,9%.

Pēdējā gada laikā tiesu izpildītāji Igaunijā izlikuši pārdošanā 25 dzīvokļus par parādiem Igaunijas telekomunikāciju kompānijai EMT, raksta dv.ee. Liegums rīkoties ar savu īpašumu uzlikts 181 dzīvokļa īpašniekiem.

«Protams, EMT nav tas uzņēmums, kas būtu ieinteresēts nekustamā īpašuma pārdošanā. Tomēr, ja nav iespējams atgūt parādu, tad uzņēmumam nekas cits neatliek, lai aizstāvētu savas intereses,» norādīja EMT juridiskās nodaļas vadītāja Melika Kijlma.

Operatoram Ametlikud teadaanded ir vairāki parādnieki, kuru parādi par mobilajiem telefoniem sasniedz līdz par 50 tūkstošiem kronu (2245 lati). Ja parādniekam nav cita īpašuma, tad pārdošanā tiek izlikts nekustamais īpašums. Igaunijas operatori norāda, ka parasti gadījumos, kad īpašumu izliek pārdošanā, parādnieki tomēr atrod iespējas samaksāt parādus.

Lielbritānijā parādsaistības pret mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) patlaban ir 33,6 miljardu sterliņu mārciņu apmērā, kas ir augstākais rādītājs, kopš laika, kad šādus datus sāka apkopot. Lielākie parādnieki MVU ir lielās kompānijas, raksta BBC.

Jauns veikto maksājumu pētījums, ko veica uzņēmums Bacs, liecina, ka gada laikā parādu apmērs pret MVU palielinājies par 10%. Vidēji katram MVU nav samaksāti 39 tūkstoši mārciņu, un tekošie maksājumi šiem uzņēmumiem parasti aizkavējas par līdz pat diviem mēnešiem.

Kopumā ar kavētiem maksājumiem saskaras aptuveni puse no Lielbritānijas 861 tūkstoša MVU.

Kā norāda Bacs mārketinga speciālists Maiks Hatčinsons (Mike Hutchinson), tad lielākā problēma šādā situācijā, kad maksājumi MVU tiek kavēti aizvien biežāk, ir tā, ka šī uzņēmumu grupa nevar droši plānot savas darbības uz priekšu.

#Patlaban tiek veikts pēdējais aprēķins, lai pārliecinātos, ka visas kļūdas patiešām ir novērstas.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) operatīvi konstatējis kļūdas nodokļu aprēķinos Nodokļu informācijas sistēmā jeb NIS, tāpēc VID Publiskojamo datu bāzes sadaļa Nodokļu parādnieki tika īslaicīgi slēgta, informē VID pārstāve Aļona Zandere.

Tas bija vajadzīgs, lai novērstu nekorektas informācijas publicēšanu un pieejamību lietotājiem. Dažos gadījumos tika konstatēts, ka sistēma parādnieku sarakstā atlasa arī tādus nodokļu maksātājus, kuriem parādu nav.

Lai arī šādu gadījumu ir maz, tiek pārskatīta pilnīgi visa informācija. Šodien datu bāzes sadaļas Nodokļu parādnieki darbība ir atjaunota, taču nodokļu parādu aprēķins par 2018.gada 7.janvāri vēl nav pieejams.

Nolikto atslēgu princips mājokļa kreditēšanā pastāv atsevišķos ASV štatos, bet Eiropā Latvija var kļūt par izņēmumu

Par to liecina jurista Rolanda Neilanda pētījums. DB jau rakstījis, ka Saeimas atbildīgās komisijas deputāti ir sagatavojuši parlamentam izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Maksātnespējas likumā, kas paredz: pārdodot ķīlu – mājokli, parādnieks tiek atbrīvots no atlikušo saistību kārtošanas pret hipotekārā kredīta izsniedzēju. Diskutējot par fizisku personu maksātnespēju, bieži ticis minēts, ka Latvijā nolikto atslēgu princips tiek pārņemts no ASV. «Tas neatbilst patiesībai, jo tikai daļā no ASV štatiem pastāv šis princips – Aiovā, Aļaskā, Arizonā, Kalifornijā, Minesotā, Montānā, Oregonā, Vašingtonā, Viskonsinā, Ziemeļkarolīnā, Ziemeļdakotā,» pētījuma rezultātus skaidro jurists R. Neilands. Turklāt ASV štatos, kur šis princips pastāv, parādniekam nav jākļūst maksātnespējīgam, lai viņu atbrīvotu no saistībām. «Pietiek ar īpašuma piespiedu pārdošanu vai ar tā atdošanu kreditoram. Turklāt lielākajā daļā štatu (28) īpašuma pārdošana piedziņas ietvaros notiek bez tiesas starpniecības,» tā uz jautājumu, ar ko atšķiras Latvijas parlamentāriešu gatavotie grozījumi no ASV eksistējošās kārtības, atbild R. Neilands. «Parādniekiem, kas vēlēsies izmantot šo jaunievedumu Latvijā, būs jāpasludina maksātnespēja, un pēc mantas pārdošanas viņi tiks atbrīvoti no saistībām pret banku, taču ne pret citiem kreditoriem,» brīdina R. Neilands.

Laikrakstā Dienas bizness

Pelēkie konkursi

Ekonomiskā situācijas ietekmē daļa uzņēmēju Latvijā ir iemācījušies jaunu arodu, kad sakrājot parādu nastu uzņēmums tiek novests līdz maksātnespējai, bet pēc tam uzņēmēja bizness pārdzimst no pelniem jaunā ampluā, un turpina piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.

Tādējādi šādi uzņēmēji – viendienīši ne tikai izvairās no nodokļu nemaksāšanas un var piedāvāt zemākas cenas, bet neuzņemas atbildību par iepriekš realizētajiem projektiem. DB aptaujātie uzņēmēji un eksperti atzīst, ka šāda aina ir novērojama vairākas nozarēs, kas ir raksturīgi tieši mazajiem un nelieliem iepirkumiem.

Tradicionāli, tuvojoties apkures sezonai, siltumapgādes uzņēmums Liepājas enerģija draud nepieslēgt apkuri ēkām, kurās ir augsts parādu līmenis.

Kopējais liepājnieku parāds par apkuri ir aptuveni 700 tūkstoši latu, no kuriem problemātiskie parādnieki ir aptuveni viena trešā daļa. Viņi brīdināti par siltumenerģijas padeves atslēgšanu. Uzņēmums norāda, ka parādu apjoms, salīdzinot ar pagājušās apkures sezonas beigām, ir samazinājies. Tomēr joprojām vairāku ēku parādi ir desmitiem tūkstoši latu. Lielākie parādnieki ir trīs kooperatīvi - Kaija 2, kas apsaimnieko divas ēkas (parāds 47,59 tūkst. Ls), Liepājas zvejnieks ( 8648 lati), un SIA Kurzemes namzinis (7982 Ls). Šo namu iedzīvotāji jau nesaņem karsto ūdeni.