Ražošana

Pārtikai lielākais pieaugums eksportā, mēbelēm un būvmateriāliem – vietējā tirgū

Mārtiņš Apinis, 08.04.2013

Jaunākais izdevums

Februārī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, apgrozījums apstrādes rūpniecībā pieaudzis par 6,7%, tajā skaitā vietējā tirgū – par 4,1%, bet eksportā – par 9,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Gada laikā visstraujākais apgrozījuma pieaugums fiksēts mēbeļu rūpniecībā, palielinoties par 32,8%, kā arī nemetālisko minerālu jeb būvmateriālu ražošanā, kur pieaugums fiksēts 26,1% apmērā. Jāpiezīmē, ka abu nozaru produkcijas apgrozījums gada laikā visstraujāk palielinājies tieši vietējā tirgū, attiecīgi par 54,9% un 27,5%.

Eksporta tirgus produkcijai vislielākā apgrozījuma palielināšanās ir fiksēta datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kur apgrozījums palielinājies par 31,6%. Tāpat straujš apgrozījjuma pieaugums (+21,8%) eksporta produkcijai fiksēts iekārtu, mehānismu un darbamašīnu ražošanā, kā arī pārtikas ražošanā, kur apgrozījuma pieaugums uz eksporta tirgus rēķina sasniedz 20%.

Tikmēr lielākais apgrozījuma kritums pēdējā gada laikā bijis kīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, sasniedzot 43,6%, tajā skaitā nozares eksporta produkcijai apgrozījums sarucis par 60,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada oktobrī, salīdzinot ar 2019. gada oktobri, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,2 %. Savukārt elektroenerģijas un gāzes apgādē bija kritums par 17,5 %, samazinoties saražotās elektroenerģijas apjomam hidroelektrostacijās un koģenerācijas stacijās un gāzes piegādei patērētājiem. Kopējā rūpniecības produkcijas izlaide saruka par 1,2 %.

Šī gada oktobrī no kopumā 22 apstrādes rūpniecības nozarēm produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja 12 nozares, tai skaitā divas no trim pēc īpatsvara lielākās – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana un pārtikas produktu ražošana (kāpums attiecīgi par 8,2 % un 2,5 %). Ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 19,8 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 11,4 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pirmo mēnesi šogad produkcijas apjoma kāpumu uzrādīja automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 9,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Septembrī rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 2,4 %

Žanete Hāka, 03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 5,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 1,1 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 14,5 %.

Ražošanas apjoma pieaugums bija pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 12,3 %), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mēbeles (par 7,8 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 4 %). Produkcijas izlaide palielinājās arī dzērienu ražošanas nozarē par 18,8 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 17,4 % un mēbeļu ražošanas nozarē – par 15,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies

Žanete Hāka, 05.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2,7%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 3,7%, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,1%, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija samazinājums par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Lielākais apstrādes rūpniecības pieaugums bija nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 27,8%, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē – par 18% un koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē – par 10,7%.

2016. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,3%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 2,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē par – 6,5%, bet kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē par 5,7%.

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās pieauga par 3,7%. Tai skaitā apstrādes rūpniecībā kāpums par 2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādes nozarē – par 11,6%, bet kritums bija ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn rūpniecības produkcijas apjoms palielinājies

Žanete Hāka, 03.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja apjoma kāpums apstrādes rūpniecībā – par 5,0 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,4 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē bija kritums par 0,3 %.

2016. gada decembrī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 11,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 11,7 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,8 %.

Rūpniecības produkcijas apjoms pieauga vairumā apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā pēc īpatsvara lielākajās – gatavo metālizstrādājumu ražošanā (par 19,0 %), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,9 %) un pārtikas produktu ražošanā (par 1,9 %). Lielākais izlaides kāpums jau otro mēnesi pēc kārtas bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanā (par 49,8 %), elektrisko iekārtu ražošanā (par 37,1 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 16,9 %), iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā (par 13,1 %). Ievērojams produkcijas izlaides pieaugums bija arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jūnijā rūpniecības produkcijas apjoms pieauga par 7,9 %

Zane Atlāce - Bistere, 03.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada jūnijā, salīdzinot ar 2015. gada jūniju, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 7,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 8,2 %, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 9,6 %, bet ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē saruka par 3,2 %.

Lielākais pieaugums bija iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (par 43,4 %), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,8 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas (par 15,5 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanas nozarē (par 12 %).

