Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pagājuši nu jau 4 gadi, kopš Latvija ir eirozonā un mūsu nauda ir eiro. Iespējams, daudziem jau būs aizmirsies, cik «karstas» diskusijas sabiedrībā bija pirms eiro ieviešanas.

Tajā laikā Latvijas Bankas pārstāvji plašākai sabiedrībai skaidroja eiro ieviešanas ietekmi uz tautsaimniecību, iespējamos riskus un gaidāmos ieguvumus, kuri tika izteikti precīzi izmērāmos skaitļos. Diskusija notika arī par emocionālām lietām, tostarp kolēģis Gundars Dāvidsons uzrakstīja vēstuli eiroskeptiķim, kurā skaidroja savu atbalstošo pozīciju.

Tagad ir pienācis laiks atskatīties uz to, kā tad Latvija ir izmantojusi eiro radītās priekšrocības, kā arī – vai ir piepildījies kas no tā, par ko pirms Eiropas vienotās valūtas ieviešanas brīdināja eiroskeptiķi.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka cilvēki ir novērtējuši ieguvumus no eiro ieviešanas. Vienlaikus joprojām šad un tad izskan eiroskeptiķu kritika. Tāpēc šajā rakstā:

Notikumi eiro zonā, finanšu krīze vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kā arī publiskotā informācija par plānotajiem Latvijas privātā un valsts sektora ieguldījumiem eiro ieviešanai, ir aktualizējusi sabiedrības diskusiju par to, kāpēc mums pievienoties eiro zonai un vai tas neradīs mums tikai zaudējumus. Tāpēc ir būtiski apskatīt, kāda ir eiro ieviešanas bilance – ieguvumi un izdevumi, kā arī parunāt par tiem jautājumiem, kas cilvēkiem rada satraukumu.

Iedzīvotāju galvenās bažas saistītas ar lata un eiro valūtas kursa maiņu un bailēm, ka uzkrājumi zaudēs savu vērtību, ar cenu celšanos patēriņa precēm un pakalpojumiem, kā arī ar Latvijas simbola lata zaudēšanu. Tāpēc ir vērts noskaidrot, cik daudz vai maz šajās bažās ir patiesības.

Par eiro un ietaupījumu vērtību

Sabiedrība ir piedzīvojusi, ka, mainoties maksāšanas valūtai, pazeminās naudas vērtība, un cilvēki zaudē lielu daļu savu uzkrājumu. Jāuzsver, ka visas iepriekšējās reizes tā bija naudas reforma. Eiro ieviešana ir vienas valūtas aizstāšana ar citu – lata vietā būs eiro, bet valūtas maiņas kurss būs stingri noteikts, līdz ar to uzkrājumu vērtība nemazināsies. Oficiālais lata un eiro maiņas kurss kopš 2005. gada ir 1 EUR = 0,702804 Ls, un tautsaimniecībai tas ir labi kalpojis. Tāpat kā citās eiro zemēs, arī Latvijā apmainīs visus uzkrātos latus pret eiro. Ja kāds to nepaspēs uzreiz vai atradīs kādu latu vēlāk – Latvijas Bankā latu pret eiro mainīs neierobežotu laiku un šinī ziņā var teikt - lats būs mūžīgs. Bet ar ieviestu eiro savukārt atkritīs valūtas krīžu un devalvācijas bažas un to radītie zaudējumi, kā arī pazudīs mazo valūtu pavadonis - valūtas risks, kas tiek iecenots un sadārdzina uzņēmumu izmaksas.

Jau pavisam drīz - 2014. gada 1. janvārī - Latvija gatavojas ieviest eiro. Tādēļ jau šodien svarīgi zināt, kā pareizāk rīkoties, lai eiro izmantošana neradītu neērtības un grūtības.

Latvijas valdība ir definējusi politisku mērķi – pievienoties eiro monetārajai savienībai jau 2014. gadā. Šā gada 31. janvārī Saeima pieņēma eiro ieviešanas likumu, kas ir nozīmīgs solis virzienā uz minētā mērķa sasniegšanu. Likums stāsies spēkā 2013. gada 1. martā.

