Mednieka pārbaudījumus nokārtojušajiem uzreiz netiek izsniegta mednieka apliecība, jo viņiem ir jāatbilst Ieroču aprites likuma noteiktajām prasībām un uz viņiem nedrīkst attiekties kādi šī likuma ierobežojumi,skaidro Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Baumanis. Mednieka apliecību saņemt gribētājiem ir jāatnes izziņa no Sodu reģistra par to, ka konkrētais cilvēks nav sodīts administratīvi vai krimināli par ieroču aprites likuma pārkāpumiem, kā arī huligānismu, alkohola lietošanu utt. Bez tam ir nepieciešama attiecīga medicīniskā izziņa, kurā savus atzinumus ir sniedzis ne tikai narkologs, bet arī psihiatrs, kā arī izziņa no dzīvesvietas. Tikai tad, kad pretendents ir sagādājis visus šos dokumentus, viņam tiek izsniegta mednieka apliecība bez termiņa ierobežojuma (medību ieroču atļaujas gan ir terminētas no 1 līdz 5 gadu termiņam un ieroča glabāšanai tiek izvirzīti specifiski noteikumi – seifs). Mednieka apliecību gan varēs anulēt uz noteiktu laiku – līdz 5 gadiem, piemēram, par malumedībām utt. Turklāt, lai atjaunotu šo mednieka apliecību pēc attiecīgā soda termiņa izbeigšanās, ir jākārto jau minētie mednieka eksāmeni,skaidro J. Baumanis.

Valdības pieņēma noteikumus, kuri nosaka: valsts nodevas par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas likmes, atvieglojumus un maksāšanas kārtību; kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas.Valsts nodevas likmes ir šādas: par mednieka apliecības izsniegšanu – viens lats; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu – trīs lati Par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa vai rubeņa medīšanai (neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma) – viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ja atļaujas derīguma termiņš ir viena diena, – 10 Ls; ja atļaujas derīguma termiņš ir līdz 10 dienām, – 25 Ls; ja atļauja derīga visu medību sezonu, – 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Par atļauju izvest medību trofejas no Latvijas: par aļņa apaļradža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragu izvērsums pārsniedz 120 cm, vai aļņa ar lāpstveida ragiem medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragiem ir 20 vai vairāk žuburu, – 100 Ls; par staltbrieža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 10 kg, – 100 Ls; par stirnas medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 0.6 kg, vai vilka vai lūša medību trofejas (āda un galvaskauss) izvešanu – 50 Ls; par jebkuru citu medību trofeju (izņemot lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu, meža caunu, akmens caunu, sesku un bebru ādas) izvešanu – 10 Ls. Vecuma un izdienas pensionāriem un valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem piemēro atvieglojumu valsts nodevai par mednieku sezonas kartes izsniegšanu un nosaka valsts nodevas likmi – viens lats. Mednieka apliecību, mednieka sezonas karti, medību atļauju, atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļauju izvest medību trofejas no Latvijas izsniedz pēc tam, kad uzrādīts dokuments par valsts nodevas samaksu,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Sestdien, 12. augustā Latvijā tiek atklāta pīļu medību sezona. Medniekiem tas ir liels notikums, bet kā jau visos lielos pasākumos, gadās arī pārkāpumi. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem Valsts meža dienests ir sagatavojis informāciju medniekiem, kurā atgādina, kas jāņem vērā, lai tiktu ievērotas medību normatīvo aktu prasības, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Katru gadu Valsts meža dienestam nākas saskarties ar gadījumiem, kad ūdensputnu medību laikā tiek nomedītas nemedījamas sugas vai vēl lidspēju nesasnieguši ūdensputni. Šādi gadījumi negatīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret medībām un medniekiem, tādēļ aicinām medniekus būt apzinīgiem, kā arī ziņot Valsts meža dienestam darbiniekiem par konstatētiem medību pārkāpumiem. — Pīļu medību sezona ir no 12.augusta plkst. 16:00 līdz 15.septembrim tikai trešdienās, sestdienās, svētdienās un no 16.septembra līdz 15.novembrim katru dienu; — Normatīvajos aktos noteikti sekojoši putnu rudens medību ierobežojumi: — Teiču dabas rezervāta aizsargjoslā, sekojošās robežās – pa valsts nozīmes ceļiem, kas savieno Atašieni, Odzienu, Pamatus, Krustiņus, Stalidzānus, Barkavu, Murmastieni, Stirnieni un Atašienes staciju – aizliegtas zosu medības; — Ūdensputnu medības aizliegtas Ķemeru Nacionālā parka un Gaujas Nacionālā parka teritorijā. — 22.07.2003. MK noteikumu Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16. 3. punkts nosaka, ka dabas liegumos ūdensputnu medībās aizliegts lietot munīciju, kas satur svinu. — Medību likuma 24. panta 7. i punkts par nelikumīgām medībām atzīst medīšanu, izmantojot pusautomātiskus vai automātiskus ieročus, kuros vienlaicīgi var ielādēt vairāk par trim patronām vai ar kuriem var šaut kārtām. — Mednieka sezonas kartes izsniedz Valsts meža dienests vai tā teritoriālā struktūrvienība, vai dabas rezervāta vai nacionālā parka administrācija, kuras kontrolējamā teritorijā atrodas attiecīgās medību platības. Mednieka sezonas karte derīga visā Latvijas teritorijā, sava mednieku formējuma līgumplatībā vai sev īpašumā vai lietošanā esošajā platībā un publiskajās ūdenstilpēs bez īpaša saskaņojuma, kā arī kā viesim cita formējuma platībā, ja medības rakstiski saskaņotas ar medību tiesību lietotāju. Rīgā dzīvojošie mednieki mednieka sezonas kartes var saņemt arī VMD centrālajā aparātā – Rīgā, 13. janvāra ielā 15, Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā. Sausā laika dēļ mežos ir izveidojusies ārkārtīgi augsta ugunsbīstamība, tādēļ mednieki tiek aicināti būt piesardzīgi ar uguni. Medniekiem jāievēro pašvaldību izdotie rīkojumi vai aizliegumi atrasties mežā, kas saistīti ar ārkārtas situāciju, ugunsbīstamības dēļ. Medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem: mednieka apliecībai, medību šaujamieroča lietošanas atļaujai un mednieka sezonas kartei. Pēc medībām sezonas kartē jāieraksta nomedītie ūdensputni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Lai saņemtu mednieka apliecību, ieinteresētajām personām ir jāatbilst izvirzītajām normatīvo aktu prasībām un jānokārto attiecīgi pārbaudījumi. Par mednieku Latvijā var kļūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un sekmīgi nokārtojis pārbaudījumus mednieku eksaminācijas komisijā. «Tā kā ir pieņemts jaunais medību likums, tad šī kārtība turpmāk būs nedaudz citādāka,» skaidro Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Baumanis. Viņš norāda, ka pašlaik nekur nav teikts, ka cilvēkam, kurš vēlas saņemt mednieka apliecību, obligāti būtu jāiet kādos kursos, taču pēc MK noteikumu pieņemšanas pretendentiem nebūs iespējams kārtot, kamēr nebūs izieti attiecīgi kursi, tāpat kā gadījumā ar autovadītāja tiesību saņemšanu. Pēc J. Baumaņa domām, tiem, kas veiks, mednieku apmācību, būs jāsaņem attiecīga zemkopības ministra parakstīta licence. Nedaudz mainīsies arī pretendentu eksaminācijas kārtība, jo vairs nebūs jāatbild mutiski, bet gan jāaizpilda tests, kurā būs ietverti jautājumi par medību normatīvajiem aktiem un to izvirzītajām prasībām, medību drošības tehniku, medījamo dzīvnieku bioloģiju utt. Tāpat kā pašlaik vispirms būs jākārto teorētisko zināšanu pārbaude un tikai pēc to sekmīgas nokārtošanas pretendents tiks pielaists pie šaušanas precizitātes pārbaudes. Pašlaik sekmīgi nokārtojot teorētisko zināšanu pārbaudi, pretendentam no 35 m attāluma ar trim šāvieniem šaujot ar gludstobra ieroci pa stāvošu mērķi, ir jāsavāc minimums 15 punktu. Ja pirmajā reizē tas neizdodas, tad ir iespēja to kārtot otrreiz, taču ja arī otrreiz neizdodas savākt noteikto minimālo punktu skaitu, tad atkārtoti jākārto arī teorētisko zināšanu eksāmens un atkārtoti jāmaksā arī par eksāmenu kārtošanu, lai tiktu pie kārtējās šaušanas pārbaudes. Turpmāk paredzēts teorētisko eksāmenu atdalīt no praktiskās šaušanas pārbaudes, jo, vienreiz nokārtojot teorētisko eksāmenu, šaušanas pārbaudi varēs atkārtot, bez teorētiskā eksāmena pārlikšanas, līdz pretendents sašauj minimāli noteikto punktu daudzumu, skaidro J. Baumanis. Tiesa, maksa par mednieka eksāmena kārtošanu pašreizējo 10 Ls vietā pieaugs, visticamāk, līdz 15 Ls, taču tā tiks sadalīta starp teorētisko eksāmenu – 10 Ls un prakstisko — 5 Ls. «Tādējādi tiem, kuri vēlēsies kļūt par medniekiem, bet pirmajā reizē nebūs nokārtojuši šaušanas pārbaudījumu, būs iespēja maksāt tikai par šaušanu un kārtot praktisko eksāmenu līdz izdodas izpildīt prasīto normu,» skaidro J. Baumanis. Medībās ir iespēja piedalīties arī neatkarīgi no vecuma un bez mednieka apliecības, gan kā dzinējam, gan arī stāvēt medību vadītāja noteiktā vietā vienā līnijā vai aiz muguras medniekam, kuram ir mednieka apliecība, skaidro Jānis Baumanis. Viņš gan norāda, ka minētajā veidā piedaloties medībās, medību ieroci nedrīkst ņemt.

