Šobrīd vairs netiek strādāts pie uzņēmuma pārdošanas, jo Ventbunkers esot zaudējis lielu daļu vērtības.

Tā intervijā Db norāda Ventspils tranzītbiznesa kompānijas Ventbunkers viens no īpašniekiem Olafs Berķis. Tāpat O. Berķis norāda, ka tiek apsvērta iespēja piedzīt zaudējumus no Ventspils naftas, jo šīs kompānijas darbības rezultātā esot nodarīti zaudējumi Ventbunkeram. (1)

Cik tuvu jūs stāvat Ventbunkera lietām? Cik jums tas arvien ir interesanti?

Esmu Ventbunkera akcionārs. No dibināšanas brīža gandrīz 10 gadus biju šīs kompānijas prezidents. Pēc būtības, kompānijas izaugsme no tās metāllūžņu kaudzes, kāda tā bija dibināšanas brīdī 1994. gadā, līdz modernam terminālim un Latvijas lielākajam holdingam, kurā ietilpa tādi uzņēmumi kā Ventspils nafta, Preses Nams, virkne mediju un preses izdevumu, Latvijas Kuģniecība, nekustamie īpašumi Rīgā un Jūrmalā un daudz kas cits 2002.gadā, notika manā laikā. Protams, tas nav tikai mans nopelns, tas bija komandas darbs. Šī kompānija man tiešām ir tuva, un tas , kas ir noticis pēdējo gadu laikā, man sāp. Ne jau finansiālo zaudējumu dēļ. Diemžēl pēc manas aiziešanas no Ventbunkera prezidenta amata un Igora Skoka aiziešanas no Ventspils naftas prezidenta amata holdingā bija iestājusies regresija.

Nord Stream ir pabeidzis cauruļvadu iekšpuses inspekciju, izmantojot pašreiz pasaulē vienīgo šāda veida Cauruļvadu pārbaudes iekārtu (PIG - Pipeline Inspection Gauge).

Nord Stream izmanto Cauruļvadu pārbaudes iekārtu ar visspēcīgāko magnētisko lauku, kas līdz šim ir radīts šāda veida iekārtās. Veicot Nord Strem cauruļvada inspekciju, no Cauruļvadu pārbaudes iekārtas ir apkopotas garākās datu ķēdes, kas jebkad ir ierakstītas un saņemtas no šāda tipa iekārtām. Ar vairāk nekā 2000 mērījumu kanāliem un vienu paraugu no katriem 2.5 cauruļvada milimetriem, kas kopā veido 1’224’000’000mm - iekārta nonāks Vācijā ar vairāk kā triljons uzmērījumiem.

Lai pārbaudītu cauruļvadu, kas atrodas līdz 200 metru dziļumā uz Baltijas jūras gultnes un saņemtu apstiprinājumu tā tehniskajam stāvoklim, Nord Stream veic pašreiz pasaulē vienīgo cauruļvadu pārbaudi no iekšpuses - nosūtot iekārtu PIG paralēlo cauruļvadu sistēmā visā 1224km garumā, sākot no Krievijas līdz Eiropai. Cauruļvadu pārbaudes iekārta jeb PIG (Pipeline Inspection Gauge) ir sešus metrus gara un apmēram septiņas tonnas smaga, aprīkota līdzīgi kā kosmosa satelīti. Iekārta magnetizē un skanē cauruļvada sienas, ieraksta visus mērījumus un datus apjomīgā atmiņas kartē, kā arī kartē atzīmē precīzu cauruļvada atrašanos un izliekumus uz jūras gultnes.

2007. gads Latvijas visbagātākajiem cilvēkiem solās būt ļoti veiksmīgs, un izņēmums varētu būt vienīgi tranzīta nozare, kā arī atsevišķi megauzņēmumi, kuros iestājusies neliela stagnācija, - šāds ir rezultāts Baltic Screen un korporatīvo finanšu kompānijas LAIKA STARS veiktajam pētījumam par Latvijas 100 bagātāko cilvēku biznesa izredzēm tuvākā gada laikā.

