Šodien stājas spēkā Saeimas iepriekš pieņemtie grozījumi Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras.

Tāpat ar šiem likuma grozījumiem pēc deputāta Gata Eglīša (JKP) priekšlikuma valdībai tika uzdots grozīt Ministru kabineta noteikumus, paredzot, ka valsts nodevas apmērs par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāsamazina fiziskai personai no 2% uz 1,5% no īpašuma vērtības, savukārt juridiskai personai par dzīvokļa īpašuma nostiprināšanu no 6% uz 2% no īpašuma vērtības. Valdība attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumos šonedēļ pieņēma.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) iepriekš norādīja, ka TM sadarbībā ar Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi ir veikusi detalizētus aprēķinus un ir gūta pārliecība, ka, ņemot vērā jauno dzīvokļu būvniecības intensitāti, pašlaik ir īstais laiks, lai samazinātu zemesgrāmatu valsts nodevas apmēru. Ieņēmumu no valsts nodevas samazinājumu kompensēs nodokļu ieņēmumi, ko rada jaunu dzīvokļu būvniecība, līdz ar to fiskālā ietekme uz valsts budžetu būs pozitīva.

Saeima konceptuāli 1. lasījumā atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Zemesgrāmatu likumā, kuri paredz vienkāršot ar būves ierakstīšanu un dzēšanu zemesgrāmatā saistītās procedūras, nodrošinot nepieciešamo datu nodošanu starp Valsts vienoto datorizēto zemesgrāmatu un Būvniecības informācijas sistēmu.

"Jaunā datu nodošanas kārtība ir ļoti nozīmīga, jo būvju īpašniekiem tiek samazināts administratīvais slogs par vienu rajona (pilsētas) tiesas vai būvvaldes apmeklējuma reizi. Tas būvju īpašniekiem atvieglos dokumentu iesniegšanas procesu zemesgrāmatā, jo privātpersonām nebūs jāpievieno nostiprinājuma lūgumam vēl arī būvvaldes izsniegtie dokumenti, turpmāk tiesa tos izgūs tiešsaistē. Jaunā kārtība to nodrošinās elektroniskā veidā informācijas sistēmu līmenī. Šajā ārkārtējās situācijas laikā ir svarīgi turpināt attīstīt tieslietu sistēmas pakalpojumu pieejamību arī attālināti," norāda tieslietu ministrs Jānis Bordāns.

Izstrādātie grozījumi paredz, ja ēkas (būves) īpašniekam ir elektronisks paraksts, īpašnieks iesniegumu par būves, tajā skaitā, jaunbūves ierakstīšanu, kā arī būves dzēšanu zemesgrāmatā, turpmāk varēs iesniegt aizpildot speciālu tiešsaistes formu Būvniecības informācijas sistēmas tīmekļa vietnē (www.bis.gov.lv). Personas iesniegums pēc lēmuma par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā vai izziņas par būves neesamību pieņemšanas kopā ar būves ierakstīšanai zemesgrāmatā nepieciešamajiem Būvniecības informācijas sistēmas datiem un dokumentiem tiks nodots zemesgrāmatai.

Šā gada beigās tiks uzsākti Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) jaunbūves būvniecības darbi, informē LMMDV.

Plānots, ka 2020. gada 1. septembrī audzēkņi varēs uzsākt mācības jaunajās telpās.

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolai (LMMDV) ir piešķirts nepieciešamais papildu finansējums 675 000 eiro, lai īstenotu jaunbūves celtniecības projektu Alejas ielā.

Projekts paredz, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Db.lv jau vēstīja, ka šā gada marta sākumā tika vākti paraksti, lai nepieļautu piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norādīja uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Nosvinēti Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR biroja ēkas, piebūves un katlu mājas jaunbūves spāru svētki.

Objekts atrodas Lejupes ielā 1C un 3, Rīgā, un uz citu jaunbūvju fona izceļas ar Latvijā vēl nebijušu ēkas fasādes apšuvuma risinājumu – apdrukātu kompozīta sietu.