Valsts meža dienests informē, ka 13. augustā plkst. 16.00 ir pīļu medību sezonas atklāšana. Medījamie dzīvnieki un to medīšanas termiņi ir noteikti Medību noteikumos (MK noteikumi #760, 23.12.2003) un tur norādīts, ka ūdensputni ir medījami no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00. Līdz 15. septembrim pīļu medības atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 16. septembra līdz 15. novembrim – katru dienu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. VMD Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis atgādina, lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem – mednieka apliecībai, medību šaujamieroča atļaujai un mednieka sezonas kartei.Nelimitēto medījamo dzīvnieku (t.sk. medījamo ūdensputnu) legālai medīšanai nepieciešama mednieka sezonas karte. Saskaņā ar Medību likumā noteikto kārtību, lai piedalītos jebkura veida medībās, medniekam nepieciešama sezonas karte. Mednieka sezonas kartē tiek reģistrēti visi nelimitētie dzīvnieki, kuri attiecīgajā sezonā ir nomedīti.Medniekiem ir jāatceras, ka medījamos ūdensputnus aizliegts šaut, ja tas atrodas uz ūdens vai lido leņķī, kurš ir mazāks par trīsdesmit grādiem no ūdens virsmas.Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

2004.gadā Baltijas maksājumu karšu tirgus turpinājis pieaugt, visstraujāk palielinoties Lietuvā izsniegtajam norēķinu karšu skaitam, bet Igaunijas un Latvijas rādītājiem saglabājot iepriekšējo gadu pieauguma tendenci ar nelielu stagnācijas iezīmi.

Vienlaikus jāuzsver, ka tik strauju karšu skaita pieaugumu Lietuvā, kāds tas bija 2003.gadā (+46.79%), aizvadītajā – 2004.gadā Lietuva tomēr neuzrāda (+20.06%). Savukārt, Latvija ir vienīgā valsts, kurā karšu skaita pieauguma tempi, pēdējo piecu gadu retrospektīvā raugoties (no 2001.g.), aizvadītajā gadā bijuši viszemākie (+10.88%), 2003.gadā (+15.07%), bet 2001.gads Latvijā bija visstraujākais karšu skaita pieauguma ziņā (+ 40.63%).