2016. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada maiju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,7 %, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 0,3 %, elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības rēķinu samazinājums var skart 60 energoietilpīgus uzņēmumus, paredz šodien valdībā atbalstītais Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais noteikumu projekts Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā elektroenerģijas iepirkuma un garantētas maksas ietvaros radīto izdevumu publiskajam tirgotājam kompensēšanai.

EM atzīst, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) un attiecīgi elektroenerģijas kopējās cenas pieaugums atstāj ietekmi uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, tostarp pievienotās vērtības radīšanu. Lai to novērstu, nepieciešams ieviest tādu politiku, kas nodrošina ekonomikas attīstību un novērš iedzīvotāju dzīves līmeņa pasliktināšanos.

Minētā noteikumu projekta mērķis ir palielināt Latvijas energoietilpīgo apstrādes rūpniecības uzņēmumu starptautisko konkurētspēju, radīt izmaksu signālus investīciju apjoma un labi apmaksātu darbvietu skaita palielinājumam un veicināt tautsaimniecības izaugsmi, pakāpeniski palielinot apstrādes rūpniecības daļu iekšzemes kopproduktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Eksperti: Apstrādes rūpniecība varētu atkal nostāties uz izaugsmes takas

Žanete Hāka, 03.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada otrajā pusē sagaidāma apstrādes rūpniecības izlaides apjomu atgriešanās pie izaugsmes, uzskata eksperti.

Atskaitot problēmas metālu ražošanā un biodegvielu ražošanā, kopumā Latvijas apstrādes rūpniecībai klājas samērā labi, skaidro DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Abas problēmu skartās jomas nodarbina ap 3% nozarē strādājošo, taču to ietekme uz apgrozījuma datiem ir daudz lielāka, un metālu ražošana pērn šajā laikā veidoja gandrīz desmitdaļu apstrādes rūpniecības izlaides. Tāpēc ekonomiku kopumā šie satricinājumi ietekmē mazāk, nekā varētu likt domāt uzņēmumu apgrozījums. Ja nebūtu Liepājas Metalurga ietekmes, apstrādes rūpniecības izlaide aprīlī būtu augusi pret pērno aprīli, tāpat nav šaubu, ka pievienotā vērtība ir augusi pat par spīti šī uzņēmuma ķibelēm, saka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kritums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 6,2 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 14,9 %, bet pieaugums – apstrādes rūpniecībā par 1,3 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, vislielākais ražošanas apjoma pieaugums bija elektrisko iekārtu ražošanā – par 29,7 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 23,7 %, gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas – par 17,8 %. Ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja arī pēc īpatsvara otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – pārtikas produktu ražošana – par 2,1 %. Savukārt apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma kritums bija ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 16,3 %, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 8,5 % un mēbeļu ražošanā – par 5,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Rūpniecības izaugsmes tempi šogad būs līdzīgi kā pērn

Db.lv, 04.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Aizvadītais gads Latvijas apstrādes rūpniecībai bija viduvējs. Tas bija vienīgais nozīmīgais nepatīkamais pārsteigums makro kopainā, ja neskaita pavērsienus nerezidentu banku sektorā, kuru sekas turklāt bija diezgan vieglas.

Turpretim pērnā gada pēdējais mēnesis ražotājiem bija diezgan sekmīgs. Salīdzinājumā ar novembri tie izlaidi palielinājuši par 1,0%, bet salīdzinājumā ar aizpagājušā gada decembri — par 5,1%.

Apmēram par 5% apstrādes rūpniecība varētu augt arī šogad. Tātad, atšķirībā no ekonomikas kopumā, šajā nozarē gaidāms attīstības paātrinājums no pērnā gada 3,4%.

Decembrī no recesijas izkļuva pārtikas pārstrāde, ražošanas apjoms tajā decembrī gada griezumā nemainījās. Ja neatkārtosies neveiksmes piena pārstrādē, šis gads šai apakšnozarei būs ar plusa zīmi. Vieglajā rūpniecībā pērnais gads ir aizritējis bez lielām izmaiņām, līdzīgi varētu būt šogad. Ir uzņēmumi, kuri attīstās — aug darba apģērbu, tehnisko un higiēnas izstrādājumu ražošana. Taču vienlaikus citiem uzņēmumiem darbu sašaurināt vai pārtraukt spiež algu kāpums.

