Rīgā apcietināts gados jauns hakeris, kurš pēdējo mēnešu laikā šantažēja vairākus Latvijas portālus. Policija varēja viņu apcietināt, jo hakeris bijis fantastiski naivs, atsaucoties uz Čas, ziņo Biznews.

Apmēram pirms mēneša Latvijas interneta vortāls BMWLife.lv no kāda nezināmā saņēma e-pastu, kurā bija pieprasīta nauda.

"Jaunais cilvēks paziņoja, ka viņam ir mūsu vortāla kodi un viņš var nodarīt ļaunumu tam, lai viņš to nedarītu viņš pieprasīja no mums kompensāciju," intervijā sacīja BMWLife vortāla galvenais redaktors Andris Miemis.

Lai pierādītu savu varējumu nezināmais uzlauza hanzabrokeri.lv lapu un lieliem burtiem uzrakstīja - SveikiBMWLife.

Novērtējot situāciju BMWLife nolēma norēķināties ar hakeri. Hakeris no viņiem pieprasīja 100 LVL, kuri bija jāpārskaita uz Latvijas bankas kontu. Jāatzīmē, ka bankas konts bija reģistrēts uz viņa paša vārda. Vortāls pārskaitīja naudu uz šo kontu, jo uzskatīja, ka šis konts nepieder tam pašam izspiedējam.

SIA Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) nodrošinās ūdens skaitītāju rādījumu pieņemšanu elektroniskā veidā bez maksas.

Tā kā martā interneta portāla raditaji.lv īpašnieki bez abpusējas vienošanās ar RNP ieviesa papildu abonēšanas maksu par ūdens skaitītāju rādījumu nodošanu, no 28. marta šis pakalpojums būs pieejams bez maksas, izmantojot vortālu: e-rnparvaldnieks.lv. Nokļūt šajā vortālā būs iespējams arī no uzņēmuma interneta vietnes: rnparvaldnieks.lv.

Ūdens skaitītāju rādījumu nodošana martā būs iespējama nereģistrējoties, taču pēc tam būs nepieciešams reģistrēties, jo tikai reģistrētie klienti varēs izmantot pilnu vortāla: e-rnparvaldnieks.lv pakalpojumu klāstu.

RNP valdes priekšsēdētājs Ervins Straupe norādīja: «Tuvāko mēnešu laikā klienti varēs ar iesniegumu vērsties pie mums elektroniski un maksimāli īsā laikā elektroniski arī saņemt izsmeļošu atbildi. Ieviesīsim iespēju klientiem elektroniski piekļūt kopsapulču protokoliem, remontdarbu tāmēm un citai ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītai informācijai. Ilgtermiņā plānojam arī ieviest iespēju elektroniski veikt dzīvokļu īpašnieku aptaujas par jautājumiem, kuri saistīti ar iespējamiem remontdarbiem, tostarp, dzīvokļu īpašnieku aptaujas saistībā ar nākamā gada tāmēm.»

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Atzīmējot Pasaules vides dienu Latvijā, otrdien svinīgā balvu pasniegšanas ceremonijā Valsts vides dienests (VVD) sveica balvas "Zaļā izcilība 2023" laureātus astoņās nominācijās, informē VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Par vides izcilniekiem tika atzīti uzņēmumi, kuri aktīvi rīkojas, lai mazinātu savas darbības ietekmi uz vidi.

