Jaunākais izdevums

ANO Pārtikas cenu indekss janvārī ievērojami pieaudzis, ko veicinājis cukura un graudu cenas kāpums, neskatoties uz pārpalikumu pasaules tirgos, informē ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).

Indeksa vērtība janvārī sasniedza 173,8 punktus, kas ir augstākais līmenis gandrīz divu gadu laikā. Mēneša laikā indeksa vērtība augusi par 2,1%, bet gada laikā – par 16,4%.

FAO cukura indeksa vērtība mēneša laikā palielinājusies par 9,9%, ko veicināja prognozes par mazākiem piegādes apjomiem Brazīlijā, Indijā un Taizemē.

Graudu cenas indekss palielinājās par 3,4%, sasniedzot sešu mēnešu augstāko atzīmi, un augusi gan kviešu, gan kukurūzas, gan rīsu cena, to lielākoties veicināja nelabvēlīgie laikapstākļi.

Dārzeņu eļļu indekss palielinājās par 1,8%, bet piena produktu un gaļas produktu indeksu vērtība nemainījās.

FAO pārtikas cenu indekss izvērtē starptautiskās tirgus cenas piecām lielākajām pārtikas izejvielu grupām. Pērn indeksa vērtība jau piekto gadu pēc kārtas saruka, taču janvāris ir sestais mēnesis pēc kārtas, kad indekss palielinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Kurp virzās naftas cenas?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 29.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenu straujās pārmaiņas pēdējo desmit gadu laikā esam jau pieredzējuši vairākas reizes.

2009. gadā naftas cenas, reaģējot uz globālo finanšu krīzi, saruka no gandrīz 140 līdz 40 ASV dolāriem barelā, lai atkal atgrieztos līdz 120 ASV dolāriem jau 2011. gadā. Šobrīd naftas cenas turpina būt ļoti zemā līmenī. 2014. gada otrajā pusē cenas saruka par 70%, sasniedzot zemāko punktu jeb 29 ASV dolārus barelā, kopš tā laika naftas cenu līmenis bijis zems.

Šobrīd naftas cenu līmenis ir nedaudz kāpis, tomēr tas turpina svārstīties tuvu 40-50 ASV dolāru līmenim un neuzrāda noturīgu kāpuma tendenci. Īsumā rakstā stāstīšu par to, kas šo naftas kritumu noteicis un kā zemais naftas cenu līmenis ir ietekmējis globālo izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusam ir plaša un ievērojama ietekme uz daudzu izejvielu cenu, kuras pamatā nu kļuvušas lētākās. Šajā ziņā izņēmums nav arī kafija, kuras piegāžu līgumu vērtība preču biržās divu mēnešu laikā samazinājusies gandrīz par 30%!

Tas ir straujāks kritums nekā dažām tādām izejvielām, kuras daudz izteiktāk tiek saistītas ar Ķīnas patēriņu, piemēram, naftai un varam.

Grafikā Arabica kafijas piegāžu līguma cena ASV preču biržā, ASV dolāra centi par mārciņu. Avots: Tradingeconomics.com

Ķīnas apetīte pēdējo gadu laikā un augusi, un šīs valsts iedzīvotāji grib (un arī spēj) baudīt dažādus Rietumu pasaulē ierastos labumus. Rezultātā Ķīnas kafijas imports desmit gadu laikā vairāk nekā trīskāršojies, ziņo, "Financial Times".

Izaugsmes tirgus apdraudēts

Turklāt tieši ar tālāku Ķīnas patēriņa pieaugumu bieži saistīta šī tirgus nākotnes izaugsme. Proti, Ķīna šobrīd joprojām ir atbildīga vien par 2% no pasaules kafijas patēriņa, liecina "Rabobank" aplēses. Tas, piemēram, ņemot vērā šīs valsts iedzīvotāju skaitu nav daudz, lai gan šajā pašā laikā tas arī nozīmē, ka šajā tirgū ir milzīgs izaugsmes potenciāls. Būtībā - šis tirgus kafijas dzeršanas ziņā vēl nav apgūts. Savukārt nu dažādi pieņēmumi par Ķīnas ekonomikas bremzēšanos liek apšaubīt agrāk gludās prognozes par strauju šīs valsts kafijas patēriņa palielināšanos. Rezultātā arī biržā kafija tiek pārcenota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecībā ražotāju cenas stabilizējas

Zane Atlāce - Bistere, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,1%, cenām samazinoties vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,5%, bet eksportētajai produkcijai pieaugot par 0,2 %, informē Ekonomikas ministrijā.

Kopumā šī gada astoņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,9%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinājās par 0,4%, bet eksportētājai produkcijai – par 1,2%. Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā ir vērojami nelieli gan kāpumi, gan kritumi, bet kopš marta kopējais cenu līmenis nav mainījies, kas norāda uz cenu stabilizēšanos.

Šī gada astoņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums nozaru griezumā bija tekstilizstrādājumu ražošanā – par 2,3% un apģērbu ražošanā – par 2,1%. Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EM: Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas

Žanete Hāka, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sagaidāms, ka šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrija.

Tā kā lielākā daļa saražotās produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos, tad ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmē eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka cenu tendences pasaulē, pasaules izejvielu cenu dinamika. Jāatzīmē, ka 2016.gadā un 2017.gada sākumā pasaules enerģijas, rūpniecības izejvielu un lauksaimniecības izejvielu cenas uzrādīja pieaugumu, kas ietekmē ražotāju cenu dinamiku Latvijā.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 0,6%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēnīga ekonomika un tirdzniecības strīdi izejvielu cenu var noturēt zemu.

Pasaulē visvairāk izmantotās izejvielas, kuru piegāžu līgumus ir iespējams aktīvi mīt ar biržu palīdzību, tiek pieskaitītas pie riska aktīviem. Parasti tās ļoti izteikti ietekmē ziņas par globālās ekonomikas temperatūras izmaiņām, kas savukārt liek spekulēt par lielāku vai mazāku pieprasījumu pēc tām. Šogad daudzu izejvielu cena tādējādi braukājusi pa amerikāņu kalniņiem, ko daļēji noteikuši jaunumi pasaules tirdzniecības kariņa frontē. Arī nupat ASV prezidentam Donaldam Trampam atlika vien «notvītot» par papildu tarifiem Ķīnas precēm, lai, piemēram, naftas cena pagājušās nedēļas otrajā pusē saruktu uzreiz par 7%. Katrā ziņā dažkārt var likties – būs tā, kā Tramps tvītos. Pēdējā laikā bijuši vairākas tādi brīži, kad pēc skaļākiem Trampa izteikumiem Twitter finanšu tirgū notiek lielākas pārmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Papildināta - KP: Nav iemesla ažiotāžai par it kā gaidāmo pārtikas cenu kāpumu

Zane Atlāce - Bistere, 03.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsaucoties uz publiski izskanējušām prognozēm par iespējamu pārtikas produktu cenu celšanos, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama izplatījusi paziņojumu, norādot, ka «turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu».

Viņasprāt, bez ievērības nevar atstāt publiskajā telpā radīto bezatbildības burbuli par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē. «Gluži kā Jaunā gada salūts ar līdzīgu vēstījumu klajā nācis arī Latvijā lielākā piena produktu pārstrādes uzņēmuma Food Union stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs, sakot: ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, tad nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu un iemesls tam esot piena iepirkumu cenu kāpums,» paziņojumā atgādina S. Ābrama. Viņa ir pārliecināta, ka lielākā daļa Latvijas sabiedrības izprot un atbalsta zemniekus, kas vairs nedz vēlas, nedz spēj svaigpienu pārdot par cenām, kas ir tuvu vai zem pašizmaksas. S.Ābrama uzskata, ka ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku ir atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto vērtīgo izejvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EM: Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā

Žanete Hāka, 20.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apstrādes rūpniecības ražotāju cenas būs augstākas nekā 2016.gadā, prognozē Ekonomikas ministrijas eksperti.

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2017.gada jūnijā-septembrī, salīdzinot ar aprīli-jūniju, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 1,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai tās palielinājās par 1,5%, bet eksportētajai produkcijai – par 0,8 %. Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 3,3%, kas ir straujākais kāpums šajā periodā kopš 2011.gada.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā vietējā tirgū realizētai produkcijai pieauga par 4,1%, bet eksportētajai produkcijai pieauga par 3 %. Nozaru griezumā šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums bijapārtikas produktu ražošanā – par 6,2%, kokapstrādē – par 4,4%, elektrisko iekārtu ražošanā – par 5,8%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 2,8% un gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 2,2%. Ražotāju cenu pieaugumu pārtikas produktu ražošanā būtiski ietekmēja cenu kāpums vietējā tirgū realizētajai produkcijai. Jāatzīmē, ka nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā lielāka ietekme bija cenu kāpumam eksportētajai produkcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alus nozare bažīga par apjomīgu ražošanas izmaksu pieaugumu

Jānis Goldbergs, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā karstajā vasarā alus tirdzniecība veikusies labi, tomēr akcīzes nodokļa celšana produktam un izejvielu cenu pieaugums nevieš optimismu nozarē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada vasara nesusi arī nepatīkamu pārsteigumu – miežu raža neder iesalam – tas būs dārgāks. Latvijas aldari aicina politiķus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas palielinātu alus ražošanas izmaksas.

«2018. gada martā alum akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 50%. Pēdējo divu gadu laikā tas ir audzis par 60%, bet nākamā gada pavasarī pieaugs vēl par 9%. Karstā vasara ir nesusi ne tikai alus patēriņa pieaugumu, bet arī to, ka Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs mieži alus iesala ražošanai nav derīgi un izejmateriāla cena būs augstāka. Nozare cer uz jaunievēlētās Saeimas deputātu izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un sagaida, ka turpmāk netiks pieņemti sasteigti un nepārdomāti politiski lēmumi attiecībā uz nozari ietekmējošo likumdošanu,» Dienas Biznesam pauda Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pasaulē lielākais ieguves rūpniecības uzņēmums piedzīvojis sliktāko gadu vēsturē

LETA, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē lielākais ieguves rūpniecības uzņēmums BHP Billiton otrdien paziņoja, ka iepriekšējā finanšu gadā, kas noslēdzās 30.jūnijā, strādājis ar 6,4 miljardu ASV dolāru (5,7 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku sliktākais šīs Lielbritānijas un Austrālijas kapitāla kompānijas sniegums.

Iepriekšējā finanšu gadā kompānija strādāja ar 1,91 miljarda ASV dolāru (1,7 miljardu eiro) peļņu pēc tam, kad 2013.-2014.finanšu gadā uzņēmuma peļņa sasniedza 13,8 miljardus ASV dolāru (12,3 miljardus eiro).

BHP Billiton norādīja, ka zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā ir saistāmi ar ieņēmumu kritumu par 31%. Ieņēmumi no pagājušā gada 1.jūlija līdz šā gada 30.jūnijam bija 30,1 miljards ASV dolāru (26,9 miljardi eiro), kas saistāms ar zemajām izejvielu cenām.

Ieguves rūpniecības sektors pēdējā gada laikā ir nonācis grūtībās saistībā ar zemajām izejvielu cenām, un prognozes par tirgus attīstību ir neskaidras, lai gan pašlaik cenu situācija uzlabojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas izejvielu cenu kopuma virziens šogad bijis uz leju.