Domājams, ka lēnāka izaugsme salīdzinājumā ar pērnā gada +5,3% būs kokapstrādē. Taču pērnā gada noslēgums vēl bija pat ļoti labs, +9,0%. Grūti izskaidrot papīra izstrādājumu ražošanas kritumu pērn par 3,1%, varētu gaidīt, ka šī nozare seko ekonomikai kopumā, tās radītajam pieprasījumam pēc iepakojuma. Vājāks par gaidīto pagājušais gads bija arī nemetālisko minerālu (būvmateriālu un stikla šķiedras) ražotājiem, sasniedzot kāpumu par 1,9%. Tā kā ēku celtniecības bums turpināsies arī šogad, tad 2019. gads šajā nozarē varētu būt labāks. Lai kādi iemesli būtu reģistrētajam poligrāfijas izlaides kritumam par 2,7% pērn, vismaz nozares lielo spēlētāju stratēģija ir orientēta uz attīstību, nevis saraušanos. Tāpēc pozitīva, kaut mērena attīstība ir nākotnes prognoze.

Veselīga izaugsme, par 9,5% pērn bija ķīmijas nozarē, līdzīgs varētu šī gada rezultāts. Arī tai palīdz celtniecība, piemēram, palielinot pieprasījumu pēc putuplasta, kas ir viens no straujāk augošajiem produktiem. Ķīmija ir viena no retajām ārpus pārtikas un dzērienu ražošanas, kurā ir nozīmīga un strauji augoša patēriņa preču daļa. Tas ir svarīgi, jo to tirgu mazāk ietekmē ekonomikas svārstības.

Pieaugums metālizstrādājumu ražošanā pērn bija it kā pieklājīgs +5,1%. Taču tas varēja būt straujāks, ņemot vērā, kā attīstās mašīnbūve un celtniecība. Gada pieaugums par 12,7% decembrī jau loģiskāk iekļaujas kopainā. Elektrisko iekārtu un auto daļu ražošanā izlaides kāpums pērn pārsniedza 20%. Elektronikā tas bija uz iepriekšējo gadu fona ļoti mērens jeb 5,5%, taču straujais kāpums pēdējos mēnešos (decembrī par 30,7%), kā arī darba sludinājumu skaits Mikrotīkls mājaslapā liek domāt, ka nozare atgriežas pie sev raksturīgā tempa. Turpretim auto daļu ražošana decembrī gada griezumā “atzīmējās” ar -3,4%, kas varētu būt saistīts ar gadu mijas svārstībām pasaules mašīnbūvē lokālas apstākļu sakritības mērcē. Ir grūti atrast jebkādu izskaidrojumu mēbeļu ražošanas kritumam decembrī par 13,6%. Reizēm atliek vien nopūsties — tā gadās.

Ārējie faktori ir pēdējā laikā bieži pieminēts risks, taču te ir patiesas un pārspīlētas bažas. Satraucoši ir notikumi saistībā ar Brexit procesu. Savukārt Vācijas rūpniecības bremzēšanos var uztvert mierīgi. Daļēji to izraisīja Ķīnas investīciju buma noplakšana, kas turpināsies arī šogad. Taču lielā mērā vainojami pārejoši apstākļi — ne tikai labi zināmās autobūves grūtības pielāgoties jaunajām izmešu prasībām, bet arī zemais ūdens līmenis Reinā, kas gan sarežģīja izejvielu piegādi dažādām nozarēm, gan tehniski apgrūtināja ķīmijas rūpniecības darbu. Šķiet, ka pārejošs bijis arī vājuma brīdis ASV. Ja decembrī rūpniecības iepirkumu vadītāju indekss piedzīvoja lielāko kritumu desmitgadē, tad janvārī strauji kāpa, sasniedzot 56,6 punktus, kas liecina par visai augstu optimisma līmeni.

Pagaidām pasaules rūpniecībā vēl kopumā turpinās pērnā gada nogales notikumu inerce. Globālais rūpniecības PMI indekss nokrities līdz 50,7 punktiem, tas samazinājies piecus mēnešus pēc kārtas. Eirozonas PMI indekss samazinājās par 0,9 punktiem līdz 50,5. Kontekstam, 50 punkti iezīmē robežu starp pieaugumu un recesiju. Itālija nonākusi recesijā. Turpretim tuvākajā nākotnē izšķirošs var izrādīties ASV centrālās bankas retorikas un politikas signālu maiņas sniegtais atbalsts finanšu tirgiem, kas visā pasaulē jau atkal palielinājis vēlmi investēt paaugstināta riska aktīvos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 4,3 % un apstrādes rūpniecībā – par 3,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 1,9 %.

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,5 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 5,1 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 0,6 %.

Salīdzinot ar 2017. gada decembri, lielākais ražošanas apjoma pieaugums bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 30,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 22,9 %. Produkcijas izlaide pieauga arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 9 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 12,7 %, savukārt pārtikas produktu ražošana saglabājās iepriekšējā gada līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja ražošanas apjoma kritums apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,9 %, bet kāpums bija elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3,9 %.