Būvniecības gaitā plānota jaunbūves ēkas, t. sk. laboratoriju telpu, un savienojošas pārejas izbūve ap 1600 m2 platībā, kā arī vecās katlu mājas nojaukšana un jaunas, jaudīgākas katlu mājas izveide, uzstādot divus 550 KW jaudas katlus un automātiku. Tāpat teritorijā tiks reorganizēti inženiertīkli, ierīkojot papildu kanalizācijas sūkņu staciju.

Šobrīd darbi pabeigti par 15 %: izbūvēts jaunbūves ēkas dzelzsbetona karkass un ārējie kanalizācijas tīkli, uzsākti mūrēšanas darbi un siltumtrases izbūve, izbūvēts zemējums, uzstādītas savienojošās pārejas un laboratorijas kāpņu dzelzsbetona konstrukcijas. Būvniecību, kas sākta 2019. gada 29. jūlijā, plānots pabeigt 2020. gada jūlija beigās.

SIA 3D Strong ražotās oglekļa nanocaurulīšu piedevas 3D printeru materiāliem var palielināt to mehānisko izturību pat par 50%.

«Oglekļa nanocaurulītes ir nākotnes tehnoloģija – pēc pieciem līdz desmit gadiem tās izmantos visur. Pagaidām ir problēma tās «izaudzēt» un pielietot dažādās jomās, kombinējot ar citiem ķīmiskiem elementiem. Taču mūsu zinātnieki jau 30 gadu strādā šajā jomā, un viņiem ir liela pieredze «audzēt» oglekļa nanocaurulītes. Viņi zina, kādus ķīmiskos elementus pievienot, lai iegūtu gaidīto efektu,» saka Marija Korabovska, SIA 3D Strong līdzdibinātāja. Idejas autori ir Novosibirskas Valsts Tehniskās universitātes zinātnieki, taču SIA 3D Strong līdzdibinātāja Marina Petričenko uzsver, ka zinātnes pārnese ir notikusi Latvijā. «Ambīcijas mums ir lielas. Gribētu būtu pasaules līderi oglekļa nanocaurulīšu ražošanā industriālajam pielietojumam. Ceru, ka ap mums būs dažādu saistīto produktu ražotnes, kur studenti, zinātnieki un citi uzņēmēji izstrādās jaunas tehnoloģijas,» pauž Marija.

Gada nogalē Liepājas būvvaldē iesniegts jaunbūves būvprojekts, kas tiks attīstīts vietā, kur Lidl Latvija pirms vairāk nekā desmit gadiem plānoja būvēt veikalu.

Pagājušā gada 22. decembrī pasūtītājs - firma SIA TKM Latvija būvvaldē ir iesniegusi tirdzniecības ēkas jaunbūves būvprojektu minimālā sastāvā Ganību ielā 182, Db.lv apstiprināja Liepājas pilsētas Būvvaldes sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

Viņš arī informēja,, ka pašvaldība atteikusies no pirmpirkuma tiesībām uz minēto zemesgabalu. Zemesgabala pircējs ir SIA MMS Property Solutions, bet būvprojekta minimālā sastāvā izstrādātājs SIA Arhitekta G. Vīksna birojs. Arhitekts Gundars Vīksna apliecināja, ka Ganību ielā 182 taps pārtikas veikals un autosstāvvietas, bet to, kas ir operators, viņš saskaņā ar līgumu nedrīkst izpaust.

“Dzirciema aptieka” Rīgā saņēmusi pasaules arhitektūras un dizaina balvu “Prix Versailles 2021”.

Aptiekas eksterjers atzīts par labāko pasaulē 2021. gadā objektu kategorijā "Veikali", Db.lv informēja arhitekts Arnis Dimiņš.

Db.lv jau ziņoja, ka Baltijā vienīgā antroposofo zāļu izgatavotāja "Dzirciema aptieka" (SIA "Insbergs) pērn pārcēlās uz jaunām mājām - speciāli farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanai projektētu un būvētu modernu ēku, kurā vienkopus atrodas telpas tirdzniecībai, zāļu gatavošanai un arī semināriem medicīnas speciālistiem.

Aptiekas jaunās ēkas būvniecībai tika izmantots pašu un bankas "Citadele finansējums" 376 000 eiro apmērā.

Stiklotās ēkas būvniecībā izmantota pēc individuāla pasūtījuma izgatavota ārējā tērauda un alumīnija fasāde. Ēkai ir B klases energoefektivitātes pakāpe.