Tika izvērtēta virkne faktoru, kas ietekmē Latvijas 100 bagātākajiem uzņēmējiem piederošo īpašumu vērtību, un uz veiktās analīzes bāzes tika sagatavots iespējamais attīstības scenārijs - īpašumu vērtības izmaiņas. Uzņēmēju īpašumu vērtību ietekmē vairāki faktori, kuru izpausmes, lai gan līdzīgas pēc būtības, katru biznesu var ietekmēt savādāk.

Jāņem vērā, ka, prognozējot, kā mainīsies Latvijas 100 bagātāko cilvēku ienākumi, lielākoties tika analizēta publiski pieejamā informācija, un līdz ar to biznesa vērtības izmaiņas tika novērtētas oficiāli pieejamajai jeb caurspīdīgajai biznesa daļai.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Pasaulē lielākais cauruļvadu iegremdēšanas kuģis Solitaire ir izpeldējis zem Dānijas Lielās Joslas tilta, lai tālāk dotos uz vietu, kur Nord Stream projekta ietvaros kuģis iegremdēs 342,5 kilometru garu dabasgāzes cauruļvadu posmu, ziņo projekta Nord Stream attīstītāji.

Kompānijas Allseas kuģis Solitaire cauruļvadu iegremdēšanu veiks gan Krievijas ūdeņos, gan Somijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Šī Baltijas jūras daļa cauruļvada iegremdēšanai ir vissarežģītākā, jo tā jau ir pārslogota, turklāt šajā reģionā agrāk izvietotas arī mīnu līnijas.

Eksperti norāda, ka Solitaire ir ideāls kuģis cauruļvadu iegremdēšanai šādos apstākļos, jo kuģis savā darbā neizmanto enkurus, tādējādi jūras gultnei pieskaras tikai pats cauruļvads.

Solitaire ir aprīkots ar desmit reaktīvajiem dzinējiem, kā arī integrētu dzinēju, kas speciāli paredzēts, lai kuģis varētu noturēt savu pozīciju bez enkura palīdzības. Proti, šis dzinējs ļauj saglabāt kuģa atrašanās vietu pat par spīti vējam, viļņiem un straumei.

Trīsdesmit mēnešus pēc pirmā cauruļvada būvniecības uzsākšanas, Nord Stream paralēlo cauruļvadu sistēma pirmdien pilnībā sākusi savu darbību. Cauruļvada būvniecība pabeigta saskaņā ar noteikto grafiku un plānoto budžetu.

Nord Stream cauruļvadu sistēmas kapacitāte nodrošinās 55 miljardu kubikmetru dabasgāzes transportēšanu gadā no Krievijas uz Eiropu turpmākos piecdesmit gadus. Pirmais cauruļvads gāzes transportēšanu uz Eiropu uzsāka 2011. gada novembrī.

Lai atzīmētu abu cauruļvadu pilnīgu darbības uzsākšanu, šodien Portovajas līcī, Krievijas piekrastē notika svinīgais pasākums, piedaloties vairāku Eiropas valstu amatpersonām, Nord Stream akcionāriem un citiem viesiem.

2009. gadā Eiropas Savienības (ES) gāzes imports bija 312 miljardi kubikmetru gadā, un ir paredzēts, ka līdz 2030. gadam. tas pieaugs par 211 miljardiem kubikmetru un sasniegs 523 miljardus kubikmetru gadā. Iecerēts, ka Nord Stream gāzes vads varēs nodrošināt vairāk nekā ceturto daļu no šī papildus gāzes importa.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Holdingkompānija Ventspils nafta pērn faktiski strādājusi ar vēl lielākiem zaudējumiem nekā pirms gada, bet uzrādītais peļņas uzrāviens sasniegts ar grāmatvedības trikiem.

