Vairs neuzticas akronīmiem; no BRIC fondiem noplūst milzu līdzekļi, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bieži vien, ja aplūko to, kas notiek pasaules attīstības valstu reģiona tautsaimniecībās vai vērtspapīru tirgos, lielākā uzmanība tiek pievērsta tā saucamajām BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) valstīm. Tie ir apjomīgi tirgi, kuriem tiek piedēvēts liels izaugsmes potenciāls nākotnē. Tiesa gan, pašlaik skaidrs, ka ļoti lieli izaicinājumi ir Brazīlijas un Krievijas ekonomikām. Ekonomikas izaugsmes tempi straujāk bremzējas Ķīnā. Pašlaik uz BRIC valstu fona labāk izskatās vienīgi Indija, lai gan arī šajā valsī ir nomanāmas grūtības īstenot dažādas nepieciešamās reformas. Šīs valsts IKP šā gada otrajā ceturksnī gada skatījumā iespēja pieaugt par 7%.

Pasaules vadošās attīstības valstis jeb tā saukto BRIC (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna) pārstāvji piektdien paziņojuši, ka vēlas starptautisko finanšu institūciju reformu, pēc kuras lielāka teikšana būšot attīstības valstīm.

BRIC valstis ziņojušas, ka vēlas lielāku ietekmi tādās organizācijās kā Pasaules Banka un Starptautiskais Valūtas fonds, dodot tām lielākas balsošanas tiesības. Šāda veida reformām vajadzētu būt pabeigtām jau līdz šā gada novembrī gaidāmajai G20 valstu sanāksmei. «Brazīlijai, Krievijai, Indijai un Ķīnai ir fundamentāli svarīga loma, lai izveidotu jaunu starptautisku kārtību,» tā Brazīlijas prezidents Luizs Inacio Lula da Silva.

BRIC kritizē, ka pašreizējā valūtas sistēma pasaulē ir negodīga, jo izdevīga tādām attīstītajām ekonomikām kā ASV, eirozona un Japāna. BRIC paziņojumā teikts, ka apvienība uzstājas pret jebkāda veida protekcionismu un nākotnē cer palielināt tirdzniecību savās lokālajās valūtās, izslēdzot ASV dolāru. BRIC pārstāvji arī uzvēra, ka ir ļoti svarīgi saglabāt pasaules vadošo rezervju valūtu stabilitāti (Diez vai, ka, piemēram, Ķīna, kas ir lielākā ASV obligāciju turētāja, vēlētos, lai tās investīcijas pagaistu).

Iespējams, ka Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši MINT, būs valstis kas būs izaugsmes līderes nākotnes pasaulē.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Goldman Sachs analītiķis Džims O’Nīls ieviesa terminu BRIC, kas apzīmēja Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu jeb tās lielās attīstības valstis, kurās saskatāmā nākotnē notiks tik strauja ekonomikas izaugsme, ka tas mainīs pasauli, un kurām rietumvalstu investoriem vajadzētu pievērst uzmanību. Zināmas diskusijas gan bija par to, ka pie šī reģiona nevajag pieskaitīt Krieviju, kas ilgstoši nav veikusi nepieciešamās reformas un kuras ekonomiskā izaugsme nav pārliecinoša. Lai nu kā būtu ar Krieviju un BRIC, ekonomistu un finanšu žurnālistu vidū izveidojies jauns termins, kas apzīmē nākamo strauji augošo tautsaimniecību kopumu. Proti, nākamās līderes izaugsmes ziņā attīstības valstu vidū būs Meksika (M), Indonēzija (I), Nigērija (N) un Turcija (T) jeb vienkārši «MINT».

Iepriekšējos gados vērojamais elektromobiļu entuziasms ir samazinājies, un autoražotāji šobrīd lielāku uzmanību velta degvielas patēriņa optimizācijai iekšdedzes dzinējos, investīciju turpināšanai gāzes transporta līdzekļos un elektrotīkla uzlādes (plug-in) hibrīdauto, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais ikgadējais autouzņēmumu vadošo darbinieku viedokļu pētījums Global Automotive Executive Survey 2013.