Salīdzinot ar 2018. gada atbilstošo mēnesi, izlaides apjoma kritums bija vairāk nekā pusei no apstrādes rūpniecības nozarēm, tajā skaitā divās no trim pēc īpatsvara lielākajās nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā – par 1,8 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 25,3 % ) un pārtikas produktu ražošanā – par 3,2 % (īpatsvars apstrādes rūpniecībā – 13,8 %).

Lielākais ražošanas apjoma samazinājums bija vidēji augsto tehnoloģiju nozarēs: iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 18,5 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 15,7 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 1,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Ražošanas tempi kļuvuši gausāki

Db.lv, 03.09.2018

AS Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Pēc ļoti spēcīga kāpuma pērn, šogad Latvijas rūpniecības sniegums ir kļuvis krietni gausāks un jūlijā Latvijas apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi palielinājušies vien par 1,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Šis ir vājākais pieaugums apstrādes rūpniecības vairāk nekā divu gadu laikā un šī gada pirmajos septiņos mēnešos kopumā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā Latvijā ir auguši par tikai 3,0%. Tas ir vairāk nekā uz pusi lēnāks kāpums nekā pērn, kad apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi pieauga par 8%, un šogad tas atpaliek arī no IKP pieauguma tempa. Tas ar nozīmē arī to, ka ekonomikas izaugsme Latvijā šogad ir kļuvusi nesabalansētāka un ļoti atkarīga no būvniecības, kā arī vietējā patēriņa.

Galvenais iemesls lēnākam apstrādes rūpniecības pieauguma šogad ir vājāks ārējais pieprasījums. Lai gan pasaules ekonomikā turpinās laba izaugsme, rūpniecības izaugsmes tempi Eiropā ir piebremzējušies un pasaules tirdzniecībā tendences vairs nav tik iepriecinošas kā pirms 6 vai 12 mēnešiem. To redzam arī Latvijas rūpniecības datos un izaugsmes tempu bremzēšanās apstrādes rūpniecībā vērojama arī Lietuvā, kā arī Igaunijā.

Jūlijā pirmo reizi kopš 2015. gada to rūpniecības nozaru skaits, kur ražošanas apjomi samazinājušies ir bijis lielāks nekā nozaru skaits, kur ražošanas apjomi ir pieauguši salīdzinājumā ar iepriekšējo gada attiecīgo periodu. Straujāk augošās apstrādes rūpniecības apakšnozares jūlijā bija auto detaļu, ķīmisko produktu un elektrisko iekārtu ražošana, kur jūlijā ražošanas apjomi pieauguši par attiecīgi 36,3%, 26,2% un 13,2. Tāpat jūlijā ļoti iepriecinājusi ir kokapstrāde, kur ražošanas apjomi auguši par 11%. Vienlaikus jūlijā samazinājusies  pārtikas, apģērbu un gatavo metālizstrādājumu ražošana par attiecīgi 4,2%, 4,8% un 3,3%. Vājo apstrādes rūpniecības sniegumu jūlijā gan daļēji kompensēja vairāk nekā 10% kāpums ieguves rūpniecībā un enerģētikā, tādēļ kopējie ražošanas apjomi rūpniecībā jūlijā palielinājās par 3,6%. Tomēr turpmākajos mēnešos arī enerģētikā situācija varētu nebūt tik labvēlīga, kā jūlijā, jo lielā sausuma dēļ elektroenerģijas ražošanas Latvijas HES būs ievērojami zemāk kā pērn.

Jūlija nepatīkamu pārsteigumu sagādājusi nemetālisko minerālu ražošanas nozare, kur salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ražošanas apjomi sarukuši par 5,8%. Šīs nozares izlaidei lielākoties veido dažādi būvmateriāli un vēsturiski šīs nozares attīstība ir bijusi labs indikators par būvniecības attīstības tendencēm tuvākajos ceturkšņos. Nemetālisko minerālu ražošanas samazinājums jūlijā ir pirmais kritums nozarē kopš 2015. gada nogales un tas liek domāt, ka arī straujais būvniecības kāpums tuvākajos ceturkšņos ievērojami noplaks.

