Parex bankas mazākuma akcionāri vēlas virzīt savu pārstāvi bankas padomē, jo nevēlas pārdot bankas akcijas un it īpaši par santīmiem. Pagājušā nedēļā valstij piederošā (ap 85 %) Parex banka uzrunājusi Parex bankas mazākuma akcionārus, vai tie nevēlas pārdot sev piederošās bankas akcijas.

Lai gan valsts pārstāvji nav oficiāli pateikuši, kāds ir iemesls šādam piedāvājumam, publiskā telpā ir izskanējis, ka 100 % Parex bankas valsts īpašumā ir nosacījums, lai Latvija varētu dabūt starptautiskos finansējumus, tostarp no Zviedrijas. Savus piedāvājumus par nosacījumiem pārdot Parex bankas akcijas svētdien gan bankai, gan Finanšu ministrijai nosūtījuši lielie mazākuma akcionāri - ārvalstu fondi: East Capital, Danske Capital Finland, Amber Trust un Firebird Management, kas ir vieni no lielākajiem investoriem Baltijas valstīs. Tomēr atbildi ārvalstu fondi nav saņēmuši ne no viena adresāta. Uzņēmējiem arī nav izdevies sazināties ar atbildīgajām amatpersonām. "Mūs biedē, ka tā vietā, lai valdība konstruktīvi un pa tiešo runātu par šīm akcijām, daži valdības pārstāvji komentē situāciju presē, ka ja ar akcionāriem nepanāks vienošanos, tad akcijas atņems, nacionalizēs. Protams, ir valdībā daudz diskusiju, bankā, ar kreditoriem, un mēs saprotam, ka laikam valdībai ir ar ko nodarboties, bet mēs sagaidām, lai nebūtu tādu paziņojumu presē [par to, ka var atņemt akcijas]," Db skaidroja Parex bankas 4.2 % akciju īpašnieces East Capital partneris Aivars Abramovičus (Aivaras Abromavicius).

A/s Parex banka šodien atmaksās sindicēto kredītu devējiem 232.5 milj. eiro jeb 30 % no kopējās sindicētā kredīta pamatsummas, informē bankas Korporatīvo komunikāciju un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Indra Zinkeviča. Sindicētā kredīta atmaksai Parex banka izmanto Valsts kases aizdotos līdzekļus.

Šodien Parex banka noslēdza sarunas ar sindicēto kredītu devējiem, vienojoties par kredītu atmaksas nosacījumiem. Vienošanās paredz, ka šomēnes Parex banka atmaksā sindicēto kredītu devējiem 30 % no kredīta pamatsummas jeb 232.5 milj. eiro, nākamā gada februārī – 40 % no kredīta pamatsummas jeb 310 milj. eiro, bet 2011. gadā – atlikušo sindicētā kredīta pamatsummu, tas ir, vēl 232.5 milj. eiro.

«Vienošanās parakstīšana ar sindicēto kredītu devējiem apliecina, ka ir veiksmīgi noslēdzies būtisks posms bankas darbības stabilizēšanā. Pašreiz notiek intensīvs darbs pie bankas attīstības scenārijiem, kur būtiska uzmanība tiks veltīta pakalpojumu sniegšanai uzņēmējiem, mājsaimniecībām un privātā kapitāla pārvaldīšanai,» norāda Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Sindicēto kredītu kārtējam maksājumam Parex bankai pietrūkst 100 miljonu latu, par kuru piešķiršanu noguldījuma veidā nākamnedēļ lems valdība.

Pārējos maksājumam nepieciešamos 118 miljonus latu banka spēs nodrošināt no saviem līdzekļiem. Kā informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace, trūkstošos līdzekļus plānots nodrošināt termiņnoguldījuma veidā. Kopumā valsts šādā veidā Parex bankā jau noguldījusi 622 milj. Ls. Savukārt procentu maksājumos Parex banka valstij ir samaksājusi 42.12 milj. Ls.

Finanšu ministrija gan uzsver, ka, veicot kārtējo sindicētā kredīta maksājumu kopējās Parex bankas saistības pret valsti samazināsies, jo valsts ir izsniegusi galvojumu par pilnu sindicēto kredītu apmēru, bet reālā nepieciešamā naudas summa ir mazāka nekā pērn tika prognozēts.

