«Ja mēs atgūsim valsts ieguldīto līdzekļu daļu, tas līdzināsies brīnumam. Bizness neizskatās peļņu nesošs - pretējā gadījumā būtu jābūt iespaidīgai ekonomiskai augšupejai,» intervijā laikrakstam Dienas bizness atzīst jaunais a/s Parex banka valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.
«Jāatceras, ka kredītu aktīvi atšķiras no nekustamā īpašuma aktīviem. Kamēr kredīti tiek maksāti un īpašumi nav jāpārņem, tās ir ķīlas. Un šie īpašumi nav mūsu bilancē. Mēs negribētu vairāk nekustamo īpašumu, kā mums šobrīd ir. Ar tiem ir daudz sarežģītāk tikt galā nekā ar kredītiem.
Gribētu uzsvērt, ka sadarbība ar banku un klientu iespējama tikai tad, ja klients vēlas sadarboties. Ja klientam šobrīd ir grūti pildīt kredīta nosacījumus, mēs tos varētu pārskatīt un mainīt. Rast risinājumus un atsaucību ir mūsu un valsts interesēs, lai galu galā mums izdotos atgūt pēc iespējas vairāk. Pret tiem, kas nevēlas sadarboties, kas izmanto iespēju nemaksāt, mēs būsim bargi un iniciēsim iespējamās legālās procedūras, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Turklāt viņi paši ir nodokļu maksātāji, kuru līdzekļus valsts ir ieguldījusi bankā, tādējādi viņi sēž uz zara, ko paši zāģē. Šie cilvēki krāpj ne tikai banku, kas tiem aizdevusi (protams, tā arī savulaik iesaistījās spēlītēs), bet arī nodokļu maksātājus, un tas nav pieņemami,» stāstījis K. Gviljams.
Vaicāts, kādi īpašumi šobrīd ir bankas portfelī, bankas valdes priekšsēdētājs atbild:
«Ļoti dažādi. Atsevišķi īpašumi ir ļoti labi, citi - ne tik labi, un ir pavisam švaki īpašumi Rīgas nomalēs un lauku apvidos. Diemžēl mājokļi, kuri nonāk pie mums, dažkārt ir izpostīti. To īpašnieki, iespējams, domā, ka šādi mums atriebjas, taču faktiski tā cieš nodokļu maksātāji - viņu kaimiņi, radi un draugi.»