Pēdējo mēnešu tendences apstrādes rūpniecībā norāda uz to, ka nozare izaugsme šogad varētu nesasniegt arī 4%. Investīcijas apmēra apstrādes rūpniecībā šobrīd ir zemā līmenī un otrajā ceturksnī investīcijas iekārtās augušas viens par 2%. Tikmēr brīvu ražošanas jaudu nozarē un savās uzņēmēju aptaujās redzam, ka straujais algu kāpums mazina ražotāju peļņu un vairāk nekā citās nozarēs apdraud uzņēmuma darbību. Bez jaunām investīcijām ražotājiem būs ļoti grūti nodrošināt algu kāpumu, kas tuvākajā laikā, visticamāk, nemitēsies. Papildus tam joprojām ir liela neskaidrība par Brexit procesu un kādi būs tirdzniecības nosacījumi ar Lielbritāniju pēc nākošā gada marta. Tāpat nozīmīgs risks ir arī tirdzniecības konfliktu tālāka eskalācija starp ASV, Ķīnu un Eiropu. Tas gan šobrīd pamatā ir tikai retorikas līmenī un līdzšinēji tarifu paaugstinājumi skāruši mazāk kā 1% no pasaules tirdzniecības apjoma, taču jaunu tarifu piemērošana noteikti ietekmētu arī Latvijas ražotājus.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2017. gada jūliju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 1,2 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 11,4 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 10,1 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums bija koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 11 %, dzērienu ražošanā – par 7,3 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 13,2 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 36,3 % un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 26,2 %.

Savukārt ražošanas apjoms saruka iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā – par 14,3 %, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā – par 9,1 %, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā – par 7 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 5 %, kā arī pārtikas produktu ražošanā – par 4,2 %. 2018. gada jūlijā, salīdzinot ar 2018. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 1,7 %, tai skaitā elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 7,5 %, bet samazinājums bija apstrādes rūpniecībā – par 0,8 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 0,2 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms samazinājies

Žanete Hāka, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada augustā, salīdzinot ar 2015. gada augustu, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

To ietekmēja ražošanas apjoma kritums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 15,7 % (samazinājies koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,1 %. Savukārt apstrādes rūpniecībā produkcijas apjoms pieauga par 2,8 %.

Joprojām būtisks ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 37,6 %. Produkcijas izlaide palielinājās arī elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 20,0 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē – par 14,6 % un pēc īpatsvara otrajā lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē – pārtikas produktu ražošanā – par 2,5 %. Šajās nozarēs pieauga arī produkcijas eksports.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecības apgrozījums sarucis

Žanete Hāka, 08.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās samazinājās par 1,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Apstrādes rūpniecības apgrozījums eksportā saruka par 3,7% (no tā eirozonā – kritums par 9,5%, bet ārpus eirozonas – pieaugums par 2,6%), bet vietējā tirgū pieauga par 0,7%.

2015. gada decembrī, salīdzinot ar 2014. gada decembri, apgrozījums apstrādes rūpniecībā pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 1,6%. To ietekmēja apgrozījuma samazinājums vietējā tirgū par 6,3%, bet eksportā bija pieaugums par 5% (no tā eirozonā – kāpums par 21,9%, bet ārpus eirozonas – kritums par 2,7%).

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem pieauga par 0,3%. Apgrozījums eksportā pieauga par 2,5% (no tā eirozonā – par 1,1%, ārpus eirozonas – par 3,9%), bet vietējā tirgū samazinājās par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecības apgrozījums sarucis

Žanete Hāka, 09.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās samazinājās par 1,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Vietējā tirgū apgrozījums saruka par 0,9% un eksportā – par 1,3% (no tā eirozonā kritums par 4,4%, bet ārpus eirozonas kāpums par 0,5%).

Gan vietējā tirgus, gan eksporta apgrozījums samazinājās metālu ražošanas nozarē – par 58,1%, iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē – par 26,7%, elektrisko iekārtu ražošanas nozarē – par 21,8% un apģērbu ražošanas nozarē – par 15,3%.

Savukārt pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs apgrozījums pieauga: kokapstrādē – par 10,8% (vietējā tirgū – par 12%, eksportā – par 9,2%), pārtikas produktu ražošanas nozarē – par 2,3% (vietējā tirgū – par 3,2%, eksports saglabājās iepriekšēja gada līmenī) un gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē – par 6,8% (vietējā tirgū – par 7,6%, eksportā – 5,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Ražotājiem jāsaņemas

Db.lv, 03.08.2018

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska

Apstrādes rūpniecība 2. ceturksnī bijusi ļoti svārstīga mēnešu dalījumā. Īpaši straujas svārstības novērojamas datoru un elektronikas iekārtu ražošanā. Tomēr kopumā salīdzinājumā ar pērno gadu šogad ir jūtama pieauguma tempu mazināšanās. Noskaņojuma rādītāji liecina, ka nozīmīgāki šķēršļi straujākam izlaides kāpumam ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte.

