13. oktobris tiek dēvēts par «Day for Failure» jeb kļūdu atzīšanas vai pat svinēšanas dienu; par neveiksmēm biznesā arvien atvērtāk runā arī pie mums, pagaidām visaktīvākie šajā jomā ir jaunuzņēmumi

«Jebkurš uzņēmējs nemitīgi pieļauj kļūdas, tāpēc man ir ļoti grūti izcelt vienu īpašu neveiksmi. Prātā nāk gan neveiksmīgi izvērtēti un izvēlēti biznesa modeļi, nespēja izvēlēties virzienu vai klientu tipu, fokusa trūkums, nerūpēšanās par uzņēmuma reputāciju, ilgstoša uzņēmuma produkta neattīstīšana, nepareizs «taimings» u.c. Tāpat kā programmēšanā – lielās kļūdas parasti ir vairāku mazu kļūdu un neveiksmju kopums,» saka Artis Kehris, apdrukas platformas «Printify» līdzdibinātājs. Arī fotoizglītības platformas «iPhone Photography School» līdzīpašnieks Uģis Balmaks norāda, ka kļūdas ir normāla darba sastāvdaļa un būtu naivi sagaidīt, ka kaut kas ievērības cienīgs var tikt sasniegts, procesā nepieļaujot kļūdas. «Visas lielākās kļūdas mūsu biznesā ir reducējamas uz sliktiem lēmumiem par darbinieku pieņemšanu darbā. Sekas bijušas dažādas, bet vienmēr ļoti nepatīkamas: no darbinieka, kas no mums zaga naudu, līdz tam, ka visa komanda gadu no vietas strādā pie nepareizā projekta,» viņš dalās pieredzē. No tā uzņēmums ir mācījies un darbinieku atlases process kļuvis daudz stingrāks. Pirms atrast īsto darbinieku, šobrīd katrai vakancei «iPhone Photography School» izskata aptuveni 500 pieteikumus. Lai to varētu atļauties, tiek pieņemti darba pieteikumi no visas pasaules.

Viena no aktualitātēm, par ko pēdējā laikā tiek veikti dažādi pētījumi un diskutēts plašsaziņas līdzekļos, ir influenceri — populāri sociālo mediju lietotāji, kas mēdz pelnīt naudu ar dažādu lietu vai zīmolu reklamēšanu. Kamēr vieni pārmet influenceriem sekotāju maldināšanu, tikmēr lielai daļai bērnu un jauniešu tā šķiet sapņu profesija.

Neraugoties uz šķietamību, arī šis darbs nav bez garoziņas un daudzi influenceri noklusē ēnas puses, ar ko nākas saskarties.

Kā pārdzīvot neizdošanos

Mūsdienās ļoti daudzi jaunieši uzskata, ka kļūt par influenceri ir vienkārši, domājot, ka šis darbs būs viegls un ātri nesīs lielu peļņu. Nenoliedzami, ir gadījumi, kad arī trīspadsmit un četrpadsmit gadus veci jaunieši nopelna salīdzinoši lielu naudu, ar savu komunikāciju tikai pastiprinot mītu, ka peļņa nākusi ātri un viegli. Jaunieši ātri notic šādām iespējām. Daudzi mēģina sākt influencera karjeru, un daļai, piedzīvojot neizdošanos, būtiski krītas pašapziņa.

Kad sāc strādāt ar jaunām kriptovalūtu platformām un jaunizveidotiem projektiem, nepaiet ilgs laiks, lai saprastu, ka šie darījumi var būt ļoti riskanti. Turklāt mēs nerunājam par tirgus nepastāvību. Internets ir pārpildīts ar krāpniecību, un kriptovalūtu darījumi nav izņēmums. Tāpēc, domājot par investīcijām dažādos jaunos uzņēmumos un aktīvu tirdzniecības platformās, paturi prātā, ka pilnīgi izslēgta nav iespēja zaudēt gandrīz visu savu ieguldījumu.

Pēc ekspertu domām, pētot kriptovalūtu uzņēmumus, pārliecinies, vai tie darbojas ar blokķēdi, kas nozīmē, ka tie seko līdzi notiekošajiem darījumiem. Pēc tam pārbaudi, vai tiem ir stabilas un pamatotas biznesa idejas, kas risina faktiskas problēmas un nākotnē tiem būs reāls pielietojums. Pēc tam šiem uzņēmumiem jāizpilda visas ICO vadlīnijas un digitālās valūtas likviditātes prasības. Visbeidzot, jaunā kripto projekta uzņēmuma vadītājiem būtu jāparāda sevi publiski, nevis jāslēpj sava identitāte aiz segvārda. Ja uzņēmums, kurā plāno investēt, neatbilst visām šīm prasībām, Tev vajadzētu vēlreiz padomāt vai šī ir īstā vieta, kur ieguldīt savu naudu.

Latvijas Pasta Eksprespasts konkurē par iekārojamāko kumosu – e-komercijas sūtījumiem

Viens no augošākajiem Latvijas Pasta (LP) pakalpojumu segmentiem ir e-komercijas sūtījumi. Uzņēmuma kurjera pakalpojumu sniedzējs Eksprespasts sūtījumus piegādā uz 58 pasaules valstīm un no tikpat daudzām valstīm tos arī saņem piegādei Latvijas klientiem – tie ir daudzu un dažādu interneta veikalu un interneta tirdzniecības platformu sūtījumi. Patlaban LP klienti ir faktiski visi lielākie Latvijas internetveikali. Vienlaikus uzņēmumam ir daudz klientu, kas nav uzskatāmi par klasiskiem internetveikaliem, jo tirgo preces arī veikalā.

LP Eksprespasts piedāvā trīs dažādu kategoriju piegādes iespējas – sūtījumus pa Latviju, Baltiju vai visu pasauli. Atšķirībā no parastajiem pasta sūtījumiem eksprespasta sūtījumi interneta sistēmās ir izsekojami visā to piegādes ceļā, tiek piegādāti noteiktā termiņā arī uz ārvalstīm un tiek nodoti klientam rokās, ko apliecina paraksts. Eksprespasta sūtījumu segments ir viens no augošākajiem LP, liecinot par e-komercijas pieauguma tendencēm. Vidēji gadā eksprespasta sūtījumu skaits LP aug par aptuveni 15%. Savukārt kopš 2016.gada eksprespasta sūtījumu apjoms, ko klienti izvēlējušies saņemt LP sadarbības partnera Circle-K degvielas uzpildes stacijās, ir palielinājies par aptuveni 1000%.

Ēģiptieša Muhameda Gaita (Mohamed Ghaith) jaunuzņēmums Zeew Latvijā pārbauda vienas stundas piegādes koncepciju un mērķē uz plašāku biznesu citos tirgos, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zeew ir aplikācija, ar kuras palīdzību kaut ko aizsūtīt vai saņemt. «Ja es gribu aizsūtīt paciņu, to var izdarīt līdzīgi, kā tas notiek, izsaucot taksometru mobilajā lietotnē, vienīgi šajā gadījumā neizsauc taksometru, bet gan kurjeru. Sūtītājs ievada saņēmēja informāciju, apmaksas veidu un lietu nosūta. Sūtītājs var sekot līdzi sūtījumam un, kad paciņa ir saņemta, īsziņā saņem informāciju. Paciņas saņēmējs iegūst PIN kodu, kas jāuzrāda vadītājam, lai saņemtu sūtījumu. Piegāde iespējama visu diennakti, jo sadarbojamies ar taksometru vadītājiem,» stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA Zeew līdzīpašnieks.

