No 9.jūnija Ministru prezidenta Valda Dombrovska birojā darbu sāks padomnieks juridiskajos jautājumos Jānis Bordāns, kurš saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 24.pantu no 9.jūnija tiks iecelts arī par Ministru prezidenta parlamentāro sekretāru, informēja Ministru prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.

Minētais likuma pants nosaka, ka Ministru kabineta loceklis uz savu pilnvaru laiku var iecelt parlamentāro sekretāru tikai no Saeimas deputātu vai attiecīgā Ministru kabineta locekļa biroja amatpersonu vidus.

Ministru kabineta iekārtas likuma 24.panta 3.daļa nosaka, ka parlamentārais sekretārs atbilstoši attiecīgā Ministru kabineta locekļa kompetencei uztur saikni ar Saeimu un tās komisijām, pārstāv attiecīgo Ministru kabineta locekli likumdošanas procesā Saeimā, piedalās likumprojektu sagatavošanā un izskatīšanā, kā arī veic citus Ministru kabineta locekļa dotos uzdevumus un pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Bet šī paša panta 4.daļa papildus skaidro, ka Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs, ja nepieciešams, arī sasauc un vada parlamentāro sekretāru sanāksmes, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un parlamentāro sekretāru darbības koordināciju.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien konceptuāli atbalstīja pirmajam lasījumam grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas paredz Ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru algu iesaldēšanu uz gadu.

Komisija atbalstīja deputātu Krišjāņa Feldmana (JKP), Jura Juraša (JKP), Aleksandra Kiršteina (NA), Māra Možvillo (KPV LV), Kaspara Ģirģena (KPV LV) un Edvīna Šnores (NA) priekšlikumu, kas paredz, ka no 2021.gada 1.janvāra līdz 2021.gada 31.decembrim ministru prezidenta, ministru un parlamentāro sekretāru mēnešalgu, bāzes mēnešalgas apmērs ir Centrālās statistikas pārvaldes oficiālajā statistikas paziņojumā publicētais valstī strādājošo 2018.gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs (1004 eiro).

Savukārt partijas "Saskaņa" deputātu priekšlikums iesaldēt algas uz diviem gadiem līdz 2022.gada 31.decembrim tika noraidīts.

Jau ziņots, ka 30.novembrī Jaunās konservatīvās partijas (JKP), Nacionālās apvienības un partijas "KPV LV" Saeimas frakciju deputāti izskatīšanai parlamentā bija iesnieguši grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, rosinot līdz nākamā gada beigām iesaldēt valdības locekļu un ministriju parlamentāro sekretāru algas.

Visdrīzākajā laikā premjers Valdis Dombrovskis (JL) varētu iecelt savu parlamentāro sekretāru, kura uzdevums būtu Tieslietu ministrijas politiskā pārraudzība.

Vēl trešdien provizoriska vienošanās paredzēja, ka šo amatu varētu ieņemt Pilsoniskās savienības (PS) līderis un partiju apvienības Vienotība valdes priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis, liecina DB rīcībā esošā informācija. Tomēr tad viņam būtu jānoliek savs Rīgas domes deputāta mandāts. Ģ. V. Kristovskis ceturtdien DB teica, ka jautājums par kandidatūru vēl nav izlemts, jo «vēl precizējam juridiskās nianses». Viņš arī izteicās, ka, visticamāk, uz šo amatu nepretendēs viņš pats, bet atteicās iztirzāt, vai tas saistīts ar izšķiršanos starp amatu Rīgas domē un valdībā.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Saeima šodien ekonomikas ministra amatā atkārtoti apstiprināja Saeimas deputātu, kādreizējo pārdošanas un tūrisma speciālistu Jāni Vitenbergu (NA).

Vitenbergs jau aptuveni gadu tika nostrādājis ekonomikas ministra amatā, taču maijā amatu zaudēja pēc tam, kad izlēma mainīt savu partejisko piederību no "KPV LV" uz NA, kas izraisīja koalīcijas partiju nesaskaņas.

