Citas ziņas

Paraksta Lisabonas līgumu

, 13.12.2007

Jaunākais izdevums

Eiropas Komisija norāda, ka šodien, parakstīdamas Lisabonas līgumu, 27 dalībvalstis spēra lielu soli Eiropas integrācijā. Eiropas Savienībai noslēdzot jaunu līgumu, kas atbilst 21. gadsimta problēmām, iezīmējas jauns posms. Komisija uzskata, ka no jaunā līguma daudz gūs pilsoņi un ka, to piemērojot, sāksies iestāžu debates par paredzamu nākotni.

Atbilstīgi Barozu Komisijas divkāršā nodrošinājuma pieejai noslēgtais līgums pavērs iespēju lielāku vērību veltīt jautājumiem, kas svarīgi visiem iedzīvotājiem, piemēram, nodarbinātībai un izaugsmei, enerģētikai, klimata pārmaiņām un migrācijai. Komisija aicina dalībvalstis laikus ratificēt līgumu, lai tas varētu stāties spēkā 2009. gada 1. janvārī. Komisija šodien atklājusi tīmekļa vietni par jauno līgumu, kurā izskaidroti jaunajā līgumā ietvertie politikas jauninājumi un institucionālās reformas.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barozu sacīja: „Šis līgums ir robežšķirtne Eiropas integrācijā. Lisabonas līgumā Eiropas projekta centrā ir pilsoņi. Pēc sešiem gariem sarunu gadiem mēs varam nolikt institucionālos jautājumus malā un politikā visus spēkus veltīt darbam pilsoņu labā. Es aicinu dalībvalstis ar atbildību izturēties pret savām saistībām un laikus ratificēt līgumu, lai tas varētu stāties spēkā 2009. gada 1. janvārī.”

„Jaunais līgums paredz daudz laba Eiropas pilsoņiem,” teica Komisijas priekšsēdētāja vietniece Margota Valstrēma, kas atbild par iestāžu attiecībām un saziņas stratēģiju. „Tas sekmēs efektivitāti un ļaus Eiropas Savienībai ārējo attiecību jomā runāt vienā balsī. Tautai būs lielāka ietekme Eiropas politikas veidošanā, jo tai būs lielākas iespējas aizstāvēt savu nostāju ar tieši ievēlētu pārstāvju starpniecību Eiropas Parlamentā un lielāka ietekme valsts parlamentā. Saskaņā ar jauno „Pilsoņu iniciatīvu” viena miljona pilsoņu kopums varēs prasīt Komisijai sagatavot priekšlikumu. Savienībai, kuras lēmumi atbilst pilsoņu gribai, izšķirīgi svarīgi ir panākt vairāk demokrātijas — tādējādi varēs atjaunot uzticību Eiropas integrācijai.”

Ar Lisabonas līgumu groza pašlaik spēkā esošo Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas līgumu, bet tos neaizstāj. Tas nodrošinās Eiropas Savienībai regulējumu un līdzekļus, kas nepieciešami, lai varētu risināt nākotnes uzdevumus un īstenot pilsoņu gribu.

Lisabonas līgums: nodrošinās, lai Eiropas pilsoņi varētu paust savu viedokli Eiropas lietās un lai viņu pamattiesības tiktu noteiktas hartā. ES būs labāk sagatavota īstenot gaidīto enerģētikā, klimata pārmaiņu jomā, pārrobežu noziedzībā un imigrācijā. Tā spēs runāt vienā balsī starptautiskos forumos.

Lielākie plānotie uzlabojumi ir demokrātiskāka, atvērtāka un atbildīgāka Eiropas Savienība (gan pilsoņi, gan valstu parlamenti pārliecināsies, ka jau lēmumu pieņemšanas sākumposmā likumdošanas diskusija ir atvērta sabiedrībai. Eiropieši varēs ietekmēt ierosinātos ES tiesību aktus);

efektīvāka Eiropas Savienība (ar efektīvākām un integrētākam iestādēm, kuras ātrāk pieņems konsekventākus lēmumus par tiesību aktiem un sabiedrisko kārtību, tādējādi nodrošinot ES lielākas iespējas apkarot noziedzību, terorismu un cilvēktirdzniecību);

eiropiešiem vairāk tiesību (ES vērtības un mērķus noteiks daudz skaidrāk nekā iepriekš. Pamattiesību hartai būs tāds pats juridiskais statuss kā ES pamatlīgumiem);

lielāka ietekme pasaulē (ES centīsies panākt lielāku saskaņu starp dažādajiem ārējās politikas aspektiem — diplomātiju, drošību, tirdzniecību un humāno palīdzību. Valstu blokam būs juridiskas personas statuss — tas pavērs iespējas konstruktīvāk risināt sarunas).

Šie uzlabojumi dos Eiropas Savienībai spēju īstenot pārmaiņas, labāk gādāt par eiropiešu drošību un labklājību, radīt viņiem iespējas virzīt globalizāciju.

Lisabonas līgumu, ko izstrādāja 2007. gada valdību konferencē, apstiprināja neformālā Eiropadomes sanāksmē 18.–19. oktobrī, un dalībvalstis to paraksta 2007. gada 13. decembrī. Pēc līguma parakstīšanas to ratificēs visās 27 dalībvalstīs. Vēlams, lai jaunais līgums stātos spēkā 2009. gada 1. janvārī.

Jaunā tīmekļa vietne ir ērti lietojama, un tajā pārskatāmi sniegta informācija visās 23 oficiālajās ES valodās. Tajā atrodama informācija par to, kā jaunais līgums palīdzēs ES risināt mūsdienu pasaules uzdevumus un sekmēt ES iestāžu efektīvu, demokrātisku un pārredzamu darbību. Tajā rodamas arī atbildes uz bieži uzdotiem jautājumiem, kā arī faktu lapas, kurās tematiski izskaidrotas būtiskākās ar līgumu ieviestās pārmaiņas.

Plašāka informācija Lisabonas līguma tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ar pātagu pēc e-paraksta

Oskars Prikulis, Madara Fridrihsone, 67084402, 16.07.2008

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas padarīt daļu valsts iestāžu pakalpojumu pieejamus, tikai izmantojot elektronisko parakstu, kura apsaimniekošanu varētu pārņemt tieši Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Pēc ļoti aptuveniem Db aprēķiniem, elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Akcentē šodien apstiprinātā Lisabonas līguma svarīgākos aspektus

, 13.12.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija izsaka gandarījumu par šodien, 13.decembrī, apstiprināto politisko vienošanos - Lisabonas līgumu, ko parakstīja ES valstu un valdību vadītāji ES līderu sanāksmē. Līgumam ir būtiska loma, lai palīdzētu stāties pretī nākotnes izaicinājumiem paplašinātajā Eiropā, akcentē konfederācija.

LDDK pievienojas arī nozīmīgākajam darba devēju un uzņēmēju interešu pārstāvja ES institūcijās - BUSINESSEUROPE (Eiropas Biznesa Konfederācijas) - paustajam viedoklim par Līguma nozīmi, un uzskata, ka tā parakstīšana pēc gandrīz sešu gadu ilgām debatēm par ES nākotnes institucionālo veidolu, ir vēsturisks brīdis un uzlabos uzņēmējdarbības vides attīstību.

Lisabonas līguma svarīgākie aspekti, kas ietekmēs uzņēmējdarbības vides attīstību, ir šādi:

1) Ekonomikas konkurētspējas iekļaušanu ES vispārīgajos darbības virzienos, nosakot to, ka ES darbība ir vērsta uz stabilu Eiropas attīstību, kuras pamatā ir līdzsvarota ekonomiskā izaugsme un cenu stabilitāte, sociālā tirgus ekonomika ar augstu konkurētspēju, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu. Lisabonas līgumam pievienotais protokols nosaka, ka ES iekšējais tirgus, kā tas noteikts sistēmu, kurā konkurence ir brīva un netraucēta;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mūsu uzņēmēji nav izveidojuši spēcīgus lobijus Briselē

Veiko Spolītis, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes Starptautisko attiecību bakalaura programmas vadītājs, 29.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi likumprojektu Par Lisabonas līgumu, ar ko groza līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Lisabonas līgums groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Šādi tiks "noārdīta" triju pīlāru sistēma, kas pašreiz ir ES uzbūves pamatā un tiek izveidots ES vienotas juridiskas personas statuss, un šādi ES tiks padarīta efektīvāka un dos iespēju ES kļūt par nozīmīgāku spēlētāju starptautiskajā arēnā. Šīs Lisabonas līguma izmaiņas neskar uzņēmējdarbības vidi, jo brīva preču/pakalpojumu, kapitāla un iedzīvotāju kustība saglabājas nemainīgas.