Pēc ne pārāk iepriecinošajiem produkcijas izlaides datiem janvārī-aprīlī apstrādes rūpniecība maijā krietni sasparojās un jūnijā saglabāja maijā sasniegto līmeni. Kopumā 2. ceturksnī apstrādes rūpniecības izlaide ir augusi par 0.9% salīdzinājumā ar 1. ceturksni un par 2.5% salīdzinājumā ar 2017. gada 2. ceturksni. Daudzām nozarēm 2017. gads bijis īpaši labvēlīgs (piemēram, farmācijas nozarei, dzērienu, automobiļu un to detaļu ražotājiem un augsto tehnoloģiju ražotājiem), tāpēc uz šī fona necilie pieauguma tempi šogad izskatās nepārliecinoši.

Kā liecina noskaņojuma rādītāji, jaudu noslodzes ir ļoti augstā līmenī, arvien biežāk uzņēmēji kā darbību ierobežojošu šķērsli uzrāda darbaspēka trūkumu. Vienlaikus nepietiekams pieprasījums pēc produkcijas kā problēma tiek norādīta arvien retāk. Tātad izšķirīgi svarīga nākotnei būs piedāvājuma puses kapacitātes kāpināšana.

Kopējās investīcijas 1. ceturksnī ir uzrādījušas straujāku pieaugumu, vienlaikus ieguldījumi apstrādes rūpniecībā ir bijuši mazāki. Iespējams, gada otrajā pusē varētu gaidīt lielākus ieguldījumus arī rūpniecībā. Pēdējos mēnešos daudzi uzņēmumi publiski ziņojuši par jauniem investīciju projektiem: kokskaidu plātņu ražotājs "Kronospan Riga" investēs 100 milj. eiro inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, pārtikas ražotājs "Orkla" plāno ieguldīt vairākus desmitus milj. eiro (publiski nav precizēts) jaunas cepumu ražotnes būvniecībā, kokzāģēšanas rūpnīca "Vika Wood" investēs 11 milj. eiro automatizētā zāģmateriālu šķirošanas līnijā, cementa ražotājs "Cemex" šogad plāno ieguldīt 6.8 milj. eiro ražotņu modernizācijā u.c.

Investīciju pieaugums apstrādes rūpniecībā veicinās nozares ražīguma uzlabojumu un palielinās produkcijas piedāvājumu. Apstrādes rūpniecības sekmes ietekmēs arī ieguldījumi citos sektoros - tirdzniecības centru, biroju, infrastruktūras būvju celtniecība kāpinās pieprasījumu pēc apstrādes rūpniecības produkcijas – būvmateriāliem, metāla būvkonstrukcijām u.c., tāpēc straujā būvniecības izaugsme šogad ir laba ziņa rūpniekiem.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada jūnijā, salīdzinot ar 2017. gada jūniju, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 2,1 % un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 16,1 %, bet kritums – elektroenerģijas un gāzes apgādē par 8,9 %, samazinoties elektroenerģijas ražošanas apjomam.

Nozīmīgs apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par35,4 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 28 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 13,8 % un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 13,1 %. Joprojām ražošanas apjoma kāpumu uzrādīja pēc īpatsvara lielākā nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana – par 8,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ekonomisti: Rūpniecības sniegums šogad ir bijis jūtami vājāks nekā gaidīts

Db.lv, 04.12.2018

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš

Latvijas rūpniecības sniegums šogad ir bijis jūtami vājāks nekā gaidīts gada sākumā un apstrādes rūpniecības pieaugums šogad, visticamāk, būs tikai ap 3%, ievērojami atpaliekot no kopējā ekonomikas pieauguma. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija, šī gada oktobrī ražošanas apjomi Latvijas apstrādes rūpniecībā auguši par 3,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt rūpniecības kopējā izlaide oktobrī samazinājusies par 1,9%. Šis ir jau otrais mēnesi pēc kārtas, kurā Latvijas rūpniecībā fiksēts ražošanas apjomu kritums. Tas gan lielā mērā ir saistīts ar sausajiem laika apstākļiem pēdējos mēnešos, kā rezultātā ievērojami samazinājusies elektroenerģijas ražošana Daugavas hidroelektrostacijās un līdz ar to oktobrī enerģētikas izlaide Latvijā kritusies par gandrīz 18%. Sausums protams ir pārejošs faktors, tādēļ par šo kritumu enerģētikā satraukties nevajadzētu.