Noslēgusies pelējuma likvidācija Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunbūves pagrabstāvā, nākamnedēļ - papildu pārbaudes, informē VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca".

Šīs nedēļas laikā ir pilnībā pabeigta konstatētā pelējuma likvidācija Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas A korpusa otrās kārtas ēkas jaunbūves pagrabstāvā. Nākamnedēļ plānotas papildu pārbaudes, lai pārliecinātos, ka pelējuma sporu pagrabstāvā vairs nav. Pagrabstāvā sakārtots arī temperatūras režīms.

Būvuzņēmējs SIA "Velve" šonedēļ pabeidzis pelējuma likvidāciju jaunās A korpusa ēkas pagrabstāvā. Secīgi nākamnedēļ plānota starp pusēm saskaņoto valsts zinātniskā institūta BIOR laboratorijas un Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvju vizīte, lai noņemtu virsmu un gaisa paraugus un Slimnīca gūtu pārliecību, ka SIA "Velve" plānotās darbības ir rezultējušās ar to, ka pagrabstāvs ir atbrīvots no pelējuma sporu klātbūtnes.

Virs Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas laboratoriju korpusa jaunbūves pacelts spāru vainags, kas apliecina, ka būves apjomīgākie darbi ir pabeigti un 1. septembrī skolai būs jaunas laboratorijas eksakto mācību nodrošināšanai.

Skolas direktore Svetlana Semenko norādīja, ka ģimnāzija jau vairāk nekā desmit gadus piedalās Eiropas struktūrfondu projektā un VISC projektā dabaszinātnēs un matemātikā.

Pagājušā gada rudenī tika uzsākta Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas laboratoriju korpusa jaunbūves būvniecība, kuru pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma īsteno būvkompānija "VELVE". Projekta īstenošanai ir piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums. Pērn pavasarī RD piekrita ņemt 12,03 miljonu eiro aizņēmumu Rīgas Klasiskās un Zolitūdes ģimnāzijas piebūvju celtniecībai. Kopējās projektu izmaksas ir 15,27 miljoni eiro, no kuriem 3,59 miljoni ir ERAF finansējums.

Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) kopā ar Kultūras ministrijas, Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB), kā arī būvkomersanta “Velve” pārstāvjiem skatuves mākslu dekorāciju darbnīcu un mēģinājuma zāļu kompleksa jaunbūves korē, Meirānu ielā 2, Rīgā, novietoja spāru vainagu kā simbolu jaunbūves augstākā punkta izbūves sasniegšanai, informē VNĪ valdes locekle Jeļena Gavrilova.

“Ar Kultūras ministrijas piesaistīto Eiropas Savienības fondu finansējumu vienlaikus divās Rīgas apkaimēs – Šķirotavā un Pļavniekos – mēs radām jaunu kultūrvietu. Šajā kultūrvietā ne vien notiks industrializētajai Šķirotavai raksturīgie ražošanas procesi, izgatavojot operas un baleta dekorācijas, bet kas vēl būtiskāk – arī mākslinieku uzstāšanās skatītājiem, priekšnesumu mēģinājumu procesam noslēdzoties,” teic kultūras ministrs Nauris Puntulis.

“Degradēto teritoriju, kāda tā Meirānu ielā 2 bija pirms darbu uzsākšanas, būsim sakārtojuši un atvēruši visupirms jau blīvi apdzīvoto Pļavnieku iedzīvotājiem, kuru apkaimē kultūrvietu nemaz nav tik daudz,” akcentē ministrs.

Pārtikas ražotājs “Orkla Latvija” noslēdzis līgumu ar SIA “Arhitekta G. Vīksnas birojs” par “Spilvas” ražotnes paplašināšanas projektēšanu.

Šim posmam paredzēti seši mēneši un plānots, ka būvniecība tiks uzsākta 2022. gada martā un projekts veiksmīgi noslēgsies 2023. gadā.

Db.lv jau iepriekš vēstīja, ka ražotnes paplašināšanā uzņēmums plāno investēt 4 miljonus eiro.

Spilvas ražotnes paplašināšanā investēs 4 miljonus eiro  

Nākamo gadu laikā “Orkla Latvija” plāno investēt 4 miljonus eiro, lai attīstītu...

“Investīciju projekts paredz esošo ražotni palielināt par 1500 m2, pilnveidojot un automatizējot esošās ražošanas līnijas, kā arī uzstādīt jaunas, atbilstoši aktuālām energoefektivitātes tendencēm. Pateicoties šīm pozitīvajām izmaiņām, mēs kļūsim vēl efektīvāki, ar lielākām ražošanas jaudām un vēl videi draudzīgāki, turklāt tas mums pavērs iespējas izstrādāt jaunus produktus ,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Orkla Latvija uzņēmumu apgrozījums pērn bija 104,2 miljoni eiro 

Plaša patēriņa zīmolu preču ražošanas un izplatīšanas uzņēmuma “Orkla Latvija” 2020. gada...

“Šis ir jau otrais projekts sadarbībā ar “Orkla” koncernu. Industriālie objekti vienmēr ir raksturīgi ar to, ka būtiskākā ir to funkcionalitāte, tehnoloģisko plūsmu optimāls risinājums, protams, arī izmaksas un mazāka nozīme ir arhitektūras risinājumiem. Mēs vienmēr esam centušies izdarīt maksimāli daudz, piedāvājot samērīgus dizaina risinājumus, kurus pasūtītājs atzinīgi vērtē. Plānoto “Spilvas” ražotnes jaunbūves daļu esam piedāvājuši skatīt kontekstā ar visu ražotnes kopskatu Zvaigžņu ielas notinumā un risināt to saderīgi ar šajā ielā jau esošajām ražotnes veikala un caurlaides ēkām un jaunbūves fasādē izmantot “Orkla” korporatīvā dizaina krāsas un apdares materiālus, līdzīgi, kā tas ir jau darīta abās minētajās ēkās Zvaigžņu ielā,” stāsta Gundars Vīksna, “Arhitekta G. Vīksnas birojs” valdes priekšsēdētājs.

Paplašinātajā ražotnē tiks uzstādītas jaunas automatizētas līnijas, kur ražošanas līnijas sākumā robots izvietos produktu iepakojumus, savukārt līnijas finišā jau uz paletēm saliks iepakotās preces. Pateicoties šai robotizētajai sistēmai, tiks paaugstināta ražošanas jauda, nodrošinot nemainīgi augstu kvalitāti un drošību.

“Spilvas” ražotne atrodas Babītē kopš 1992. gada, kad tā darbu uzsāka kā neliels konservu cehs. Kopš 2008. gada strādā jaunais ražošanas korpuss, kuram līdzās vēlāko gadu gaitā ir izbūvētas un iekārtotas darbinieku sadzīves telpas, ražošanas laboratorijas un telpas mehāniskajām darbnīcām. Darbinieku ērtībām ir plašas un ērtas ēdināšanas telpas, ģērbtuves, drēbju un apavu žāvētava. Vienas ēkas ietvaros iekārtotas arī speciālas, augstākajiem standartiem atbilstošas higiēnas slūžas, jauna ražošanas analīžu laboratorija un plašas, moderni aprīkotas mehāniskās darbnīcas ar noliktavu.

“Spilvas” ražotnē top vairāki simti produktu dažādās ēdienu un ēdiena piedevu kategorijās: tomātu mērces un kečupi, majonēzes, dresingi jeb salātu mērces, konservēti dārzeņi, ievārījumi un deserti, mārrutki un sinepes, zupas un otrie ēdieni.

Līdz ar Ziemas saulgriežu laiku, noslēgusies projekta “Melnsila kvartāls III” jaunbūves Kristapa ielā būvniecība, un 10 dzīvokļu dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā.

Būvniecība tika uzsākta 2022. gada oktobrī, un, ievērojot tradīciju, 2023. gada pavasarī norisinājās spāru svētki. Investīcijas projektā ir aptuveni divi miljoni eiro.

Jaunā desmit dzīvokļu dzīvojamā ēka ar mūsdienīgo arhitektūru un košo fasādes krāsu iekļaujas tik dažādajā Āgenskalna apbūvē. Projekta koncepcijas galvenā būtība - radīt īpašus, ilgtspējīgus un energoefektīvus mājokļus prasīgiem klientiem - estētiem, kas novērtē gan dzīvokļu pārdomāto plānojumu, gan 3.0 m griestu augstumu, kā arī interjera risinājumu smalkās detaļas.