Latvijai Lisabonas līgums ir nepieciešams, lai solidāri ar pārējām 26 dalībvalstīm risinātu tos globālos izaicinājumus, kurus ES valstīm uzstāda ekonomiski strauji augošās Ķīna un Indija, kā arī nestabilitātes vajātās Āfrikas un Tuvo Austrumu valstis. Šis līgums padara ES pārvaldi efektīvāku, risina t.s. "demokrātijas deficīta problēmu" ES, un samazina funkciju pārklāšanos lēmumu pieņemšanā vairāklīmeņu pārvaldes sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju viedokļi par elektroniskā paraksta ieviešanu: valsts iestādes nav gatavas (diskusijas turpinājums)

Oskars Prikulis, Jānis Stundiņš, 17.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas uzņēmumu uzskata, ka elektroniskā paraksta plašākai ieviešanai jānotiek pēc uzņēmumu brīvas gribas, un nedrīkst tos uzspiest ar vienīgi elektroniskā paraksta īpašniekiem pieejamiem pakalpojumiem.

Uzņēmēji uzsver, ka būtiski ir, lai elektroniskie pakalpojumi nesadārdzina uzņēmumu izmaksas – lai elektroniskā formā pakalpojumi būtu ērtāki un izdevīgāki.

Vakar pie raksta Uzņēmēji ir pret elektroniskā paraksta uzspiešanu; izsakiet viedokli komentārosDb.lv aicināja sūtīt komentārus. Pateicamies visiem, kas piedalās šai diskusijā. Piedāvājam divus jaunus uzņēmēju viedokļus.

Atis Lazdiņš, AS G4S Latvia Valdes loceklis:

Nenoliedzami e-paraksts ir ļoti nepieciešams. Tikai lai saprastu, kāpēc Latvijā tas praktiski netiek izmantots, ir jāprot atbildēt uz jautājumu, ko tā ieviešana reāli dos uzņēmējiem? Uzņēmēju vēlmi sākt izmantot e-parakstu, manuprāt, var veicināt vienīgi tādi ieguvumi kā laika ietaupījums, ātrāka komunikācija ar valsts iestādēm, iespēja netērēt laiku dažādu dokumentu iesniegšanai un izziņu saņemšanai no valsts un pašvaldību iestādēm. Ja šie nosacījumi reāli darbotos, uzņēmējs samazinātu administratīvos izdevumus, un kļūtu skaidrs, kāpēc maksāt par šo pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bāliņa: jābūt vienam e-parakstam

, 13.06.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan visām valsts, gan arī privātajām struktūrām laika gaitā nāksies izmantot vienu vienoto e-parakstu. Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltā īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

Kādus redzat savus galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Galvenais uzdevums ir veicināt informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstību Latvijā.

Ko vēlaties mainīt līdzšinējā ministrijas darbā?

Uzskatu, ka pašreizējā situācijā ir svarīgi vairāk strādāt ar tiem darbiem, kas ir vērsti uz e- pārvaldes attīstību – tiem, kas ir jādara valsts iekšienē. Nebūt nav mazsvarīgi tie darbi, kas saistās ar valsts tēla pozicionēšanu, ar pārējo ES dalībvalstu informēšanu par to, kāds mums ir progress informācijas sabiedrībā, taču pašreizējā brīdī ir svarīgāk strādāt, lai progress būtu straujāks, un tad, kad mums tas būs, varam runāt par visu pārējo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

E-paraksta jomā pārmet klientu atbalsta sniegšanas un informācijas pieejamības trūkumu. Uzņēmēju viedokļi par e-parakstu kardināli atšķiras. Daļa norāda uz pozitīvo pieredzi, bet citiem e-paraksta saņemšanas process licies sarežģīts, kas devis stimulu e-paraksta izmantošanu pārlikt uz vēlāku laiku – tikai galējas nepieciešamības gadījumā.

Latvijā šobrīd ir aptuveni 7 – 10 tūkstoši aktīvo e-paraksta lietotāju, DB norāda e-paraksta izsniedzēja Latvijas valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Latvijā ir trīs e-paraksta risinājumi: e-paraksta viedkarte, virtuālais e-paraksts vai e-paraksts ID kartē.

Negatīva pieredze ar e-parakstu bijusi servisa audita kompānijas Dorus biznesa attīstības direktoram Gatim Ulinskim. Pēc viņa domām nav pietiekami daudz un saprotami izklāstīta visa nepieciešamā informācija. G. Ulinskis secinājis, ka e-parakstu var izmantot tikai galīgā nepieciešamības gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Pasts līdz šā gada aprīlim ir izsniedzis vairāk nekā 15 tūkstošus elektroniskā paraksta komplektu, bet vēl tam jāizsniedz vismaz 20 tūkstoši.

Lai atspoguļotu līdz šim paveikto, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu „Par valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts saistībām un to izpildi sakarā ar saņemto valsts budžeta finansējumu sertifikācijas pakalpojumu sniegšanai (droša elektroniskā paraksta ieviešanai) valstī”, kas otrdien, 29. jūlijā tika izskatīts valdībā, Db.lv informē Elīna Balgalve, Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste.

2006. gada 15. decembrī starp Latvijas Pastu un Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu tika noslēgts līgums par 50 000 elektroniskā paraksta komplektu piegādi valsts un pašvaldību iestāžu darbiniekiem, nosakot pieteikumu pieņemšanas beigu termiņu – 2008. gada 1. jūniju. Paredzētā līguma summa bija 1.4 miljoni latu (ar PVN).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz maija beigām Latvijas Pasts turpinās e-paraksta izsniegšanu, bet, sākot no 1.jūnija, to piedāvās Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs sadarbībā ar privāto partneri.

Lai arī iepriekš tika paredzēts, ka no 1.janvāra VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) sāks izsniegt e-parakstu, tā pārņemšanas termiņš ir pagarināts līdz 31.maijam. Tā Db pastāstīja LVRTC valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Sākotnējie noteiktie termiņi bija pārāk optimistiski. Pārņemšanas process parādīja, ka tehniski LVRTC varētu to darīt, bet atbilstoši Elektronisko dokumentu likumam ir virkne prasību, kam ir jāatbilst, lai šādu pakalpojumu piedāvātu. «Mums ir jāpierāda, ka LVRTC atbilst šiem kritērijiem, tāpēc esam piesaistījuši auditoru, kam tas ir jāizvērtē. Lai pēc tam LVRTC varētu akreditēties Datu valsts inspekcijā un uzsākt e-paraksta izsniegšanas funkciju,» stāstīja L.Dripe, norādot, ka auditori uzsākto darbu pabeigs aptuveni aprīlī. Tāpat LVRTC konkursa kārtībā ir paredzējis piesaistīt privāto partneri e-paraksta attīstībai. «Mēs tuvāko nedēļu laikā plānojam izsludināt konkursu privātā partnera piesaistei. Tas nozīmētu, ka e-paraksta akreditējamās pamatfunkcijas - personāls, sertifikātu veidošana, tehnoloģiskie risinājumi paliks LVRTC. Mēs darbosimies pēc tādiem kā vairumtirdzniecības principiem. Piesaistītā privātā partnera galvenā kompetence būs pakalpojuma virzība - ieņēmumu ģenerēšana, mārketings, klientu apkalpošana, zvanu centri un citas funkcijas, kas pēc korporatīvās struktūras un organizācijas nav raksturīgs LVRTC,» klāstīja L.Dripe, atzīmējot, ka viņš uzskata, ka šādu funkciju neatdalīšana iepriekš ir bijis viens no galvenajiem mīnusiem Latvijas Pastā (LP), kāpēc pakalpojums, līdz šim nav bijis rentabls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

ES Lisabonas līguma dēļ piekrīt Čehijas nosacījumiem

, 30.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) vadītāji esot piekrituši pagaidām noslēpumā turētām Čehijas prasībām apmaiņā pret Lisabonas līguma parakstīšanu, ziņo AFP.

Kā Db jau rakstīja, Čehija ir vienīgā ES valsts, kas vēl nav ratificējusi Lisabonas līgumu. Iepriekš tika runāts, ka Čehija vēlas nodrošināties pret to, ka pēc Lisabonas līguma parakstīšanas Sudetijā dzīvojošie vācieši varētu sākt atprasīt savus īpašumus, kas tiem tika konfiscēti Otrā Pasaules kara laikā. Paredzēts, ka Čehija Lisabonas līgumu ratificēs līdz šī gada beigām.

Pēc tam, kad Lisabonas līgumu būs parakstījušas visas ES dalībvalstis, varēs tikt mainīta ES konstitūcija, cita starpā paredzot ES prezidenta amata ieviešanu, uz kuru pretendē arī Latvijas eksprezidente Vaira Vīķe- Freiberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējie rezultāti liecina, ka Īrijas vēlētāji referendumā ir noraidījuši Eiropas Savienības reformu jeb Lisabonas līguma pieņemšanu. Šāds iznākums var novest Eiropas Savienību pie jauna krīzes posma, ziņo BBC.

Lisabonas līguma mērķis ir veikt Eiropas Savienībā vairākas reformas, kas paldzētu blokam funkcionēt efektīvāk. Tā nepieņemšana izraisīs šaubas par ES vienotību, kā arī varētu vājināt ES starptautiski, īpaši sarunās ar tādām valstīm kā Krievija un Irāna.

«Ja īri nolems noraidīt Lisabonas līgumu, saprotams, ka nekāda Lisabonas līguma nebūs,» iepriekš pauda Francijas premjerministrs Fransuā Fijons. Eiropas līderi pagaidām nav norādījuši, kāds varētu būt plāns B, ja īri patiešām pateiks līgumam .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgumā tiks veiktas kādas izmaiņas, Austrijā aicinās rīkot referendumu, atsaucoties uz Austrijas kancleru Alfrēdu Guzenbaueru, vēsta EUobserver.com.

Vēstuli parakstījis arī Sociāldemokrātiskās partijas prezidents Verbers Feimans. Sociāldemokrāti norādījuši, ka gadījumā, ja Lisabonas līgums būs atkārtoti jārarificē Austrijā, sociāldemokrāti centīsies pārliecināt savus koalīcijas partnerus par šo jautājumu rīkot referendumu.

"Arī Austrijā patlaban ir plaši izplatīta skepse par ES. Salīdzinājumā ar vairākuma balsojumu par atbalstu ES 1994.gadā, šobrīd mēs vairāk redzam nepārliecinātības un noraidošu noskaņojumu," teikts paziņojumā.

Austrijas valdība jau ir ratificējusi Lisabonas līgumu. Kopumā 20 no 27 ES valstīm to ir izdarījušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VK: Valsts iegulda miljonus elektroniskajos pakalpojumos, ko izmanto vien daži procenti iedzīvotāju

Dienas Bizness, 26.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar elektroniskās identifikācijas (eID) karšu ieviešanu Latvijā pēdējo gadu laikā ieviesta arī elektroniskās autentifikācijas un e-paraksta iespēja, lai sabiedrībai ļautu oficiāli apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Tas valstij gadā izmaksā 847 000 eiro taču, pastāvot ērtākām un lētākām iespējām piekļūt elektroniskajiem pakalpojumiem, eID kartes elektroniskās iespējas izmanto vien daži procenti iedzīvotāju, kas liecina, ka pakalpojuma nodrošināšanā ieguldītie līdzekļi neattaisnojas, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tomēr valsts arī turpmāk plāno nodrošināt šo pakalpojumu, nākamajā piecgadē dubultojot ieguldīto summu.

Latvijā eID kartes tika ieviestas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai Par drošības elementu un biometrijas standartiem dalībvalstu izdotās pasēs un ceļošanas dokumentos. Valsts lēma arī nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ar šo eID karti parakstīt elektroniskus dokumentus un apliecināt savu identitāti elektroniskā vidē. Pakalpojuma mērķis bija nodrošināt to, ka iedzīvotāji eID kartes efektīvi izmanto kā autentificēšanās un elektroniskā paraksta radīšanas līdzekli saskarsmē ar valsts un pašvaldību institūcijām to sniegto elektronisko pakalpojumu saņemšanai. Jāuzsver, ka ES regula neparedz šādas prasības un tas bija papildus pakalpojums, ko Latvija brīvi izvēlējās sniegt iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

LVRTC «noraksta» eparaksta viedkarti zaudējumu mazināšanas vārdā

Sanita Igaune, 02.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.decembra privātpersonas vairs nevarēs pieteikties e-paraksta viedkartēm, jo turpmāk Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) piedāvās tikai divus e-paraksta nesējus: virtuālo e-parakstu un e-parakstu eID kartē. Jāatzīmē, ka kopumā valsts e-paraksta projektā līdz šim ir ieguldījusi ap 8 milj. Ls.

Līdz šim viena no pakalpojumu barjerām ir tā sarežģītība un šķietamā daudzveidība, DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta. Tāpat pie esošā Latvijas iedzīvotāju skaita, pēc viņa domām, nav prātīgi uzturēt tik daudz produktu kanālu, jo tas sadārdzina pašu produktu. «Attiecībā uz izmaksām – produktu būs viennozīmīgi vieglāk pārvaldīt, kas rezultātā dos īstermiņa un ilgtermiņa ietaupījumu. Sākotnējie ietaupījumi nav milzīgi, taču ilgtermiņā tie noteikti būs,» turpināja J. Bokta.

LVRTC informē, ka privātpersonas, kuras lieto e-parakstu viedkartē, to varēs lietot arī turpmāk viedkaršu derīguma termiņa ietvaros. Pēdējās izsniegtās viedkartes darbosies 24 mēnešus no to saņemšanas brīža.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Padomi veiksmīgai līguma slēgšanai

RemLegal, juridisko pakalpojumu birojs, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juridisko pakalpojumu birojs RemLegal secinājis, ka joprojām lielākā daļa mazo un vidējo uzņēmumu neiedziļinās līguma tekstā vai mēģina ekonomēt uz jurista pakalpojumiem. Tā rezultātā nereti tiek noslēgti līgumi, kas kādai no līgumslēdzēju pusēm ir neizdevīgi. Nav būtiski, cik lielu uzņēmumu jūs pārstāviet, svarīgi ir apzināties, ka neprofesionāla vai pavirša attieksme slēdzot līgumu, var jebkuram uzņēmumam radīt nozīmīgus finansiālus zaudējumus. Neatkarīgi, kuru līguma slēdzēja pusi pārstāviet.