Tā secinājuši korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars eksperti, piebilstot, ka Ventspils naftas (VN) 2007. gada pārskats neapliecina saimnieciskās darbības rezultātu uzlabošanos. «Nav nekāda pamata uzskatīt, ka 2007. gadā VN strādāja stipri labāk nekā iepriekš. Pamatdarbība palikusi tāda pati, izmaksu slogs pat pastiprinājies. Rietumu frontē bez pārmaiņām,» secina Laika stara vadošais konsultants Jānis Pinnis. Arī VN informācijā Rīgas Fondu biržai min, ka, neskatoties uz sarežģīto situāciju atsevišķos koncerna darbības segmentos, īpaši naftas transportēšanā pa cauruļvadu gan Latvijas, gan pēdējo divu gadu laikā - arī Lietuvas virzienā, VN finanšu rādītājus pērn pozitīvi ietekmēja VN kā koncerna centrālās holding­sabiedrības tiešo funkciju izpilde - ieguldījumu pārvalde un investīciju plānošana, rezultējoties veiksmīgajā ārvalstu investīciju piesaistes darījumā, daļu SIA Ventspils nafta termināls iegādājoties starptautiskajai Vitol Group.

Nord Stream projektā šodien sasniegts vēl viens nozīmīgs attīstības posms – pabeigta otrā 1224 kilometrus garā jūras cauruļvada būvniecība. Plānots, ka pēc apjomīgiem sagatavošanas darbiem cauruļvada nodošanai ekspluatācijā, otrais cauruļvads gāzes transportēšanu uzsāks 2012. gada beigās.

Tas veidos daļu no pilnībā automatizētās divu paralēlu cauruļvadu gāzes transportēšanas sistēmas ar kopējo transportēšanas jaudu līdz aptuveni 55 miljardiem kubikmetru gadā, līdz ar to nodrošinot Eiropas Savienību ar Krievijas gāzi vismaz 50 gadu garumā.

Pēdējā no otrajam cauruļvadam paredzētajām 99 953 tērauda caurulēm tika izgatavota Europipe uzņēmumā Vācijā. Tad šī caurule tika pārklāta ar betona kārtu EUPEC rūpnīcā Mukranā, transportēta uz Slītes sagatavju noliktavu, kas atrodas uz Zviedrijai piederošās Gotlandes salas, un pēc tam nogādāta uz uzņēmumam Saipem piederošā cauruļvada ieguldīšanas kuģa Castoro Sei, kur 2012. gada 17. aprīlī to piemetināja pie kopējā cauruļvada un ieguldīja jūras gultnē. Līdz ar to ir noslēdzies loģistikas posms Nord Stream projektā.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Rūpnieciski izolētu cauruļvadu ražotājs SIA POLIURS pagājušajā gadā nostiprinājis savas pozīcijas Baltijas tirgū, palielinot uzņēmuma apgrozījumu par 6%, informēja POLIURS izpilddirektors Guntis Līcītis. 2006.gadā POLIURS strādāja ar 3.85 miljonu latu apgrozījumu, salīdzinot ar 3.63 miljoniem gadu iepriekš.

"Iepriecinošs ir fakts, ka ievērojami auguši realizācijas apjomi Lietuvas un Igaunijas tirgū. Pagājušajā gadā Lietuvā realizēta produkcija gandrīz 600 tūkstošu latu apmērā, kas ir par 52% vairāk nekā 2005.gadā. Lielākie projekti Lietuvā pērn realizēti Klaipēdā, Ukmerģē un Prenai."

Uz Igaunijas tirgu pērn eksportēta POLIURS produkcija 210 tūkstošu latu vērtībā, jeb par 48% vairāk nekā gadu iepriekš. Latvijā pērn realizēti projekti Liepājā, Kuldīgā, Saldū, Dobelē, Preiļos un Krāslavā.