Arī Igaunijai karšu skaita pieauguma rādītājos 2004.gads bijis nedaudz pieticīgāks (+6.59%) par 2003.gadu (+6.96%), tomēr attiecībā pret iedzīvotāju skaitu Igaunija no trijām Baltijas valstīm norēķinu karšu skaita ziņā joprojām saglabā nemainīgas līderpozīcijas. 2004.gadā Igaunijas rādītāji sasnieguši 0,97 kartes, kas liecina, ka faktiski katram šīs valsts iedzīvotājam makā ir kāda bankas norēķinu karte. Latvijā šis rādītājs 2004.gadā ir tikai 0,57 kartes uz iedzīvotāju, bet Llietuvā 0,70 kartes. Līdz 2002.gadam Latvija karšu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju stabili saglabāja otro vietu aiz Igaunijas, bet pēc 2002.gada Lietuva ir apsteigusi Latviju un turpina uzrādīt augošu tendenci.

Valsts meža dienests apkopojis datus par nomedītajiem nelimitētajiem dzīvniekiem. Apkopotie dati liecina, ka 2004./2005. gada sezonā nomedīts – 10 160 lapsas, 1 906 jenotsuņi, 842 zaķi, 640 caunas, 117 amerikas ūdeles, 100 seski, 69 ondatras, 35 āpši, 17 ūdri, kā arī 34 796 pīles, 7 633 slokas, 766 vārnas, 599 zosis, 419 žagatas, 31 mežirbe, 11 baloži un 6 fazāni.Pagājušajā sezonā tika ieviesta jauna vienota uzskaites kārtība par nomedītajiem nelimitētajiem dzīvniekiem – pēc mednieku sezonas kartēm, kurā katrs mednieks ieraksts nomedīto nelimitēto medījamo dzīvnieku un mēneša laikā pēc medību sezonas beigām šo sezonas karti iesniedz institūcijā, kura izsniegusi mednieka sezonas karti. Ja šī prasība netiek izpildīta, tad jauna mednieka sezonas karte netiek izsniegta, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Nelimitētie medījamie dzīvnieki ir dzīvnieki, kuru nomedīšanai netiek noteikts limits. Lai drīkstētu medīt šos dzīvniekus, nepieciešama mednieka sezonas karte. Nelimitētie medījamie dzīvnieki Latvijā ir – pelēkais un baltais zaķis, meža un akmeņu cauna, sesks, ondatra, āpsis, lapsa, jenotsuns, Amerikas ūdele, kā arī mežirbes, fazāni, lauku un mājas baloži, slokas, pelēkās vārnas, žagatas un ūdens putni – pelēkās un meža pīles, cekulpīles, zosis, gaigalas u.c.Iepriekšējā medību sezonā izsniegtas aptuveni 19 000 mednieka sezonas kartes, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valdibas sēdē pieņēma noteikumus, kuri nosaka mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību. Noteikts, ka apmācību organizē:komercreģistrā reģistrēta juridiska persona, kuras reģistrācijas apliecībā vai statūtos paredzēta personu apmācība medību jautājumos;†nevalstiska organizācija, kuras statūtos paredzēta personu apmācība medību jautājumos;†profesionālās vidējās izglītības iestādes, koledžas, universitātes tipa augstskolas, kuru darbību reglamentējošā dokumentā paredzēta personu apmācība medību jautājumos. Juridiska persona, kura organizē apmācību, ievieto sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Noteikts, ka apmācības ilgums zināšanu apguvei mednieka eksāmena kārtošanai†– ne mazāk kā 40 stundas, bet apmācības ilgums zināšanu apguvei medību vadītāja eksāmena kārtošanai – ne mazāk kā 24 stundas,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Mācību organizētājs izstrādā apmācības programmu, apmācības norisi dokumentē žurnālā, kurā izdara atzīmes par mācību tēmām, stundu skaitu, pasniedzējiem un apmācības dalībniekiem.(Izdevumus, kas saistīti ar apmācību, sedz apmācības dalībnieks. Mācību organizētājs nosaka kārtību, kādā veicama samaksa par apmācību, kā arī tās apmēru.Pēc pilna apmācības kursa noklausīšanās mācību organizētājs apmācības dalībniekam izsniedz izziņu par apmācību. Apmācība ir obligāts priekšnosacījums, ja persona vēlas kārtot eksāmenu mednieka vai medību vadītāja apliecības saņemšanai, izņemot tās personas, kuras Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē vai Ogres meža tehnikumā ir sekmīgi nokārtojušas kursu medību saimniecībā. Eksāmenu pieņem mednieku eksaminācijas komisija.Mednieka teorētisko zināšanu pārbaudes programmā ietver šādas tēmas: medības regulējošie normatīvie akti; medījamo dzīvnieku bioloģija;†medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas un medību saimniecības veidošanas pamatprincipi; medību organizācija; medību veidi un paņēmieni; drošības prasības medībās; medību šaujamieroči un munīcija, medību ieroču aprites kārtība un atļautie medību rīki; medījuma pirmapstrāde; medību ētika un tradīcijas; medījamo dzīvnieku bīstamākās slimības; medību suņi un to izmantošana medībās; medību trofejas,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

No Baltijas valstīm Latvijā karšu skaits uz iedzīvotāju pagājušā gadā saglabājās vismazākais - 0.57 kartes, Db informēja Bankservisā. Turpretim Igaunija no trijām Baltijas valstīm norēķinu karšu skaita ziņā joprojām saglabā nemainīgas līderpozīcijas - 2004.gadā Igaunijas rādītāji sasnieguši 0,97 kartes, kas liecina, ka faktiski katram šīs valsts iedzīvotājam makā ir kāda bankas norēķinu karte. Lietuvā šis rādītājs pērn bija 0,70 kartes. Līdz 2002.gadam Latvija karšu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju stabili saglabāja otro vietu aiz Igaunijas, bet pēc 2002.gada Lietuva ir apsteigusi Latviju un turpina uzrādīt augošu tendenci. Kopumā 2004.gadā Baltijas maksājumu karšu tirgus turpinājis pieaugt, visstraujāk palielinoties Lietuvā izsniegtajam norēķinu karšu skaitam, bet Igaunijas un Latvijas rādītājiem saglabājot iepriekšējo gadu pieauguma tendenci ar nelielu stagnācijas iezīmi. Tomēr tik strauju karšu skaita pieaugumu Lietuvā, kāds tas bija 2003.gadā (+46.79%),2004.gadā Lietuva tomēr neuzrāda (+20.06%). Savukārt, Latvija ir vienīgā valsts, kurā karšu skaita pieauguma tempi pēdējo piecu gadulaikā kopš no 2001.gada, pērn bijuši viszemākie (+10.88%).(2003.gadā bija +15.07%, bet 2001.gads Latvijā bija visstraujākais karšu skaita pieauguma ziņā + 40.63%). Arī Igaunijai karšu skaita pieauguma rādītājos 2004.gads bijis nedaudz pieticīgāks (+6.59%) par 2003.gadu (+6.96%), bet Bankas automātu skaits Baltijas valstīs kopumā 2004.gadā turpinājis pieaugt, tomēr Latvija ir vienīgā no valstīm, kurā noticis skaita samazinājums (par vienu vienību). Lai gan kopumā bankas automātu skaita ziņā Latvija (867) ieņem otro vietu aiz Lietuvas (1012), bet Igaunija ir trešajā vietā (779), Igaunijā, līdzīgi norēķinu karšu skaita tendencēm, arī bankas automātu skaits pret iedzīvotāju skaitu ir vislielākais. Statistika liecina, ka 2000. un 2001.gadā Latvija absolūtajos skaitļos Baltijas valstu vidū bija līderis bankas automātu skaita ziņā, bet kopš 2002.gada visstraujāko pieaugumu uzrāda Lietuva (līdz pat + 200 bankas automātiem 2002.gadā). Arī norēķinu karšu pieņemšanas vietu skaita ziņā Baltijas valstu vidū situācija ir līdzīga. Proti, visās trijās valstīs pēdējo piecu gadu laikā ir stabila pieaugoša tendence, bet absolūtajos skaitļos līderis ir Lietuva (15 594), lai gan karšu pieņemšanas vietu skaits pret iedzīvotāju skaitu visaugstākais ir Igaunijā (11 113). Latvija ieņem otro vietu gan absolūtajos rādītājos (11 829), gan rādītājos pret iedzīvotāju skaitu. Savukārt ar norēķinu kartēm veikto transakciju skaita ziņā Igaunija ievērojami apsteigusi abas pārējās Baltijas valstis, kas apliecina arī Igaunijas iedzīvotāju ievērojami plašākās zināšanas par norēķinu karšu lietošanas priekšrocībām un nozīmi norēķinu drošībā un izdevumu kontrolēšanā. Turklāt šāda situācija vērojama, kopš 2001.gada (67,31 milj.) līdz pat 2004.gadam (114,25 milj.). Latvija atpaliek no abām kaimiņvalstīm absolūtajos rādītājos, kopš 2002.gada nemainīgi ieņemot trešo vietu. 2004.gadā Lietuvā tika veikti 85 milj. transakcijas ar norēķinu kartēm, bet Latvijā 65 milj. transakciju, lai gan uz tūkstots iedzīvotājiem veikto transakciju skaita ziņā Latvija tomēr ir otrajā vietā starp Baltijas valstīm (28,5), Lietuva trešajā (23,5), bet Igaunijas rādītāji ir vairāk kā trīs reizes augstāki (85,3).

Latvija ir sasniegusi Eiropas līmeni debetkaršu skaita ziņā, tomēr joprojām apgrozībā ir liels apjoms skaidras naudas, raksta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā karšu tirgus vairākās jomās ir sasniedzis Eiropas līmeni, dažās pat ir pārāks, bet dažās atpaliek. Sīkāk par to intervijā Db pastāstīja karšu tirgū lielākās bankas Swedbank Ikdienas pakalpojumu daļas vadītāja Ināra Tiltiņa.

Pirms diviem trīs gadiem par karšu tirgu runāja nepārtraukti, bet tagad šī tēma iegājusi tādās mierīgās sliedēs ...

Priekrītu. Vienkārši kartes kļuvušas par ikdienas sastāvdaļu, visi zina, ko ar karti var darīt. Tomēr mēs turpinām runāt par to, ka karti labāk izmantot pirkumiem. Maksāt ar karti veikalā, nevis nest naudu no bankomāta (ATM) ir spilgts piemērs, kā vajag visiem rīkoties. Izmaksas ir 5 reizes mazākas, ja klients pats sevi apkalpo ATM, iemaksājot vai izņemot naudu, nekā iet filiālē pie darbinieka. Arī no laika viedokļa tas ir nenovērtējami. Pirms gadiem astoņiem valsts izdomāja, ka vajag taupīt, algas pārskaitīt uz kartēm – tas bija pareizs lēmums. Varam mierīgi ieteikt uzņēmumiem meklēt ekonomiju tieši šajā jomā, piedāvāt attālinātos pakalpojumus. Pieņemu, ka ir vēl grāmatveži, kas pazūd uz pusdienu ar aizbildinājumu iet uz banku. Kāpēc iet uz banku, ja to pašu var izdarīt internetbankā? Šobrīd elektronisko maksājumu īpatsvars Swedbank ir 95 %, vēl 5 % ir papīra veidā.

Norēķinu karšu lietotāji turpmāk varēs skatīt sava konta bilances rādītājus ne tikai tās bankas automātos, kura konkrēto karti izdevusi, bet arī visu citu Latvijā pieejamo banku automātos, kuras sertificētas karšu (VISA, MasterCard, Visa Electron, Maestro) izdošanai.

Šo jauno pakalpojumu banku automātu tīklā karšu lietotājiem nodrošina Latvijas komercbanku un SIA Banku Servisa Centrs (BankServiss) parakstītie grozījumi 2002.gadā noslēgtajos Starpbanku līgumos par noteikumiem VISA un VISAElectron, Eurocard/MasterCard un Maestro maksājuma karšu vietējo darījumu apstrādē. Līdz ar to bankas ir vienojušās, ka tās rada iespēju visu banku izdoto maksājumu karšu lietotājiem veikt bilances pieprasījuma operāciju visos banku uzstādītajos bankas automātos.

BankServiss kā komercbanku līgumpartneris šobrīd ir izpildījis visus tehniskos nosacījumus un prasības, lai nodrošinātu šī pakalpojuma ieviešanu un funkcionēšanu starpbanku banku automātu tīklos Latvijā. Līdz ar to jaunās funkcionalitātes pilnīgu ieviešanu katrā konkrētā bankas automātu tīklā nodrošina bankas individuāli.

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Straujā tehnoloģiju attīstība elektronisko norēķinu jomā ikvienam mobilo telefonu priekšapmaksas karšu tirgotājam kopš 2004.gada septembra piedāvā jaunas un neierobežotas iespējas karšu papildināšanas kodu pieejamībai, ko nodrošina BankServisa elektronisko datu noliktava. Realitātē šāds jaunums dod iespēju pārdot priekšapmaksas kartes, fiziski tās neglabājot tirdzniecības vietā, bet gan tikai ar POS termināla starpniecību sazinoties ar BankServisa priekšapmaksas karšu datu bāzi un pirkuma veikšanas brīdī pretī saņemot atjaunošanas kodu, kas tiek izdrukāts uz termināla čeka. Līdz ar to pircējs, kas par mobilā telefonu priekšapmaksas kartes Zelta Zivtiņa, O-karte vai Amigo papildināšanu samaksā ar bankas karti vai skaidrā naudā, no pārdevēja pretī saņem tikai POS termināla čeka izdruku ar atjaunošanas kodu uz tā, kas izmantojams kartes kredīta papildināšanai. Kopš BankServiss sadarbībā ar Karsten Latvian tirgotājiem piedāvā šo pakalpojumu, interese par to ik mēnesi pieaug. Ja februārī šādu priekšapmaksas karšu pārdošanas veidu piedāvāja 548 POS terminālos, tad maijā to skaits tuvojās dubultam pieaugumam, pārsniedzot 900 POS terminālus. Arī pārdoto priekšapmaksas karšu skaits ik mēnesi palielinās vidēji par 40% un jau šobrīd ieņem nozīmīgu vietu priekšapmaksas karšu mazumtirdzniecībā. Šāda izaugsme dod iespēju prognozēt potenciālos apjomus elektroniskai priekšapmaksas karšu tirdzniecībai, jo no Latvijā pieejamajiem POS termināliem šādam pakalpojumam pagaidām piemērota tikai 1/12 daļa POS terminālu. Lai tirgotājs varētu uzsākt priekšapmaksas karšu kodu elektronisko pārdošanu, tam nepieciešama speciālas programmatūras instalācija POS terminālā, ko uzstāda POS termināla apkalpotājs. Pretī tirgotājs saņem virkni priekšrocību, ko sniedz elektronisko preču pārdošana, jo tirgotājam nav jāveido lieli preču (priekšapmaksas karšu) uzkrājumi, nav jāveic inventarizācija un uzskaite, nav jāplāno pasūtījumi un jārūpējas par to, lai viss pasūtītais tiktu iztirgots. Vienlaikus šādi aprīkotā tirdzniecības vietā priekšapmaksas kartes nekad nevar beigties, jo vienmēr ir pieejamas to sistēmu un to nominālu kartes, kādas nepieciešamas klientam. Visbeidzot, elektroniski tirgojamas kartes nav iespējams nozagt no veikala plaukta vai noliktavas, gluži tāpat kā no maka, kurā ir tikai bankas karte, nav iespējams nozagt skaidru naudu. “Modernās tehnoloģijas maina mūsu ikdienu vēl straujāk nekā dažkārt pat spējam prognozēt. Elektroniskie norēķini ir viena no tām jomām, kas šobrīd pasaulē attīstās visveiksmīgāk un ātrāk, ieņemot augstākās vietas starpnozaru reitingos. Tādēļ arī mūsu darbība Latvijā ir saistīta ar nepārtrauktu jaunumu ieviešanu un piedāvāšanu mūsu klientiem – bankām, tirgotājiem un norēķinu karšu lietotājiem. Mēs varam droši prognozēt, ka tuvāko 10 gadu laikā elektronisko norēķinu pakalpojumu klāsts un to piedāvātās iespējas paplašināsies, ieņemot vienu no galvenajām vietām cilvēka ikdienas dzīvē un piedāvājot daudz vienkāršākus risinājumus procesiem, kas šobrīd vēl šķiet laikietilpīgi un nepamatoti sarežģīti,” tā BankServisa izpilddirektore Zanda Brīvule.

Ekonomikas policijas pārvaldes (EPP) darbinieki sadarbībā ar norēķinu karšu monitoringa kompānijas un Latvijas komercbanku drošības dienestu darbiniekiem, aizturējuši četrus Rumānijas pilsoņus, aizdomās par norēķinu karšu viltošanu un šādu viltojumu izmantošanu, Db.lv informēja Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību birojs.

Šā gada 12.jūlijā, Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes (GKrPP) EPP darbinieki sadarbībā ar norēķinu karšu monitoringa kompānijas un Latvijas komercbanku drošības dienestu darbiniekiem operatīvo meklēšanas pasākumu laikā, aizdomās par norēķinu karšu viltošanu un šādu viltojumu izmantošanu aizturējuši 1978.,1975., 1976.,1980.gadā dzimušus Rumānijas pilsoņus un Latvijas pilsoni, kura dzimusi 1987.gadā.

VP GKrPP EPP darbinieki izmeklēšanas laikā noskaidrojuši, ka minētās personas laika posmā no 2007.gada jūnija sākuma uz Latvijas komercbanku bankomātiem nesankcionēti uzstādīja ierīces ar mērķi iegūt banku klientu norēķinu karšu informāciju. Uzstādīti tika karšu magnētiskā celiņa nolasīšanas un saglabāšanas ierīces (skimer) un, vai nu viltus tastatūra, vai videokamera, kas ļauj nesankcionēti iegūt klienta PIN kodu. Apkopojot nelikumīgi iegūtos datus (kartes magnētiskā celiņa informācija un PIN kods), ar datoru un speciālu tehniku tika izgatavoti norēķinu karšu dublikāti, ar kuriem minētās personas veica skaidras naudas izņemšanu bankomātos.

Norēķinu karšu lietotāji turpmāk varēs skatīt sava konta bilances rādītājus ne tikai tās bankas automātos, kura konkrēto karti izdevusi, bet arī visu citu Latvijā pieejamo banku automātos, kuras sertificētas karšu (VISA, MasterCard, Visa Electron, Maestro) izdošanai. Šo jauno pakalpojumu banku automātu tīklā karšu lietotājiem nodrošina Latvijas komercbanku un SIA “Banku Servisa Centrs” (BankServiss) parakstītie grozījumi 2002.gadā noslēgtajos Starpbanku līgumos par noteikumiem VISA un VISA Electron, Eurocard/MasterCard un Maestro maksājuma karšu vietējo darījumu apstrādē. Līdz ar to bankas ir vienojušās, ka tās rada iespēju visu banku izdoto maksājumu karšu lietotājiem veikt bilances pieprasījuma operāciju visos banku uzstādītajos bankas automātos. BankServiss kā komercbanku līgumpartneris šobrīd ir izpildījis visus tehniskos nosacījumus un prasības, lai nodrošinātu šī pakalpojuma ieviešanu un funkcionēšanu starpbanku banku automātu tīklos Latvijā. Līdz ar to jaunās funkcionalitātes pilnīgu ieviešanu katrā konkrētā bankas automātu tīklā nodrošina bankas individuāli. Prasība par bilances pieprasījuma operāciju nodrošināšanu bankas automātu tīklā izriet no starptautiskās karšu organizācijas VISA nosacījumiem, līdz ar to VISA karšu lietotāji bilances pieprasījuma operācijas varēs veikt arī ārzemēs. Savukārt, Eurocard/MasterCard norēķinu kartēm šis pakalpojums būs pieejams lokāli – Latvijas banku automātos, tā kā šī karšu organizācija nenosaka obligātu prasību starptautiskajā līmenī. Līgumus parakstījušas “Aizkraukles banka”, Akciju komercbanka “Baltikums”, “Baltic International Bank”, “Baltic Trust Bank”, “Hansabanka”, “HVB bank Latvia”, “Lateko banka”, “Latvijas Biznesa banka”, “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, “Latvijas Krājbanka”, “Multibanka”, Nordea Bank Finland PLC Latvijas filiāle, “Nord/LB Latvija”, “Ogres komercbanka”, “Parex banka”, “Rietumu banka”, “Sampo banka”, “SEB Latvijas Unibanka”, “Trasta komercbanka” un “VEF banka”. Šobrīd Latvijā bankas automātus uzstādījušas 10 bankas, kas kopā ir 867 vienības.

Neraugoties uz tehnoloģiju uzvaras gājienu, papīra kartes, tāpat kā grāmatas, nepazudīs, uzskata Karšu izdevniecība Jāņa sēta galvenais redaktors un līdzīpašnieks Jānis Turlajs.

Līdz ar tehnoloģiju attīstību arī Jāņa sēta no klasiskas karšu izdevniecības pārtapusi informācijas tehnoloģiju uzņēmumā, kurš, spītējot globālo kompāniju (Google, Waze u.c.) dominancei, spējis atrast savu nišu tādos IT pakalpojumos, kas saistīti ar ģeotelpisko komponentu.

«Ar karšu zīmēšanu aizrāvos jau skolas laikos. Padomijā vienkāršajam pilsonim precīzas kartes iegādāties nebija iespējams, tāpēc centos veikalā pirktās «uzlabot», papildinot to saturu ar dažādām detaļām, vai zīmēt pats. Likumsakarīga bija arī izvēle studēt ģeogrāfiju,» atminas J. Turlajs.

90.gadu sākumā J. Turlajs saņēma piedāvājumu veidot pirmo atjaunotās Latvijas autoceļu atlantu. Tā sākās viņa profesionālā karjera kartogrāfijā. Jāņa sētā viņš izveidoja aizrautīgu profesionāļu komandu, kam darbs bija kas vairāk par iztikas avotu. «Šīs pamatvērtības Jāņa sētā saglabājušās joprojām, par ko esmu ļoti pateicīgs kolēģiem un lepojos ar viņiem,» atzīst J. Turlajs. Lai arī 90.gadus mēdz dēvēt par «mežonīgā kapitālisma periodu», atskatoties pagātnē, J. Turlajs to drīzāk varētu saukt par «romantiskā kapitālisma periodu,» jo, lai arī bija jāstrādā garas stundas pieticīgos apstākļos, tika radītas jaunas lietas, kas līdz tam nebija iespējamas.

Baltijas valstu vadošajam karšu apstrādes centram BankServiss, civilprasībā pārstāvot vienu no lielākajām ASV komercbankām - Bank of America, ir izdevies atgūt ap LVL 6200 no tiesas ceļā prasītajiem LVL 17 289.50, Db informēja Bankservisā. Zaudējumi ASV bankai radās 2004.gadā, kad, interneta tīklā izkrāpjot klientu kredītkaršu datus (fishing), no to kontiem ar viltotu kredītkaršu starpniecību Latvijā tika izņemta nauda, kuras kopsumma pārsniedza 17 tūkstošus latu. Šis ir vēl nebijis gadījums Latvijā veikto maksājumu karšu noziegumu atklāšanas vēsturē, kad no konkrētās personas, kas noziegumu izpildījusi, izdodas atgūt tik nozīmīgu naudas summu un ievērojamā apjomā atlīdzināt bankai nodarītos zaudējumus. Noziegumā apsūdzētais – vairākkārt iepriekš sodītais A.Briedis, kurš atzīts par vainīgu pēc krimināllikuma, tika aizturēts nozieguma izdarīšanas brīdī pie bankas bankomāta, kad viņš ar viltotu kredītkarti izņēma kārtējo naudas summu. Izmantojot BankServisa rīcībā esošās programmatūras, ar kuru palīdzību iespējams identificēt krāpnieciskas darbības ar maksājumu kartēm, 2004.gada jūnijā tika fiksēti regulāri naudas izņemšanas gadījumi ar konkrētās ASV bankas klientu kartēm, un tika noskaidrots, ka šo karšu dati ir izkrāpti, lai tos izmantotu viltotu karšu izgatavošanai. Šis ir visai tipisks paraugs tam, kā notiek krāpnieciskas darbības ar maksājumu kartēm. Karšu dati tiek iegūti internetā, uzzinot tos no personas ar viltu vai izmantojot neuzmanīgu rīcību interneta vides veikalos. A.Briedis savu vainu noziegumu izdarīšanā atzina, vienlaikus neatklājot nevienu no tām personām, kas veica karšu datu zagšanu, viltošanu un jaunu karšu ģenerēšanu, kas šādos noziegumos ir visai loģiska ķēde, jo pie banku automātiem pēc naudas nekad nedodas tie, kas veic programmēšanu un citus analītiskos darbus. Kopumā A.Briedis, izmantojot 40 viltotas norēķinu kartes, kuras bija izdevusi minētā ASV banka, laika posmā no 2004.gada 4.jūnija līdz aizturēšanas brīdim 21.jūnijā bija paspējis veikt 233 transakcijas un mēģinājis iegūt 28 500 Ls. “Maksājumu karšu noziegumu un risku monitorings ir viena no mūsu darba nozīmīgākajām jomām, kas tieši aizsargā karšu lietotājus no krāpniecības un vienlaikus sūta ziņu noziedzīgajai pasaulei, ka mūsu valstī, lietojot zagtas vai viltotas kartes, ir pavisam reālas iespējas nonākt cietumā un saņemt bargu sodu – no 5 līdz pat 15 gadiem brīvības atņemšanas vietā,” piebilst BankServisa izpilddirektore Zanda Brīvule.

Pirms Ziemassvētkiem pieaugs dāvanu karšu pārdošanas apjoms, prognozē vairāku tirdzniecības centru apsaimniekotājs SIA Linstow Center Management. Savukārt uzdāvinātās dāvanu kartes nākamgad vairāk izmantošot izklaidei.

«Dāvanu karte ir lietderīga dāvana šajā ekonomikas situācijā Latvijā, tādēļ prognozējam dāvanu karšu pārdošanas kāpumu. Dāvanu karte ir viena no kārotākajām Ziemassvētku dāvanām, ko vēlas saņemt Latvijas iedzīvotāji,» pauda Linstow Center Management tirdzniecības centru komercdirektore Evija Majevska. To apliecinot t/c Mols pasūtītais pētījums. Aptauja liecina, ka viskārotākā dāvana, ko vēlas saņemt 26% sieviešu ir dāvanu karte no kādā veikala vai tirdzniecības centra, dāvanu kartes izvēlas arī 19% no aptaujātajiem vīriešiem.

Saistībā ar kinoteātra atvēršanu tirdzniecības centrā Alfa, pieaugs izklaidei izmantoto dāvanu kāršu apjoms. Varētu arī pieaugt par ikdienas un pārtikas precēm tērēto līdzekļu apjoms, — pieļāva Evija Majevska.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta laidusi klajā Lielo pasaules atlantu. Lielais pasaules atlants ir apjomīgākais karšu krājums, kāds jebkad izdots Baltijas valstīs. Vairāk nekā pustūkstoti lappušu biezā un turpat 4 kg smagā atlanta kartēs atrodami 90 tūkstoši ģeogrāfisko nosaukumu. Pirmo reizi latviešu valodā tik detalizētā mērogā pieejamas kartes par visu pasauli.

Atlantu veido karšu un uzziņu sadaļa, kā arī nosaukumu rādītājs. Karšu sadaļu ievada pasaules kartes. Nākamās ir nodaļas par Latviju un katru pasaules daļu. Karšu sadaļas nobeigumā ievietotas okeānu kartes. Uzziņu sadaļā sniegta vispārīga informācija par visām pasaules valstīm un teritorijām ar to ģerboņu un karogu ilustrācijām. Tai seko statistika par dažādiem ģeogrāfiskajiem ekstrēmiem un iedzīvotāju skaitu pasaules zemju lielākajās pilsētās. Atlantu noslēdz vārdnīcas veida latvisko ģeogrāfisko nosaukumu un oriģinālnosaukumu rādītājs.

Atlanta priekšvārdā Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš norāda: "Šis Lielais Pasaules atlants nav tikai Karšu izdevniecības Jāņa sēta sasniegums, tas ir arī latviešu tautas sasniegums. Šī projekta ietvaros pirmo reizi radītas sistēmas vietvārdu atveidošanai no 129 pasaules valodām. Tas ir neatsverams ieguldījums mūsu valodas attīstībā, jo latviešu valoda ir viena no senākajām Eiropas valodām. Šis atlants ir unikāls salīdzinājumā ar lielvalstu izdevumiem, jo tā kartēs jaušams mazas nācijas skatījums uz pasaules politiku."

Bankās neeksistē tirgotāju dalījums - mazie veikaliņi un lielie veikali, bet samaksa par maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojumu aprēķināta katram uzņēmumam individuāli.

«Samaksa par maksājumu karšu pieņemšanas pakalpojumu, kas sedz saistītās izmaksas, tiek aprēķināta katram komersantam individuāli, ņemot vērā tā darbības nozari, apgrozījumu, darījuma summu, iekārtu skaitu un veidu,» tā SEB bankas Maksājumu karšu pieņemšanas tīkla nodaļas vadītāja Aiva Dubrovska. Proti, samaksas apjoma noteikšanai par karšu pieņemšanas pakalpojumu banka ņem vērā pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas, kā arī potenciālajiem riskiem karšu pieņemšanas jomā.

«Negodīga konkurence maksājumu karšu pieņemšanas jomā nav iespējama, jo daudzas bankas Latvijā tirgotājiem piedāvā šo pakalpojumu,» tā A. Dubrovska. Viņa atzina, ka šobrīd banka nenovēro savu klientu atteikšanos no bankas piedāvātā servisa - norēķināšanās iespējas POS terminālos. «Pieaug karšu norēķinu skaits, līdz ar to lēmums atteikties no maksājumu karšu pieņemšanas būtu pretrunā ar dzīves realitāti un loģiku. Maksājumu kartes ir kļuvušas par vairuma Latvijas iedzīvotāju ikdienas norēķinu sastāvdaļu, un atņemt klientam izvēles iespēju nozīmētu samazināt paša tirgotāja konkurētspēju. Zaudējot iespēju ikdienā maksāt ar karti, pircēji vienkārši var izvēlēties tirgotāju, kas turpinās piedāvāt karšu norēķinus,» domā A. Dubrovska

3D kartes, sākot ar magnētiņu pie ledusskapja līdz A0 formāta Alpu kalnu ainavai, kas precīzi līdz milimetram atbilst realitātei, ir pašmāju uzņēmuma veikums, kas iespējams, pateicoties «Uzlex» vakuumformēšanas tehnoloģijai un radošam komandas darbam.

Vizuālo tehnoloģiju centrs SIA «WMT Baltic» jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā nodarbojas ar industriālās drukas, lāzergriešanas un citu tehnoloģiju izmantošanu, kā arī dažādu drukas materiālu, celtniecības plastikātu, instrumentu un citu ar reklāmu saistītu produktu izgatavošanu un tirdzniecību.

Viens no tiem ir produktu zīmols «Uzlex», kurā ietilpst profesionālo instrumentu ražošana darbam ar pašlīmējošām plēvēm, vakuumiekārtu un polimēru ražošana, kā arī gatavo produktu izstrāde izmantojot šo tehnoloģiju. Zīmols «Uzlex 3D Map Publisher» tika izstrādāts ar mērķi piešķirt formu apdrukātajiem materiāliem, padarot izstrādājumus, kas bieži kalpo kā reklāmas, suvenīri vai vides objekti, aizraujošākus.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2002., 2003. un 2004.gada BankServisa apkopotā statistika par maksājumiem ar norēķinu kartēm Latvijā liecina, ka maksājumiem ar norēķinu kartēm vispopulārākā vieta joprojām ir lielveikali, kur laika posmā no 2002.gada līdz 2004.gadam darījumu skaits divkāršojies, 2004.gadā pārsniedzot 10 miljonu robežu. Arī naudas izteiksmē lielveikalu tīklā Latvijas pircēji norēķinos ar kartēm izdevuši visvairāk naudas – 16,68% no visiem šī norēķinu veida izdevumiem valstī.

Otrajā vietā ir degvielas uzpildes stacijās veikto darījumu skaits – vairāk kā 3 miljoni darījumu 2004.gadā, kas izdotā naudas apjoma ziņā gan ievērojami samazinājušies iepretī 2002.gadam, kad par degvielu tika izdoti 20,23% no visas norēķinos ar kartēm tērētās naudas. 2004.gadā par degvielu samaksātā naudas daļa ir tikai 11,06%.

Salīdzinoši maz norēķinu ar kartēm ir veselības aprūpes pakalpojumu jomā – tikai 71 tūkstotis darījumu 2004.gadā, lai gan triju gadu laikā maksājumi ar kartēm par šiem pakalpojumiem gandrīz trīskāršojies, bet vismazāk norēķinu ar kartēm ir apdrošināšanas pakalpojumu apmaksā – tikai 9,5 tūkstoši darījumu 2004.gadā, kas liecina, ka šo pakalpojumu sniegšanas uzņēmumos vēl ir visai maz karšu pieņemšanas vietu un tam ir lielas izaugsmes iespējas jau tuvākajā nākotnē.

Apzinoties maksājumu karšu sniegtās ērtības, aizvien straujāk aug iedzīvotāju veiktie norēķini ar maksājumu kartēm. Uz 2006. gada beigām SEB Unibanka saviem klientiem bija izsniegusi vairāk kā 483 000 dažāda veida maksājumu kartes. Pērnā gada kredītkaršu lietotāju skaita pieaugums liecina par to, ka Latvijas iedzīvotājiem ir nozīmīgas kredītkaršu plašās izmantošanas iespējas un papildu piešķirtais finansējums. Tāpat gada ietvaros pieaudzis kopējais pirkumu skaits veikalos un ar SEB Unibankas maksājumu kartēm veiktie darījumi bankomātos - kopumā par 17% salīdzinājumā ar darījumu skaitu, kas veikts 2005. gadā.

Aizvadītā gada 12 mēnešos SEB Unibankas maksājumu karšu lietotāji bankomātus skaidras naudas izņemšanai lietojuši vairāk kā 8 miljonus reižu. Kredītkaršu īpašniekiem vidējā naudas summa, kas no kartes tiek izņemta bankomātos, bijusi lielāka kā norēķinu karšu īpašniekiem, attiecīgi 92 lati un 55 lati. Savukārt, izmantojot maksājumu kartes, bankomātos apmaksāto rēķinu skaits pārsniedza 180 000, latu izteiksmē sastādot gandrīz 2 miljonus latu.

SEB Unibankas Maksājumu karšu attīstības pārvaldes vadītāja Gundega Martinsone: "2006. gadu varam izcelt kā lielisku rezultātu gadu ne tikai SEB Unibankai, bet arī visam maksājumu karšu tirgum kopumā. Tirgus pieaugums ne tikai izdoto karšu skaita, bet arī darījumu apjomu ziņā ir rekordliels. Ar gandarījumu varam uzskaitīt jauninājumus, kas pagājušajā gadā tika ieviesti SEB Unibankas maksājumu karšu lietotājiem: skaidras naudas iemaksas/izmaksas bankomāti, kas ir vienīgie Latvijā, jauna starptautiska interneta pirkumu aizsardzības sistēma - 3D, SEB Unibankas elitārāko klientu vajadzībām atbilstošas kartes izveide. Lai arī pagājušajā gadā par gandrīz 70 000 pieaudzis SEB Unibankas kredītkaršu lietotāju skaits, 2006. gadā vispieprasītākā karte SEB Unibankā bijusi VISA Electron norēķinu karte."