Alternatīvie strīdu risināšanas mehānismi

Samērā bieži viena no līguma slēdzēju pusēm saņem parakstīšanai līgumu ar tajā jau konkrēti nosauktu šķīrējtiesu, kurā tiks risināti strīdi, kas var rasties starp abām līguma slēdzēju pusēm. Kāpēc ir būtiski pievērst uzmanību šim līguma punktam? Ja līgumā ir ierakstīta konkrēta šķīrējtiesa un jūs šo līgumu esiet parakstījis, tad strīda gadījumā jums nebūs vairs iespēju vērsties citā tiesā. Arī, ja šķīrējtiesa būs pieņēmusi lēmumu par labu otrai līguma slēdzēja pusei, kas jūs neapmierinās, tad pārsūdzēt to vispārējās jurisdikcijas tiesā vairs iespēju nebūs. Šķīrējtiesas lēmums nav pārsūdzams. Būtiska piebilde - abām pusēm ir tiesības noteikt, tieši kurā šķīrējtiesā vērsties!

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Čehijai draud banānu republikas tēls

, 07.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čehijas prezidenta Vaclava Klausa (Vaclav Klaus) draudi bloķēt Lisabonas līgumu var kaitēt valsts tēlam, brīdinājis politiskais analītiķis Jirī Pehe (Jiri Pehe), ziņo Bloomberg.

Viņš atgādinājis faktu, ka šā gada martā bija spiests atkāpties Čehijas premjerministra Mireka Topolaneka kabinets, kurš tobrīd pildīja Eiropas Savienības (ES) prezidentūras pienākumus.

«Ja tas turpināsies, Čehijas Republika nopelnīs pati sev neuzticama partnera un banānu republikas tēlu,» sacījis J. Pehe, kurš ir arī Ņujorkas universitātes Prāgā direktors. «Tas rada diezgan lielu izbrīnu ārzemēs,» viņš akcentējis.

Db.lv jau rakstīja, ka īru vēlētāji pagājušajā nedēļā referendumā atbalstīja ES Lisabonas līgumu. Tas notika 16 mēnešus pēc pirmās balsošanas, kurā šis līgums tika noraidīts. Līgums nevar stāties spēkā, kamēr visas dalībvalstis nav to ratificējušas. Valstis, kuras vēl nav ratificējušas Lisabonas līgumu, ir Čehija un Polija. Polijas prezidents Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński) dokumentu varētu parakstīt šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji ir pret elektroniskā paraksta uzspiešanu; izsakiet viedokli komentāros

Oskars Prikulis, 16.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums Latvijas uzņēmumu uzskata, ka elektroniskā paraksta plašākai ieviešanai jānotiek pēc uzņēmumu brīvas gribas, un nedrīkst tos uzspiest ar vienīgi elektroniskā paraksta īpašniekiem pieejamiem pakalpojumiem.

Uzņēmēji uzsver, ka būtiski ir, lai elektroniskie pakalpojumi nesadārdzina uzņēmumu izmaksas – lai elektroniskā formā pakalpojumi būtu ērtāki un izdevīgāki.

Db jau vēstīja, ka Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu, bet vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e–paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Augulis: Latvija Azerbaidžānai piedāvā e-paraksta pakalpojumus

Sanita Igaune, 12.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Azerbaidžāna e-paraksta ieviešanā varētu smelties Latvijas pieredzi un piesaistīt Latvijas ekspertus. Tāpat Latvija šai valstij piedāvā palīdzību e-pārvaldes attīstīšanā, uzsvēra satiksmes ministrs Uldis Augulis, tiekoties ar Azerbaidžānas transporta ministru Ziju Mammadovu.

Latvijā e-paraksta kopējais lietotāju skaits ir ap 30 tūkst. Kopš februāra bez viedkartes e-paraksta Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir ieviesis arī virtuālo e-parakstu, kura izveidē tika investēti 190 tūkst. Ls. Kopumā e-paraksta projektā ir ieguldīti vairāk nekā 7 milj. Ls.

Lai gan ieviešot tā saukto e-parakstu «mākonī» lietotāju interese par e-parakstu ir pieaugusi, tomēr šobrīd plašus apgriezienus e-paraksts Latvijā nav uzņēmis.

Bankas Latvijā e-paraksta risinājumā redz perspektīvas, bet uzskata, ka valstij vairāk būtu jādomā pie e-paraksta lietotāju skaita pieauguma, lai komercsektoram būtu lielāka interese par šo rīku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 15. oktobrim pārtraukta elektroniskā paraksta viedkaršu izgatavošana, vēsta laikraksts Dienas bizness.

E-paraksta attīstītājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šobrīd veic sistēmas optimizāciju un procedūras maiņu e-paraksta viedkaršu ražošanā, tādējādi līdz 15. oktobrim karšu ražošana ir pārtraukta. «Viedkaršu personalizācija ir pietiekami sarežģīts un komplicēts process, kur jāievēro virkne drošības procedūru,» DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, atgādinot, ka tradicionāli citās valstīs e-paraksts viedkartēs tika ieviests reizē ar identifikācijas (ID) kartēm. Latvijā e-parakstu neieviesa reizē ar ID kartēm, kas, pēc viņa teiktā, ir bijis viens no iemesliem, kādēļ sākotnējais Latvijas pasta e-paraksta projekts un lielās pieprasījuma prognozes par izsniegto viedkaršu skaitu nepiepildījās, ar ko rēķinājās Latvijā esošie viedkaršu personalizētāji. Tādējādi viedkaršu izgatavošanas izmaksas uz vienību kļuva neadekvāti augstas un karšu personalizētājiem attiecīgais bizness kļuva neinteresants, turpina J. Bokta. Ietekmi uz pieprasījumu atstāja arī tas, ka paralēli viedkartēm tika ieviests virtuālais jeb e-paraksts «mākonī», kā arī e-paraksts, pieejams ID kartēs. Pēdējie dati liecina, ka aptuveni puse no ID karšu saņēmējiem tajā aktivizējuši arī e-parak- stu. ID karšu izsniegšana deva stimulu kopējā e-paraksta lietošanas intensitātē, tomēr samazināja pieprasījumu pēc e-paraksta viedkartēm. Tādējādi esošais viedkaršu personalizētājs First Data pārtrauca sniegt šādu pakalpojumu. Vienlaikus J. Bokta atzīst, ka e-paraksta viedkaršu lietotāji ir tie, kas e-parakstu izmanto bieži un regulāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) nevarēs paplašināties, ja netiks ratificēta Lisabonas vienošanās, atsaucoties uz Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, raksta BBC News.

Francijas prezidents arī paudis, ka līdz ko Francija pārņems ES prezidentūru, viņš dosies uz Īriju, lai mēģinātu rast kādu risinājumu.

Savukārt BBC speciālists Džinijs Daimonds, atsaucoties uz kādu diplomātu, norādījis, ka N. Sarkozī komentāri ir kā drauds un nepareizs signāls Īrijas pilsoņiem, kā arī horvātiem un turkiem, kas cer pievienoties ES valstu blokam.

ES prezidējošās valsts Slovēnijas premjerministrs Janezs Jansa sacīja, ka ES paplašināšanai nevajadzētu ciest no novēlotas Lisabonas vienošanās ratificēšanas. "Es ticu, ka mēs varam atrast kādu risinājumu, pirms vēl ir pieņemts lēmums par kādas valsts uzņemšanu ES," viņš teica un uzsvēra, ka viņaprāt komisijas interesēs nav palēnināt ES paplašināšanās procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Īriju cenšas pierunāt atbalstīt Lisabonas vienošanos

, 22.07.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īrijas valdīja izskata iespēju izsludināt atkārtotu balsojumu par Lisabonas vienošanos, kas varētu notikt 2009.gada martā.

Atkārtota referenduma ideju aktīvi virza Francijas prezidents Nikolā Sarkozī. Francija līdz 2008. gada beigām ir ES prezidējošā valsts. N. Sarkozī paziņojis, ka oktobrī – decembrī centīsies atrast risinājumu, lai pārvarētu Īrijas Nē, raksta Lenta.ru.

21. jūlijā Francijas prezidents viesojās Īrijā, kur vienas dienas vizītes laikā tikās ar dažādu politisko partiju un sabiedrisko kustību pārstāvjiem, kā arī ar Lisabonas vienošanās atbalstītājiem un pretiniekiem. N. Sarkozī norādīja, ka neviens negrasās īrus piespiest balsot atkārtoti. Viņš arī norāda, ka Francija kā ES prezidējošā valsts ir gatava dot Īrijai tik daudz laika, cik tai nepieciešams, lai valsts atrastu nepieciešamo risinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

EK priekšsēdētājs Barrozu šodien ierodas Rīgā

, 14.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu (José Manuel Barroso) šodien un rīt Rīgā tiksies ar valsts augstākajām amatpersonām un piedalīsies augsta līmeņa konferencē par Lisabonas līguma nozīmi Latvijai, informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

EK priekšsēdētāja Ž. M. Barrozu darba vizītes mērķis – pārrunāt Latvijā aktuālākos Eiropas Savienības jautājumus ar valsts augstākajām amatpersonām un veicināt diskusiju par Lisabonas līguma nozīmi Latvijai. Rīt, 15. februārī Žozē Manuels Barrozu Latvijas Universitātē teiks ievadrunu konferencē Lisabonas līgums – kā tas mūs ietekmēs?.

Vizītes laikā EK priekšsēdētājs paredzējis tikties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi un Ārlietu komisijas vadītāju Andri Bērziņu, un Eiropas lietu komisiju vadītāju Vairu Paegli. Garāka saruna plānota ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani. Pirms konferences Žozē Manuels Barrozu iecerējis tikties ar ES pārdomu grupas vadītāja vietnieci Vairu Vīķi-Freibergu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

eParaksts – drošība gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem

DB, 27.07.2021

Droša elektroniskā paraksta lietošana būtiski uzlabo digitālās vides drošību un uzticamību attālinātiem darījumiem. eParakstīts dokuments precīzi un neapstrīdami identificē abus darījuma partnerus, tā likumiski nostiprinot darījuma leģitimitāti, izslēdzot parakstu viltojumu iespēju daudz efektīvāk nekā tas ir ar papīra formāta dokumentiem. Latvijas uzņēmējiem ir pieejams plašs eParaksta risinājumu klāsts veiksmīgai un drošai e-komercijas attīstībai, teic Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā dators, pele vai klaviatūra – arī eParaksts kļuvis par mūsdienu uzņēmēja ikdienas darba rīku, kas tiek likts lietā gan darbinieku un klientu identitātes pārbaudei, gan dokumentu parakstīšanai.

Šī gada pirmajos sešos mēnešos eParaksta lietojuma skaits dokumentu parakstīšanai pārsniedzis 7 miljonus reižu, kas ir vairāk nekā visā 2019. gadā kopā. Arī e-Identitātes apliecināšanai dažādās interneta vietnēs un e-pakalpojumu portālos eParaksts tiek izmantots arvien biežāk un teju sasniedzis visu pērnā gada lietošanas reižu skaitu.

Ievērojamais eParaksta lietošanas skaita pieaugums vērojams ne tikai pandēmijas dēļ, bet arī pateicoties jaunām izmantošanas iespējām. Uzņēmumi izvēlas pāriet uz elektronisko dokumentu apriti un integrē savās dokumentu vadības sistēmās eParaksta funkcionalitāti, kā arī ievieš to klientu portālos un piedāvā saviem klientiem pieteikties un saņemt pakalpojumus droši, izmantojot eParaksta rīkus e-Identitātes apliecināšanai un dokumentu parakstīšanai. Arī mobilā lietotne eParaksts mobile kļūst arvien populārāka, katru mēnesi lietotnei piesakoties ap 10 000 jaunu lietotāju, un nu jau vairāk nekā 150 000 iedzīvotāju aktīvi izmanto eParakstu viedtālrunī. Ir ērti, ja daudzas – gan sadzīviskas, gan biznesa lietas – vari nokārtot ar savu viedtālruni. Šo ērtību lietotāji atzinīgi novērtē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īru vēlētāji atbalstījuši Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgumu. Tas noticis 16 mēnešus pēc pirmās balsošanas, kurā šis līgums tika noraidīts, ziņo BBC. Aptuveni 67% īru teikuši «Jā», liecina tikko notikušā referenduma oficiālie rezultāti.

Līguma mērķis ir vienkāršot lēmumu pieņemšanu 27 valstu blokā.

Saskaņā ar gala rezultātiem 67.1% īru vēlētāju līgumu atbalstījuši, bet 32.9% balsojuši «nē». Vēlētāju aktivitāte bijusi 58%.

Līgums nevar stāties spēkā, kamēr visas dalībvalstis nav to ratificējušas. Valstis, kuras vēl nav ratificējušas Lisabonas līgumu, ir Čehija un Polija.

Abu valstu parlamenti ir apstiprinājuši līgumu. Paredzams, ka Polijas prezidents Lehs Kačiņskis (Lech Kaczyński) parakstīs to tuvākajās dienās. Bet Čehijas Republikas eiroskeptiskais prezidents Vāclavs Klauss (Václav Klaus) sacījis, ka viņš neparakstīs līgumu, kamēr viņa valsts konstitucionālā tiesa nebūs izteikusi savu viedokli par tā spēkā esamību.

Komentāri

Pievienot komentāru