Šogad pasaulē populārāko pārtikas izejvielu cenu dinamika preču biržā bijusi visai atšķirīga. Piemēram, sojas pupiņu un cukura cena kopš šā gada sākuma sarukusi attiecīgi par 8% (Ņujorkas preču biržā) un 13% (Londonas preču biržā). Tikmēr kviešu vērtība palēkusies gandrīz par piekto daļu. Apvienoto Nāciju (UN Food and Agricultural Organization jeb FAO) dati gan liecina, ka visa to kopuma virziens pamatā bijis uz leju – šīs organizācijas apkopotais globālais pārtikas cenu indekss gada laikā samazinājies par 7,4%.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu cenas šogad Latvijā var kāpt vēl lielākā mērā, nekā augs akcīzes nodoklis, pieļāva Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Viņš norādīja, ka saskaņā ar LANA prognozēm tuvākā pusgada laikā Latvijā gaidāms ievērojams cenu pieaugums alkoholisko dzērienu segmentā, kas galvenokārt saistīts ar alkohola akcīzes nodokļa kāpumu no šā gada 1.marta un mazumtirgotāju apjoma atlaides palielinājumu uz akcīzes nodokļa rēķina.

Vītols skaidroja, ka aptuveni 70% no grādīgo dzērienu cenas veido akcīzes nodoklis un pievienotās vērtības nodoklis. Akcīzes nodokļa kāpuma dēļ šogad jau tā jūtami pieaugs alkohola cenas, piemēram, 40 grādus stipra alkoholiska dzēriena viena litra pudeles cena šī iemesla dēļ augs vismaz par vienu eiro. Taču alkohola cenas vēl straujāk varētu kāpt saistībā ar to, ka vairumtirgotāji cels paša produkta sākumcenu, ko sekmēs mazumtirgotāju apjoma atlaides pieaugums uz akcīzes nodokļa rēķina, ko aprēķina no produkta pamatcenas un no pieaugošā akcīzes nodokļa. «Alkoholisko dzērienu »plaukta cena«, ko redzēs patērētāji, varētu pieaugt jūtami vairāk nekā par vienu eiro,» iepriekš minēto rezumēja Vītols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem straujā cūkgaļas cenu kāpuma dēļ šā gada pirmie mēneši bijuši smagi, teica Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un gaļas pārstrādes uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināts padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

«Biržā cūkgaļas cena ir paaugstinājusies par 35% un gaļas ražotāji tamdēļ ir spiesti celt gala produktu cenas tirgū, lai gan iedzīvotāju maciņi nav kļuvuši biezāki. Mēs esam spiesti celt cenas, bet nevaram tās paaugstināt proporcionāli izejvielu cenu kāpumam,» teica Piteronoks, piebilstot, ka gaļas pārstrādātāji bija spiesti nedaudz celt gala produktu cenas, taču ne tik lielā mērā kā palielinājušās izejvielu cenas.

Viņš atzina, ka straujais cūkgaļas cenu kāpums negatīvi pārsteidzis pārstrādes sektoru. «Janvāra sākumā vairumtirdzniecības cena cūkgaļai dzīvsvarā bija 1,02 eiro, bet šobrīd tā ir svārstās no 1,35 līdz 1,37 eiro,» sacīja Piteronoks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EM: Apstrādes rūpniecībā ražotāju cenas stabilizējas

Žanete Hāka, 21.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2016.gada septembrī, salīdzinot ar augustu, ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā pieauga par 0,4%, cenām pieaugot gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai par 0,3%, gan eksportētajai produkcijai par 0,4 %, informē Ekonomikas ministrija.

Šī gada septembrī ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā bija straujākais pieaugums mēneša laikā kopš 2015.gada marta.