Kā ierasts, arī oktobrī straujāk augošās nozares apstrādes rūpniecībā bija kokapstrāde, auto detaļu un elektrisko iekārtu ražošana, taču pēc vairāku mēnešu pārtraukuma divciparu pieaugums fiksēt arī datoru un optisko iekārtu ražošanā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi kokapstrāde auguši par 6,2% un vismaz daļēji šo pieaugumu ir veicinājušas arī šī gada rekordaugstās koksnes cenas. Ņemot vērā kokapstrādes nozares lielos apmērus, tās pieaugums oktobrī nodrošināja gandrīz pusi no apstrādes rūpniecības kopējā pieauguma. Taču noturēt tik strauju pieaugumu arī nākošajos mēnešos varētu būt sarežģīti, it īpaši ja mūsu reģionā sāktu kristies koksnes cenas, līdzīgi kā tas jau ir noticis ASV tirgū. Bez kokapstrādes, oktobrī augsi arī auto detaļu, elektrisko iekārtu un datoru ražošana par attiecīgi 16,8%, 20,2% un 16,7%, tomēr šo nozaru pozitīvie rezultāti lielā mērā ir saistīti ar atsevišķu uzņēmumu panākumiem.

Salīdzinājumā ar 2017. gadu pieauguma tempi šogad kritušies gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs un ļoti līdzīgas tendences pēdējos mēnešos vērojamas arī Lietuvā, un Igaunijā. Tas lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem. Kopš gada sākuma rūpniecības pieaugums bremzējas visā Eiropā un pēdējos mēnešos ražošanas apjomi Vācijas autobūve kritušies pat par vairāk nekā 10%. Vienlaikus eirozonas lielākajās valstīs ražotāju noskaņojums noslīdējis līdz pēdējo 2 gadu zemākajam līmenim un arī Latvijas ražotāju noskaņojums, lai arī pozitīvs, mūsu Citadele Index aptaujās ir zemākais kopš 2016. gada.

Šobrīd nedomāju, ka 2019. gadā varam cerēt uz straujāk rūpniecības pieaugumu kā šogad. Pasaules tirdzniecības apjomi septembrī auguši vien par 2,3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi un apsteidzošie indikatori drīzāk norāda uz tālāku pasaules tirdzniecības bremzēšanos šī gada nogalē, kā arī nākošā gada sākumā. Papildus tam ārējā vidē vērojama liela nenoteiktība par tirdzniecības konfliktu tālāko attīstību, Brexit, Itālijas fiskālo politiku un ģeopolitisko situāciju kopumā, kas noteikti neveicina straujāku pasaules ekonomikas izaugsmi. Vienlaikus Latvijas rūpniecībā aktuāli kļūst arī iekšējie ierobežojumi. Investīcijas apjoms rūpniecībā pēdējos gados ir bijis diezgan zems, brīvu ražošanas jaudu nav daudz un rūpniecība ir viena no nozarēm, kas jau šobrīd visvairāk izjūt darbaspēka trūkumu. Tādēļ apstrādes rūpniecības pieaugums nākamgad, visticamāk, būs ap 3-3,5% un Latvijas ekonomikas kopējo izaugsmi vairāk balstīs iekšējais patēriņš, kā arī pakalpojumu eksports.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada oktobrī, salīdzinot ar 2017. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 1,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kritumu ietekmēja samazinājums elektroenerģijas un gāzes apgādē par 17,7 %, savukārt apjoma kāpums bija gan apstrādes rūpniecībā – par 3,3 %, gan ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 6,3 %.

Produkcijas apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, pieauga divās no trim pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 6,2 % un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 2,9 %. Produkcijas izlaides pieaugumu uzrādīja arī elektrisko iekārtu ražošana – par 20,2 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana – par 16,8 % un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana – par 16,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada maijā, salīdzinot ar 2016. gada piektdo mēnesi, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 9,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 9,4%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 21,3% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 9,8%.

CSP norāda, ka rūpniecības produkcijas apjoms, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, pieauga vairumā apstrādes rūpniecības nozaru, tai skaitā pēc īpatsvara lielākajās - koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 6,8%), pārtikas produktu ražošanā (par 7,5%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 1,5%).