Nominācijā "Zaļā izcilība atkritumu apsaimniekošanā" balvu par ieguldījumu aprites ekonomikas īstenošanā saņēma AS "PET Baltija", kurā sākas plastmasas pudeļu pārdzimšanas process jaunos produktos. Ar modernām un videi draudzīgām iekārtām "PET Baltija" ir viens no lielākajiem PET pudeļu, tostarp Latvijas depozīta iepakojuma pārstrādes uzņēmumiem Ziemeļeiropā un ieņem nozīmīgu lomu ciklā, kur atkritumi, stingri ievērojot vides prasības, pārtop resursos. Arī ražošanas procesā radušos atkritumus uzņēmums pārstrādā blakusproduktos vai nodod citiem atkritumu pārstrādātājiem, cenšoties pēc iespējas mazināt noglabājamo atkritumu daudzumu.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Šā gada 2.jūlijā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pasludināja valsts SIA Vides projekti maksātnespēju, par procesa administratoru ieceļot Egonu Baltgaili. Šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums, lai daļu no VSIA Vides projekti īstenotajiem projektiem nodotu citām institūcijām un tādējādi nodrošinātu nepārtrauktu pārrobežu sadarbības projektu realizāciju.

12.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts jautājums par iespējamiem risinājumiem saistībā ar valsts SIA Vides projekti turpmāko darbību, un kā viens no tiem tika atzīts valsts SIA Vides projekti maksātnespējas pasludināšana.

2011.gada nogalē pēc premjera Valda Dombrovska valdības apstiprināšanas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tikās ar valsts SIA Vides projekti tā brīža valdes priekšsēdētāju Ivaru Ozoliņu (ZZS), lai pārrunātu uzņēmuma darbību. Tikšanās laikā I.Ozoliņš informēja ministru par VSIA Vides projekti nodokļu parādu vairāk nekā 100 000 latu apmērā.

Globālā finanšu platforma Revolut 15.februārī ir aktivizējusi savu Eiropas specializēto bankas pakalpojumu licenci Latvijā.

Veicot lietotnes atjaunināšanu uz Revolut Bank, lai iegūtu papildu pakalpojumus, klienti Latvijā tagad varēs veikt noguldījumus, kas tiks aizsargāti saskaņā ar noguldījumu garantiju sistēmu. Lietotnes atjaunināšanas process uz Revolut Bank aizņems vien dažas minūtes.

Līdz šim Revolut Latvijā ir piesaistījis vairāk nekā 160 000 klientu, un strauji augošais finanšu tehnoloģiju uzņēmums ir pārliecināts, ka aizsargātie noguldījumu konti līdzās Revolut produktu un pakalpojumu klāstam nodrošinās Latvijas klientiem stingrāku kontroli, lielāku vērtību un drošību nekā tradicionālajās bankās.

Revolut ievieš maksas pakalpojumu 

Apvienotajā Karalistē izstrādātā finanšu lietotne Revolut paziņojusi par savu maksas plānu pārskatīšanu...

“Revolut šobrīd ir visstraujāk augošais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eiropā, jo visu mūsu darbību centrā ir klients. Mēs nepārtraukti veidojam jaunus un novatoriskus finanšu produktus,” teic Virgīlijs Mirkes (Virgilijus Mirkės), Revolut Bank izpilddirektors.

“Bankas darbības uzsākšana Latvijā nodrošinās lielāku drošības un pārliecības līmeni mūsu klientiem un ļaus mums tuvākajā nākotnē laist klajā daudz jaunu produktu un pakalpojumu,” piebilst V.Mirkes.

Revolut piesaista vēl 80 miljonus dolāru  

Finanšu tehnoloģiju kompānija "Revolut" D līmeņa investīciju raunda, kas tika izziņots februārī,...

Līdz šim uzņēmums Revolut Group ir piesaistījis gandrīz miljardu ASV dolāru ieguldījumu, un pēdējā laikā tā vērtība ir sasniegusi 5,5 miljardus ASV dolāru. Piecu gadu laikā Revolut ir piesaistījis vairāk nekā 15 miljonus klientu visā pasaulē.

Darbu sāk Revolut banka Lietuvā  

Šodien oficiāli darbu sāk "Revolut Bank" UAB; Latvijā ar bankas pakalpojumiem plānots...

Pagājušajā gadā Revolut uzsāka savu specializēto banku darbību Polijā un Lietuvā. Specializēto bankas pakalpojumu licence ļauj Revolut Bank sniegt ierobežotus bankas pakalpojumus, izmantojot lietotni Revolut, kā arī finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, ko piedāvā citi Revolut grupas uzņēmumi.

Ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām ir izplatījusies prakse būvniecības pakalpojumu sniegšanā piesaistīt apakšuzņēmējus un veidot pakārtotas apakšuzņēmēju ķēdes. Tomēr šajās garajās piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdēs ir apgrūtinātas iespējas izsekot normatīvo aktu izpildei, kas savukārt veicina uzņēmēju darbošanos ēnu ekonomikā, lai slēptu ar nodokļiem apliekamos ienākumus un izvairītos no nodokļu nomaksas. Tādējādi, kad būvniecības nozarē piesaistīto apakšuzņēmēju ķēdes kļūst arvien garākas, ir jārada mehānisms, kas nodrošina normatīvo aktu ievērošanu un sekmē godprātīgu nodokļu nomaksu.

Problēmas būvniecības nozarē skaidri iezīmē arī statistikas dati par būvniecības apakšnozarēs nodarbināto vidējiem mēneša darba ienākumiem, deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) veikto kontroles pasākumu rezultāti.

Tā, piemēram, 2015.gada pirmajos desmit mēnešos būvniecības nozarē ir būtiski augstāks neiesniegto darba devēja ziņojumu īpatsvars (18,4%) nekā valstī (11,7%). Nozares nodokļu maksātāju neiesniegto darba devēja ziņojumu augsto īpatsvara rādītāju būtiski ietekmē ēku būvniecības (21,2%) un specializēto būvdarbu apakšnozares (18,9%) nodokļu maksātāju neiesniegto ziņojumu īpatsvars. Saskaņā ar informāciju, kas norādīta darba ziņojumos par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, 2015.gada pirmajos astoņos mēnešos būvniecības nozarē 21,5% nodarbināto saņēma darba ienākumus, kas ir mazāki par valstī noteikto minimālo algu. Dati nav iepriecinoši - deklarētās, bet nesamaksātās summas uz 2015.gada 1.oktobri bija jau 157,97 miljoni eiro.

Carnikavas novada dome ir pieņēmusi lēmumu 2017.gadā iedzīvotājiem piemērot nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atlaidi 50% apmērā par vienīgo mājokli. Tādējādi tiesības saņemt 50% atvieglojumu no taksācijas gadā aprēķinātās NĪN summas būs NĪN maksātājam, kurš deklarējis dzīvesvietu savā nekustamajā īpašumā - dzīvojamajā mājā vai dzīvoklī - Carnikavas novadā, informē pašvaldības pārstāve Sandra Baltruka.

Cilvēkam var piederēt vairāki nekustamie īpašumi, bet 50% atlaide tiks piemērota par mājokli, kurā viņš kā tā īpašnieks būs deklarējis savu dzīvesvietu Carnikavas novadā.

«Šāds lēmums ir pieņemts, lai iedzīvotājiem mazinātu nodokļu slogu un viņiem nebūtu jādodas prom no savām dzimtas mājām tikai tāpēc, ka vairs nevar samaksāt nodokļus,» skaidro Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. «Valdība tuvākajā nākotnē plāno būtiski paaugstināt nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, tās tuvinot tirgus vērtībai, kas Latvijas iedzīvotājos ir izsaucis milzīgu rezonansi. Pierīgā jau šobrīd kadastrālās vērtības ir salīdzinoši augstas, savukārt iedzīvotāju maksātspēja ar katru gadu samazinās,» viņa norāda.

«Jau veiktie un tuvākajā nākotnē iespējamie valsts finansējuma samazinājumi vides aizsardzības institūcijām faktiski paralizē un grauj ilgstoši un veiksmīgi veidoto Latvijas vides aizsardzības sistēmu, kā arī reāli draud Latvijai ar Eiropas Savienības sankcijām,» uzsver vides ministrs Raimonds Vējonis.