G.Līcītis: "Esmu pārliecināts, ka izaugsme Baltijas tirgū turpināsies arī šajā gadā, jo strauji pieaug būvniecības apjomi un vairāk tiek domāts arī par to lai centralizētās siltumapgādes sistēmas atbilstu mūsdienu prasībām".

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Čehijas valsts naftas cauruļvadu operators "Mero" parakstījis vienošanos par Transalpu naftas cauruļvada jaudas palielināšanu, lai līdz 2025.gadam izbeigtu Čehijas atkarību no Krievijas naftas.

Transalpu cauruļvads savieno Triestes ostu Itālijā ar Vācijas dienvidu pilsētu Ingolštati, bet no turienes ir savienojums ar Čehiju.

Cauruļvada jaudas palielināšana, kuras gaitā tiks nomainīti sūkņi, izmaksās līdz 67 miljoniem eiro. To finansēs "Mero".

Pēc jaudas palielināšanas Čehija no 2025.gada pa Transalpu cauruļvadu varēs saņemt līdz astoņiem miljoniem tonnu naftas gadā.

"Šī vienošanās ir mūsu nākotne, pēc ilgiem sešdesmit gadiem tā mūs atdalīs no Krievijas un palīdzēs mums sasniegt neatkarību, brīvību un suverenitāti enerģijas piegādēs," otrdien žurnālistiem sacīja "Mero" vadītājs Jaroslavs Pantūčeks.

Čehijā ir divas naftas pārstrādes rūpnīcas, kuras pagājušajā gadā saņēma 7,4 miljonus tonnu naftas, un 56% no šī daudzuma tika saņemtas pa cauruļvadu "Družba" no Krievijas.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Vitol vēlas Ventspils nafta termināli izveidot par pasaules mēroga naftas produktu tirdzniecības termināli.

Vitol Group prezidents un izpilddirektors Jens R. Teilors (Ian R. Taylor) ekskluzīvā intervijā Db norāda, ka Vitol iecerējis Ventspils naftas termināli (VNT) izveidot par Ziemeļeiropā svarīgāko pasaules līmeņa termināli. Konkrēti investīciju plāni netiek atklāti, jo gan VN, gan Vitol pie tiem vēl strādā. Tikmēr VNT dalībnieku sapulce ievēlējusi jaunu uzņēmuma valdi, kurā turpmākos trīs gadus strādās divi VN un divi Vitol pārstāvji.

Kā jūs uzskatāt, vai VN akciju iegāde bija risks?

Katram biznesam ir savs riska elements. Bet VN ir ļoti labs terminālis - tam ir lieliska infrastruktūra. Tāpēc mēs uzskatām, ka VN akciju iegāde un VNT iegūšana bija un ir loģisks solis Vitol globālā tīkla attīstībai - tā, lai mēs naftas produktus varam pārkraut abos virzienos. Jau šobrīd varam būt apmierināti ar termināļa rezultātiem, jo janvārī un februārī izdevies būtiski palielināt pārkrauto kravu apjomus, kopš esam ieguvuši VNT akcijas. Mūsu plāns ir turpināt investēt terminālī un padarīt to par pasaules klases termināli. Kā jau teicu - pirmie rezultāti saistībā ar Ventspils naftas biznesu ir ļoti pozitīvi.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna konsolidētā peļņa pēc nodokļu nomaksas 2007.gada pirmajā ceturksnī ir sasniegusi 8,1 miljonu latu, un tas ir par 3,1 miljonu latu vairāk, nekā paredzēja a/s Ventspils nafta konsolidētās peļņas prognoze visam 2007.gadam. A/s Ventspils nafta koncerna neto apgrozījums 2007.gada janvārī-martā veido 24,1 miljonu latu. A/s Ventspils nafta finansu rādītāji 2007.gada pirmajos trīs mēnešos būtiski pārsniedz rezultātus analogā periodā 2006.gadā, kad koncerna peļņa sasniedza 3,3 miljonus latu, bet apgrozījums - 19,9 miljonus latu.