Kopumā šī gada deviņos mēnešos ražotāju cenas apstrādes rūpniecībā samazinājās par 0,6%, vietējā tirgū realizētai produkcijai samazinoties par 0,1%, bet eksportētājai produkcijai – par 0,8%. Jāatzīmē, ka pēdējos mēnešos ražotāju cenām apstrādes rūpniecībā ir vērojami nelieli gan kāpumi, gan kritumi, bet kopš februāra kopējais cenu līmenis nav mainījies, kas norāda uz cenu stabilizēšanos.

Šī gada deviņos mēnešos ietekmīgākais ražotāju cenu pieaugums nozaru griezumā bija apģērbu ražošanā – par 4% un koksnes izstrādājumu ražošanā – par 0,3%.Ražotāju cenu pieaugumu šajās nozarēs noteica eksportētās produkcijas cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vismaz zemāks izejvielu rēķins

Jānis Šķupelis, 05.02.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Inflācija strauji uzņem apgriezienus

Mārtiņš Apinis, 09.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norises pasaules preču biržās un darbaspēka sadārdzināšanās Latvijā liek domāt, ka patēriņa cenu pieauguma temps tuvākajos mēnešos varētu paātrināties, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai gan vēl salīdzinoši nesen pasaules, tostarp Latvijas, ekonomikas attīstību apdraudēja ieslīgšana ilgstošā deflācijā un ar to saistītā naudas plūsmas ātruma samazināšanās, šobrīd situācija ir būtiski mainījusies. Vēl aprīlī un maijā Latvijā bija 0,8% gada deflācija, uzrādot straujāko cenu samazināšanos kopš pagājušās desmitgades beigām, kad pasauli un Latviju vajāja iepriekšējās finanšu krīzes likstas. Savukārt oktobrī patēriņa cenas gada izteiksmē palielinājušās par 1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

SIA Maxima Latvija komercdirektors Viktors Troicins skaidro, ka cenas precēm ir atkarīgas no ļoti daudziem un dažādiem faktoriem – gan laika apstākļiem, kas ietekmē ražu, gan izejvielu un ražošanas izmaksām, gan situācijas biržās, gan piegādes izmaksām un vēl vairākiem faktoriem. Viena no precēm, kam pagājušās sezonas sliktās ražas dēļ pieaugusi cena, ir cukurs. Tiklīdz pasaules preču biržas saņem ziņu par kādas preces deficītu, tā tirgus dalībnieki cenšas strauji palielināt pirkšanas apjomus, tādējādi veicinot cenas palielināšanos, kas atspoguļojas ne tikai biržas tabulās, bet galu galā arī veikalu plauktos. Tas attiecas ne tikai uz cukuru. Šobrīd visu galveno izejvielu cenas neatkarīgi no tā, vai tās ir saistītas ar pārtiku, rūpniecību vai enerģētiku, tiek noteiktas preču biržās un pēc kotāciju rezultātiem, mainās arī tas, cik plaši tiek atvērts iedzīvotāju maks, norēķinoties par kādām precēm un pakalpojumiem. Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš stāsta, ka kopš 2013. gada inflāciju Latvijā pamatā noteica pasaules naftas un pārtikas cenu kritums, kā rezultātā šī gada sākumā Latvijā bija vērojama pat deflācija. «Taču šobrīd naftas un pārtikas cenas pasaulē ir stabilizējušās, un kopš šī gada sākuma, kad naftas un pārtikas cenas nokritās līdz to zemākajam līmenim pēdējo gadu laikā, naftas cenas augušas par aptuveni 50%, savukārt pārtikas cenas par vairāk nekā 10%. Rezultātā inflācija Latvijā sāk pakāpeniski palielināties,» secina tautsaimniecības eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp uzņēmumiem, kas darbojas katrā no piena produktu piegādes ķēdes posmiem, ir maz uzticamības un periodos, kad notiek straujas svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņas, sadarbības nosacījumi starp atsevišķiem ražotājiem un pārstrādātājiem var tikt ignorēti. Savukārt piena produktu cenu izmaiņu dinamika Latvijā ir lēna, proti, kad izejvielu cenas krītas, tās tikai ar lielu laika nobīdi atspoguļojas galaprodukta cenā, secināts Konkurences padomes (KP) un piena nozares - kooperatīvu, pārstrādātāju un mazumtirgotāju - pārstāvju tikšanās laikā.

«Diskusijas laikā iezīmējās divas būtiskas lietas: Latvijas piena pārstrāde kopumā ir mazefektīva un svaigpiena ražotājiem izdzīvošanas jautājums ir stratēģiski un ilgtermiņā plānot savu darbību, nevis paļauties uz to, ka, svaigpiena iepirkuma cenām augot, tā būs vienmēr. Pēc tam, kad cenas atkal krītas, jau var būt par vēlu pārstrādātājiem pārmest nespēju piena produktus saražot tādos apjomos, lai ar cenu ir apmierināti gan patērētāji, gan izejvielu ražotāji. Tas nozīmē jau ‘labajos laikos’ meklēt uzticamus svaigpiena noieta kanālus vai pat attīstīt noteiktus pārstrādes veidus līdz pat nišas specializācijai,» atzīmē KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu tirgus uzmanības centrā - centrālās bankas un ar tām saistītie lēmumi

Žanete Hāka, 19.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iesākoties jaunajam mācību gadam, arī finanšu tirgu uzmanība atgriežas pie globālās ekonomikas izaugsmes galvenajiem uzdevumiem. Attīstīto valstu situācija salīdzinājumā ar gadu iepriekš nav mainījusies – vāja ekonomikas izaugsme, inflācija tuvu nulles līmenim, jaunākajā DNB bankas apskatā norāda eksperti.

Līdzīgi kā gadu iepriekš, arī šī gada septembrī uzmanības centrā turpina dominēt centrālās bankas un ar tām saistītie lēmumi. Turpretim jaunattīstības valstis nākotnē var raudzīties ar zināmu optimismu - izejvielu cenu stabilizācija un Ķīnas ekonomikas joprojām solīdā izaugsme ir bijusi par pamatu akciju tirgus kāpumam.

Tirgus dalībnieki jau atkal nomoka sevi ar domām par to, vai ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ sēdē cels procentu likmes vai varbūt tomēr ne. Divgadīgo parādzīmju likme, kas ir viens no precīzākajiem indikatoriem tirgus gaidām par FRS politiku, turpinājusi krasi svārstīties. Iepriekšējās nedēļas laikā procentu likmes paaugstināja un akciju cenas samazināja divu FRS pārstāvju paustās bažas par ASV ekonomikas pārkaršanas riskiem. Globālā mērogā šo efektu pastiprināja ECB prezidenta Mario Dragi skepticisms par iespējām īstenot papildu izaugsmi veicinošus pasākumus. Tomēr FRS komitejas dalībniece Laela Brenāra runā 12.septembrī uzsvēra nesenā pagātnē bieži lietotos stimulējošās politikas aizstāvju argumentus, pirmkārt, ka vēl nav izsmelts cilvēku loks, kuri atgriežas darba tirgū, pieaugot darba atrašanas iespējām, tādējādi līdz šim novēršot inflācijas kāpumu. Gaidas par monetāro politiku tuvākajā nākotnē ir ilgstoši svārstījušās bez noteikta vispārējā virziena, taču cita tendence bijusi noturīga – FRS sagaida arvien zemākas bāzes likmes nākotnē. To prognoze kopš 2012.gada ir samazinājusies no 4.25% līdz 3.00%, un trešdaļa šī krituma notikusi pēdējā pusgada laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labs pamats, lai nākotnē biržā augtu kafijas cena

