Japānas valsts parāds pārsniedzis 1000 triljonus jeb kvadriljonu jēnu. Tas vairāk nekā uz pusi pārsniedz valsts IKP un pēc apjoma ir vairāk nekā Vācijas, Francijas un Lielbritānijas ekonomikas kopā.
Ekonomikas politikas komentētāji spriež, ka tas tikai vēl vairāk pasvītro premjera Šindzo Abes iecerētās nodokļu celšanas nepieciešamību. Austošās saules valstī pašlaik notiek diskusijas, vai no nākamā gada aprīļa celt pievienotās vērtības nodokli (PVN) līdz 8% un tad no 2015. gada oktobra – līdz 10%.
Premjeram, kura ekonomikas politika pasaulē izpelnījusies pat sevišķu nosaukumu – Abenomika, nākammēnes jāizšķiras, vai pakāpeniski dubultot PVN no pašreizējiem 5%. Japānai ir smagākā valsts parāda nasta pasaulē, un novecojošās sabiedrības dēļ sociālās izmaksas aizvien aug, tādēļ nodokļu ieņēmumu jomā ir saprotama skatu vēršana uz patēriņu.
Lai gan nodokļa celšana varētu ietekmēt valsts ekonomikas izaugsmes tempu, reitingu aģentūra Moody’s brīdina, ka Japānas parāda situācijas pasliktināšanās draud izvērsties par neuzticību valdības parādzīmēm, ziņo Bloomberg. Japānas budžeta deficīts no pērnā 9,9% rādītāja šogad pieaugs līdz 10,3%, pēc OECD datiem lēš aģentūra.
Š. Abes politiskā izšķiršanās paredzēta 9. septembrī. Pērn pieņemtais PVN jeb tirdzniecības nodokļa, kā to sauc Japānā, likums premjeram paredz arī varu apturēt šā nodokļa celšanu, ja viņš uzskatītu, ka bizness un ekonomika šādu «jostas savilkšanu» nespēs veselīgi pārdzīvot. Tāpēc intriga līdz septembra sākumam saglabājas.