Jaunbūve izteiksmīgi papildina ēku ansambli, kuru veido kopā ar divām restaurētajām ēkām un labiekārtoto, apzaļumoto un slēgto pagalmu ar bērnu rotaļu laukumu, auto novietnēm. Seši no dzīvokļiem ir divlīmeņu apartamenti ar atsevišķām ieejām un privātu ārtelpu, sniedzot tādas priekšrocības, kas raksturīgas privātmājai. Mājas trešajā stāvā ir četri dažādu platību vienlīmeņa dzīvokļi ar plašām terasēm un skatu uz Alīses ielas ūdenstorni.

Klientu interese par mājokļiem Latvijā, neraugoties uz īpašajiem apstākļiem, šogad nav būtiski mazinājusies, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" veiktais pētījums par mājokļu tirgu 2020.gada 1. pusgadā.

Tomēr Covid-19 ieviesis korekcijas: kopējā darījumu aktivitāte ir samazinājusies, jo mājokļu pirkumi ir kļuvuši izsvērtāki un racionālāki, redzams intereses pieaugums iegādāties zemi, māju vai lielāku dzīvokli, jo, gatavojoties negatīvai situācijas eskalācijai, cilvēki paredz papildu istabu, ko varētu atvēlēt darba kabinetam. Pretēji martā un aprīlī publiskajā telpā izskanējušajām bažām, nav vērojamas lielas cenu izmaiņas mājokļu tirgū (5% robežās). Reģionos pandēmijas ietekmi tirgus šajā pusgadā būtiski neizjūt, un joprojām lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kuriem ir iespējas, saskaras ar piedāvājuma trūkumu.

"Pārliecība par nākotni un maksātspēja vienmēr noteikusi mājokļu tirgus situāciju. Mājokļu būvniecība var būt tas dzinējs, kas mums palīdzētu atkopties no ekonomikas apstādināšanas. Iespējams arī pretējais - ekonomikas lejupslīdes paātrināšana, padarot mājokļus dārgākus nepiemērotā brīdī. Tāpēc diskusija par strauju nekustamā īpašuma nodokļu maksājumu kāpumu šobrīd ir ļoti nelaikā," uzskata "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns.

Ar jaunu standartu energoefektīvu koka konstrukciju būvju celtniecībā atklāta Ogres Centrālā bibliotēka.

Ēka būvēta ar līmētā koka konstrukciju tehnoloģiju, kas to ierindo kā vienu no pirmajām ar šādu metodi celtajām sabiedriskajām ēkām Latvijā.

Divstāvu celtne ir tā dēvētā pasīvā ēka jeb ēka ar nulles enerģijas patēriņu. Ēku nesošās konstrukcijas ir izgatavotas no līmētiem masīvkoka paneļiem, kas līmēti krusteniski un gareniski, tādējādi iegūstot augstu strukturālo izturību un stabilitāti, kas nepieciešama nesošajām konstrukcijām.

Jaunajā ēkā ierīkots apgaismojums ar viedo vadību, izmantojot līdz pat 80 procentiem dabiskā apgaismojuma. Izmantojot pieejamos resursus un apliecinot energoefektivitāti, tiks darbināta rekuperācijas ventilācijas sistēma, kas izvadīs gaisu, saglabājot tā siltumu. Ēkā izbūvēta unikāla apkures sistēma ar kanalizācijas notekūdeņu siltummaiņu, kurpretim ātrijā izveidota zaļā augu siena, kuras apūdeņošanai paredzēts izmantot savākto nokrišņu ūdeni.

Mājas sporta zāles ir jaunās fitnesa studijas. Galvenais ir atrast savai telpai, budžetam un apņemšanās līmenim piemērotāko mājas treniņu aprīkojumu, un šeit daudzi cilvēki iestrēgst – ir svarīgi pieņemt, ka Tu veido mājas sporta zāli, nevis komerciālu fitnesa centru. Kādi ir efektīvākie mājas trenažieri un aprīkojums individuālajiem treniņiem? Par to plašāk – šajā rakstā!

Aprīkojums un mājas trenažieri individuālām vajadzībām – ko apsvērt?