Eiro ieviešanas likumā ir noteikts tā sauktais tiesisko instrumentu nepārtrauktības princips. Šī principa būtība ir šāda – ja kādā dokumentā ir noteikta summa latos, tad tas neietekmē šī dokumenta juridisko spēku pēc eiro ieviešanas un šis dokuments turpina pildīt savu uzdevumu, tikai jau ar atsauci uz eiro.

«Tas ir sīkums. Daudz vairāk mani satrauc, kāds būs eiro kurss pievienošanās brīdī vai īsu brīdi pirms tam. Tas, ko tagad sola... Es neticu nevienam valdošo politiķu solījumam,» tā, vaicāta, vai pēc eiro ieviešanas necelsies cenas, laikrakstam Neatkarīgā atbildējusi ekonomiste Raita Karnīte.

«Savulaik solīja nesamazināt pensijas, bet uzreiz pēc vēlēšanām samazināja. Ja divas dažādas ekonomiskas sistēmas ar divām dažādām valūtām saplūst vienā, tad mazākās sistēmas valūtu pielāgo lielajai. Un valūtu segums ir ekonomika. Nezinu, kā var šodien apgalvot, ka, pievienojoties eiro, pašreizējais stingrais lata piesaistes kurss pret eiro paliks nemainīgs. Es tur neredzu nekādu loģiku,» uzsvērusi ekonomiste.

«Kurss nevar palikt nemainīgs. Tas mainīsies. Varbūt ne gluži tajā pašā dienā, bet tuvu tai dienai, kad lats tiks nomainīts ar eiro, kurss tiks pielāgots. Mani satrauc, kā notiks šī pāreja, vai tiešām būs tas neticamais gadījums, ka piesaistes kurss būs bijis tāds pats kā reālais un pārejas brīdī nemainīsies. Ja mēs ticam tam, ka eirozonā ekonomikas apstākļi uzlabosies, tam līdzi, protams, celsies cenas. Cenu kāpums gan ir tīrais sīkums, salīdzinot ar to, kas notiks pēc tam - neattīstītai sistēmai iestājoties attīstītā,» viņa skaidrojusi Neatkarīgajai.

Inflācija Latvijā nākamgad tiek lēsta kopumā 2% vai 2,2% apmērā, bet eiro ieviešanas ietekme uz inflāciju būs 0,2% vai 0,3%, šodien žurnālistiem sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Ministrs atzina, ka būs ļoti pārsteigts, ja ar eiro ieviešanu saistītā inflācija pārsniegs 0,2% vai 0,3%.

«Ja prece maksā 10 latus, tad ietekme būs divi trīs santīmi, nekādā gadījumā tie nebūs 50 santīmi,» lēsto eiro ieviešanas ietekmi uz cenām iezīmēja finanšu ministrs.

Vilks arī uzsvēra, ka vienreizējas izmaksas saistībā ar eiro ieviešanu sabiedrībai tiek lēstas no 50 līdz 140 miljoniem latu, taču «nevajag runāt par 200, 300 un 500 miljoniem vai pat miljardu», teica ministrs.

Finanšu ministrs tāpat apgalvoja, ka patlaban nav neviena signāla, ka, Latvijai pievienojoties eirozonai, būtu jāmaina lata piesaistes eiro kurss.

Latvijas Bankas (LB) vēl 2005. gadā fiksētais lata kurss attiecībā pret eiro – 0,702804 – apstiprināts kā neatsaucami fiksēts pārejas kurss uz eiro.

Tādējādi pāreja uz eiro no nākamā gada 1. janvāra notiks pēc līdzšinējā LB noteiktā lata piesaistes kursa eiro, par katru latu saņemot 1,42 eiro.

«Lata vairāk nekā astoņus gadus ilgā piesaiste eiro spējusi demonstrēt gan tās piemērotību tautsaimniecībai, gan noturību: lats bijis nemainīgi piesaistīts eiro kopš 2005. gada janvāra atbilstoši valdības eiro ieviešanas stratēģijai. Stabils lata kurss kopā ar ātru budžeta sakārtošanu un strukturālajām reformām kalpoja arī kā drošs enkurs straujākai Latvijas tautsaimniecības atlabšanai pēc nesenās krīzes,» pauda Latvijas centrālās bankas pārstāvji.

«Latvijas sabiedrība ir izslāpusi pēc informācijas. Tas ir mūsu pienākums izskaidrot, ka eiro ieviešana nekādā gadījumā nav kārtējā naudas reforma, kuru laikā cilvēki ir daudz cietuši, nepastāv neziņa par to, ka būs cits kurss, ka apmainīs kaut kādā veidā savādāk, kā rezultātā kaut kas varētu būtiski cilvēku dzīvē mainīties,» tā, vaicāts, kāpēc tieši tagad ir īstais brīdis, lai vairāk sāktu runāt par to, kas Latvijā notiks pēc eiro ieviešanas, laikrakstam Diena atbildējis Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

«Ir skaidri jāpasaka Latvijas iedzīvotājiem, ka apmaiņas kurss šobrīd tiek plānots tieši tāds pats, kāds ir LB noteiktais grāmatvedības kurss, kas ir: viens eiro – 0,7028 lati, un ka trīs mēnešus pirms eiro ieviešanas ir paredzēts pēc šī kursa noteikt cenas paralēli latiem, lai cilvēki varētu pierast, skatīties un salīdzināt un lai viņiem nebūtu bažas un nevajadzīgas neziņas un stresa,» turpinājis skaidrot centrālās bankas vadītājs.

«Līdz ar eiro ieviešanas likuma apstiprināšanu Saeimā ir sākusies diskusija par ieguvumiem no eiro, un tagad mums ir vieglāk skaidrot, ja redzam, tieši kuri jautājumi cilvēkus interesē. Pirmajā brīdī bija bažas, ka eiro ieviešana būs dārgs projekts, taču mēs varam pierādīt, ka tuvāko desmit gadu laikā valsts ieekonomēs aptuveni 900 miljonus eiro, kas ir gandrīz 70 miljoni latu gadā, – labāki kredītreitingi nozīmēs iespēju lētāk atdot krīzē uzkrāto parādu. Tas nozīmē arī to, ka Latvijas budžetā šī nauda tiks ieekonomēta un visiem iedzīvotājiem būs iespēja sekot līdzi, kā šī nauda tiks sadalīta. Pastāv labas izredzes, ka varētu tikt palielinātas algas un arī pensijas, un tā rezultātā ieguvēji būtu visi. Vēl ir ļoti svarīgi pateikt, ka tie līgumi, kas cilvēkiem ir noslēgti ar bankām latos, tiks pārslēgti eiro, mēs zinām, ka starpbanku procentu likme latos visus šos gadus bijusi augstāka nekā starpbanku eiro procentu likme. Automātiskā naudas konvertācija nozīmēs, ka cilvēki uz tās rēķina varēs ekonomēt naudu – tiem, kuriem ir kredīti eiro, vairs nebūs jākonvertē lati uz eiro, un tā rezultātā arī viņi varēs ieekonomēt, un būs tā naudiņa, kuru varēs iztērēt vai novirzīt kādiem citiem saviem uzdevumiem un mērķiem. Manuprāt, šie ir tie galvenie eiro iegūšanas labumi katram cilvēkam,» laikrakstam stāstījis I. Rimšēvičs.

Latvijas tautsaimniecībai lata piesaistes kurss eiro ir bijis izdevīgs, un to nav plānots mainīt, tātad, ieviešot eiro, par katru latu cilvēks saņems 1,42 eiro, norāda Latvijas Bankas pārstāvji.

Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kas jau ieviesušas eiro, tai skaitā Igaunijā, pārejas kurss ieviešanas brīdī nav mainīts, atgādina centrālā banka.

Latu kredīti, pārejot eiro, kļūs lētāki, apgalvo eksperti, norādot, ka eiro mainīgās likmes jeb Euribor vienmēr ir bijušas zemākas nekā latu likmes Rigibor. Rigibor likmes pie pārejas tiks automātiski pārvērstas Euribor – tātad samazināsies, turklāt latu likmes ekonomikas nestabilitātes brīžos uzkāpj debesīs, un latu kredītņēmēja ikmēneša maksājums ir brīžiem pieaudzis pat 3-4 reizes, no pusotra simta latu līdz pieciem simtiem, uzsver LB.

Tāpat centrālā banka apgalvo, ka eiro ieviešanas dēļ cenas neaugs. «Nevienā no piecām jaunajām ES dalībvalstīm, kur eiro ieviests, nav noticis kaut cik nozīmīgs cenu kāpums. Uz eiro pārejas rēķina cenas neaug vairāk par 0,2-0,3%, kas sedz ieviešanas tehniskās izmaksas. Tas ir nieks salīdzinājumā ar globālu naftas vai pārtikas cenu kāpumu, kas cenām Igaunijā pēc eiro lika kāpt uz 4-5%. Piemēram, mēnesi ilgstošs lietus vai sausums Krievijas tīrumos, izraisot pārtikas cenu pieaugumu pasaules tirgos, rada vairākkārt lielāku mūsu iepirkumu groza sadārdzināšanos, nekā vienotas valūtas ieviešana,» skaidro centrālās bankas pārstāvji.

Maijā eiro atbalstītāju īpatsvars Latvijas iedzīvotāju vidū sasniedza 38%, liecina pētījumu aģentūras Factum jaunākie sabiedriskās domas aptaujas dati par iedzīvotāju informētību eiro ieviešanas jautājumos.

Eiro ieviešanas jautājumu par svarīgu šobrīd atzīst 49% Latvijas iedzīvotāju. Kā svarīgāko aspektu, par kuru vēlētos saņemt informāciju, 83% aptaujātie atzīst to, kā pāreja uz eiro ietekmēs algu un pensiju saņemšanu.

«Algu un pensiju saņemšanu pāreja uz eiro neietekmēs. Piemēram, līdzšinējo 100 latu vietā pēc 1. janvāra saņemsiet 142,29 eiro,» skaidro Finanšu ministrijas eiro projekta vadītāja Dace Kalsone.

82% aptaujāto vēlas saņemt informāciju, kāds būs apmaiņas kurss.

«Šīs bažas, tāpat kā bailes no konfiscējošām naudas reformām, ir ar saknēm padomju laiku pieredzē, kas dzīvā atmiņā galvenokārt vecākajai paaudzei,» saka Latvijas Bankas Ārējo sakaru pārvaldes vadītājs Juris Kravalis, uzsverot, ka kurss, pēc kura lats piesaistīts eiro jau gadiem – 0,702804, netiks mainīts. Diplomātiskā procedūra nosaka, ka kurss jāapstiprina reizē ar uzaicinājumu valstij pievienoties eiro zonai, ko varam gaidīt 9.jūlijā. Tātad pēc 9. jūlija, kad gaidām oficiālo Eiropas Komisijas gala lēmumu, sabiedrībai būs par vienu nozīmīgu rūpi mazāk, viņš norāda.

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Valdot bažām par bezvienošanās breksitu, sterliņu mārciņas kurss otrdien sasniedza gadiem ilgi neredzētu zemu līmeni, taču sāka pieaugt pēc tam, kad Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons zaudēja svarīgā parlamenta balsojumā un šīs bažas mazinājās.

«Tirgi uzskata bezvienošanās breksitu Borisa Džonsona vadībā par sliktāko scenāriju, tāpēc uztver jebko, kas to apdraud, par pozitīvu mārciņai,» norādīja IG analītiķis Džošua Mahonijs.

Dienas sākumā mārciņas kurss noslīdēja līdz 1,1959 ASV dolāriem, kas bija zemākais līmenis kopš 1985.gada, ja neskaita īsu brīdi 2016.gadā, kad tas bija vēl zemāks.

Tomēr mārciņas kurss sāka kāpt, kad viens no valdošās Konservatīvās partijas deputātiem pirms svarīga balsojuma pārbēga pie opozīcijā esošajiem liberāldemokrātiem. Vēlāk parlaments nobalsoja par to, ka trešdien izskatīs likumprojektu, kas paredz bloķēt bezvienošanās breksitu.

ASV biržās akciju cenas saruka, reaģējot uz jaunajiem Savienoto Valstu muitas tarifiem Ķīnas precēm.

Prognozes liecina, ka jau nākamgad visas Baltijas valstis būs eirozonā, eksportētāji berzē rokas, bet lietuvieši baidās no inflācijas.

Neraugoties uz mūsu dienvidu kaimiņu ilgāku un, iespējams, vairāk pārdomātu minstināšanos par to, cik ātri aizstāt savu nacionālo valūtu ar eiro, jau šobrīd samērā droši var prognozēt, ka nākamgad arī Lietuva atradīsies eirozonā. Jau tagad gan uzņēmēji, gan finansisti domā par potenciālajiem ieguvumiem, ko nodrošinās visu trīs Baltijas valstu atrašanās vienotās valūtas zonas mehānismā.

Ja vērtē no ekonomiskā viedokļa, tad Lietuvas gatavība ieviest eiro ir līdzīga Latvijai pērnā gada sākumā, un tieši abu pārējo Baltijas valstu atrašanās eirozonā ir iemesls, kāpēc arī Lietuva vēlas pēc iespējas ātrāk pievienoties eirozonai, skaidro SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Krievijas rubļa kurss pret ASV dolāru un eiro pirmdien tirdzniecībā Krievijā strauji samazinājies.

Rubļa kurss pret dolāru tirdzniecības sesijas sākumā uz brīdi samazinājās līdz 100,96 rubļiem par dolāru, salīdzinot ar 83,5 rubļiem dienu pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā trešdien, tādējādi reģistrēts visu laiku zemākais rubļa kurss pret dolāru.

Tikmēr rubļa kurss pret eiro nokritās no 93,5 rubļiem par eiro līdz 113,52 rubļiem.

Tirdzniecības sesijas turpinājumā rubļa vērtība pret dolāru pieauga līdz 98,5 rubļiem, bet pret eiro - līdz 108,7 rubļiem.

Vienlaikus Krievijas centrālā banka paziņojusi, ka pirmdien netiks īstenota akciju tirdzniecība Maskavas fondu biržā, bet lēmums par nākamo tirdzniecības dienu tiks pieņemts līdz otrdienas rītam.

Tajā pat laikā Krievijas Finanšu ministrija pavēstījusi, ka Krievijās strādājošiem uzņēmumiem, kas savus ienākumus gūst no eksporta, no pirmdienas nāksies pārdot 80% no saviem ārvalstu valūtās gūtajiem ienākumiem.

Krievija zaudē apmēram 40 miljardus ASV dolāru (32 miljardus eiro) gadā sankciju dēļ, kuras Rietumvalstis ir noteikušas pret Krieviju saistībā ar Ukrainu, pirmdien paziņoja Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs.

«Mēs zaudējam apmēram 40 miljardus dolāru gadā ģeopolitisku sankciju dēļ, un apmēram 90-100 miljardus dolāru (72,5-80,5 miljardus eiro) gadā mēs zaudējam tāpēc, ka naftas cenas kritušās par 30%,» sacīja ministrs starptautiskā finanšu un ekonomikas forumā Maskavā.

«Runājot par ģeopolitiku, ir notikusi kapitāla pieplūduma valstī samazināšanās. Kredīti, investīciju resursi .. Cik tas maksā? Apmēram 40 miljardus dolāru gadā,» sacīja Siluanovs.

Viņš atkārtoja aplēsi, ka šogad no Krievijas aizplūdušā kapitāla apjoms ir 130 miljardi dolāru (105 miljardi eiro).

«Tiesa gan, galvenā kapitāla aizplūšana notiek, kad iedzīvotāju un ekonomisko aģentu iekrājumi tiek konvertēti no rubļiem uz valūtu periodā, kad [rubļa] kurss ir nestabils,» atzīmēja Siluanovs.

Eiro kurss pret ASV dolāru piektdien sasniedza 13 mēnešos zemāko līmeni, valdot bažām par Turcijas ekonomikas problēmu ietekmi uz eirozonas bankām.

Rīta tirdzniecībā eiro kurss pret dolāru samazinājās par 0,7% līdz 1,1450 dolāriem par eiro, jo šādās situācijās investori mēdz pirkt dolārus, kas tiek uzskatīti par drošu valūtu. Turcijas liras kurss piektdien sasniedza rekordzemu līmeni, rīta tirdzniecībā sarūkot par 14,6% līdz 5,96 lirām par dolāru, taču pēc tam nedaudz pieaugot. Kopš gada sākuma liras vērtība samazinājusies par 35%, bet 2017.gadā tās kurss saruka gandrīz par ceturtdaļu.

Bažu dēļ par Turcijas krīzes ietekmi piektdien krīt arī akciju cenas Eiropas biržās.

Satraukumu pastiprinājusi piektdienas publikācija laikrakstā "Financial Times", kurā teikts, ka Turcijas problēmas varētu īpaši ietekmēt tādas lielās eirozonas bankas kā Spānijas BBVA, Itālijas "UniCredit" un Francijas "BNP Paribas". Turcijas ekonomikai ir nopietnas pārkaršanas pazīmes, un lielā kārtējo maksājumu konta deficīta dēļ tā ir atkarīga no ārzemju kapitāla ieplūšanas. Liras kursa kritumu veicina arī saspīlējums Ankaras attiecībās ar Vašingtonu saistībā ar amerikāņu garīdznieka Endrū Bransona turēšanu apcietinājumā, kas tagad nomainīts pret mājas arestu.

Krievijas centrālā banka Bank Rossii šonedēļ pirmo reizi kopš novembra sākuma veikusi intervenci valūtas tirgū ar mērķi atbalstīt rubli.

Bank Rossii pirmdien rubļa atbalstam iztērējusi 700 miljonus dolāru.

10.novembrī centrālā banka paziņoja par pilnīgu atteikšanos no valūtas kursa svārstību koridora un regulārām intervencēm, kursam pārkāpjot koridora robežas.

Centrālā banka gan uzsver, ka jaunā Bank Rossii pieeja neparedz pilnīgu atteikšanos no valūtas intervencēm, tās tiks veiktas gadījumā, ja radīsies draudi finanšu stabilitātei.

1.decembrī, pēc tam, kad Krievijas rubļa kurss pret eiro pārsniedza 67 rubļu atzīmi, bet kurss pret dolāru pietuvojās 54 rubļu atzīmei, valūtas pārdošanas apjoms strauji palielinājās un rubļa vērtība sāka pieaugt.

Trešdien Krievijas akciju tirgus indeksi piedzīvo kritumu, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka Rietumvalstis ieviesīs sankcijas, raksta Reuters.

Savukārt rubļa kurss bija stabils, pateicoties centrālās bankas atbalstam.

Micex indekss saruka par 1,7% līdz 1287 punktiem, savukārt RTS – par 1,9% līdz 1111 punktiem.

«Politikas dēļ dominē slikts noskaņojums,» saka Rossiysky Capital analītiķe Anastasija Sosnova. Viņa piebilst, ka investoriem ir bail no iespējamām Rietumvalstu sankcijām, kas var ietekmēt ekonomiku. Tāpat eksperte uzsver, ka tirgu ietekmē arī bažas, kas Ķīnas ekonomikas izaugsme bremzējas, jo vājie eksporta dati ir iedragājuši Āzijas tirgus indeksus.

Investcafe analītiķis Mihails Kuzmins sacījis, ka lielākā loma būs Krimas referendumam, un Eiropas valstu sankciju ieviešana veicinās investoru aizplūdi no tirgus.

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome 26. oktobra sanāksmē galvenās procentu likme saglabāja nemainīgas un paziņoja par izmaiņām aktīvu iegādes programmā (AIP). Lēmums par AIP apjomu samazināšanu no 1. janvāra atbilda tirgus dalībnieku gaidām, atgādina Latvijas Bankas eksperti.

Aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros veiktās iegādes ar pašreizējo apjomu 60 mljrd. eiro mēnesī turpināsies līdz 2017. gada decembra beigām. No 2018. gada janvāra paredzēts turpināt neto aktīvu iegādes ar apjomu 30 mljrd. eiro mēnesī līdz 2018. septembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, padome ir gatava palielināt programmas apjomu un/vai ilgumu.

Tāpat Eirosistēma atkārtoti investēs AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Tas veicinās gan labvēlīgus likviditātes apstākļus, gan atbilstošu monetārās politikas nostāju.

Pirmdien eiro kurss pret dolāru piedzīvoja straujāko kritumu vairāk nekā trīs nedēļu laikā, reaģējot uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītāja Mario Dragi izteikumiem, ka eiro vērtības pieaugums turpmāk varētu veicināt papildus monetāro stimulēšanas pasākumu ieviešanu, raksta Bloomberg.

Rezultātā eiro vērtība saruka pret 14 no 16 lielākajām valūtām. Eiro kurss pret dolāru saruka par 0,4% līdz 1,3824 dolāriem, kas ir lielākais kritums kopš 19. marta. Pret Japānas jenu tā vērtība samazinājās par 0,3% līdz 140,67 jenām.

Pēdējo 12 mēnešu laikā eiro vērtība ir pakāpusies par 6,6%, kas ir trešais labākais rezultāts starp 10 attīstīto valstu valūtām, atpaliekot tikai no Lielbritānijas mārciņas un Šveices franka. Dolāra vērtība augusi par 0,6%, bet Japānas jenas vērtība vājinājusies par 3,2%.

«Esmu vienmēr teicis, ka valūtas kurss nav politikas mērķis, taču tas ir būtisks cenu stabilitātei un izaugsmei,» M. Dragi sacīja sestdien tikšanās laikā ar Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas pārstāvjiem. «Un tas, kas notiek pēdējo mēnešu laikā, kļūst aizvien svarīgāks cenu stabilitātei nākotnē,» viņš uzsvēris.

Eiropas un ASV biržās otrdien palielinājās akciju cenas, pieauga arī eiro kurss.

ASV biržu indeksu kāpumu veicināja uzņēmumu labie peļņas rādītāji, norāda analītiķi.

Indeksi palielinājās arī Eiropā. Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 2,7%, valdot cerībām, ka Krievija, kā paredzēts, ceturtdien pēc plānotās tehniskās apkopes atsāks gāzes piegādi pa cauruļvadu "Nord Stream".

Tikmēr eiro kurss kāpa, jo Eiropas Centrālā banka ceturtdien plāno palielināt bāzes procentlikmi. ASV Federālās rezervju sistēmai agresīvi palielinot bāzes procentlikmi, pēdējā laikā pieaudzis dolāra kurss, savukārt eiro pagājušajā nedēļā pirmo reizi divdesmit gadu laikā uz brīdi kļuva mazāk vērtīgs par dolāru.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" otrdien pieauga par 2,4% līdz 31 827,05 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 2,8% līdz 3936,69 punktiem un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 3,1% līdz 11 713,15 punktiem.

Britu mārciņas vērtība ceturtdien kritās, ko noteica haotiskā Brexit procesa turpināšanās, savukārt ASV un Eiropas biržu indeksi pārsvarā pieauga.

Londonas biržas indekss pieauga, ko veicināja mārciņas vērtības kritums. Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga, bet Parīzes biržas indekss nedaudz kritās.

Volstrītas indeksi palielinājās, stabilizējoties ASV obligāciju ienesīgumam.

Lielbritānijas valdība iecerējusi piektdien rīkot trešo parlamenta balsojumu par premjerministres Terēzas Mejas panākto Brexit vienošanos.

«Mārciņa šodien palika zem spiediena,» sacīja XTB analītiķis Deivids Čītems.

«Kritums ir bijis diezgan stabils un ne sevišķi dramatisks pēc dabas, bet šī kustība var iegūt impulsu dažu nākamo dienu laikā, ja pašreizējais politiskais strupceļš neizrādīs nekādas atslābuma pazīmes, šķietami atjaunojoties bezvienošanās [breksita] perspektīvām,» teica Čītems.