A/s Ventspils nafta finansu rādītājus 2007.gada janvārī-martā visjūtamāk ietekmējušie faktori saistās ar koncerna tranzīta nozares uzņēmumu attīstību.

Naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls līdz ar a/s Ventspils nafta līdzīpašnieces starptautiskās naftas un gāzes korporācijas Vitol ienākšanu termināļa pamatkapitālā 49% apmērā ir jūtami palielinājis darbības rādītājus, šā gada pirmajos trīs mēnešos pārkraujot kopumā 3,3 miljonus tonnu naftas un naftas produktu jeb par 1,6 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā 2006.gadā. SIA Ventspils nafta termināls ekonomisko rezultātu pieaugumu ievērojami veicinājis arī fakts, ka kopš 2007.gada janvāra uzņēmums uzsāka pa naftas produktu cauruļvadu transportētās dīzeļdegvielas pieņemšanu. Nafta un naftas produkti terminālim patlaban tiek piegādāti pa dzelzceļu, jūru un dīzeļdegvielas cauruļvadu, un to pārkraušanas apjoma pieauguma tendences 2007.gadā vērojamas arī pēc pirmā ceturkšņa beigām, jo janvārī-aprīlī SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis jau par 2,3 miljoniem tonnu kravu vairāk nekā tādā pašā laikposmā 2006.gadā.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna konsolidētā peļņa pēc nodokļu

nomaksas 2007. gada pirmajā ceturksnī ir sasniegusi 8,1 miljonu latu, un tas ir par 3,1 miljonu latu vairāk, nekā paredzēja a/s Ventspils nafta konsolidētās peļņas prognoze visam 2007.gadam, liecina uzņēmuma fondu biržai iesniegtais 3 mēnešu finanšu pārskats.

A/s Ventspils nafta koncerna neto apgrozījums 2007. gada janvārī-martā veido 24,1 miljonu latu. A/s Ventspils nafta finansu rādītāji 2007.gada pirmajos trīs mēnešos būtiski pārsniedz rezultātus analogā periodā 2006.gadā, kad koncerna peļņa sasniedza 3,3 miljonus latu, bet apgrozījums - 19,9 miljonus latu.

A/s Ventspils nafta finansu rādītājus 2007.gada janvārī-martā visjūtamāk ietekmējušie faktori saistās ar koncerna tranzīta nozares uzņēmumu attīstību. Naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmums SIA Ventspils nafta termināls līdz ar a/s Ventspils nafta līdzīpašnieces starptautiskās naftas un gāzes korporācijas Vitol ienākšanu termināļa pamatkapitālā 49% apmērā ir jūtami palielinājis darbības rādītājus, šā gada pirmajos trīs mēnešos pārkraujot kopumā 3,3 miljonus tonnu naftas un naftas produktu jeb par 1,6 miljoniem tonnu vairāk nekā analogā periodā 2006.gadā. SIA Ventspils nafta termināls ekonomisko rezultātu pieaugumu ievērojami veicinājis arī fakts, ka kopš 2007.gada janvāra uzņēmums uzsāka pa naftas produktu cauruļvadu transportētās dīzeļdegvielas pieņemšanu. Nafta un naftas produkti terminālim patlaban tiek piegādāti pa dzelzceļu, jūru un dīzeļdegvielas cauruļvadu, un to pārkraušanas apjoma pieauguma tendences 2007.gadā vērojamas arī pēc pirmā ceturkšņa beigām, jo janvārī-aprīlī SIA Ventspils nafta termināls pārkrāvis jau par 2,3 miljoniem tonnu kravu vairāk nekā tādā pašā laikposmā 2006.gadā.

Krievijas koncerna "Gazprom" lēmums samazināt gāzes piegādes Eiropai pa cauruļvadu "Nord Stream" bija politisks, trešdien atzina Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.