Zeew ir pakalpojums gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Ir arī biznesa piedāvājums kompānijām ar lieliem sūtījumu apjomiem, piemēram, internetveikaliem. To var izmantot arī mazi veikali, lai nosūtītu pārdoto klientiem, piemēram, tie varētu būt ziedu veikali, aptiekas, kosmētikas tirgotāji. Lielāko potenciālu Muhameds redz e-komercijā. Piemēram, pasūtot klēpjdatoru no kāda internetveikala, nereti preci jāgaida divas vai trīs dienas. Viņš uzskata, ka tad, ja piedāvātu piegādi stundas laikā, daudziem internetveikaliem palielinātos pārdošanas apjoms, jo īpaši tiem, kam nav sava piegādes nodrošinātāja. Viņš piebilst, ka katrs sūtījums tiek apdrošināts līdz 500 eiro un komanda strādā pie tā, lai palielinātu šo summu līdz 5000 eiro.

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Partjas Skaistā Nākotne dibinātāji mūziķis Gustavo jeb Gustavs Butelis, reklāmists Aivars Čivželis jeb Čižiks un Viesturs Dūle iecerējuši mainīt savus vārdus. Tieslietu ministrija skaidro, ka katrs vārda vai uzvārda maiņas gadījums jāvērtē individuāli, ņemot vērā gan maiņas iemeslu, gan latviešu valodas pareizrakstības noteikumus.

(Papildināta no 7. rindkopas)

Izdevumam Sestdiena V. Dūle pastāstīja, ka partijas dibinātāji definē sev, ka neākstās, bet sāk jaunu dzīvi, tāpēc noliek iepriekšējo slavas mantojumu. «Līdzīgi kā jaunstrāvnieki, kas bija pilnīgi avangardiski, vai Rainis; viņi mainīja savus vārdus, mēs vienkārši ņemam jaunus vārdus, ko ierakstām arī pasē,» sarunā ar izdevumu sacīja V. Dūle.

Viestura Dūles vārds turpmāk būšot Zuarguss, Gustavo – Arstarulsmirus, bet Čižika – Jurgstulaistus. Partijas veidotāji mainīšot arī uzvārdus, taču, lai būtu vienkāršak, publiskajā telpā nolēmuši paziņot tikai vārdus, raksta Sestdiena.

Baltijas reģions – pievilcīgs tirgus tirdzniecības sabiedrību paplašināšanai, taču Makes You Local izpilddirektors Donats Gudelis (Donatas Gudelis), kas palīdz dibināt uzņēmumus dažādās valstīs, stāsta, ka šim attīstības posmam ir pienācīgi jāsagatavojas un jāizvairās no visbiežāk pieļautajām kļūdām.

Pēc sarunbiedra teiktā, viņam ir nācies redzēt un strādāt ar daudziem veiksmīgiem projektiem, taču gadās arī neveiksmes.

„Strādājam ar uzņēmumiem, kas ienāk Lietuvas vai citu Baltijas valstu tirgū, esam viņu galvenais padomdevējs tirgus izpētē, adaptējam internetveikalu saturu dažādām valstīm, mums ir savs zvanu cents, kurā apkalpojam klientus dažādās valodās. Tādā veidā redzam arī problēmas, ar kurām saskaras uzņēmumi, un mēģinām kopā tās risināt. Esam redzējuši gan ļoti veiksmīgus piemērus, gan arī vilšanās,” saka D. Gudelis.

D. Gudelis stāsta, ka viena no svarīgākajām lietām starptautiskajā biznesā ir preču kustība un apkalpošanas kvalitāte.

SIA 4 Plus būvē tirgu augstas pievienotās vērtības produktu no apses koksnes, ko daudzi uzskata par derīgu vien malkai un taras ražošanai.

Pagājušajā gadsimtā apse tika izmantota jumta skaidu un sērkociņu ražošanai (pirms Otrā pasaules kara Latvijā bija trīs sērkociņu fabrikas), taču liela daļa šīs koksnes tika uzskatīta par derīgu vien malkai. Deviņdesmito gadu sākumā nereti augošu koku cirsmu izsoļu dalībnieki, ieraugot sarakstā apses cirsmas, rauca pieri un nezināja, ko ar tām darīt, jo neko daudz ar apses sortimentu nopelnīt nevarēja, jo tobrīd Latvijā esošās sērkociņu fabrikas – a/s Komēta un SIA Liepājas sērkociņi iepirka tikai kvalitatīvāko apaļkoksnes sortimentu daļu, savukārt papīramlkas tirgus bija un ir ļoti svārstīgs. Lai arī jau vairākus gadus Latvijā sērkociņu fabriku vairs nav, tomēr apses apaļkoksnes eksports nav pieaudzis, jo vietējie kokrūpnieki to cenšas pārstrādāt produktos. Nedaudz pārsteidzoši, taču ar apses pārstrādi neaizraujas arī ziemeļvalstu lielie koncerni. Iespējams, ka iemesls ir ne visai lielais pieprasījums tieši pēc apses koksnes produktiem, kā arī apses komplicētāka apstrāde. Lielākoties šajā jomā strādā mazie un vidējie uzņēmumi, taču ne katrs no tiem spējis atrast ne tikai, kā apsi pārstrādāt produktos, bet arī kā atrast tiem pircējus, jo ir produkti, kam apses mehāniskās īpašības ir piemērotas un arī netraucē tās trūkumi. Katram apses pārstrādātājam ir sava recepte, ko un kā darot, tiek sasniegts konkrēts rezultāts.

Šodien VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) paziņoja, ka aicinās būvniecības nozares atbildīgās institūcijas – Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projekta atbildīgā būvdarbu vadītāja darbību.

Pilnsabiedrība «RERE BŪVE 1» (Būvnieks) uzskata, ka šis ir pirmais VNĪ konstruktīvais solis, kas sperts, lai turpinātu uzsākto rekonstrukcijas projektu. Šo VNĪ soli Būvnieks pilnībā atbalsta un, ņemot vērā, ka VNĪ kā viens no lielākajiem būvniecības pasūtītājiem valstī izjūt lielu atbildību par tai uzticētajiem projektiem, aicina veikt pilnu izvērtējumu.

Būvnieks, pievienojoties VNĪ paziņojumam, aicina Latvijas Būvinženieru savienību un Ekonomikas ministriju izvērtēt arī pārējo JRT projekta atbildīgo personu darbību un bezdarbību:

1. Tehniskā projekta atbildīgā arhitekte, autoruzraudzības grupas vadītāja

2. Tehniskā projekta arhitekts, bez sertifikāta

Nedēļas nogalē Venstpilī risinājās Jūras svētki, kuru svinību laikā uz skatuves kāpa arī Aivars Lembergs. Viņš pasniedza balvu par paša izsludināto konkursu, kurā aicināja atrast valodas kļūdas Baibas Sipenieces-Gavares vēstulē Jūras svētku organizatoriem, kurā viņa un Valters Krauze atteicās no piedāvājuma vadīt Jūras svētkus Ventspilī, raksta Mango.

Jūnija beigās Ventspils mērs izsludināja konkursu, kurā aicināja visus meklēt interpunkcijas un ortogrāfijas kļūdas B. Sipenieces-Gavares vēstulē. Sākotnējā balva bija atpūta Ventspils ūdens atrakciju parkos, bet vēlāk balvu fondam tika pievienoti arī 1000 lati.

Neilgi pirms svētkiem sociālajos tīklos Ventspils mērs paziņoja, ka 150 vārdu garajā vēstulē «vīrietis no Rīgas» atradis 56 kļūdas.

Konkursa uzvarētājs Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes preses pārstāvis Toms Sadovskis norādīja, ka, meklējot kļūdas, viņš nav domājis, kas šo konkursu rīko, un viņa galvenais mērķis esot bijis atrast valodas kļūdas, jo viņš esot par tīru latviešu valodu.

13. oktobris ir Kļūdu atzīšanas diena (Day for Failure), kuras mērķis ir izcelt to, ka aiz lieliskiem panākumiem bieži vien slēpjas šādas tādas kļūdas un neveiksmes.