«Krīzes situācijas dēļ vides aizsardzības sistēmā jau ir veikta drastiska restrukturizācija, ir atlaisti no darba 52% (1000 cilv.) strādājošo, ir par 62% (17 milj. Ls) kopumā samazināts vides institūciju finansējums, tādējādi esam atmesti apmēram 1997. gada pozīcijās,» skaidro R. Vējonis. Viņaprāt, vēl lielāks finansējuma samazinājums draud ne tikai ar vides aizsardzības sistēmas krahu, bet arī ar milzīgiem zaudējumiem valsts budžetam – dažādu tiesvedību, nerealizēto projektu un dažādu nodarīto postījumu dēļ. Vides ministrijas pārziņā ir vairāku funkciju nodrošināšana, kuru veikšanu tieši nosaka ES un starptautiskās saistības. Atsacīšanās no kādas funkcijas veikšanas var radīt finansiālas sekas Eiropas Kopienu Tiesas uzliktu soda sankciju veidā, kā arī var samazināt budžeta ieņēmumus, jo netiks apgūta finanšu instrumentos pieejamā nauda.

11. decembrī noslēdzās vides reklāmas konkurss Reklamazaurs, kurā par labāko vides reklāmu kategorijā Lokāli veidotie dizaini tika atzīta dziedātājas Lindas Leen diska Chameleon CD kampaņas vides reklāma, kategorijā Adaptētie dizaini – Samsung augstās klases LCD televizoru K.I.N.O. vides reklāma, bet jaunizveidotajā kategorijā Inovatīvie risinājumi – Statoil Latvija vēja rādītāju reklāma, kas bija apskatāma uz Rīgas pilsētas tiltiem. Balvas pasniedza Rīgas Domes vicemērs Jānis Dinēvičs.

Konkursa mērķis ir pievērst klientu un kreatīvo aģentūru uzmanību vides reklāmas dizainu kvalitātei. JCDecaux direktore Jeļena Brokāne uzsvēra, ka "Radīt vides reklāmas dizainu ir ārkārtīgi sarežģīti, jo, ja radītā reklāma spēj uzrunāt mērķauditoriju vidē, tā spēs to uzrunāt arī citā formātā. Konkurss parādīja, ka vides reklāma Latvijā vairāk sastopama lokāli veidota un par to, protamas, ir gandarījums ne tikai mums, kā organizatoriem, bet arī žūrijai. Kvalitatīvus un inovatīvus vides reklāmas risinājumus arī turpmāk mēs vēlētos redzēt ne tikai konkursa pieteikumos, bet arī ikdienā."

Vides reklāmai ir ārkārtīgi svarīgi iekļauties pilsētvidē. Konkursa laikā izveidojās sekmīga sadarbība ar Rīgas domes Pilsētvides dizaina nodaļas vadītāju Artu Goldbergu, kas atzina, ka kvalitatīva un radoša vides reklāma pilsētai ir vajadzīga. Rīgas Dome arī pievienojas konkursa sauklim – "Mēs PAR labu reklāmu!".

Ņemot vērā virkni ilgstošu un rupju pārkāpumu no parādnieka puses, Swedbank pieņēmusi lēmumu pieprasīt SIA Daudznozaru kompānija Daugava (DK Daugava) atmaksāt bankai aizdevuma līdzekļus.

Kopējās uzņēmuma neatmaksātās saistības bankai ir aptuveni 1,17 miljoni latu. Swedbank jau ir saņēmusi Zemgales apgabaltiesas lēmumu par prasības nodrošināšanu, ar kuru nolemts uzlikt virkni apgrūtinājumu uz DK Daugava un SIA Piena un maizes nams Daugava aktīviem, kā arī apķīlāt saistīto personu naudas līdzekļus un mantu.

Pašlaik zvērināts tiesu izpildītājs veic minētā tiesas lēmuma izpildi, norādīja Swedbank pārstāvis.

Tiesā banka vērusies pēc ilgstošiem mēģinājumiem vairāk nekā gada garumā atrisināt situāciju un veikt uzņēmuma saistību pārstrukturēšanu. Pēc Svilāna teiktā, banka ilgstoši atbalstījusi uzņēmumu ekonomikas lejupslīdes laikā, lai veicinātu biznesa restrukturizāciju. Tostarp Swedbank sniegusi atbalstu DK Daugavai, lai tā spētu investēt mazumtirdzniecības tīkla izveidē, piešķirot atvieglojuma periodu aizdevumiem vairāk nekā pusgada garumā.

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Uzņēmums Metrum sadarbībā ar vienu no lielākajiem Somijas teritorijas plānošanas un fotogrammetrijas uzņēmumiem Finmap uzsācis apjomīgu fotogrammetrijas pakalpojumu sniegšanu ārpus Latvijas robežām.

Patlaban Metrum kā vienīgais Latvijas uzņēmums ar atbilstošu tehnisko aprīkojumu ir iesaistīts starptautiskā projektā, kas ietver lāzerskenēšanu Somijas dienvidu reģionā un Rumānijā vairāk nekā 10 000 kvadrātkilometru platībā.

Izmantojot specializēto fotogrammetrijas aparatūru un lidmašīnu, līdz šim Metrum jau ir veicis lidojumus Somijā, Helsinku un Tamperes apkārtnē, iegūstot zemes reljefa datus vairāk nekā 2500 kvadrātkilometru platībā.

Šobrīd norit lāzerskenēšanas darbi Rumānijā Siretas upes baseinā un deviņu pilsētu teritorijā netālu no Moldovas robežas 8500 kv.km platībā. Iegūtos datus Metrum apstrādās tālāku topogrāfisko karšu izgatavošanas vajadzībām, kā arī veiks ortofoto karšu izgatavošanu.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Noslēgusies aptauja, kuras ietvaros Konkurences padome (KP) noskaidroja piecu specializēto kanālu atpazīstamību, pieejamību un to savstarpējo aizvietojamību. Papildus KP uzzināja patērētāju televīzijas operatora izvēles kritērijus, priekšrocības un paradumus.

KP lietas par iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu izpētes ietvaros saskārās ar grūtībām noteikt televīzijas programmu savstarpējo aizvietojamību, jo izvēli par programmām neizdara skatītāji, bet gan televīzijas operatori, piedāvājot tiem programmas nevis atsevišķi, bet pakas ietvaros. Televīzijas operatori, iegādājoties televīzijas programmas vairumtirdzniecības tirgū, neatspoguļo patiesās skatītāju vēlmes un pieprasījumu pēc tām, skaidro padome.

Ar aptaujas palīdzību KP pētīja, vai konkurence starp piecām specializētajām televīzijas programmām (Eurosport, Eurosport2, Discovery, Animal Planet, TLC) ir žanra ietvaros vai starp žanriem. Tāpat KP noskaidroja skatītāju priekšrocības un iespējamo rīcību, ja konkrētās programmas tiem kļūtu nepieejamas.

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

Biedrība Latvijas Piesārņojuma profilakses centrs (LPPC), kas 2005.gada nogalē izveidoja rūpnieciskajai vides aizsardzībai veltītu interneta vortālu www.Virums.lv, jaunā, 2008.gada pirmajās dienās ir nākusi klajā ar jaunu projektu interneta vidē – virtuālo atkritumu biržu, Db.lv informēja LPPC.

Virtuālā atkritumu birža, kas izvietota interneta vietnē http://www.tu.lv/, ir iecerēta kā projekts, kas veicinās informācijas apriti kā priekšnosacījumu resursu un materiālu atkārtotai izmantošanai.

Citiem vārdiem sakot- ir tapis specializēts virtuāls sludinājumu dēlis, otrreizējo materiālu tirgus placis, kurā ikviens- kā privātpersona tā arī organizācija var ievietot paziņojumu par jebkādiem priekšmetiem vai materiāliem, ko tas ir nodomājis izmest, bet kas, iespējams, varētu būt noderīgi izmantošanai kādai citai personai.

Projekta autori- Jānis Pļavinskis un biedrība Latvijas Piesārņojuma profilakses cents cer, ka šāds otrreizējo materiālu tirgus placis kļūs par apmeklētu resursu un novērsīs daudzu vielu vai lietu nonākšanu atkritumu plūsmā tā palielinot mūsu sabiedrības resursefektivitāti. Ar www.tu.lv virtuālās atkritumu biržas palīdzību jaunus saimniekus, iespējams, atradīs kādam vairs nevajadzīgas mēbeles, logu rāmji vai stikli, apģērbs vai bērnu rotaļlietas, vai velosipēdi un jaunu pielietojumu radīs būvniecībā izmantoti koka materiāli vai materiāli, kas palikuši pāri no dzīvokļa remonta. Iespējams, kāds komersants atradīs citu komersantu, kas vēlas izmantot kādā procesā piesārņotu šķīdinātāju vai platsmasas atgriezumus- virtuālā atkritumu birža paver vārtus ērtākai informācijas apmaiņai starp tiem, kam ir, bet nevajag un tiem, kam nav, bet vajadzētu.

Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina steidzami ieviest oficiālo elektronisko publikāciju Latvijā, aizstājot obligātās publikācijas oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis,informē LDDK.

LDDK norāda uz nepieciešamību likvidēt neadekvāti augsto publikāciju samaksu, kas nodrošina VSIA Latvijas Vēstnesi ar papildus šķērssubsīdijām, kropļojot izdevniecību tirgu.

Igaunijā oficiālā elektroniskā publikācija darbojas jau no 2002.gada, kamēr Latvijā saskaņā ar šobrīd topošo Valsts elektroniskās publikācijas pieejamības koncepcijas to plānots ieviest tikai 2011.gadā, kas ir nepamatoti novēloti, uzskata LDDK. Ieviešot oficiālo elektronisko publikāciju un pārtraucot nevajadzīgi lielo oficiālā laikraksta Latvijas Vēstnesis papīra tirāžas drukāšanu, tiks ietaupīti ne tikai valsts materiālie, bet arī dabas resursi.

LDDK aicina likvidēt arī maksājumus par uzņēmēju obligātajām publikācijām oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, ko pašlaik izdod VSIA Latvijas vēstnesis. Tas samazinās uzņēmējdarbībai uzlikto maksājumu slogu par vairāk nekā 1 miljonu latu katru gadu. LDDK uzskata, ka obligātais maksājums par sludinājumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis, kurš turklāt nonāk nevis Latvijas Valsts kasē, bet tieši atsevišķas SIA kontā, ir novecojis un lieks administratīvais maksājums Latvijas uzņēmējiem. Oficiālās publikācijas saistības var jau šodien uzņemties kāds no publiski pieejamajiem reģistriem, piemēra, Uzņēmumu reģistrs, norāda LDDK.

Mārketinga un sabiedrisko attiecību medijs 7guru.lv līdz šim darbojās kā sabiedrisko attiecību uzņēmuma Repute projekts, kurā piecu gadu laikā ieguldīti aptuveni 70 000 latu. Taču šā gada aprīlī dibināts uzņēmums SIA 7 GURU, kas ļāvis paplašināt komandu.

Vortāla līdzīpašniece Iveta Antonišķe stāstīja: «Ikvienai nozarei ir būtiski veicināt savu izaugsmi un veidot izpratni par sevi. Tas palīdz pašattīrīties no negodīgiem spēlētājiem, celt profesionālo latiņu un parādīt sevi potenciālajiem un esošajiem klientiem.

7guru.lv ir tā satikšanās vieta, kas to ļauj darīt Latvijas sabiedrisko attiecību, reklāmas, mārketinga un mediju jomai. Tā izaugsme gan satura kvalitātē, gan nozares ekspertu ievērībā, ko vortāls iemantojis piecu gadu laikā, pierāda šāda medija nepieciešamību. Tādēļ arī pienācis laiks šim projektam izaugt par patstāvīgu uzņēmumu.»