Partiju finansējums no valsts budžeta nav lieka greznība 

Latvijā daudz tiek runāts par naudas varu politikā, kas savas visnepievilcīgākās izpausmes rod tieši priekšvēlēšanu laikā. Lai situāciju mainītu, ir partijas, kuras piedāvā palielināt valsts finansējumu politiskajām partijām, nosakot stingrus tēriņu limitus.

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 2018. gada 22. oktobris plkst. 6:12

Foto: No DB arhīva

Jo mazākas būs šķēres starp priekšvēlēšanu laikā atļauto tēriņu limitiem un valsts finansējumu, jo mazāk partijām būs nepieciešams lūkoties ziedotāju virzienā. Līdz ar to politbizness varētu tikt izslēgts no spēles. Pieņemu, ka daudziem doma, ka no nodokļu maksātāju naudas prāvas summas aizies nīstajām partijām, varētu šķist netīkama. Taču tā ir vienīgā iespēja samazināt privātās naudas varu politikā.

Jāpiebilst, ka Latvijā ir viens no zemākajiem valsts finansējumiem politiskajām partijām Eiropas Savienībā. Ja Latvijā pērn politiskās partijas, kas iepriekšējās vēlēšanās pārsniegušas 2% barjeru, no valsts budžeta saņēma 612 397 eiro jeb 0,71 eiro par katru vēlēšanās saņemto balsi, tad Igaunijā šī summa bija 5 400 000 eiro, bet Lietuvā – 5 800 000 eiro. Tāda neliela valsts kā Somija savām politiskajām partijām atvēl 34 miljonus eiro. Protams, valsts finansējuma palielināšanai partijām ir jāiet roku rokā ar stingru izdevumu kontroli, uzraugot, lai pieļaujamie tēriņu griesti netiktu pārsniegti.

Tajā pašā laikā jāuzsver, ja partijas no valsts saņem daudz mazāku finansējumu, nekā ir atļautie tēriņu griesti priekšvēlēšanu kampaņā, tad tā ir lieliska iespēja izpausties un savu gribu diktēt dažādiem politbiznesa darboņiem, kas, protams, kropļo demokrātiju. Ir tikai apsveicami, ja privātpersonas ziedo tiem politiskajiem spēkiem, kuri pārstāv viņu intereses, tā ir normāla pilsoniskas sabiedrības iezīme, taču pilnīgi kas cits ir, ja šaura grupa bagātu cilvēku īsā naudas pavadā tur kādu politisko spēku, lai tas lobētu viņu savtīgās intereses. Līdz ar to viens no jaunās Saeimas veicamajiem darbiem varētu būt valsts finansējuma palielināšana politiskajām partijām, sasniedzot vismaz vidējo līmeni Eiropas Savienībā, rēķinot par vienu vēlēšanās atdoto balsi.

Protams, daļai politiķu būs bail pieņemt šādu lēmumu, jo vēlētāji to varētu nesaprast. Proti, neuzticēšanās partijām ir pietiekami augsta un varētu būt gana liela netīksme par šādu lēmumu. Taču tas ir jautājums par lēmumu skaidrošanu, par komunikāciju, un jāteic, ka šajā ziņā pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un politologi varētu būt atbalstoši. Jānorāda, ka politikas pētījumu centrs Providus jau labi sen runā par nepieciešamību piešķirt lielāku valsts finansējumu partijām, lai mazinātu privātās naudas ietekmi politikā. Demokrātija un pilsoniskā sabiedrība nav lēta, taču tās trūkums vai imitācija ilgtermiņā var izmaksāt vēl daudz dārgāk.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 12. oktobris plkst. 6:37

Latvijas likumdevēji jau kopš dzīvokļu un zemes privatizācijas nokļuvuši sprukās, mēģinot...

2018. gada 11. oktobris plkst. 6:20

Ar diezgan lielu varbūtību var prognozēt, ka jaunā koalīcija un valdība ienesīs...

2018. gada 10. oktobris plkst. 6:35

Šogad Nobela prēmiju ekonomikā ieguva ekonomisti Viljams Nordhauss un Pols Romērs par...

2018. gada 09. oktobris plkst. 6:10

Šo vēlēšanu nepatīkamākais pārsteigums, kas ir spilgta liecība tam, cik mūsu valstī...

2018. gada 04. oktobris plkst. 6:43

Viena no publiskās politiskās retorikas kaitīgām un kaitinošām izpausmēm ir dažādu budžeta...

Nepalaid garām

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces...

Oglekļa dioksīds un sašķidrināts slāpeklis, reiz lietots tikai rūpnieciski, tagad arvien biežāk...

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs...

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412...