DB aptaujāja Latvijas uzņēmējus, lai noskaidrotu viņu pieredzi. Šīs dienas gaitā publicēsim uzņēmēju pārdomas!

Kļūdas ir neizbēgamas un no tām ir jāmācās

Mārtiņš Kalniņš, mobilās lietotnes Monea līdzdibinātājs:

«Dažkārt smaidu, domājot par to, cik ilgu laiku nereti ieguldām, izstrādājot sarežģītākus produktus un to versijas, lai beigās nonāktu pie vienkāršākas un daudz ērtākas versijas. Proti, veidojot jaunu produktu, tu kļūdies daudzas reizes, bet kļūdas ir dabiskas (neizbēgamas) un no tām ir jāmācās. Parasti kļūdas tiek pieļautas brīdī, kad mēģini apvienot neskaitāmas iespējamās idejas vienā konceptā, tajā pašā laikā labi zinot, ka visas pasaules problēmas nevar atrisināt ar vienu piegājienu.

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Iztrūkstošs punkts e-pasta vēstules adresātā var nozīmēt to, ka vēstule nonāk kiberzagļu rokās, atsaucoties uz pētījumu, vēsta BBC.

Izveidojot interneta domēnus, kuru nosaukumos bija populārākās pareizrakstības kļūdas, pētnieki saņēma e-pastus, kas citādāk netiktu piegādāti. Vairāk nekā sešus mēnešus ilgušā pētījuma laikā, viņi saņēma aptuveni 20 GB datu no 120 tūkstošiem kļūdaini nosūtītām elektroniskām vēstulēm. Dažos no «pārtvertajiem» e-pastiem bija norādīta arī privāta informācija – lietotājvārdi, paroles un informācija par korporatīvajiem tīkliem.

Aptuveni 30% no 500 vadošajām kompāijām ASV nebija pasargāti no šādas drošības nepilnības, pavēstījuši pētnieki Pīters Kims (Peter Kim) un Džerets Džī (Garret Gee) no Godai Group.«Tas ir iespaiīgi, cik daudz informācijas pētnieki ieguva, izmantojot tikai vienu vienīgu kļūdu,» savā blogā norādīja Marks Stoklejs no drošības firmas Sophos.

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA), realizējot izsoles par nekustamo īpašumu Jūrmalā, Piestātnes ielā 6/14, nav rīkojusies lietderīgi ar valsts mantu, devusi priekšroku vienam pretendentam un vairākkārt mainījusi tam nomas nosacījumus, revīzijā konstatējusi Valsts kontrole (VK).

Zinot, ka vienam no nomas pretendentiem ir visa nepieciešamā informācija par objektu un tā tehnisko stāvokli, NVA nav devusi citiem pretendentiem pienācīgu termiņu iepazīties ar objekta tehnisko stāvokli, turklāt nav veicinājusi plašāka pretendentu loka pieteikšanos.

Nekustamais īpašums līdz 2009.gada septembrim tika izmantots medicīnisko un rehabilitācijas pakalpojumu nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu darbiniekiem un ieslodzījuma vietu darbinieku apmācībai. Tas sastāv no dažādām ēkām – viesnīcas, administratīvās ēkas, mācību korpusa, ārstniecības ēkas, kluba un citām – ar kopējo platību vairāk nekā 5000 m2. 2011.gadā aģentūra šo īpašumu uz 10 gadiem iznomāja SIA ISIH viesnīcas un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanai.

Parasti CV diezgan skaidri reprezentē kandidātu; pēc tajā sniegtās informācijas personāla atlases speciālistam ir skaidrs, kāds cilvēks atnāks uz darba interviju

CV (Curriculum vitae, kas latīņu valodā nozīmē dzīves ceļš) ir pirmais dokuments, ko darba devējs pieprasa cilvēkiem, kas piesakās uz konkrētu vakanci. Pēc tā izskatīšanas labākie kandidāti tiek aicināti uz darba interviju. Labi uzrakstīts CV bruģē ceļu uz kāroto amata pozīciju, to gatavojot ir jāizskauž liekvārdība un jāsaliek pareizie akcenti. Kvalitatīva CV saturs ir nemainīgs – tam jāatspoguļo cilvēka zināšanas (visa veida izglītība un apmācības), pieredze (darba un cita veida pieredze) un kompetences (kodolīgs ieskats veiktajos darba pienākumos un prasmes, piemēram, valodas, datorlietošanas prasmes un tamlīdzīgi).