Armine Movsisjana, SIA KPMG Baltics Transporta un loģistikas sektora vadītāja un uzņēmuma partnere Latvijā, norāda: «Mainīgie uzskati par hibrīdauto, elektrotīkla uzlādes hibrīdauto, ūdeņraža un ar akumulatoru darbināmiem transportlīdzekļiem norāda uz to, ka joprojām nav skaidrs, kura no šīm tehnoloģijām būs dominējoša. Īstermiņā atsevišķi autovadītāji, visticamāk, dos priekšroku hibrīdtransportlīdzekļiem, savukārt autoparki varētu izvēlēties elektriskos transportlīdzekļus. Tomēr, šķiet, ka tikai ar elektroenerģiju darbināmi transporta līdzekļi negūs virsroku vismaz tuvāko desmit gadu laikā.»

«Atbilstoši Latvijas Vides politikas pamatnostādnēm 2009. - 2015. gadam elektromobiļu skaitam attiecībā pret jaunu reģistrēto transportlīdzekļu skaitu Latvijā ir jāsasniedz 1%. 2012. gadā šis rādītājs netika izpildīts (CSDD dati liecina, ka līdz 2013. gada 1. janvārim Latvijā bija reģistrēti tikai 12 transportlīdzekļi ar elektrības dzinēju un 1 transportlīdzeklis ar elektrības un benzīna dzinēju). Ja Latvija vēlas veicināt elektrisko transportlīdzekļu attīstību, tad tuvākajos gados mums kopā ar daudzām citām valstīm būs jārisina liela skaita elektromobiļu uzlādes infrastruktūras jautājums. Kamēr nebūs atbilstošas infrastruktūras, elektormobiļu tirgus daļas izaugsmes iespējas būs visai ierobežotas,» akcentē A. Movsisjana.

Ar šā gada 31. martu SEB Unibanka saviem ieguldītājiem piedāvā pieteikties diviem jauniem Progresīvā depozīta piedāvājumiem - Valūtas un BRIC + Āzija, liecina sniegtā informācija medijiem.

Progresīvā depozīta Valūtas peļņa būs atkarīga no Indonēzijas, Taizemes un Taivānas valūtu groza vērtības pieauguma attiecībā pret ASV dolāru. Savukārt Progresīvā depozīta BRIC + Āzija rezultātus noteiks BRIC (Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas) un Āzijas (Malaizija, Taizeme) valstu uzņēmumu sekmes.

Pieteikties Progresīvajam depozītam Valūtas un BRIC + Āzija ieguldītāji varēs no 31. marta līdz 25. aprīlim. Progresīvā depozīta Valūtas termiņš ir divi gadi un seši mēneši, minimālā depozīta summa ir 500 eiro vai 300 lati. Savukārt Progresīvā depozīta BRIC + Āzija termiņš ir 3 gadi un 10 dienas, minimālā depozīta summa ir 500 eiro. Tāpat kā iepriekšējos Progresīvā depozīta piedāvājumos, arī šoreiz ieguldītāju pamatsumma ir 100% garantēta, savukārt ieguldītāju potenciālais peļņas apjoms ir atkarīgs arī no izvēlētās dalības apjoma.

Aprīlī Ķīna, Krievija un Brazīlija ir samazinājušas dolāru daļu savās zelta un valūtas rezervēs, kas investētas ASV valsts parādzīmēs (US Treasuries).

Tās trīs no četrām tā dēvētajām BRIC valstīm (saīsin. no Brazilia, Russia, India, China), kas tiek uzskatītas par galvenajiem pasaules ekonomikas pieauguma centriem un kurās dzīvo vairāk nekā puse no pasaules iedzīvotājiem.

Ķīna, kura ieņem pirmo vietu ieguldījumu ziņā ASV valsts parādzīmēs, pirmo reizi kopš pērnā gada maija samazinājusi ieguldījumus tajos par 4.4 mljrd. dolātu — līdz 763.5 mljrd. USD. Krievija (sestā vieta pēc investīcijām Amerikas parādzīmēs) aprīlī samazināja investīcijas US Treasuries par 1.4 mljrd. dolāru — līdz 137 mljrd. USD. Brazīlija (septītā vieta) samazināja šos ieguldījumus par 600 milj. dolāru — līdz 126 mljrd. USD. Par to liecina ASV Valsts kases dati.