Balsojumā par Vitenberga iecelšanu ekonomikas ministra amatā "par" balsoja kopumā 56 deputāti, bet "pret" - 35 parlamentārieši. Uzticību Vitenbergam pauda daži pie frakcijām nepiederošie deputāti, viens "KPV LV" deputāts, "Jaunās vienotības", NA, Jaunās konservatīvās partijas un "Attīstībai/Par!" frakciju deputāti. Attiecīgi Zaļo un zemnieku savienība, "Saskaņa", gandrīz visi "KPV LV" un daži pie frakcijām nepiederošie deputāti balsoja "pret".

"Jaunās vienotības" (JV) kopsapulcē un "Vienotības" domes sēdē šodien nolemts labklājības ministri Eviku Siliņu (JV) izvirzīt kā JV Ministru prezidenta amata kandidāti.

Iepriekš arī JV Saeimas frakcija atbalstīja Siliņas kandidatūru premjera amatam.

JV virzītā valdības vadītāja amata kandidāte ievēlēta 14.Saeimā no JV saraksta. Vidzemes vēlēšanu apgabalā Siliņa ieguva trešo labāko rezultātu no JV kandidātiem, saņemot 4509 plusus un 2154 svītrojumus.

"Jaunās vienotības" premjera amata kandidāte dzimusi 1975.gadā. Viņa studējusi Latvijas Universitātē, iegūstot bakalaura grādu tiesību zinātnē un jurista kvalifikāciju, kā arī Rīgas Juridiskajā augstskolā, iegūstot sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē un starptautiskajās tiesībās un Eiropas tiesībās.

Siliņa bijusi individuāli praktizējoša zvērināta advokāte, kā arī izdevniecības "Tēva mantojums" dibinātāja.

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatam šodien nolēma izvirzīt VL-TB/LNK Saeimas frakcijas vadītāju Eināru Cilinski, bet par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentāro sekretāru varētu kļūt Saeimas deputāts Romāns Naudiņš.

Savukārt tieslietu ministra amatam nacionālā apvienība izvirzījusi Rīgas domes nacionālās apvienības frakcijas vadītāju Baibu Broku.

Darbu kultūras ministres amatā turpinās līdzšinējā ministre Dace Melbārde, bet par Kultūras ministrijas parlamentāro sekretāru varētu kļūt nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols.

Cilinskis bijis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs, kā arī valsts sekretāra vietnieks. Savulaik Cilinskis bija arī Rīgas domes Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs.

Broka, kura ir tiesību zinātņu maģistre un patlaban studē Latvijas Universitātes (LU) doktorantūrā, ir Rīgas domes deputāte un Latvijas gaisa satiksmes valdes locekle. Broka iepriekš bija tieslietu ministra Jāņa Bordāna padomniece Eiropas Savienības un civiltiesību, komerctiesību jautājumos un LU Juridiskās fakultātes lektore. Broka ir vairāku zinātnisku rakstu un pētījumu autore civiltiesību un komerctiesību jomā un viena no Privātās un publiskās partnerības likuma līdzautorēm.

Trūkstošo ministru meklēšana varētu tikt pārtraukta, jo koalīcijas iekšienē ir «nepārvarami ultimāti no ZZS un Pilsoniskās savienības», kā izteicās kāds premjera partijas pārstāvis. Situāciju sarežģī tas, ka izrādījies – ne premjers, ne ministra pienākumu izpildītājs nevar iecelt parlamentāros sekretārus, noskaidroja DB.