Šis gads izejvielu cenu ziņā ir bijis ļoti krāsains. Gada sākumā naftas cena nonāca zem 30 ASV dolāru sliekšņa, kam sekoja šī resursa cenas atgūšanās. Arī pārtikas izejvielu cenu frontē šis gads ir raibs – dažām šādām izejvielām cena sarukusi, piemēram, kviešu nākotnes piegāžu kontraktu vērtība Čikāgas preču biržā kopš šā gada sākuma samazinājusies jau gandrīz par 16%. Savukārt citu pārtikas izejvielu cena palielinājusies, un, piemēram, baltā cukura cena Londonas preču biržā kopš šā gada sākuma pieaugusi jau vairāk nekā par 40% – gandrīz līdz 600 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka cenu tendences preču biržās neko īpaši labu nesola arī kafijas mīļotājiem. Arabica kafijas pupiņu vērtība ASV preču biržā kopš šā gada sākuma ir augusi par 30%, un nav izslēgts, ka modrību stimulējošā dzēriena izejvielas cenas pieaugums vēl kādu laiku turpināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi mēģina "ierēķināt" vīrusu; var vien spekulēt par gaismu tuneļa galā

Jānis Šķupelis, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākos pasaules reģionos sāk piezagties bažas par pietiekamām pārtikas piegādēm. Tas savukārt jau veselām valstīm liek domāt par savu izejvielu krājumu papildināšanu, liecina pieejamā informācija.

Pandēmijai vēršoties plašumā, eļļu uz oglēm uzlējis Krievijas nesenais lēmums, ka tā tomēr ierobežos savu kviešu eksportu. Tāpat līdzīgs lēmums, kas skar rīsu piegādes, bijis no Vjetnamas, un attiecīgus soļus spērusi arī Kazahstāna. Notiekošais starptautiskajā ziņu telpā tādējādi arvien skaļāk liek piesaukt tādu terminu kā "pārtikas protekcionisms".

"Financial Times" (FT) raksta, ka rezultātā pagaidām tādas valstis kā Alžīrija, Maroka un Filipīnas sākušas palielināt savas pārtikas izejvielu rezerves. Turklāt lielos pārtikas importētājus nervozus darot arī tā saucamais pudeles kakla efekts. "FT" ziņo, ka, piemēram, Francijā, kas arī ir liela kviešu eksportētāja, visā loģistikas ķēdē vērojams darbinieku iztrūkums, kas raisot jautājumus par stabilām izejvielas piegādēm no šīs valsts. Ja nav īsti skaidrs par to, kas novāks ražas un kad tiks piegādātas kravas, ir tikai saprotams, kādēļ lielie importētāji raugās uz visiem citiem iespējamiem avotiem, kur sev nodrošināt dzīvošanai izšķirīgas izejvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Resursu cenām arī nākamais gads var būt smagnējs.

Pēdējā laikā daudz runāts par naftas cenas samazināšanos. Tās vērtība preču biržā kopš oktobra virsotnēm ir sarukusi par 30%, bet kopš šā gada sākuma kritums ir mērenāks – 10% apmērā. Tiesa gan, satraukums par zemāku globālās tautsaimniecības izaugsmi pēdējā laikā gremdējis ne tikai šī resursa vērtību, tā zemāk klejo arī daudzām citām izejvielām.

Bloomberg Commodity indekss (tas raksturo 22 izejvielu cenu uzvedību – to vidū ir gan nafta un tās produkti, gan lauksaimniecības izejvielas un metāli) šogad samazinājies par 7,3%. Par 14,5% šogad sarukusi, piemēram, vara cena, un visai strauji lētāki kļuvuši arī faktiski visi citi visvairāk tirgotie rūpnieciskie metāli. Alumīnija cena kopš pagājušā decembra beigām sarukusi par 12,5%, svina – par 24%, niķeļa – par 14%, cinka – par 25% un alvas – par 3%. Savukārt dzelzs rūdas vērtība kopš gada sākuma noplanējusi par 6% zemāk. Tāpat ar dižu sniegumu nevar lepoties zelts un sudrabs.

Komentāri

Pievienot komentāru