Visvairāk globalizācijas procesiem atvērtās valstis pasaulē bija Honkonga, Singapūra un Īrija, liecina Ernst & Young Globalizācijas Indekss 2012, kas mēra 60 lielāko pasaules ekonomiku globalizācijas pakāpi.

Savukārt tā saucamajās BRIC reģiona valstīs - Brazīlijā, Krievijā, Indijā un Ķīnā - teju puse no pētījuma gaitā aptaujātajiem uzņēmējiem sagaida protekcionisma pieaugumu jau nākamā gada laikā. Citos strauji augošos tirgos šī tendence netika novērota tik izteikti.

Pētnieki atzīst, ka BRIC reģiona valstis joprojām ir uzņēmēju un investoru uzmanības centrā, jo paredzams, ka šo valstu iekšzemes kopprodukts turpinās palielināties ātrāk kā citu reģionu tirgos.

Ernst & Young eksperti atzīmē, ka arvien lielāku investoru uzmanību sāk izpelnīties jauni reģioni, piemēram, Turcija, Meksika un Indonēzija, kuru izaugsme laikā no 2000. līdz 2015.gadam daudz neatpaliek no BRIC valstu uzrādītās.

Investori šaubīgi skatās uz ieguldījumiem BRIC valstu vērtspapīros

Pēc iepriekšējās finanšu krīzes tirgus dalībnieki daudz uzmanību pievērsuši situācijai attīstītajās valstīs, kuru ekonomikas palēnām turpina savu atgūšanās procesu. Tiesa gan, pašlaik izskatās, ka jaunu nestabilitātes vilini globālajai tautsaimniecībai sagādās attīstības reģionu valstis. Jau šobrīd strauji sarūk gan Krievijas, gan Brazīlijas ekonomikas un izaugsme bremzējas arī Ķīnā. Nu var teikt, ka arī attīstības valstu grupas kopējo parādu līmenis ir augsts, kas uz sarūkošu ienākumu fona (krīt izejvielu cenas) paaugstina gan šo valstu, gan to uzņēmumu maksātspējas risku. Tāpat ASV Federālo rezervju sistēma briest augstākām dolāru procentlikmēm, un kapitāla plūsma šādos laikos mēdz no attīstības reģioniem virzīties atpakaļ uz ASV.

Starptautiskās auditorkompāniju apvienības BDO speciālisti, aptaujājot dažādu pasaules kompāniju izpilddirektorus, secinājuši, ka parādu krīzes nomocītā Grieķija investoriem ir riskantāka nekā pilsoņu kara plosītā Sīrija.

Pētījumā, kurā aptaujāti vairāk nekā tūkstoš kompāniju pārstāvju, secināts, ka investori aizvien lielāku interesi izrāda par tā sauktajām BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna). Liela interese saglabājas arī par ASV, Lielbritāniju un Vāciju.

Ķīna kopā ar ASV, Brazīliju, Indiju un Vāciju veido piecas iecienītākās investīciju veikšanas valstis. Šajās valstīs investīcijas plāno veikt 66% BDO aptaujāto kompāniju pārstāvju.

Investori uzskata, ka bīstami ir investēt arī Spānijā, kas riska ziņā novērtēta pat augstāk nekā Ēģipte, kurā joprojām saglabājas politiskā nestabilitāte.

Tāpat aptaujāto kompāniju izpilddirektori norādījuši, ka šogad, salīdzinot ar 2011. gadu, ar savām investīcijām rīkojas piesardzīgāk un ka 2012. gadā pieaudzis riska faktors.

No 1. novembra AS DnB NORD Banka ir sākusi izplatīt AB DnB NORD bankas (Lietuva) BRIC (Brazil, Russia, India, China) akciju indeksam piesaistītu obligāciju emisiju Nr. 5 – LV un Nr. 6-LV obligācijas. Obligāciju izplatīšanas periods turpināsies līdz 3. decembrim (ieskaitot), liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

Akciju indeksiem piesaistīta obligācija ir vērtspapīrs, kura dzēšanas brīdī investoram tiek garantēta visu iegādāto obligāciju nominālvērtības atgriešana un papildus tiek izmaksāts ienākums, kas ir atkarīgs no akciju indeksa vidējā vērtības kāpuma.

Šobrīd izplatīto Eiro valūtas obligāciju termiņš ir 3 gadi un iespējamais vērtības pieaugums ir atkarīgs no vidējā akciju indeksa S & P BRIC 40 vērtības kāpuma. S & P BRIC 40 indeksā ietilpst 40 lielākie un likvīdākie Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas uzņēmumi.

AS DnB NORD Banka veiksmīgi ir veikusi jau piecas indeksiem piesaistīto obligāciju emisijas - iepriekšējo emisiju obligācijas tika piesaistītas pasaules galveno akciju indeksu grozam un izplatītas līdz 2007. gada 27. septembrim.

Parīzes terora aktu upuru skaits sasniedzis 129, bet ievainoti 352 cilvēki.

99 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Starp Parīzes terora aktu upuriem ir vismaz trīs ārvalstnieki - divi beļģi un viens portugālis.

Kā ziņots, naktī uz sestdienu notika teroristi uzbrukumi sešās dažādās Parīzes vietās.

Tīmeklī publiskotā paziņojumā atbildību par terora aktiem uzņēmies teroristiskais grupējums Islāma valsts.

«Astoņi brāļi, bruņoti ar sprāgstvielu jostām un triecienšautenēm,» veica «svētīgo uzbrukumu (..) krustnešu Francijai», teikts paziņojumā.

Paziņojumā, kas publicēts gan arābu, gan franču valodā, izteikti turpmāki uzbrukuma draudi Francijai, kamēr «tā turpinās savu krustnešu kampaņu».

Iesaka Laila Vārtukapteine, Elvi Latvija komercdirektore: Gruzijā dzīvoju no 2006. līdz 2008. gadam, kad tur bijām iecerējuši attīstīt mazumtirdzniecības tīklu. Politiskās situācijas dēļ šajā valstī darbība tika pārtraukta. Kopš tā laika Gruzijā jau kā tūriste esmu atgriezusies divas reizes.

Pēdējos gados šī valsts attīstības ziņā ir spērusi milzīgus soļus uz priekšu; tūristiem tā ir kļuvusi saistošāka – pilsētās restaurētas ēkas un tilti, labiekārtoti parki, ir izbūvēti un atjaunoti ceļi, tostarp tie, kas ved kalnos. Tiesa, līdz ar šīm pārmaiņām Gruzija sākusi zaudēt autentiskumu, savu senatnes elpu, nedaudz sāk līdzināties rietumiem.

Kad turp braukt?

Vasarā Gruzijā ir liela svelme, tomēr augusts ir pateicīgs mēnesis, kad apmeklēt šo valsti, jo tad nobaudāms plašs augļu un dārzeņu klāsts, garšas ziņā tie krietni pārspēj mūsējos. Augustā ir arī vīnogu ražas laiks, tādēļ ir vērts doties uz Kahetiju, kur ir milzīgas vīnogulāju plantācijas. Vīnogu vākšana nav romantiska pastaiga pa lauku, tas ir fiziski smags darbs, turklāt plantācijā, kur vīnogulāji ir augstāki par cilvēka augumu, ir ļoti karsti – tur nevar sajust vēja pūsmu. Protams, to atsver gardo ogu nobaudīšana. Vīna darīšanai tiek audzētas speciālas vīnogu šķirnes, ogas ir ļoti saldas, šķiet pat pārcukurotas.

Latvija ir valsts, kurā ārvalstu tūristi jūtas nelūgti – kopā ar tādām valstīm kā Bolīvija, Venecuēla, Krievija, Kuveita Latvija atzīta par vienu no nelaipnākajām valstīm pret ārvalstu tūristiem.

Tikmēr Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, komentējot šo Pasaules ekonomikas foruma pētījumu, norāda, ka Latvijas iedzīvotāji ir nevis nedraudzīgākie, bet gan vieni no paškritiskākajiem par savu attieksmi pret tūristiem.

«Turklāt paškritika, kas nereti robežojas arī ar sevis nepamatotu noniecināšanu publiskajā telpā un starptautiskajā arēnā, mums ir raksturīga ļoti daudzās jomās. Tā vietā, lai atzinīgi novērtētu to, ka ir uzlabojusies Latvijas tūrisma nozares kopējā konkurētspēja, ziņu virsrakstos saucam sevi par tūristiem nedraudzīgāko valsti, kas turklāt ir pretrunā ar pašu tūristu teikto TAVA veiktajā aptaujā, kurā Latvijas iedzīvotāju atsaucība novērtēta kā viens no galvenajiem faktoriem Latvijas apmeklējumam. Gan iedzīvotājiem, gan arī visu četru varu pārstāvjiem vajadzētu vairāk novērtēt un uzsvērt tās labās lietas, ko esam sasnieguši, ar kurām varam savu valsti pozitīvi paslavēt uz citu valstu fona. Pašiem par sevi stāstot un izceļot tikai negatīvo, ir maz cerību, ka mūsu valsti vairāk apmeklēs tūristi, gribēs šeit pavadīt vairāk sava laika, tērēt vairāk naudas un aicinās to darīt arī draugus, kas radītu papildu ieguvumus visai Latvijas ekonomikai un attiecīgi arī mūsu pašu labklājībai,» tā ministrs.

Par spīti tam, ka zemi neklāj balta sniega sega, Ziemassvētku tirdziņos svētku atmosfēru tomēr izdodas sajust. Pagaidām kuplākais apmeklētāju skaits esot vērojams brīvdienās un reizēm darba dienu vakaros, bet lielākā andelēšanās vēl esot tikai priekšā, jo, kā ierasts, pēc Ziemassvētkiem Latvijā ieradīsies daudz tūristu no Krievijas, kas esot naski uz iepirkšanos un gatavi maciņus atvērt plašāk nekā vietējie pircēji.

Doma laukuma Ziemassvētku tirdziņā jūtama karstvīna, ceptu desiņu un sutinātu kāpostu smarža. Šeit atrodama kafejnīca, kur iespējams siltumā ieturēt maltīti, un turpat ārā var nogaršot karsto dzērienu, kas tiek sildīts prāva izmēra čuguna katlā. Līdzās vēderprieku apmierināšanai Doma laukuma tirdziņa būdiņās cits pie cita rosās vairāki desmiti tirgotāju, kas piedāvā gan ādas un vilnas izstrādājumus, gan rotas, suvenīrus, saldumus, meža gaļas desas, mājas vīnu, pītus grozus un pat marinētus gurķīšus, tā saucamo vīriešu zapti un konservētus tomātus – gluži kā no pagraba krājumiem.

Svētku duna un rosība notiek arī Līvu laukuma tirdziņā, kas izmēra ziņā ir nedaudz pieticīgāks: šeit tirgojas 25 pārstāvji, tostarp izveidots liels sveču veikals, kāds nav atrodams nevienā citā tirdziņā. DB novēroja, ka starp blīvi izvietotajiem plauktiem, kas pildīti ar dažādu izmērau un dizaina svecēm, cilvēku rosība ir liela. Vēl viens pozitīvs pluss Līvu laukuma tirdziņam – šeit iespējams ne vien sasildīties ziemas bārā Rockabilly House, bet arī brīvdienās lustīgi izdejoties. Reizēm šeit par muzikālo atmosfēru gādājot Pits Andersons, kura repertuārā ir 50. gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

Ir teorija, ka uzņēmumiem trešais, ceturtais gads ir tas kritiskākais, bet SIA Weekendbox tā neesot. «Šovasar jūlijā pat esam uzstādijuši pārdošanas rekordu,» saka uzņēmuma līdzīpašnieks Elmars Romeiko. To, ka niša darbībai īstā, apliecina arī tas, ka ir radušies sekotāji, konkurenti.

Weedendbox piedāvā dāvana aizņemtiem cilvēkiem – gan dāvinātājiem, gan saņēmējiem, par savu produktu stāsta Elmars. Ideja – nelielā bukletā, kastē tiek apkopoti daudzi dažādi izklaides, skaistumkopšanas un citādu piedzīvojumu piedāvājumi vienā cenu kategorijā. Grāmatiņu tematiskais piedāvājums un cenas dažādas. Dāvinātājs iegādājas šo bukletiņu līdzīgi kā dāvanu karti un saņēmējs pats var izvēlēties sev tīkamāko variantu, sev piemērotākajā laikā. Uzņēmēji ar gandarījumu atklāj, ka no tā brīža, kad viņus iepriekš kā jaunu uzņēmumu intervēja DB, sortiments no vienas piedāvājumu grāmatiņas izaudzis līdz prāvai kaudzītei, turklāt apgrozījums katru gadu par 20–30% palielinājies. Viens no uzņēmuma īpašniekiem – Elmars ticis pie diviem maģistra grādiem – uzņēmējdarbībā un sabiedriskajās attiecībās.

Ķīnas tūristiem, kuri apmeklē Latviju, ir augsta pirktspēja - viņi ir gatavi tērēt daudz naudas un veikt spontānus pirkumus, intervijā ziņu aģentūrai LETA sacīja Latvijas ceļojumu kompānijas 1Travel vadītājas Margarita Šalajeva un Olga Altuhova.

Braucienu uz Latviju var atļauties Ķīnas vidusšķiras vai augstāko sabiedrības slāņu pārstāvji. Tūristi no Ķīnas izvēlas Latviju kā tā saucamo jauno virzienu. 1Travel pārstāves norādīja, ka Ķīnas ceļotāji vēlas «redzēt ļoti daudz un uzreiz».

«Ķīnas tūrists būtiski atšķiras no Rietumu viesiem. Braucot uz kādu nezināmu pilsētu vai valsti, mūsu mērķis ir visu apstaigāt un izbraukāt, pastaigāt pa ieliņām, pasēdēt kafejnīcās, īsi sakot, iegrimt [līdz šim nezināmas vietas] atmosfērā, savukārt Ķīnas tūristu tas neinteresē. Ķīniešiem ir cita pieeja, viņu izpratnē Eiropa ir viena liela valsts. Tūrists no Ķīnas vēlas pabūt visur, tāpēc ķīniešu vidū vispopulārākā tūre ir šāda: viņi lido uz Maskavu, kuru, starp citu, viņi uzskata par Eiropas daļu, pavada tur pusotru dienu, no turienes uz pāris dienām lido uz Rīgu, tad uz Lietuvu, Poliju un Franciju. Lūk, šāds Eiropas kokteilis,» sacīja Altuhova.

Pēdējo nedēļu laikā vairākus ietekmīgus attīstības valstu tirgus pāršalkušas ziņas par nemieriem vai ekonomikas bremzēšanos. Valdot šādam fonam, fondi un investori jau izņem vai apsver izņemt naudu no šiem tirgiem, ziņo, piemēram, The Wall Street Journal.

Arvien skeptiskāk pasaules ieguldījumu fondi raugās arī uz tā saucamajām BRIC valstīm (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna). Piemēram, investīciju gigants Goldman Sachs pārstājis rekomendēt pirkšanai to ASV uzņēmumu akcijas, kuriem ir augsta produkcijas noieta ekspozīcija pārejas ekonomikas valstīs, kas apliecina strauju intereses zudumu par ieguldījumiem jaunattīstības valstīs.

The Wall Street Journal ziņo, ka pagājušās nedēļas laikā no fondiem, kas bāzēti uz BRIC valstu obligācijām vien noplūduši līdzekļi aptuveni sešu miljardu ASV dolāru vērtībā.

DB jau ziņojis, ka attieksmi pret politiku un ekonomiskajiem procesiem, kas pēdējo gadu laikā samazinājis vairuma vienkāršo iedzīvotāju reālo rocību uz augošās dārdzības fona, no daudzu jaunattīstības valstu ierindas iedzīvotāju viedokļa varētu raksturot ar žargonu «piegriezies». Tas cilvēkus izved ielās un liek ārvalstu investoriem bažīties par savu ieguldījumu drošību, un rezultātā krītas arī jaunattīstības valstu biržu indeksi, šo procesu vēl vairāk pastiprinot bažām par to, ka līdzšinējie ekonomikas stimulēšanas mehānismi attīstītajās valstīs tā īsti nestrādā, kas likumsakarīgi liks ciest arī pārejas valstu eksportam, tādējādi dažādi sociālie faktori summējas ar ekonomiskajiem.

Ķīna kļūs par pasaulē lielāko auto pārdošanas un eksporta tirgu 2025. gadā, un visaugstākais pieprasījums pēc elektriskajiem spēkratiem sagaidāms tieši attīstības tirgos. Tomēr prognozēts, ka 2025. gadā pasaules mērogā elektromobiļi veidos vien 15% no reģistrētajiem jaunajiem automobiļiem, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais ikgadējais autouzņēmumu vadošo darbinieku viedokļu pētījums Global Automotive Executive Survey.

Savukārt Latvijā iedzīvotāji joprojām priekšroku dod tradicionālajiem automobiļiem ar mazāku degvielas patēriņu, dīzeļdzinējiem, kā arī domā par automašīnu aprīkošanu ar gāzes iekārtām.

«Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad pētījuma rezultāti liecina, ka auto ekspertiem nav skaidra priekšstata, kur virzās šī nozare,» sacīja Armine Movsisjana, SIA KPMG Baltics Transporta un loģistikas sektora vadītāja un uzņēmuma partnere Latvijā.

«Viennozīmīgi skaidrs gan ir tas, ka elektromobilitāte šobrīd ir viena no būtiskākajām tendencēm pasaules auto industrijā. Taču, vai un kad pilnībā ar elektrību darbināmie spēkrati kļūs par populārāko izvēli Latvijā, ir atkarīgs no virknes sarežģītu un savstarpēji saistītu faktoru. Viens no tiem ir fakts, ka mūsu valstī dominējošā loma pieder lietotu automašīnu tirgum, tādēļ izvēles kritērijos Latvija var sekot tām valstīm, kas tradicionāli piegādā lietotus auto mūsu tirgum. Tomēr mūsu šodienas realitāte ir skaidra – arvien pieaugošās degvielas cenas un rūpes par apkārtējo vidi veicina to, ka Latvijas iedzīvotāji pērk automobiļus ar mazāku degvielas patēriņu, dīzeļdzinējiem vai apsver iespēju uzstādīt gāzes iekārtas savos automobiļos ar benzīna motoru. Šī tendence var turpināties tuvākajā nākotnē, jo sagaidāms, ka benzīna un dīzeļdegvielas cenu dinamika būtiski atšķirsies,» viņa skaidro.

Šogad tiek prognozēta visu tā saukto BRIC valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna) akciju tirgu izaugsme, liecina Reuters veiktā tirgus analītiķu un investīciju banku aptauja.

Straujākā izaugsme tiek prognozēta Krievijas akciju tirgum, kuru raksturojošā indeksa RTS vērtība šogad kāpšot līdz 1850 punktu atzīmei, kas nozīmētu kāpumu par 20,4% no Krievijas biržu slēgšanas brīža otrdien (aptaujātas 15 investīciju bankas). Līdzīgā decembra aptaujā RTS indeksa vērtības kāpums šogad tika pareģots līdz 1700 punktiem. Straujāka Krievijas akciju tirgus izaugsme, pēc aptaujāto domām, esot gaidāma gada otrajā pusē, kam palīdzēšot Krievijas straujāka Krievijas ekonomikas izaugsme, kamēr citi pasaules reģioni cīnīšoties ar parāda problēmām. Krievijas tirgu balstīs arī augstas naftas cenas un spēcīgs Krievijas rublis. Krievijas akciju tirgum lielākais risks esot otrs finanšu krīzes vilnis.

Latvijā elektroautomobiļu attīstību kavē tiem atbilstošs infrastruktūras trūkums, liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG veiktais ikgadējais autoražotāju vadošo darbinieku viedokļu pētījums Global Automotive Executive Survey 2014.

SIA KPMG Baltics Transporta un loģistikas sektora vadītāja Armine Movsisjana norādīja, ka auto nozares uzņēmumu izdzīvošana un neatkarība arvien vairāk ir atkarīga no to spējas izmantot jaunākās tehnoloģijas. Pieprasījums pēc autonomas braukšanas iespējām nosaka, ka transportlīdzekļu ražotājiem jākļūst par jauno mobilitātes risinājumu nodrošinātājiem. Ņemot vērā, cik liela loma mūsdienu transportlīdzekļos ir programmatūrai, automobilis, kas pārvietojas pats, ir mūsdienu tirgus realitāte.

Autonomas braukšanas pieaugošajai tendencei ir pozitīva ietekme uz mobilitātes risinājumu attīstību. Iespēja pasūtīt automašīnu, kad tas ir nepieciešams, un doties jebkur var radīt situāciju, kad nebūs nepieciešams iegādāties automašīnu savā īpašumā. Tas var izraisīt strauju mobilitātes risinājumu attīstību, iespējams, nākotnē mazinot nepieciešamību pēc otras ģimenes automašīnas.

Templeton Asset Management vadītājs un investīciju guru Marks Mobiuss paziņojis, ka pēdējā mēneša laikā iepircis Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas (tā saucamo BRIC valstu) akcijas, un kritumu jaunattīstības akciju tirgos nosaucis par korekciju «buļļu tirgū», raksta Bloomberg.

«Par spīti faktam, ka daudzi cilvēki uzskata, ka ieejam «lāču tirgū», mēs tam neticam,» sacījis M. Mobiuss. «Tā ir tikai korekcija «buļļu tirgus» laikā.»

MSCI Emerging Markets Index kopš 15. aprīļa ir krities par 15%, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka Ķīna veiks pasākumus, lai iegrožotu inflāciju, kā arī par to, ka Eiropas valstu parāda problēmas var kavēt pasaules ekonomikas atveseļošanos. Indekss kopš 2008. gada oktobrī sasniegtās četru gadu zemākās atzīmes ir pieaudzis par 96%, un trešdien pakāpās par 3,2%, atgūstoties no lielākā krituma kopš 2009. gada marta.

G8 valstu – Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, ASV, Apvienotās Karalistes, Kanādas un Krievijas – vadītāji šodien Francijā tiekas, lai pārrunātu atbalstu jaunajām arābu valstu demokrātijām, kā arī apspriestu Rietumvalstu un attīstības valstu atšķirīgo redzējumu par Starptatutiskā Valūtas fonda (SVF) nākamo vadītāju, vēsta Reuters.

G8 apspriedīs jautājumus, sākot no pasaules ekonomikas attīstības, turpinot ar karu Lībijā un nemieriem Sīrijā. Samits norisināsies līdz piektdienai, un ir paredzēts, ka lielu daļu sarunu aizņems strīdi par nākamā SVF vadītāja ievēlēšanu.

«Iespējams, ka Kristīne Legarde ir labākā kandidāte SVF vadītāja amatam,» stāstīja Krievijas pilnvarotais pārstāvis Aleksandrs Orlovs, «tomēr pastāv jautājums, vai vienmēr Rietumeiropas pārstāvjiem būtu jāvada šī institūcija, un kāpēc šo pienākumu nevarētu veikt citu, piemēram, BRIC valstu (Brazīlija, Krievija, Indija, Ķīna, Dienvidāfrika) pārstāvji,» norādīja A. Orlovs.

Eksports jebkuram uzņēmumam ir izaicinājums un noteikti viens no lielākajiem ilgtermiņa projektiem, kas prasa pacietību, drosmīgus lēmumus un investīcijas.

Šobrīd, kad attīstības valstis importa apjomā sāk apsteigt attīstītās valstis pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas datiem, Latvijas eksportētājiem ir jāprot to izmantot. Ir jādodas uz tādiem tirgiem, kā piemēram, Brazīlija, Krievija, Indija un Ķīna jeb BRIC valstis, kas ir savu reģionu ģeopolitiskie un ekonomiskie līderi un ir galveno spēlētāju vidū pasaulē. Latvija atrodas izdevīgā pozīcijā, jo ir kaimiņos BRIC vadošajai valstij patērētāju pirktspējas ziņā – Krievijai. Paredzams, ka nākotnē mūsu austrumu kaimiņš savu dominanci vēl vairāk audzēs un, gudri saimniekojot, Latvijas uzņēmumiem būs iespējams eksportēt vēl vairāk. Kopš 2009. gada Latvija pakāpeniski audzējusi vietējo produktu noietu Krievijā. Vislielākais kāpums bijis pērn, salīdzinot ar 2011. gadu – 24,6% jeb palielinājums par 222,6 miljoniem eiro.