Bija doma, ka valdība var līdz vēlēšanām nostrādāt esošajiem ministriem uzticot papildus pildīt trūkstošo ministru pienākumus, bet viņu darbu atvieglot ieceļot parlamentāros sekretārus. Jaunā laika (JL) līdere Solvita Āboltiņa tomēr ceturtdienas vakarā pēc Vienotības valdes sēdes atkārtoja, ka, viņasprāt, ministru meklēšanai jāpieliek punkts, jo tad šī valdība strādāšot daudz stabilāk. Pilsoniskās savienības (PS) līderis Ģirts Valdis Kristovskis apgalvoja, ka būtu gatavs pieņemt bezpartejiskus kandidātus arī citiem ministru amatiem, ja tos virzītu premjers Valdis Dombrovskis (JL). Premjers uz divām dienām devies komandējumā ārpus valsts.

Rīgas mēra amatu turpmāk ieņems partiju apvienības "Jaunā vienotība" (JV) politiķis Vilnis Ķirsis.

Viņš šajā amatā ceturtdien ievēlēts ar 33 domes jaunās koalīcijas deputātu balsīm. Tikmēr pret viņa kandidatūru nobalsoja 17 deputāti.

Pēc ievēlēšanas amatā Ķirsis pateicās gan tiem, kuri viņu atbalstījuši, gan oponentiem par kritiku, jo tā ļaušot "noturēties pie zemes". Jaunais mērs deputātiem vieglas dienas nesolīja, taču aicināja ikvienu, kurš vēlas, pielikt savu roku, lai veicinātu Rīgas izaugsmi.

Ņemot vērā, ka dienas gaitā debatēs bieži tika runāts par laulībām aiz mīlestības vai aprēķina, Ķirsis atminējās savas mirušās mātes padomu, ka veiksmīgām laulībām pamatā ir savstarpēja cieņa un galvenais ir sarunāties.

"Mums var būt atšķirīgi viedokļi, taču cienīsim viens otru un sarunāsimies," aicināja Ķirsis.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Ministru prezidenta amatam nominējis "Jaunās vienotības" (JV) pieteikto premjera amata kandidāti, pašreizējo labklājības ministri Eviku Siliņu (JV).

Rinkēvičs preses konferencē pauda pārliecību, ka Siliņa spēs veikt šo uzdevumu ātrā laikā. "Siliņas pieredze un zināšanas ir labs sākums, lai izveidotu darboties spējīgu Ministru kabinetu," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī norādīja, ka neformālās konsultācijās, kas ir notikušas, tostarp arī trešdien tiekoties ar piecu partiju pārstāvjiem, viņš guva pārliecību, ka Siliņai ir labas iespējas sastādīt pēc iespējas plašāku Ministru kabinetu un gūt atbalstu parlamentā. Tāpat tikšanās laikā Siliņa paudusi apņēmību strādāt pie tā, lai valsts attīstības mērķi, tostarp ekonomikā, izglītībā un drošības stiprināšanā, būtu tuvu tam, par ko amatpersonas runājušas konsultācijās.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Premjera amatam nominētais Aldis Gobzems (KPV LV) visvairāk ministru posteņus piedāvā Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā «sarkanā līnija» un valdībā jāsastrādājas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Sev «KPV LV» vēlas trīs vietas valdībā - Gobzems būtu premjers, Saeimā neiekļuvušais Roberts Spručs ieņemtu finanšu ministra amatu, bet par iekšlietu ministru partija vēlētos redzēt savu Saeimas deputātu Ralfu Nemiro.

JKP tiek piedāvāti četri ministru posteņi: satiksmes ministra - Tālim Linkaitam, veselības - Jurim Jurašam, izglītības - Dagmārai Beitnerei-La Gallai, bet tieslietu - Jānim Bordānam vai Jutai Strīķei.

Apvienībai «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Gobzems piedāvā trīs ministru posteņus: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietu - Raivim Dzintaram vai Rihardam Kolam, labklājības - Imantam Parādniekam, kultūras - Dacei Melbārdei.

