Bažas par ASV centrālās bankas lēmumu saistībā ar tās īstenoto vērtspapīru pirkšanas programmas apjomu mazināšanu turpina atstāt negatīvu iespaidu uz investoru rīcību pasaules akciju tirgos, tomēr vakar ASV un šorīt Āzijā akciju pārdevēju spiediens ir samazinājies.
Iepriekš daudz cietušajos Indijas un Indonēzijas akciju tirgos, akciju cenas šorīt nedaudz pieaugušas, abu valstu biržu indeksu atskaites bāzē iekļauto akciju cenām palielinoties par nepilnu procentu.
Tikmēr Honkongā, Japānā un Malaizijā akciju cenas ir nedaudz sarukušas. Jāpiebilst, ka Japānas fondu biržai nav palīdzējis arī valsts centrālās bankas vadības kārtējais paziņojums, ka tā bez vilcināšanās ir gatava turpināt naudas iepludināšanu finanšu tirgū, kam saskaņā ar iepriekšējo pieredzi vajadzētu novest pie akciju cenu izaugsmes.
Šobrīd aizvien uzskatāmāk pierādās pasaules finanšu tirgu atkarība faktiski no viena spēlētāja – ASV Federālo rezervju sistēmas, kura patlaban ik mēnesi tērē 85 miljardus dolāru ASV valdības parāda vērtspapīru un hipotekārajiem kredītiem piesaistītu vērtspapīru pirkšanai.
Saistībā ar ASV ekonomikas rādītāju uzlabošanos tiek izteiktas prognozes, ka jau septembrī tiks ziņots par šīs programmas apjomu ierobežošanu, tādējādi izraisot nepatiku akciju tirgus dalībnieku vidū.
Vakar pēc četru dienu krituma ASV fondu tirgū pārdošana pierima, plaša tirgus indeksam Standard & Poor’s 500 pakāpjoties par 0,38%, bet Nasdaq Composite – par 0,68%. Tikmēr Dow Jones Industrial Average kritās par pieticīgiem 0,05%.Tā kā tēma par ASV centrālo banku un tās vērtspapīru pirkšanu šobrīd ir galvenā, kas virza akciju cenu pārmaiņas un pagaidām skaidrības par FRS tālāko lēmumu nav, ir ļoti ticams, ka akciju cenas atgriezīsies pie lejupslīdes.
Eiropā lielāko biržu indeksu vērtības vakar saruka caurmērā par procentu. Lielāks kritums bija Parīzē un Amsterdamā, sasniedzot attiecīgi 1,35% un 1,3%. Tikmēr Frankfurtes biržas indekss DAX kritās par 0,79%, bet Londonas FTSE 100 saruka par 0,19%.