Pats svarīgākais, ko atcerēties – nav jāpārblīvē mājoklis ar neskaitāmām komerciāla līmeņa iekārtām vai aprīkojumu. Tikai viens augstas kvalitātes skriešanas trenažieris, piemēram, skrejceļš, var būt Tavas treniņu vietas zvaigzne. Ja tas nav iespējams, jogas paklājiņš vai kāds pretestības aprīkojums joprojām var palīdzēt sasniegt sporta zāles kvalitātes treniņu, nesperot kāju sporta zālē. Lai saprastu, kādi sporta trenažieri ir pieejami un ko apsvērt, lasi turpinājumā!

#1 Skriešanas trenažieris

Ja Tev mājoklī ir pietiekami daudz vietas, skrejceliņš var būt lielisks kardio aprīkojums mājās. Šādi trenažieri ir salīdzinoši dārgi, tāpēc pirms iegādes izvērtē, kādas funkcijas Tev ir svarīgas – iespēja to salocīt, regulē slīpumu, ātrumu u.c. Jo mazākas būs variācijas iespējas, jo lētāks būs ieguldījums. Šādā situācijā var noderēt arī lietots trenažieris, jo tas, visticamāk, ja tiks pārdots, kādam citam mājās būs vairāk krājis putekļus nekā likts lietā aktivitātēm.

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Viedtālruņa izskats ir būtisks izvēles kritērijs, taču ne mazāk svarīgi ir izvērtēt arī ierīces veiktspēju un citus tehnoloģiskos faktorus jeb kas “lācītim vēderā”. Mūsdienās tālruņu lietotāji arvien vairāk uzmanību pievērš tieši materiālu kvalitātei un tālruņa funkciju atbilstībai ikdienas vajadzībām, tāpēc tehnoloģiju uzņēmuma Huawei eksperts dalās ar jaunāko viedtālruņu tehnoloģiskajām iespējām, kas noderēs katram lietotājam.

Pirmais iespaids – vizuālās sajūtas

Izvēloties jaunu ierīci vai jebkuru citu priekšmetu, pirmais izšķirošais kritērijs ir tieši vizuālais izskats un viss pārējais, ko varam novērtēt ar redzi un tausti. Ja pēc šī pirmā soļa sajūtas ir vairāk negatīvas, visticamāk dažādi iekšējie faktori nespēs pārliecināt potenciālo pircēju par pretējo. Tāpēc, meklējot jaunu viedtālruni, ir jāsāk ar pilnvērtīgu izskata analīzi – krāsas, materiāli, ergonomika, svars un arī dizains.

“Pirmais, kas parasti iekrīt acīs jebkuram no mums, ir atšķirīgs dizains. Piemēram, jaunais Huawei Mate 50 Pro ir pieejams īpašā oranžās vegānās ādas versijā, kas, pateicoties vieglajam stikla šķiedras materiālam, nodrošina mīkstu un ērtu satvērienu, vienlaikus saglabājot izcilu triecienizturību un elastību. Tādā veidā lietotājs var neuztraukties par ierīces korpusa nolietošanos pēc salīdzinoši neilga lietošanas laika,” stāsta Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs.

"Zippy ID" sācis sadarbību ar Indonēziju, kā arī plāno apgūt citas reģiona valstis – Malaiziju, Taizemi, Singapūru.

"Dienas Bizness" jau vēstīja, ka "Zippy ID" automātiskas identifikācijas pārbaudes risinājums 30 sekundēs salīdzina cilvēka pašbildi ar pases fotogrāfiju. Uzņēmums šajā virzienā gūtās zināšanas par datorredzi izmanto arī pārtikas kvalitātes kontrolē.

"Ņemot vērā, ka Eiropā konkurence identifikācijas verifikācijā ir daudz lielāka nekā Āzijā un pieprasījums pēc šāda veida risinājumiem ir krietni mazāks, pašlaik cenšamies iekarot Āzijas tirgu. Pašlaik strādājam ar Indonēziju, bet noteikti ir plāns apgūt arī citas reģiona valstis – Malaiziju, Taizemi, Singapūru," stāsta Kristaps Kuļikovskis, SIA "Zippy Vision" līdzdibinātājs. Līdz šim uzņēmums ir veicis teju vienu miljonu verifikāciju.

Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Mums kaut kur ir pazuduši tiltu būvnieki - ja iepirkumos ceļu remontiem mums ir diezgan laba konkurence un cenas iet uz leju, tad iepirkumos tiltu remontiem ir daudz gadījumu, kad neviens būvnieks nepiesakās. (..) Kaut kas šajā segmentā ir sakārtojams,» sacīja ministrs.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā tiltu stāvoklis neuzlabojas. «Tiltu stāvoklis Latvijā nekādā veidā neuzlabojas. Mēs knapi spējam savākt tos tiltus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī,» sacīja Linkaits.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ikviens tilts tiek pārbaudīts un, ja tā stāvoklis apdraudēs satiksmes drošību, tilta īpašnieka pienākums būs to slēgt.

VAS «Latvijas valsts ceļi» publiskotajā valsts autoceļu tīkla 2018.gada statistikā sacīts, ka uzņēmuma pārziņā ir kopumā 963 tilti, no kuriem 897 ir dzelzsbetona, 14 - akmens, 47 - metāla un pieci - koka. Vienlaikus 28,3% jeb 273 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā labs, 26% jeb 250 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, 34,4% jeb 331 - kā slikts, bet 11,3% jeb 109 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā ļoti slikts.

Polijas lauksaimnieki piektdien sākuši daļēji bloķēt autoceļu uz Lietuvas un Polijas robežas, taču satiksmes sastrēgumu nav, notikuma vietā novēroja ziņu aģentūra BNS.

Kalvarijas-Budzisko robežkontroles punktā tiek pārbaudītas no Lietuvas izbraucošās kravas automašīnas. Tās tiek novirzītas uz atsevišķu joslu, bet tās, kuras izraisa aizdomas, tiek nosūtītas uz īpašu vietu, kur tās pārbauda amatpersonas.

Aptuveni 30-40 protestētāju vēro, kā poļu policisti, muitas un autotransporta inspektori pārbauda autofurgonu dokumentus. Pārbaude ilgst līdz piecām minūtēm.

Pagaidām neviena kravas automobilis nav aizturēts.

Uz ceļa nav sastrēgumu, automašīnas var brīvi pārvietoties.

Viens no protesta organizētājiem Karols Pečiņskis norādīja, ka protestētāju nolūks nav bloķēt satiksmi, bet gan pievērst uzmanību lauksaimniecības nozares problēmām. Vinš teica, ka šis ir jauns protesta veids, ko poļi līdz šim nav izmantojuši.

Vīna bāra Garage un restorāna Hot’e līdzīpašnieks Jānis Jenzis uzskata, ka Valsts ieņēmumu dienesta veikto pārbaužu laikā restorānā notiek nepieļaujamas lietas. Tajā pašā laikā nodokļu politika valstī liek uzņēmējiem šajā nozarē ieiet ēnu ekonomikā, viņš stāsta portālam rus.db.lv.

Nesen portāls publicēja 3 pavāru restorāns un Restorāns 3 līdzīpašnieka Ērika Dreibanta viedokli par to, kā VID darbinieki restorāna personālu iztaujā viesu klātbūtnē. Tā rezultātā restorāns cieš zaudējumus. Vakar kļuva zināms, ka, nespējot nomaksāt lielos nodokļus, par maksātnespēju paziņojusi kompānija OZRT, kas pārvaldīja Nacionālās bibliotēkas restorānu Klīversala. Kas notiek nozarē? Šo jautājumu portāls uzdeva Jānim Jenzim.

Pirmā problēma, pēc restorāna īpašnieka domām, ir VID darbinieku attieksme pret tiem uzņēmējiem, kurus viņi pārbauda. «Patlaban VID dodas reidos uz visiem Latvijas restorāniem,» viņš stāsta. «Labi, lai viņi pārbauda, mēs neesam pret to. Taču jautājums ir par to, ar kādām metodēm tas tiek darīts – tas ir murgs. Piemēram, vakarā, kad cilvēki vakariņo, inspektori vienkārši ienāk restorānā un uz veselu dienu to slēdz, lai veiktu pilnu pārbaudi. Tā ir bijis vairākas reizes, piemēram, restorānā Piens. Viesnīcas Bergs restorānā divu dienu laikā pārbaudes tika veiktas četras reizes! Es pilnībā saprotu VID darbiniekus, kuri nāk pie mums veikt pārbaudes, jo viņi pilda savu pienākumu un nav vainīgi. Runa ir kopumā par VID politiku, un to var pielīdzināt gestapo politikai!»

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē procesu, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā jebkāda veida elektrostacijas, AS «Sadales tīkls» atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un AS «Sadales tīkls» elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 h garumā un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei, norāda AS «Sadales tīkls» Preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«AS «Sadales tīkls» uzdevums elektrostacijas pieslēgšanas procesā ir pārbaudīt, vai ražotāja uzstādītās enerģijas ražošanas iekārtas un izbūvētais pieslēgums atbilst AS «Sadales tīkls» izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, un pārliecināties, ka ražošanas iekārtu pieslēgšana pie elektrotīkla neietekmēs citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti. AS «Sadales tīkls» atzinums neapliecina enerģijas ražotāja gatavību ražot elektroenerģiju vai siltumenerģiju, vai objekta nodošanu ekspluatācijā, jo enerģijas ražotāja komerciāla darbība, tajā skaitā - maksājumu saņemšana par saražoto un elektrotīklā nodoto enerģiju – tiek uzsākta tikai pēc tam, kad stacija ir nodota ekspluatācijā un pašvaldības būvvalde izdevusi aktu,» skaidro kompānijā.

Sevišķi urbanizācijas dēļ koka būvniecība kļūst nekustamo īpašumu attīstītājiem interesanta, sarunā ar DB komentē Zviedrijas Koka būvniecības padomes izpilddirektore Suzanne Rudenstama. Galvenais iemesls tam ir operativitāte, ar kādu iespējams īstenot koka būvniecības projektus.

Pirms privātie būvnieki ir sapratuši un pieņēmuši mūsdienīgas koka būvniecības drošumu un konkurētspējas priekšrocības, publiskajam sektoram tomēr ir jāuzņemas iniciatora loma ar attiecīgiem iepirkumiem un atbalsta politiku, lai nacionālā mēroga koka būvniecība spētu attīstīt savu potenciālu.

Salīdzinot ar Latvijas koka būvniecības nozares aktualitātēm, ir redzams, ka Latvija pašlaik iziet Skandināvijā jau zināmo šīs nozares attīstības ceļu.

Tā, jautāts par nozares iekšējiem un ārējiem izaicinājumiem, Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs komentē, ka «vietējais izaicinājums ir diezgan emocionāls, jo ar koka ēku būvniecību Latvijā iet grūti. Mums ir pieredze, ražotnes, zināšanas un inženieri. Mēs esam būvējuši daudzstāvu ēkas, mazstāvu ēkas, ciematus un dvīņu mājas – pilnu klāstu, bet – visur kur citur. Savukārt ar biznesa attīstību Latvijā ir salīdzinoši vāji.»

Ēku energoefektivitātes projektus jāīsteno ātrākā tempā, kā arī ir jāizvērtē finansējuma pieejamības un kreditēšanas nosacījumi, norāda Latvijas Būvniecības apvienības (LBA) pārstāvji.

Apvienības pārstāvji norāda, ka viens no šī brīža energoefektivitātes procesu klupšanas akmeņiem ir projekta realizācijas termiņi, proti, šobrīd no ieceres līdz tās realizācijai var paiet pat četri gadi. Līdz ar to procesa laikā rodas dažādi neparedzēti apstākļi, kas iespaido tālākos procesus un rezultātā var rasties sniega bumbas efekts.

Pēc LBA paustā, ņemot vērā, ka energoefektivitātes pasākumos tiek izmantoti publiski līdzekļi, pastiprinātai kontrolei būtu jāsaglabājas, bet svarīgi to noteikt kā uz rezultātu vērstu.

Tāpat apvienībā atzīmē, ka atbalsta saņēmēji sagaida, ka iesniegtā pieteikuma atbilstību finansējuma, tehniskiem un lietvedības noteikumiem pārbauda viena iestāde vienu reizi, lai neveidotos situācijas, kad pārbauda dažādas iestādes daudzās kombinācijās un katrai no tām var rasties sava interpretācija.

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.