Par līdzšinējās bankas «Citadele» valdes locekles Santas Purgailes iecelšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatā valdība plāno lemt nākamajā nedēļā, 1.oktobrī.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien pēc valdību veidojošo partiju Sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja, ka valdībā šis jautājums tiks izskatīts nākamajā otrdienā, savukārt šonedēļ Purgaile tiksies ar Saeimas frakcijām, dodot iespēju tām noskaidrot sev interesējošu informāciju. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs Mārtiņš Bondars (AP) pauda cerību, ka Saeima pie jautājuma izskatīšanas varētu ķerties uzreiz pēc valdības lēmuma - vai nu jau nākamajā nedēļā, vai, vēlākais, pēc nedēļas.

Purgaile uzvarēja konkursā uz FKTK padomes priekšsēdētāja amatu. Viņas kandidatūra tiks virzīta apstiprināšanai Ministru kabinetā, taču gala lēmums par iecelšanu amatā būs jāpieņem Saeimai. Purgaile kopš 2012.gada strādā bankā «Citadele». Sākotnēji viņa bija biznesa attīstības direktore, bet vēlāk - no 2017.gada - korporatīvo klientu apkalpošanas direktore. Purgaile ir arī bankas «Citadele» valdes locekle. Kopš 2017.gada potenciālā FKTK padomes priekšsēdētāja ir arī Latvijas Finanšu asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja. Iepriekš Purgailes darbavieta bija «SEB banka», kur viņa no 2009. līdz 2012.gadam vadīja privātbaņķieru biznesu Latvijā un Baltijā, savukārt vēl pirms tam viņa vadīja Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldi. Purgaile ir ieguvusi maģistra grādu starptautiskajā ekonomikā un uzņēmējdarbībā. Viņa apguvusi arī vadības prasmju programma Vallenbergas institūtā (Wallenberg Institute) Zviedrijā. Purgaile teicami pārvalda angļu un krievu valodu.

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa izveidotā ekspertu grupa šodien nākusi klajā ar otro ziņojumu par Ministru kabineta darba pilnveidošanas iespējām, ziņo Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Lai pilnveidotu valsts pārvaldes modeli, pamatojoties uz minēto ziņojumu, Valsts prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) likumdošanas iniciatīvu, kurā tiek ierosināts grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli.

Ziņojumā ietvertie priekšlikumi un ieteikumi izstrādāti, balstoties uz pieredzes un situācijas analīzi mūsu valstī, kā arī uz citu demokrātisko valstu pieredzes apzināšanu un praktiķu izteiktajiem viedokļiem un vērtējumiem. Ekspertu grupa savus priekšlikumus ir formulējusi, stingri vadoties no fakta, ka Latvija ir parlamentāra republika un pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien vienojās nākamgad palielināt Ministru prezidenta, ministru, parlamentāro sekretāru, Saeimas frakciju un komisiju vadītāju algas.

Kā komisijas sēdē skaidroja komisijas deputāts Kārlis Šadurskis (V), nākamgad premjera algu paredzēts pielīdzināt Saeimas priekšsēdētāja algai, ministru - Saeimas priekšsēdētāja vietnieku darba samaksai, bet parlamenta komisiju un frakciju vadītāju - parlamenta sekretāra biedra atalgojumam.

Pašlaik deputātiem, kuri ieņem dažādus amatus Saeimā, izmaksā arī mēnešalgas daļu par attiecīgo amatu pildīšanu un to nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram piemērojot dažādus koeficientus. Saeimas komisijas priekšsēdētājam un frakciju vadītājiem šis koeficients ir 0,43, bet komisija atbalstīja priekšlikumu palielināt šo koeficientu līdz 1,39.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā ievēlēta deputāte Lolita Čigāne (Vienotība), kura nesen iecelta par Finanšu ministrijas (FM) parlamentāro sekretāri.

L. Čigāne komisijā ieņems deputātes Līvijas Plavinskas (Vienotība) vietu, kura savukārt ievēlēta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā L. Čigānes vietā.

DB jau rakstīja, ka finanšu ministrs Andris Vilks pieņēmis lēmumu par ministrijas parlamentāro sekretāri iecelt Vienotības Saeimas frakcijas vadītāja vietnieci L. Čigāni.

L. Čigāne absolvējusi Londonas ekonomikas skolu, iegūstot Zinātnes maģistru politiskajā ekonomikā. Pildot parlamentārās sekretāres pienākumus, viņa nodrošinās informācijas un viedokļu apmaiņu starp FM un parlamentu.

Saeima šodien izvērtēšanai Ministru kabinetā nodeva vairāk nekā 10 000 pilsoņu kolektīvo iesniegumu par algu iesaldēšanu augstākajām valsts amatpersonām.

Valdībai līdz 15.aprīlim jāsniedz parlamentam ziņojums par izvērtējuma rezultātiem.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, iniciatīvas autori iesniegumā aicinājuši iesaldēt Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, parlamentāro sekretāru, ministru un Saeimas deputātu algas līdz brīdim, kad būs stabilizējusies ekonomiskā situācija - apturēts inflācijas kāpums, inflācija samazināta līdz samērīgam līmenim, kā arī ir pārvarēta krīze, kas saistīta ar gāzes un elektrības cenu kāpumu.

Saskaņā ar atlīdzības likumā noteikto, šogad noteikts atalgojuma pieaugums augstākajām amatpersonām, tostarp deputātiem, iepriekš atzīmējis par iniciatīvas tālāko virzīšanu atbildīgās Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS). Pirms dažiem gadiem 13.Saeima bija lēmusi līdz savu pilnvaru termiņa beigām deputātu algas nepaaugstināt un saglabāt 2019.gada līmenī, taču no šā gada, atbilstoši likumam, atalgojums 14.Saeimas deputātiem automātiski pieaug.

Atstādinātais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors ne tikai pats atteicās pildīt likumīgus finanšu ministra rīkojumus, bet arī musināja citus VID darbiniekus atteikties no šādu rīkojumu pildīšanas.

To šodien pirms Ministru kabineta ārkārtas sēdes, kurā tiks lemts par Nellijas Jezdakovas iecelšanu par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju, paziņoja finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks).

E. Repše atstādinājis visus VID struktūrvienību vadītājus, kurus laikā no 15. līdz 19. oktobrim ar saviem rīkojumiem bija iecēlis Dz. Jakāns, kurš struktūrvienību vadītāju kandidatūras nebija saskaņojis ar finanšu ministru.

E. Repše stāsta, ka šis ir viens no iemesliem, kādēļ valdībai steidzami jāizlemj jautājums par VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja iecelšanu, jo, lai pienākuma izpildītājs iegūtu tiesības parakstīt dokumentus, viņam ir nepieciešams Ministru kabineta mandāts.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja līdzšinējās bankas «Citadele» valdes locekles Santas Purgailes apstiprināšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājas amatā.

Valdības lēmums bija vienbalsīgs, vienīgi vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) atkārtoja pirms nedēļas teikto, ka viņa pārstāvētais politiskais spēks «Attīstībai/Par» (AP) joprojām neuzskata Purgaili par atbilstošu kandidāti FKTK vadītājas amatam, tomēr AP kā valdības loceklis uzticas premjeram.

Pēc lēmuma pieņemšanas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka ar šīs dienas valdības lēmumu sperts vēl viens solis finanšu sektora «kapitālajā remontā».

«Latvijai ir svarīga stabila un prognozējama finanšu sistēma, kā arī kompetents, spējīgs un neatkarīgs finanšu sistēmas uzraugs,» uzsvēra premjers. Kariņš pauda cerību, ka Saeima gala lēmumu par Purgailes iecelšanu amatā varētu pieņemt jau šonedēļ, lai pēc iespējas drīzāk būtu skaidrs, kurš turpmāk vadīs FKTK un kuri būs iestādes vadītāja vietnieki.