Parex pārņemšana notikusi nevis valsts, bet Valērija Kargina un Viktora Krasovicka interesēs, atsaucoties uz Valsts kontroles revīziju, informēja TV3 raidījums Nekā personīga. Kontrole arī secinājusi, ka šobrīd pastāv neefektīvas līdzekļu izmantošanas risks, algojot pašreizējo Parex vadību un viņu konsultantus.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to, kā notika Parex pārņemšana. Tas apstiprinot, ka lielākie ieguvēji no bankas pārņemšanas ir tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts. Un daudz kas no bankas pārņemšanas procesa ticis noslēpts.

2008. gada 31. augusts. Šajā dienā vairs nevar noslēpt, ka Parex ir nopietnas problēmas - no bankas strauji aizplūst nauda. Par to būtu jāsāk uztraukties Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai. Taču viss ir diezgan mierīgi un nekādi lēmumi neseko. Tikmēr finanšu pasaulē viss notiek daudz straujāk - banku krīze piemeklē ASV un Islandi. Tās atskaņas jūtamas Latvijā.

Valsts noguldīs Parex bankā 100 milj. Ls, kas tai pietrūkst sindicēto kredītu kārtējam maksājumam.

Pārējos maksājumam nepieciešamos 118 miljonus latu banka spēs nodrošināt no saviem līdzekļiem. Trūkstošos līdzekļus plānots nodrošināt termiņnoguldījuma veidā. Kopumā valsts līdz šim šādā veidā Parex bankā jau iepludinājusi 622 milj. Ls. Savukārt procentu maksājumos Parex banka valstij ir samaksājusi 42.12 milj. Ls.

Finanšu ministrija gan uzsver, ka, veicot kārtējo sindicētā kredīta maksājumu, kopējās Parex bankas saistības pret valsti samazināsies, jo valsts ir izsniegusi galvojumu par pilnu sindicēto kredītu apmēru, bet reālā nepieciešamā naudas summa ir mazāka nekā pērn tika prognozēts.

Valsts kā Parex bankas lielākais akcionārs jau 2009.gada martā, izsniedzot galvojumu, uzņēmusies sindicēto kredītu atmaksas saistības un pilnībā bija informēta par nepieciešamajiem papildu finanšu līdzekļiem šo saistību segšanai.

Šodien panākta vienošanās ar visiem ar Parex bankas 60 sindicēto kredītu devējiem par sarunu pagarināšanu līdz šā gada 19. martam.

Bankā informēja, ka vienošanās paredz kredīta atmaksu atbilstoši Parex bankas piedāvājumam par aizdevumu pārstrukturizāciju un atmaksas termiņu pagarināšanu.

«Nevienam nav vajadzīga bankrotējusi Latvija – neliela valsts, kura ir ekonomiski svarīga visai Eiropas Savienībai. To apzinās ne tikai Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas eksperti, starptautiskā aizdevuma donori, bet arī globālā finanšu sektora pārstāvji. Šī banka ir Latvijai ļoti nozīmīga, tās problēmu atrisināšana ir Latvijas finanšu sistēmas stabilitātes pamatā,» norāda finanšu ministrs Atis Slakteris.

«Panāktā vienošanās par sarunu termiņa pagarināšanu apliecina, ka sindicēto kredītu aizdevēji ir gatavi vienoties par mūsu piedāvātajām līguma nosacījumu izmaiņām un ar Parex banku. Līdz sarunu noslēgšanai turpināsim darbu pie vienošanās saskaņošanas - sindicēto kredītu aizdevējiem pusē jāveic komplicēts lēmumu pieņemšanas process un juridiskās dokumentācijas sastādīšana, kas jāveic katrā sindikāta dalībnieku – 60 banku - kredītkomitejās,» atzina Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis, kurš atbilstoši valsts pilnvarojumam vada sarunas ar sindikātu dalībniekiem.

Valsts īpašumā esošo Parex Bankas akciju skaits pieaugs līdz 84.83 %, gada laikā valsts cer tās pārdot stratēģiskajam investoram.

Pēc valdības sēdes, kurā tika pieņemts attiecīgs lēmums, premjers Ivars Godmanis skaidroja, ka a/s Parex Banka lielākajam akcionāram - valstij piederošajai Latvijas Hipotēku un zemes bankai jau nākamnedēļ jālemj par vadošā konsultanta piesaisti stratēģiskā investora meklēšanai, savukārt Finanšu ministrijai jāorganizē sarunas ar Parex bankai izsniegto sindicēto kredītu devējiem par to refinansēšanu. Premjers ir pārliecināts, ka Parex bankai varētu izdoties atrast stratēģisko investoru: «Pusgadu atpakaļ šo banku vēlējās nopirkt par lielu summu. Pašlaik Parex kredītportfeli ir grūti novērtēt. Mūsu mērķis ir atrast investoru, kas neilgā laikā vēlreiz nenoved banku līdz tai situācijai, kādā tā ir pašlaik.» Ņemot vērā to, ka AS Parex banka valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis ir iesniedzis atlūgumu, Parex bankā pēc iespējas ātrāk tiks ievēlēta jauna vadība, Db pastāstīja Finanšu ministrijas Komunikāciju departamenta direktore Diāna Bērziņa. Viņa paskaidroja, ka šobrīd Parex bankā svarīgākie lēmumi tiek pieņemti un darījumi notiek Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Latvijas Hipotēku un zemes bankas uzraudzībā. Premjers un finanšu ministrs gan pagaidām neatklāj, vai valdībai jau padomā konkrētas kandidatūras, kas varētu ieņemt Parex bankas prezidenta amatu.

AS Parex banka atbrīvota no obligāto rezervju prasību izpildes, kas nozīmē, ka bankai tomēr nebūs jāglabā vairāku miljonu vērtas rezerves centrālajā bankā vai par prasību neizpildi jāmaksā soda naudas, liecina biznesa portāla Nozare.lv iegūtā informācija no drošiem avotiem politiķu aprindās.

Ne Latvijas Banka, ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), ne arī pati Parex banka šādu informāciju neatklāja.

Latvijas Bankas preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis biznesa portālam Nozare.lv telefonsarunā atsacījās atbildēt uz jautājumu, vai Parex bankai būs jāpilda obligāto rezervju prasības, sakot, ka izpaust šādu informāciju liedz Kredītiestāžu likuma 110.panta 1.daļa.

Grāvītis apgalvoja, ka informāciju par to, vai bankai ir jāpilda obligāto rezervju prasības, var izpaust tikai pati komercbanka. Mirkli pēc telefonsarunas Grāvītis gan atsūtīja e-pastu, kurā precizēja, ka «komercbankai likums neliedz publiskot informāciju, kā tai veicas ar obligāto rezervju izpildi, bet tā ir katras bankas vadības izšķiršanās - vai to darīt».

Ceturtdien, 5.februārī, Parex banka iesniedza savu piedāvājumu sindicēto kredītu devējiem, lai vienotos par atmaksas nosacījumu maiņu. Tas paredz, ka šā gada februārī tiek atmaksāti 20% no kopējās aizdevumu summas, taču pārējie atlikti attiecīgi līdz 2010.un 2012.gadam.

„Mūsu priekšlikums sindicēto kredītu devējiem paredz atliktos maksājumus, kas pašreizējā globālās finanšu krīzes situācijā, atbilstoši starptautiskajai darījumu praksei, ir samērīgs piedāvājums. Bankai stratēģiski svarīgi pēc iespējas ātrāk atgriezties pie pilnvērtīgas darbības, tai skaitā panākt noteikto ierobežojumu atcelšanu un atjaunot kreditēšanu,” uzskata Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Parex bankas piedāvājums paredz 20% no kopējās aizdevuma summas jeb 155 miljonus eiro un uzkrātos procentus ieskaita darījuma kontā šā gada 18. februārī. Par atlikušajiem 80% no kopējās aizdevuma summas jeb 620 miljoniem eiro tiek noslēgta vienošanās par kredīta termiņa pagarināšanu, nosakot šīs kredīta daļas maksājumu divās daļās – 387 miljonus eiro 2010.gada februārī un 232, 5 miljoni eiro – 2012.gada janvārī.

Laikā, kad valsts iepludina naudu Parex bankā, tā kreditē uzņēmumu, kas teju tūlīt pēc kredītķīlas reģistrēšanas atzīts par maksātnespējīgu. Pērnā gada 18. decembrī Komercķīlu reģistrā reģistrēta ķīla, ko Parex bankai devusi SIA Global Fashion Group, kas plašāk pazīstams kā pērnpavasar lidostas Rīga teritorijā atklātā modes preču tirdzniecības centra City Fashion Outlet un veikalu Palazzo Italia un Ermenegildo Zegna īpašnieks. Dažas dienas vēlāk - 23. decembrī - tiesa šo uzņēmumu atzinusi par maksātnespējīgu.

Krievijas uzņēmēja Grigorija Rabinoviča (attēlā) pārstāvētais luksus preču veikalu īpašnieks Global Fashion Group, pirms tika atzīts par maksātnespējīgu, devis komercķīlu Parex bankai."Nē" jauniem kredītiem

Kopš novembrī atklātībā nonāca ziņas par Parex bankas nopietnajām finansiālajām problēmām, kuru dēļ valdība spēra precedenta soli, pārņemot banku valsts īpašumā, reģistrēts ļoti mazs skaits ķīlu, kur kā ņēmējs vai devējs figurē šīs bankas nosaukums, Db secināja, pētot Komercķīlu reģistra datus. Finansiāli ietilpīgākās ir ķīlas, kuras Parex banka devusi depozītam no Valsts kases - kā Db jau ziņoja (5.01.2009.), līdz šim finanšu iestādes darbības stabilizēšanai valsts jau ir ieguldījusi 674 milj. Ls.

Prasība par lielākiem Parex bankas uzkrājumiem 2008.gadā radusies, vērtējot pašreizējās zināšanas, aģentūrai BNS bijušo Parex bankas vairākuma akcionāru – Valērija Kargina un Viktora Krasovicka – viedokli pauda viņu preses pārstāvis Sergejs Bardovskis.

Komentējot Parex bankas un Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu vērsties tiesā pret Karginu un Krasovicki, Bardovskis klāstīja, ka prasība iesniegta par to, ka 2008.gada novembrī bijušie akcionāri garantēja, ka finanšu pārskati sagatavoti atbilstoši starptautiskiem standartiem un patiesi atspoguļo bankas stāvokli.

«Pašlaik tiek apgalvots, ka jau tobrīd uzkrājumiem nedrošajiem kredītiem bija jābūt lielākiem. Šāds viedoklis radies, uz lietām skatoties ar mūsdienu zināšanām, neņemot vērā, ka 2008.gada novembrī neviens nedz Latvijā, nedz pasaulē nevarēja paredzēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) samazināsies tik dramatiski un nekustamo īpašumu tirgus sastings uz vairākiem gadiem,» viņš teica.

2011. gada pirmajos deviņos mēnešos akciju sabiedrība Parex banka koncentrējusi darbību trijos galvenajos virzienos – kredītu restrukturizācija, nekustamo īpašumu pārvaldīšana un parādu piedziņa. Pārskata periodā izdevies sekmīgi noslēgt vairākus, sarežģītus liela apjoma kredītu restrukturizācijas darījumus.

«Īpaši jāatzīmē NVS valstu kredītu restrukturizācijas speciālistu profesionālie panākumi, kas bankai ļāva pilnā apmērā atgūt savulaik izsniegtos vairāku miljonu lielos aizdevumus. Kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010. gada 1. augustā kopumā ir atgūti 197 miljoni latu, - pamatā no mūsu pārvaldībā esošo problemātisko kredītu restrukturizācijas un vērtspapīru pārdošanas,» norādīja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams.

Kopumā Parex bankas saimnieciskā darbība noritējusi saskaņā ar restrukturizācijas plānu, un pārskata periodu banka ir noslēgusi ar 35 miljonu latu zaudējumiem. Attiecīgajā 2010. gada periodā Parex bankas zaudējumi veidoja 120 miljonus latu.

Sindikāts nav ieinteresēts Parex bankas nogremdēšanā, jo pretējā gadījuma tas neatgūtu savu naudu.

Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltais a/s Parex banka valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Kāpēc piekritāt kļūt par Parex bankas vadītāju? Kādi bija jūsu nosacījumi tam, lai jūs izšķirtos par šādu soli?

Izvērtējot situāciju, kā arī ņemot vērā to pieredzi, kas man ir bijusi banku jomā, darbā, piesaistot investīcijas, es sapratu — jo ātrāk notiks vadības maiņa bankā, jo lielākas ir cerības pagriezt situāciju uz labo pusi. Es piekritu šim piedāvājumam "saliekot kopā" esošo situāciju ar savu pieredzi. Nolēmu mēģināt.

Sanāk, ka darījāt to izaicinājuma pēc?

Jau nākammēnes Parex bankas vadība varētu pabeigt darbu pie bankas darbības stratēģijas izstrādes un lūgt Finanšu un kapitāla komisiju atcelt Parex bankai noteiktos ierobežojumus.

To šodien preses brīfingā, kas bija veltīts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kļūšanai par Parex bankas mazākumakcionāru, paziņoja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

Arī ERAB prezidents Tomass Mirovs (Thomas Mirow) uzsver, ka viens no galvenajiem ERAB mērķiem, iesaistoties Parex bankā, ir nodrošināt tās restrukturizāciju un kredītu pieejamību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Iespēja, ka ERAB caur Parex banku varētu iesaistīties Latvijas ekonomikas kreditēšanā šodien pārrunāta arī ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, tomēr, kā atzina T. Mirovs, konkrētāk par to, kādas kreditēšanas programmas varētu tikt piedāvātas Latvijas uzņēmējiem, varēs ne ātrāk kā pēc astoņām nedēļām.

«Jebkuram aktīvam ir sava cena,» tā uz laikraksta Dienas bizness jautājumu, vai Parex bankas stratēģiskais investors varētu būt no Krievijas, intervijā atbild bijušais Parex bankas viceprezidents Jevgēnijs Zolotarevs, kas savulaik bija atbildīgs par investora piesaisti bankai.

Ieva Mārtiņa, DB

DB uz sarunu gan par pēdējiem notikumiem saistībā ar Parex bankas nonākšanu Hipotēku bankas rokās, gan par pasaules finanšu tirgus norisēm aicināja nu jau divus mēnešus darbojošās aktīvu pārvaldes kompānijas Maximus Capital dibinātāju un valdes priekšsēdētāju Jevgēniju Zolotarevu, kurš pirms tam kopš 1998. gada strādāja Parex bankā un bija atbildīgs ne vien par sindicēto kredītu piesaisti, bet arī bankas pārdošanu. J. Zolotarevs Parex banku atstāja šogad februārī pēc savstarpējās vienošanās un izveidoja jaunu kompāniju, savā komandā apvienojot pieredzējušus aktīvu pārvaldītājus, brokerus, un arī Latvijā pazīstamus cilvēkus, piem., bijušo Rīgas Fondu biržas vadītāju, patlaban Francijas Dalkia pārstāvi Latvijā Guntaru Kokoreviču, kā arī bijušo Latvijas premjeru Valdi Birkavu u.c. Maximum Capital galvenais ofiss ar 24 darbiniekiem atrodas Rīgā, pa diviem darbiniekiem strādā birojos Maskavā, Kijevā, Londonā un Baku. J. Zolotarevs skaidro, ka pēc aiziešanas no bankas viņš solīja sešus mēnešus nedarboties, nekonkurēt ar banku. Viņš atzina, ka gribējis sākt savu biznesu pirms dažiem gadiem un, strādājot bankā, viņam bija vēlme būt daļējam īpašniekam tajos biznesos, ko palīdzēja attīstīt, bet tāda vienošanās netika panākta. Savukārt jaundibinātā kompānija ļauj J. Zolotarevam specializēties un koncentrēties noteiktos virzienos. Tas nozīmē citu kvalitāti, paredz strādāt ar nedaudziem klientiem, bet darīt to kvalitatīvi.

Pēdējā pusgada laikā par AS Parex banka atsevišķu kredītu iegādi interesi izrādījuši vairāk nekā 100 institucionālie investori, stāstīja bankas Komunikāciju un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska.

Tomēr viņa atzina, ka, ņemot vērā šā brīža tirgus situāciju, piedāvāto cenu līmenis būtiski atpaliek no attiecīgo aktīvu potenciālās tirgus vērtības un tādējādi neatbilst bankas interesēm.

Pēc viņas sacītā, Parex bankas vadība un eksperti regulāri veic potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanu, tostarp tiekoties ar nopietniem tirgus spēlētājiem no Lielbritānijas, Krievijas, Šveices, Arābu Emirātiem un citām valstīm.

Parex bankas valdes priekšsēdētājs Kristofers Gviljams norāda, ka patlaban pasaulē par tā sauktajiem sliktajiem kredītiem ir vērojama liela interese, tomēr investori pārsvarā skatās uz viegli realizējamiem aktīviem, kuru vērtības pieaugums nākotnē ļautu būtiski palielināt ieguldītās naudas apjomu.

Īpašnieku mainījušas 22 iepriekš a/s Parex banka piederošas galvenokārt luksusa klases automašīnas, kas nonākušas vairāku ārzonu kompāniju un Valērija Kargina dēla firmas rokās.Valstij gar degunu aiziet 22 auto Visu pārreģistrēto mašīnu turētājs joprojām ir Parex banka, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) informācija. Visas mašīnas pārreģistrētas šogad.

Db neizdevās saņemt Parex bankas atbildes par iemesliem auto pārreģistrācijai. Tā kā valstij, kļūstot par bankas kontrolpaketes turētāju, īpašumā nonāktu arī bankai piederošās mašīnas, nevar izslēgt, ka šis bijis mēģinājums pasargāt dārgos spēkratus. Apkopojot dažādu lietotu auto pārdošanas interneta portālu informāciju, var secināt, ka to spēkratu vērtība, kuras nesen mainījušas īpašnieku, mērāma 0.5 - 0.6 milj. Ls.

Db jau ziņoja (11.11.2008.), ka, visticamāk, neskartas paliks arī abu līdzšinējo bankas lielāko īpašnieku un vadītāju Valērija Kargina un Viktora Krasovicka dārgās villas Jūrmalā, jo juridiski tās pieder citiem. Abiem baņķieriem ar saviem īpašumiem ir jāgarantē valsts sniegtais atbalsts Parex bankas glābšanā.

Lietas izskatīšana tika atlikta, jo Parex bankai jāiesniedz tiesā papildu pierādījumi, tostarp bankas akcionāru sapulču protokoli, kur lemts par gada pārskatu apstiprināšanu un valdes locekļu atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem.

Tādejādi prasības izskatīšanu pret bijušajiem bankas akcionāriem un valdes locekļiem Valēriju Karginu un Viktoru Krasovicki par vairāk nekā 60 miljonu latu piedziņu atlikta līdz 2012.gada 23.februārim

Kargina un Krasovicka advokāts Uģis Grūbe tiesas sēdē sacīja, ka šiem dokumentiem varētu būt liela nozīme lietā, jo ir lemts par valdes atbrīvošanu no atbildības par zaudējumiem. Tas attiektos uz darījumiem vairāk nekā 50 miljonu latu apmērā, par kuriem tiesā iesniegta prasība.

Grūbe trešdien arī lūdza tiesu apturēt tiesvedību lietā, līdz tiks izšķirta tiesvedība administratīvajā tiesā, kurā Parex banka lūdz atcelt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmumu, ar kuru bankai uzrēķināts uzņēmumu ienākuma nodoklis. Pret to iebilda Parex bankas pārstāvis, norādot, ka administratīvā tiesvedība attiecas uz salīdzinoši mazu daļu šīs lietas, un nekas netraucē lietu Rīgas apgabaltiesā sākt izskatīt pēc būtības.

Jau pēc nedēļas, 11.februārī, Ekonomikas ministrijai (EM) ir jāiesniedz pilna AS Parex banka un AS Citadele banka pārdošanas stratēģija, taču atbildīgās iestādes pagaidām atsakās konkretizēt, vai pārdošanā tiks izliktas abas bankas.

Patlaban Parex aktīvi ir aptuveni 830 miljoni latu, kas var nozīmēt, ka Parex tūlītējas pārdošanas gadījumā summa, ko valsts iegūtu, būtu nepilni 170 miljoni latu, bet 490 miljoni latu no bankā ieguldītā var tikt arī zaudēti.

Finanšu ministrijā (FM) biznesa portālam Nozare.lv norādīja, ka jautājumi par banku pārdošanas stratēģiju ir adresējami EM un Privatizācijas aģentūrai (PA), taču nevienā no iestādēm konkrētas atbildes uz jautājumiem, vai pārdošanā tiks izlikta arī Parex un kas banku pārdošanas gadījuma notiks ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) daļām (Parex 14,61% un Citadelē 25% plus viena akcija), netika sniegtas.

Lai aizstāvētu investoru tiesības, Parex mazākuma akcionāri lūgs ASV, Zviedrijas un Beļģijas valdību palīdzību pret Latvijas valsti un iesniegs sūdzību Eiropas Komisijā (EK), liecina medijiem izplatītā informācija.

Šodien septiņi AS Parex banka mazākuma akcionāri – starptautiskie investīciju fondi Amber Trust, KJK Fund, Firebird Republics Fund, Firebird New Russia Fund, Firebird Avrora Fund, kā arī East Capital (LUX) un East Capital Asset Management AB - savu Krievijas un Austrumeiropas fondu vārdā iesnieguši pieprasījumus Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, Ekonomikas ministram Artim Kamparam, Tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, Ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim un Privatizācijas aģentūrai, kuros investori lūdz Latvijas valdības pārstāvju iesaisti, lai aizsargātu Parex bankas mazākuma akcionāru ieguldījumus. Akcionāri pieprasa, lai nekavējoties tiktu uzsākts dialogs starp Latvijas valsti un mazākuma akcionāriem.

Parex banka ir vērsusies Augstākajā tiesā ar blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu par naudas summas septiņu miljonu latu apmērā iemaksu, kas nodrošinātu iespējamos atbildētāju Valēriju Kargina un Viktoru Krasovicka zaudējumus.

Parex bankas komunikāciju un mārketinga vadītāja Marita Ozoliņa-Tumanovska aģentūrai BNS pavēstīja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu Parex bankai bija jāiemaksā tiesu izpildītājam naudas summa septiņu miljonu latu apmērā, taču tas nav samērīgi ar atbildētājiem iespējami radītajiem zaudējumiem.

«Šāds lēmums bija tiesas iniciatīva, taču nav skaidrs tā pamatojums un šāda nepieciešamība neizriet arī no iesniegtās prasības būtības. Parex bankas iesniegtā prasība ir par bankai nodarīto zaudējumu atlīdzību, bet šāda naudas iemaksa iespējamo atbildētāju zaudējumu nodrošināšanai rada bankai tikai vēl lielākus papildu zaudējumus. Faktiski prasītājs, kurš vēlas aizsargāt savas aizskartās likumīgās intereses taisnīgā tiesā, tiek nostādīts daudz nelabvēlīgākā situācija kā atbildētāji,» paskaidroja Ozoliņa-Tumanovska.

"Valsts no savas puses izpildījusi visus līgumā noteiktos uzdevumus, savukārt bankas īpašnieki gan nē," intervijā LNT raidījumam 900 sekundes, uzsvēra ministru prezidents Ivars Godmanis.

I. Godmanis norādīja, ka viņš neredz loģiku, kāpēc sindicēto kredītu devēji varētu nepiekrist valdības priekšlikumam pilnībā pārņemt banku, tomēr, ja tā notiks, tad piepildītos negatīvākais scenārijs - bankas slēgšana. Tas nozīmētu, ka stāsies spēkā valdības sniegtās garantijas par līdz 50 000 eiro noguldījumu atgriešanu katram noguldītājam.

Finanšu ministrs Atis Slakteris norādīja: "Pēc tam, kad valdība apņēmās pārņemt 51% no Parex bankas akcijām, līdzšinējie bankas akcionāri neizdarīja visu iespējamo, lai novērstu finanšu resursu aizplūšanu gan no rezidentu, gan nerezidentu kontiem. Rezultātā bankas likviditātes līmenis turpināja samazināties, apdraudot klientu un noguldītāju uzticību, tādēļ šajā situācijā bija nepieciešama strauja un kardināla rīcība."