"Gazprom" otrdien pavēstīja, ka gāzes piegādes pa cauruļvadu "Nord Stream" tiek samazinātas par 40% līdz 100 miljoniem kubikmetru dienā kompresoru "remonta dēļ", ko veic Vācijas uzņēmums "Siemens".

"Gazprom" solis ir "politisks, nevis tehniski attaisnojams lēmums", preses konferencē sacīja Hābeks.

Vācija apzinās nepieciešamību veikt cauruļvada apkopi, skaidroja ministrs, piebilstot, ka "pirmā uzturēšanas darbu daļa, kad tas būtu pamatoti, nenotiks līdz rudenim".

Tiesa gan, arī ar šiem darbiem nevarētu attaisnot samazinājumu par 40%, sacīja Hābeks.

Vācija seko līdzi šī soļa ietekmei uz gāzes tirgu, taču "problēmu ar piegādēm Vācijā nav", norādīja ministrs.

Valsts policijā (VP) pēc SIA "LatRosTrans" iesnieguma ir sākts kriminālprocess par iespējamu dokumentu viltošanu par labu AS "Polcktransneft Družba" lietā par 66 744 966 eiro piedziņu no "LatRosTrans", aģentūra LETA noskaidroja pie "LatRosTrans" juridiskajiem pārstāvjiem.

Uzņēmums ar pieteikumu arī vērsies Ģenerālprokuratūrā. Tajā lūgts pie kriminālatbildības saukt personu vai personas, kas, uzņēmuma ieskatā, par labu AS "Polcktransneft Družba" tiesas sēdē uzrādīja, iespējams, viltotus 1992.gada dokumentus, kas saistīti ar naftas cauruļvadu pārvaldes "Družba" īpašuma un finanšu sadali.

Strīdīgie dokumenti kalpoja kā pierādījumi, lai tiesai pierādītu to, ka cauruļvados esošā tehniskā nafta tikusi "dalīta" nevis pēc teritoriālā, bet gan cita principa. Šajā tiesas procesā otrās instances tiesa lēma "LatRosTrans" nelabvēlīgi, piedzenot no "LatRosTrans" par labu "Polocktransneft Družba" 66 744 966 eiro saistībā ar prasītājai piederošās naftas prettiesisku izsūknēšanu un pārdošanu. Tāpat no "LatRosTrans" tika nolemts piedzīt valsts nodevu - 66 883 eiro un ar tiesvedību saistītos izdevumus - 49 800 eiro.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Krievijas gāzes milzim Gazprom patiesībā ir māla kājas, intervijā Db stāsta Alans Railijs (Alan Riley), Eiropas konkurences lietu eksperts.

«Viena ļoti svarīga lieta, kas jāapzinās, ir tas, ka cilvēki enerģijas sektorā «spēlē spēles». Ļaujiet paskaidrot - krievi apgalvo, ka tie gāzes ieguves laukos sadedzina* 15 mljrd. m3 gāzes, kas jau ir liels apjoms, bet Pasaules Bankas pētījums parāda, ka patiesībā sadedzināti tiek 50 mljrd. m3, kas ir apmēram 60?% no Lielbritānijas ikgadējā patēriņa,» sarunu sāk A. Railijs, daudzu publikāciju un pētījumu par ES un Krievijas enerģētikas attiecībām un jautājumiem autors, tūlīt paskaidrojot: «Ir ļoti grūti tikt pie patiesiem skaitļiem un informācijas.»

«Es negribu kļūdīties, jo tas, ko es saku, ir, ka ar Krievijas gāzes piegādēm ir nopietnas problēmas. Mans galvenais secinājums ir, ka Gazprom patiesībā ir milzis uz māla kājām, nevis «mums ir jāpērk gāze no krieviem, tur neko nevar padarīt»,» skaidro profesors.