Nereti kandidāti mēģina noslēpt kādu daļu iepriekšējās darba pieredzes vai izlikties zinošāki, tāpēc intervijas laikā dati tiek pārbaudīti, uzdodot situāciju jautājumus un izspēlējot lomu spēles.

Oktobra sākumā laists klajā Tildes Birojs 2014.

Tajā iekļauti vairāki jauninājumi, piemēram, tāds pareizrakstības rīks, kas analizē teksta struktūru un labo kļūdas, kas tiek pieļautas, lietojot interpunkciju divdabja teicienos. Tāpat iekļauts arī valodas stila korektors.

Sinonīmu vārdnīcas krājums ir vairāk nekā 84,5 tūkstoši vārdu.

Tulkošanas iespējas nodrošina LetsMT! platforma.

Tildes Birojs 2014 radīts, kompānijai Tilde sadarbojoties ar Edinburgas, Upsalas, Kopenhāgenas un citu universitāšu pētniekiem.

Patlaban Tildes Birojam ir aptuveni 300 tūkstoši licencētu lietotāju.

Finanšu nozares asociācija vērš uzmanību saistībā ar atkārtoti notikušajiem pikšķerēšanas mēģinājumiem nolūkā izkrāpt finanšu līdzekļus, informē asociācijas pārstāve Ilze Vītola. '

Kopš aizvadītās piektdienas, 27. septembra, vairāki iedzīvotāji, tostarp SEB bankas klienti, savos e-pastos saņēmuši krāpnieciska rakstura ziņu, ar aicinājumu pārbaudīt savu bankas kontu. Kā ziņojuma sūtītājs norādīta SEB banka, tādēļ asociācija vērš uzmanību, ka bankas šāda veida paziņojumus klientiem nav sūtījušas.

Saņemot ziņojumu, kas šķietami nosūtīts no jebkuras finanšu iestādes, aicinām to izvērtēt ļoti kritiski. Īpaši, ja tajā tiek lūgts atvērt kādu saiti un ievadīt datus. Ja ziņojums šķiet aizdomīgs, nekādā gadījumā nevajadzētu atvērt tajā norādītās saites un neievadīt prasīto informāciju, tai skaitā piekļuves kodus, veikt maksājumus vai atjaunot personas datus. Obligāti jāpārbauda, vai sūtītāja adrese tiešām atbilst sūtītāja nosaukumam un vai tīmekļa vietnes adrese atbilst reālajai.

Pagājušajā gadā valsts autoceļu aprīkojumam nodarīti zaudējumi 656,4 tūkstošu eiro apmērā, kas ir vairāk nekā 2012. gada attiecīgajā periodā, kad zaudējumi bija 598 tūkstoši eiro, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi informācija.

Pērn bojātas vai nozagtas 1874 ceļa zīmes, radot 150,9 tūkstošu eiro zaudējumus.

Pērn bojāti 1527 ceļa zīmju stabi, nodarot zaudējumus 84,6 tūkstošu eiro apmērā un bojāti vai nozagti 4215 signālstabiņi 126,0 tūkstošu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā bojāti 3575 metri aizsargbarjeru, nodarot zaudējumus 208 tūkstošu eiro vērtībā.

Tāpat salauzti vai nozagti 59 autobusu pieturu soliņi 7,6 tūkstošu eiro apmērā, salauztas vai nozagtas 840 soliņu latas 7,9 tūkstošu eiro vērtībā, bojāti 124 metri tiltu margu 16,2 tūkstošu eiro vērtībā.

Pagājušajā gadā bojāti 38 autobusu pieturvietas paviljoni, nodarot 18,9 tūkstošu eiro zaudējumus, bojāti vai nozagti 868 metri gājēju nožogojuma, nodarot zaudējumus 7,5 tūkstošu eiro apmērā, kā arī bojāti 10 apgaismes stabi, nodarot 15 tūkstošu eiro zaudējumus.

Aizvadītas izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētās Jauno uzņēmēju dienas 2023, kurās noskaidroti Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) un uzņēmējdarbības izglītības pedagogi valstī.

Tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas labāko mācību uzņēmumu konkursā Turcijā šogad izcīnījis SMU “Soilnetic” no Rīgas Teikas vidusskolas. Skolēni radījuši automatizētu augu laistīšanas sistēmu, kas sastāv no divām ierīcēm – mitruma sensora, ko ievieto augsnē, un laistīšanas sistēmas, kuras vadība notiek attālināti ar mobilās aplikācijas palīdzību.

Konkursā 2. vietu ieguva mācību uzņēmums “SpotLock” no Rīgas Tehniskās koledžas, kuru produkts ir mobilā lietotne, kurā apkopota informācija par Latvijā notiekošiem pasākumiem, bet pirmo trijnieku starp vidusskolu vecuma jauniešiem noslēdz skolēni no Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas “inkBuddy” ar produktu – uz open source programmatūras pamata izstrādātu risinājumu informācijas attēlošanai uz E-ink displejiem.

Interneta veikali regulāri maldina apmeklētājus ar informāciju par to, cik citi apmeklētāji ietaupījuši iepērkoties, raksta New York Times.

Ekrānos mēdz parādīties paziņojumi, kas pircējiem pavēsta, cik tieši kāda konkrēta persona ietaupījusi, veicot pirkumu. Tā ir populāra metode, ar kuras palīdzību internetveikali pastiprina cilvēkos vēlmi iederēties citu vidū.

Taču šie paziņojumi par pirkumiem ne vienmēr ir patiesi. Ir radīti algoritmi, kas savieno cilvēku vārdus, atrašanās vietas un mājaslapas piedāvātos produktus, radot unikālas kombinācijas un prezentējot tās kā nesenus pirkumus.

Viltus paziņojumi ir tikai viens no «tumšajiem moduļiem» (šo terminu 2010. gadā Lielbritānijā radīja konsultants Harijs Bringulls), kā maldināt pircējus interneta vidē un manipulēt ar viņu lēmumiem. Digitālajā vidē darbojas tādas pašas metodes kā jau sen tradicionālajā tirdzniecībā izmantotās - piemēram, sīku, nevajadzīgu produktu novietošana kases tuvumā vai pārsteidzoši lielu atlaižu izziņošana, kas, ierodoties veikalā, izrādās nepatiesība.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Būvnieku karteļa lieta iekustinājusi vairākus aspektus gan konkurences, gan iepirkumu, gan publiskās komunikācijas jomā.

Bijuši visnotaļ skaļi paziņojumi par to, ka vajadzētu piedzīt valsts pasūtītājiem radītos zaudējumus no būvniekiem, otrajā plānā paturot faktu, ka vairumā gadījumu Konkurences padomes lēmums pārsūdzēts. Ar 56 balsīm “par” otrajā lasījumā Saeimā pieņemti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas pēc būtības paredz, ka uz karteļa dalībniekiem pasūtītāji var skatīties ar aizdomām, nesagaidot tiesas nolēmumu.

Zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis ir pārstāvējis dažus būvniekus šajā lietā, to iepazinis un piekrita atbildēt uz Dienas Biznesa jautājumiem gan par likuma grozījumu trūkumiem, gan pierādījumu trūkumiem pašā karteļa lietā, gan iespējamām sekām, pāragri uzsākot piedziņas procesus pret pašmāju uzņēmumiem, a priori paredzot tirgu nodot ārvalstnieku ziņā.