Pasaulē

Paraksta vienošanos par Eirāzijas savienības izveidi

Gunta Kursiša, 29.05.2014

Fotogrāfija uzņemta aprīļa beigās. Attēlā no kreisās - Kazahstānas, Baltkrievijas un Krievijas prezidenti.

Foto: EPA/LETA

Jaunākais izdevums

Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas vadītāji ceturtdien Astanā parakstījuši vienošanos par Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveidi, ziņo pasaules mediji.

Kazahstānas galvaspilsētā Astanā vienošanos parakstīja Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins, Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs un Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Db.lv jau rakstīja, ka Eirāzijas Ekonomiskā savienība sāks darboties no 2015. gada 1. janvāra. Paralēli darbojas arī 2010. gadā izveidotā Muitas savienība.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Krievija nopērk lojalitāti par Eiropas naudu

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 15.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveide nav alternatīva integrācijai Eiropā, jo topošajā savienībā dominē uzpirkšanas mehānisms .

Pavisam drīz – 29. maijā – Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna gatavojas parakstīt Eirāzijas Ekonomiskās savienības dibināšanas līgumu. Tas būs nākamais solis aiz 2011. gadā izveidotās Krievijas muitas savienības un pusceļš uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķi – Eirāzijas savienību, ko vairāki eksperti nodēvējuši par Padomju Savienību jaunās skaņās. Eirāzijas savienība ir Kazahstānas prezidenta Nursultana Nazarbajeva ideja tranzīta stimulēšanai, kurai Putins pieķēries ar lielu deg- smi un, pēc dažu mediju paustā, esot jau uzrunājis tai pievienoties arī Ķīnu un Indiju. Tas, vai Ķīna un Indija tiešām ģeopolitiski varētu izšķirties par šādu soli, pagaidām gan izskatās apšaubāmi, jo šīm valstīm ir svarīgas attiecības ar citu pasaules lielvaru – ASV, taču nākamās Muitas savienības dalībnieces jau zināmas – Kirgizstāna un Armēnija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Diskutē par transporta savienojumiem ar Ķīnu

Egons Mudulis, 05.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par izaicinājumiem un iespējām, veidojot transporta un loģistikas savienojumus starp Ķīnu un Centrālās un Austrumeiropas valstīm 16+1 sadarbības formātā šodien tika spriests vienā no Rīgā notiekošā premjeru samita un biznesa foruma paneļdiskusijām.

Šis Latvijas transporta nozarei bijis nozīmīgs gads. Rīgā jau otro reizi pulcējas transporta un loģistikas nozares galvenie spēlētāji, interesenti un sadarbības partneri, jo maijā jau bija 16+1 transporta ministru konference un biznesa forums, norādīja satiksmes ministrs Uldis Augulis. Pēc viņa teiktā Latvijas priekšrocība Eirāzijas savienojumos ir savietojamība ar Krievijas dzelzceļa infrastruktūru, bet virzienā uz Eiropas tirgu Latvija var piedāvāt trīs neaizsalstošas ostas un izdevīgus nosacījumus darbībai speciālajās ekonomiskajās zonās, saņemot nodokļu atvieglojumus. Tāpat tiek īstenots vērienīgs projekts (Rail Baltica) savienošanai ar Eiropas dzelzceļa sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Krievija piešķirs Baltkrievijai divu miljardu dolāru aizdevumu

LETA--AFP, 09.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija šomēnes Baltkrievijai piešķirs divu miljardu dolāru (1,4 miljardu eiro) aizdevumu, abām valstīm gatavojoties parakstīt vienošanos par ekonomisko sadarbību, piektdien paziņoja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

«Mēs esam vienojušies, ka Krievija mums pārskaitīs divus miljardus dolāru, kā solīts,» pēc tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pavēstīja Lukašenko.

Minska jau janvārī saņēma Krievijas aizdevumu 450 miljonu dolāru apmērā.

Baltkrievija pēdējo mēnešu laikā piedzīvojusi ekonomiskās situācijas ievērojamu pasliktināšanos un tās ārvalstu valūtas rezerves būtiski samazinājušās.

Minska jaunāko aizdevumu saņem laikā, kad Krievija, Baltkrievija un Kazahstāna 29.maijā gatavojas parakstīt vienošanos, lai izveidotu Eirāzijas Ekonomisko savienību.

«Mēs nebloķēsim šīs vienošanās parakstīšanu,» sacīja Lukašenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) šodien tikšanās laikā ar Krievijas prezidenta palīgu Igoru Ļevitinu pauda cerību, ka gada otrajā pusē Rīgā varētu notikt septītā Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas sēde, pavēstīja Satiksmes ministrijā (SM).

Sarunā Augulis informēja, ka ir apstiprināts par Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas līdzpriekšsēdētāju, kas ir skaidrs signāls tam, ka transporta joma abu valstu sadarbībā ir starp augstākajām prioritātēm. Tāpat ministrs norādīja, ka Starpvaldību komisijas septīto sēdi vēl nav izdevies sarīkot, taču izteica cerību, ka tā varētu notikt gada otrajā pusē Rīgā.

Puses pārrunāja Latvijas un Krievijas sadarbības iespējas gan starptautisko transporta koridoru attīstībā Eirāzijas pārvadājumu kontekstā, gan arī divpusējās sadarbības perspektīvas, tai skaitā kravu pārvadājumus Latvijas ostu virzienā.

Pēc SM vēstītā, Ļevitins atzinīgi novērtēja aviosavienojumu starp Latviju un Krieviju intensitāti, kas nodrošina pasažieriem iespējas, izmantojot dažādas aviokompānijas, nokļūt citos galamērķos gan Eiropā, gan Krievijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ukrainas jaunais prezidents grib ASV tiešu militāru palīdzību

Gunta Kursiša, 29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīze Ukrainā vēršas plašumā, un Ukrainas jaunievēlētais prezidents Petro Porošenko izteicies, ka Ukrainai ir nepieciešama tieša ASV militārā palīdzība, ziņo ukraiņu medijs Unian.

«Es nedomāju, ka sankcijas ir spēcīgs preventīvs faktors. Agresija no Krievijas puses var turpināties,» pauda P. Porošenko. Pēc viņa vārdiem, tagad reālu palīdzību sniegtu tieša ASV militārā palīdzība – līdzīga tai, kas tika sniegta sabiedrotajiem Otrā pasaules kara laikā (lendlīzes programma).

Ukrainas prezidents pauda, ka valsts ir gatava cīnīties par neatkarību un tai ir jānostiprina savi bruņotie spēki.

Tikmēr krīze Ukrainas austrumos plešas plašumā - trešdien vēlu vakarā separātisti mēģināja ieņemt Ukrainas Zemessardzes daļu Luhanskā, taču Ukrainas karavīriem izdevās atvairīt krievu kaujinieku uzbrukumu. Ukrainas pusē neviens nav cietis. Jau ziņots, ka šīs nedēļas pirmā puse asiņaina bijusi Doņeckā – kaujā par kontroli pilsētas lidostā tika nogalināti vairāk nekā simts no Krievijas iesūtīti teroristi, un trešdien apšaude, izmantojot militāro tehniku, notika arī Doņeckas centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Kerijs: Krievijas armija atkāpjas no Ukrainas robežas; draudi saglabājas

Gunta Kursiša, 30.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas armijas spēki atkāpušies no Ukrainas robežas un dodas atpakaļ Maskavas virzienā, taču vēl joprojām pastāv «bīstamības zīmes», paziņojis ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs, ziņo AFP.

«Ir pierādījumi, ka Krievijas spēki pārkāpj robežu, apmācīti karavīri no Čečenijas, kas trenējušies Krievijā un šķērsojuši robežu, lai radītu nekārtības un iesaistītos cīņā,» ASV politiķis norādīja televīzijā PBS.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs telefonsarunā ar Vašingtonu esot paudis cerību, ka krīzi varētu atrisināt.

Ceturtdien Ukrainas Austrumu daļas pilsētā Slovjanskā prokrieviskie kaujinieki, izmantojot Krievijas ieročus, notriekuši Ukrainas helikopteru, nogalinot 14 Ukrainas karavīrus, tostarp arī armijas ģenerāli, vēsta medijs Ukrinform. Ukrainas jaunievēlētais prezidents Petro Porošenko solīja sodīt «bandītus». «Šie kriminālie ienaidnieku nodarījumi pret Ukrainas iedzīvotājiem nepaliks nesodīti,» pauda P. Porošenko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kažociņš: Putins baidās no Maidana scenārija Krievijā

Dienas Bizness, 07.03.2014

Sā gada 7. februārī Maskavā aizturēts kāds protestētājs, kurš kritizējis V. Putinu

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins baidās no Maidana scenārija īstenošanās Krievijā, kas varētu novest pie viņa gāšanas no amata. Tādēļ arī Krievija izvērš savas aktivitātes Ukrainā, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš pauda LNT.

Ukrainas pēdējo mēnešu notikumos Krievijas prezidents saskata apdraudējumu savām pozīcijām. Tādēļ V. Putins vēlas novērst Ukrainas opozīcijas [šobrīd – koalīcijas, red.] sekmes par katru cenu, pauda J. Kažociņš.

Savukārt Rietumu pašreizējā reakcija uz notikumiem Ukrainā liecina, ka tie nav īsti sapratuši, cik Ukraina ir svarīga Krievijai, uzskata J. Kažociņš. Rietumos nav novērtēts arī tas, cik liels privāts aizvainojums V. Putinam bija tas, ka Maidana cīņas un uzvarošais noslēgums notika tieši Putina «zvaigžņu brīdī» - laikā, kad notika olimpiskās spēles Sočos.

V. Putina plašāks mērķis ir izveidot Eirāzijas savienību. Tās izveide, savukārt, neesot iespējama bez Ukrainas. Tādējādi arī sadalīta Ukraina nav īsti Krievijas interesēs, jo arī tad Eirāzijas savienības plānu īsti nav iespējams īstenot. Šajā savienībā Rietumukraina noteikti neiestātos, turklāt tā būtu Krievijai naidīga un varētu kļūt pat par NATO dalībvalsti, skaidroja J. Kažociņš. Viņš norādīja, ka NATO pietuvināšanās Krievijas robežām nav valsts interesēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Eiropu nozagt vairs nevar, kaut gribētāji ir

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 29.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīt Briselē tiks sadalīti divi no trim ietekmīgākajiem amatiem pasaules lielākajā ekonomikā – Eiropas Savienībā, un jau pats fakts, ka uz vienu no tiem kandidē latvietis, ir ievērības cienīgs

Ir paredzams, ka viens no amatiem – Eiropas ārlietu un drošības pārraudzība, no Baltijas un Austrumeiropas viedokļa raugoties, nonāks ne gluži piemērotākajās rokās. Toties par Eiropadomes vadītāja posteni šaubu nav – būs labi vai vēl labāk. Proti, uz to kandidē Polijas premjers Donalds Tusks un Latvijas ekspremjers Valdis Dombrovskis.

Tāpat šaubu nav, ka šis un turpmākais amatu sadalījums, kad topošās Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers līdz oktobrim izvēlēsies komisārus, būs «Briseles miers», kura panāktā vienlīdzība nozīmēs vienlīdz nepatīkamas situāciju radīšanu visiem. Bet ziniet – tā tas ir domāts, viss ir kārtībā. Tā Eiropa vienkārši darbojas, turklāt apskaužami labi darbojas, un mēģinājumi to replicēt pēc citām formulām acīmredzami ir lemti neveiksmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Ikstens: esam atgriezušies aukstajā karā

Dienas Bizness, 21.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Cilvēki, kas starptautiskajā politikā orientējas daudz labāk nekā es, runā par to, ka esam atgriezušies aukstajā karā. Ir sākusies jauna ēra, ko raksturo centieni pārzīmēt Eiropas karti. Redzam strauju polarizāciju. Atšķirībā no aukstā kara laikiem, kad Padomju Savienībai bija sabiedrotie, Krievijai šajā gadījumā sabiedroto nav,» intervijā žurnālam Sestdiena, runājot par krīzi Ukrainā, stāstījis politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.

Jautāts, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins darbojas racionāli, viņš atbildējis: «Tas ir interesants jautājums - ir viņš zaudējis prātu vai nav? Pieņemot, ka nav, viena kalkulācija ir tāda, ka, krītot Janukovičam un pamalē parādoties pilnīgi cita veida Ukrainas līderiem, Putins uzskatīja, ka šie jaunie spēki ietu prom no sadarbības ar Krieviju. Tas nozīmētu, ka Putina lolojums - Eirāzijas savienība kā pretmets Eiropas Savienībai - paliktu bez ļoti nozīmīga spēlētāja. Otrkārt, Krievijai un Ukrainai ir ciešas ekonomiskas saites, tātad, Ukrainai aizejot, uz Eiropu aizietu arī Austrumukrainas rūpnieciskais komplekss Donbass. Treškārt, tie varēja būt kādi apsvērumi par to, ka Ukrainas it kā antikrieviskā koalīcija varētu pārskatīt līgumu par Krievijas jūras kara bāzes uzturēšanos Sevastopolē. Vārdu sakot, Putins saredzēja virkni apdraudējumu un tāpēc izšķīrās par šādu rīcību, kura acīmredzami bija plānota jau iepriekš,» skaidrojis politologs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirāzijas Ekonomiskās savienības izveide nav alternatīva integrācijai Eiropā, jo topošajā savienībā dominē uzpirkšanas mehānisms .

Visu viedokli lasiet šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins aicina Baltkrieviju un Kazahstānu veidot valūtas savienību

LETA, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien savus tuvākos sabiedrotos Baltkrieviju un Kazahstānu aicināja veidot valūtas savienību.

Cenšoties mazināt Rietumu sankciju un zemo naftas cenu ietekmi, Putins rosināja virzīties uz ciešāku integrāciju viņa iniciētajā Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, kurā ietilpst Baltkrievija, Kazahstāna un Armēnija.

«Es domāju, ir pienācis laiks pārrunāt iespēju veidot potenciālu valūtas savienību,» paziņoja Putins, Astanā tiekoties ar Kazahstānas un Baltkrievijas prezidentiem. «Strādājot plecu pie pleca, ir vieglāk reaģēt uz ārējiem finanšu un ekonomiskiem draudiem un aizsargāt mūsu kopējo tirgu.»

Politiskās un ekonomiskās saites starp Maskavu un pārējām divām bloka dibinātājvalstīm - Baltkrieviju un naftas bagāto Kazahstānu - novājinājušas nesenās ekonomiskās likstas, kas saistītas ar Krievijas militāro iejaukšanos Ukrainā un tā rezultātā noteiktajām sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru