Ražošana

Pareizā kapsula rūgtajām zālēm

Mārtiņš Šmits, speciāli DB, 03.12.2014

Rīgas Stradiņa universitātes Zāļu formu tehnoloģijas katedras vadītāja Ilze Bārene, katedras docente Irēna Daberte un uzņēmuma BF-Esse direktors Juris Rubens.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brīžiem lielisku produktu no patiesa veiksmes stāsta šķir vien kāds gluži nepārvarams nieks. Tieši tā gadījās ar pārtikas piedevu – preparātu Fitesten, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas tiek gatavots no priežu skuju ekstrakta un ir labs līdzeklis dažādu gremošanas trakta problēmu gadījumā.

Mēdz jau teikt, ka visām zālēm jābūt negaršīgām un rūgtām. Ar Fitesen gadījās tieši tā, kā šajā senajā prātulā, stāsta viens no preparāta autoriem, uzņēmuma BF–Esse direktors, medicīnas zinātņu doktors Juris Rubens: «Ja sākam no pirmsākumiem, Fitesten izstrādājām vēl padomju gados un toreiz šim preparātam pārbaudes tika veiktas kā zālēm – viss pētījumu komplekss, kas saistīts ar toksikoloģiju, pilnu iedarbību uz organismu. Kopā tika veikti 20 pētījumi. Deviņdesmito gadu vidū iesniedzām visus dokumentus Latvijas Zāļu aģentūrā, veicām klīniskos pētījumus un reģistrējām Fitesten kā zāles pastas veidā. Tā arī izrādījās lielākā problēma – zāles bija ar ļoti specifisku garšu, tās bija ļoti grūti dabūt iekšā un tikpat grūti dozēt.»

J.Rubens stāsta, ka, neraugoties uz spēcīgo garšu, pastas veidā šīs zāles esot bijušas ļoti efektīvas. «Priede vispār ir ļoti sena koku suga, senākās atrastās fosilijas ir 130 miljonus gadu vecas. Priede ir ļoti dzīvesspējīgs dabas elements, kas ir pārdzīvojis visus, ko vien var pārdzīvot, tai ir izcila pielāgošanās spēja. Tomēr preparāta garša izrādījās milzīga problēma, kurai bija vajadzīgs risinājums,» viņš atceras.

Piecu gadu darbs

Astoņdesmitajos gados Rīgas Medicīnas institūta paspārnē tapušajām zālēm bija nepieciešams jauns veidols. Tika eksperimentēts ar kapsulām, tomēr, tā kā preparāts ir bioloģiski ļoti aktīvs, parastās želatīna kapsulas nederēja – preparāts tās saēda.

Talkā nāca Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Zāļu formu tehnoloģijas katedras vadītāja, profesore Ilze Bārene un viņas kolēģe docente Irēna Daberte. «Mocījāmies kādus piecus gadus, zinātnieces izstrādāja īpašas formas, vajadzēja specifisku emulgatoru, stabilizatoru, jo Fitesten pasta bija ļoti agresīva pret apvalku. Visu laiku apvalks tika bojāts un katru reizi veidojām arvien jaunas proporcijas nākamajam apvalkam, līdz beidzot izdevās iegūt pareizo balansu, kas ļāva saglabāt kapsulu. Esam šo izgudrojumu patentējuši, patents ir reģistrēts 20 valstīs. Viss noslēpums slēpjas pareizās emulgatora, stabilizatora un aktīvās vielas proporcijās, kas ļauj šo aktīvo vielu kapsulā saglabāt,» atceras J. Rubens.

Visu rakstu Pareizā kapsula rūgtajām zālēm lasiet 3. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Skujas var ģenerēt miljardus eiro

Māris Ķirsons, 16.09.2021

SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens (no kreisās) un mežsaimniecības SIA Grantiņi 1 īpašnieks Aldis Stūriška skujas vērtē kā potenciālu miljardiem vērtās bioekonomikas attīstībai, jo skujas var izmantot kā izejvielu bioveterinārijai, biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai.

Foto: Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu mežā paliek apmēram 400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt gan miljardiem eiro lielus ienākumus, gan arī radīt jaunas darba vietas reģionos,” skaidro SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens.

Viņaprāt, skuju, kuras pašlaik lielākoties atstāj cirsmās, daļu izmanto kā kurināmo (šķeldojot zarus), bet to pārstrāde izejvielās dažādu bioproduktu ražošanai varētu kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem. “Skujas ir milzīgs un labs resurss, to pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai un pavērtu iespējas iegūt rūpnieciskos produktus, piemēram, skuju ekstraktu/pastu, kas būtu izmantojama augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanā,” tā uzskata J. Rubens.

Komentāri

Pievienot komentāru