Lielākais izlaides kāpums bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: elektrisko iekārtu ražošanā par 51,1%, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā – par 26,5%, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā – par 24,9%, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecības apgrozījums palielinājies

Žanete Hāka, 10.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembrī, salīdzinot ar augustu, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 3,5%, tai skaitā vietējā tirgū – par 3% un eksportā – par 4% (no tā eirozonā – par 7,1% un ārpus eirozonas – par 3,9%), liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apgrozījums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanas nozarē – par 42,1% (pieaugums gan vietēja tirgū, gan eksportā), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē – par 16,7% (pieaugums abos tirgos). Apgrozījuma kāpums abos tirgos bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – kokapstrādē – par 9,2%, gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozarē, izņemot mašīnas un iekārtas, – par 5,7% un pārtikas produktu ražošanas nozarē – par 1%.

Salīdzinot ar 2013. gada septembri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,8%, un to ietekmēja apgrozījuma samazinājums vietējā tirgū par 3,2%. Eksportā bija pieaugums par 2,4%, ko nodrošināja apgrozījuma pieaugums ārpus eirozonas par 7,9% (eirozonā bija samazinājums par 6,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās 2013. gadā, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 1,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

Apgrozījuma pieaugumu galvenokārt veicināja kāpums vietējā tirgū par 5,5%, bet eksportā bija samazinājums par 2,2%. Lielākais apgrozījuma pieaugums bija mēbeļu ražošanas nozarē par 21% (vietējā tirgū – par 37,6%, eksportā – par 6,4%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 19,3% (vietējā tirgū – par 21,5%, eksportā – par 18,4%) un tekstilizstrādājumu ražošanas nozarē – par 15,3% (vietējā tirgū – par 13,5%, eksportā – par 16,4%).

Kopējais apgrozījuma pieaugums gan vietējā tirgū, gan eksportā bija vērojams arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanas nozarē – par 9,3%, kokapstrādē – par 7,9% un metālapstrādē – par 2,2%. Savukārt lielākais apgrozījuma samazinājums bija metālu ražošanas nozarē – par 56%, ko ietekmēja AS Liepājas metalurgs darbības pārtraukšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu, rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 10 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Produkcijas apjoms apstrādes rūpniecībā palielinājās par 7,4 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 5,6 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē - par 19,1 %.

Joprojām nozīmīgs ražošanas apjoma pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā par 38,8 %, apģērbu ražošanā – par 28 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā par 27,6 % un elektrisko iekārtu ražošanā – par 25,6 %. Ražošanas apjoma kāpumu būtiski ietekmēja apstrādes rūpniecības produkcijas pieprasījuma palielināšanās arējos tirgos.

Savukārt ražošanas apjoms samazinājās pēc īpatsvara lielākajās nozarēs – pārtikas produktu ražošanā par 0,3 % un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 2 %. Par 6,7 % produkcijas izlaide samazinājās arī iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, bet par 5,1 % – papīra un papīra izstrādājumu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apjoms pieaudzis

Žanete Hāka, 05.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada oktobrī, salīdzinot ar 2015. gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, ražošanas kāpumu galvenokārt ietekmēja produkcijas apjoma pieaugums automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē par 21,2 % un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanas nozarē par 18,8 %. Produkcijas apjoma pieaugums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā – par 6,0 %, koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 4,9 % un gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas – par 4,6 % Ražošanas un produkcijas realizācijas kāpums bija farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rūpniecības produkcijas apgrozījums gada laikā pieaudzis par 9,3%

Rūta Lapiņa, 04.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās pieauga par 9,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Apgrozījums vietējā tirgū pieauga par 6,5 %, eksportā – par 12,4 % (tai skaitā eirozonā – par 22,6%, ārpus eirozonas – par 5%).

Savukārt 2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 5,4 %. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 5,9 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 10,7 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 3 %.

Dati atklāj, ka ievērojams produkcijas izlaides pieaugums, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā – par 42,7 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 25,4 %, elektrisko iekārtu ražošanā – par 17%. Produkcijas apjoma kāpums bija arī pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 1,3 %), pārtikas produktu ražošanā (par 2,1 %), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 16,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, rūpniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 10,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā – par 4,6 %, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 11,2 % un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 28,4 % (palielinājies koģenerācijas stacijās saražotās elektroenerģijas daudzums un gāzes piegāde patērētājiem).

Salīdzinot ar pagājušā gada februāri, vislielākais apstrādes rūpniecības produkcijas apjoma pieaugums bija augsto un vidēji augsto tehnoloģiju ražošanas nozarēs: datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā par 34,8 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanas nozarē par 24,7 %, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā par 17,4 %, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā par 15,7 %, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozarē un citu transportlīdzekļu ražošanas nozarē. Ievērojams produkcijas izlaides kāpums bija arī apģērbu ražošanā par 13,9 % un dzērienu ražošanā par 10,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru