Nodokļi

Pārtrauc noziedzīga grupējuma darbību, kas nodarbojās ar lopbarības graudu un plastikāta granulu realizāciju

Lelde Petrāne, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji, veicot vairāk nekā 17 kratīšanas Rīgā un citos Latvijas novados, apturēja kādas organizētas personu grupas darbību. Personas nodarbojās ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Kriminālprocesa ietvaros par aizdomās turētām ir atzītas sešas personas.

Veicot izmeklēšanas un operatīvās darbības, VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji apturēja organizētu personu grupu, kas 2016.gada laikā veica fiktīvu darījumu ķēdes, lai izvairītos no nodokļu nomaksas un legalizētu noziedzīgā ceļā iegūtus finanšu līdzekļus.

Šī gada septembrī VID Finanšu policijas pārvalde uzsāka kriminālprocesu saskaņā ar Krimināllikuma 218.panta trešo daļu un 195.panta trešo daļu. Šī gada novembrī finanšu policijas izmeklētāji pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros noziedzīgās shēmas dalībnieku dzīvesvietās, transportlīdzekļos, birojos veica 17 kratīšanas Rīgā un Rīgas, Limbažu, Jēkabpils rajonos. Kratīšanu laikā organizētā grupējuma dalībnieks veica pretdarbību, mēģinot iznīcināt pierādījumus, taču pretdarbība tika novērsta un pierādījumi netika iznīcināti.

Pašlaik, veicot kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanu, ir noskaidrots, ka fiktīvo darījumu ķēdē tika iesaistīti aptuveni 30 gan reāli strādājoši, gan fiktīvi uzņēmumi. Grupējuma kodolu veidoja trīs personas, kas veica reālu uzņēmējdarbību, ievedot Latvijā no tuvējām Eiropas Savienības valstīm (Lietuvas un Igaunijas) preces, kuras realizēja Latvijā.

Kriminālprocesa ietvaros tika aizturētas piecas personas un četras no tām tika nogādātas īslaicīgas aizturēšanas birojā. Šobrīd minētajā kriminālprocesā sešas personas ir atzītas par aizdomās turētām un tām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Valsts budžetam nodarīto zaudējumu apmērs vēl tiek precizēts.

Shēmas klienti savos PVN pārskatos iekļāva faktiski nenotikušus darījumus ar fiktīviem uzņēmumiem, tādējādi samazinot sava uzņēmuma valsts budžetā maksājamo nodokļu apmēru, iegūstot tiesības veikt PVN priekšnodokļa atmaksu.

Pirmstiesas izmeklēšanas ietvaros ir noskaidrots, ka no Eiropas Savienības valstīm tika ievesta divu veidu prece – lopbarības graudi un to produkti, kurus piegādāja pārstrādes uzņēmumam un zemnieku saimniecībai, kā arī plastikāta granulas, kuras piegādāja plastmasas izstrādājumu ražotājiem. Graudu ievešana galvenokārt notika no 2016.gada februāra līdz jūnijam, bet jūlijā tā tika pārtraukta, jo šajā jomā tika ieviesta reversā PVN maksāšanas kārtība.

Tuvojoties PVN deklarāciju iesniegšanas termiņiem, tika aprēķināts faktiskais apgrozījums un valsts budžetā maksājamais PVN apmērs, sagatavota tabula ar datiem par precēm (darījumu skaits, darījumu summas un datumi), ko nepieciešams iepirkt no fiktīvajiem piegādātājiem. Abas puses šos darījumus nodeklarēja, lai VID iesniedzamajos pārskatos nebūtu nesakritības un VID nerastos aizdomas par fiktīvu uzņēmumu iekļaušanu PVN priekšnodokļa atskaitēs.

Izmeklēšanas interesēs plašāka informācija šobrīd netiek sniegta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Granulu ražošanas bizness Latvijā kļūst sarežģītāks, un galvenais iemesls tam ir izejmateriāla pieejamība; lielākie ražotāji strādā ar nepilnu jaudu

Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest – ir noraizējies par situāciju, kas ir izveidojusies ar atjaunojamo energoresursu atbalsta shēmām, un norāda, ka risinājums būtiski ietekmēs kompānijas nākotnes plānus Latvijā. Graanul Invest pagaidām neplāno jaunas granulu rūpnīcas būvniecību Brocēnos, kurā tika plānots investēt vairāk nekā 20 miljonu eiro.

Šis bizness Latvijā kļūst arvien sarežģītāks, atzīst DB aptaujātie uzņēmēji, kā galveno iemeslu minot izejmateriāla pieejamību. Pieaugot globālajam granulu pieprasījumam, Latvijas uzņēmumi varētu sagaidīt ārvalstu kapitāla interesi par vietējā kapitāla aktīviem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu nozares ieņēmumi 2016./2017. tirdzniecības gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem trim tirdzniecības gadiem, samazinājušies par 54 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas Informatīvais ziņojums.

Graudu tirgū jau kopš 2012. gada sākuma vērojama pakāpeniska graudu iepirkuma cenu samazināšanās. Pārtikas kviešu un lopbarības kviešu iepirkuma cena šī gada septembrī ir samazinājusies attiecīgi par 16% un 14%, ja to salīdzina ar iepriekšējo triju gadu vidējo svērto iepirkuma cenu 168 eiro par tonnu.

Saskaņā ar nozares ekspertu vērtējumu, vairāk nekā 80% no kviešu graudu kopražas šogad atbilst lopbarības kvalitātes kritērijiem, savukārt iepriekšējo triju gadu periodā lopbarībai tika realizēti tikai 32% no kviešu kopražas. Ņemot vērā apstākli, ka lielāko daļu graudu apjoma no šī gada ražas varēs realizēt tikai kā lopbarību, tad iepirkuma cenas un ieņēmumu samazinājums ir vēl lielāks un salīdzinoši sasniedz jau 29%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī piedzīvota kārtējā siltā ziema un granulu cenas ir samazinājušās par aptuveni 20%, Latvijā šogad darbu sāk divas jaunas granulu rūpnīca, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas apjomi 2016. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2015. gadu. Teju neviens granulu ražotājs nav spējis sasniegt prognozētos apjomus. Arī 2017. gada prognozes ir visnotaļ pieticīgas, taču nākotnē uzņēmēji raugās optimistiski, cerot uz granulu cenas pieaugumu un Ziemeļamerikas ražotāju konkurētspējas samazināšanos Eiropā.

Šī gada sākumā Brocēnos darbību sākusi SIA Pellet 4Energia, bet šoruden granulu ražošanu izvērsīs SIA Avoti SWF rūpnīca Lizumā. Koksnes granulu rūpnīcu Brocēnos būvēs arī Igaunijas uzņēmums AS Graanul Invest, kuram pieder pēc ražošanas apjomiem lielākie granulu uzņēmumi Latvijā – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Ministru kabinets (MK) ir atbalstījis uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu 5,4 miljonu eiro apjomā SIA Broceni Pellets, kas jaunajā rūpnīcā plāno investēt 21,6 miljonus eiro. MK piešķīris nodokļu atlaides 3,1 miljona eiro apjomā arī skaidu granulu rūpnīcas būvētājiem SIA Avoti SWF, kas ir viens no lielākajiem mēbeļu ražošanas uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums jau teju divdesmit gadus izpilda globālās Ikea tirdzniecības ķēdes pasūtījumus, izgatavojot bērnu mēbeles un plauktu sistēmas no priedes koka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar šī gada graudu ražas ievākšanu, darbu uzsāks AS Balticovo graudu pārstrādes un uzglabāšanas komplekss Auces novada Bēnē, informē kompānijā.

«Šobrīd ir pabeigti 80% no visiem celtniecības darbiem mūsu jaunajā graudu kompleksā, kuram pamatakmeni likām šī gada aprīlī. Plānojam, ka būvniecības darbi beigsies augusta pirmajā pusē un komplekss uzsāks darbu līdz ar ražas laika sākumu,» stāsta Balticovo valdes priekšsēdētājs Vadims Vlasovs.

«Ceram, ka no jaunā kompleksa ieguvēji būs Zemgales un Kurzemes graudkopji, kuriem graudu novākšanas sezonā vairs nebūs jāmēro tik tāls ceļš līdz graudu nodošanas punktiem,» viņš stāsta.

Jaunajā Balticovo graudu kompleksā tiks nodrošināti visi galvenie graudu apstrādes pakalpojumi, tostarp: laboratorijas pakalpojumi, graudu tīrīšana, kaltēšana un uzglabāšana. Graudu kompleksā tiks pieņemti gan lopbarības kvieši, gan pārtikas kvieši divās kvalitātes grupās, kā arī mieži un rapšu sēklas. Paredzēts, ka graudkopji kompleksu varēs izmantot kā graudu piegādes punktu arī priekš citiem Latvijas vadošajiem graudu iepircējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atlikta jaunās granulu rūpnīcas būvniecība Brocēnos

Kristīne Stepiņa, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie granulu ražotāji pērn būtiski samazinājuši ražošanas un investīciju apjomus, atlikta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Granulu ražošanas un eksporta apjomi 2017. gadā ir sarukuši, salīdzinot ar 2016. gadu. Pamanāmāko kritumu piedzīvojuši Igaunijas uzņēmumam AS Graanul Invest piederošie trīs pēc ražošanas apjomiem lielākie ražotāji – SIA Latgran, SIA Graanul Pellets un SIA Graanul Invest. Katrs no šiem uzņēmumiem aptuveni par 100 tūkstošiem tonnu atpaliek no pagājušajā gadā prognozētajiem apjomiem; pērn tie bija ievērojami mazāki nekā 2016. gadā. Arī šī gada plāni AS Graanul Invest piederošajiem uzņēmumiem ir visnotaļ pieticīgi, lielas investīcijas ražošanas attīstībā netiks veiktas, kā arī iesaldēta jaunās rūpnīcas būvniecība Brocēnos.

2017. gadā granulu eksports samazinājās par 1,5% – ārvalstīs tika realizēti 1,59 miljoni tonnu produkcijas par 183,2 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas Meža departamenta dati. Lai arī lielie ražotāji samazināja apjomus, eksporta kritums nebija tik liels, jo pērn darbu sāka divas lielākas rūpnīcas – SIA Pellet4Energia Brocēnos un SIA Avoti SWF ražotne Gulbenes rajona Lizumā, kā arī vairāki uzņēmumi izveidoja nelielas ražotnes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Invest iegādājies bankrotējuša granulu ražotāja aktīvus Teksasas štatā

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā lielākā kokskaidu granulu ražotāja «Graanul Invest» meitasuzņēmums Woodville Pellets iegādājies bankrotējušā granulu ražotāja ASV Teksasas štatā Texas Pellets aktīvus.

Igaunijas kapitāla uzņēmums «Graanul Invest» ar «Woodville Pellets» starpniecību izsolē iegādājies uzņēmumus Texas Pellets un German Pellets Texas, kas kopīgi strādā ar nosaukumu «Texas Pellets", ietverot granulu ražošanas rūpnīcu Woodville un Teksasas ostas termināli Port Arthur.

«Texas Pallets» aktīvu iegāde ļaus «Graanul Invest» grupai paplašināt uzņēmējdarbību ASV, garantējot lielāku piegāžu drošību klientiem. Tāpat darījums nodrošinās labākus loģistikas risinājumus Āzijas tirgus iekarošanai, jo īpaši strauji augošo Japānas un Dienvidkorejas tirgu, norādīts kompānijas paziņojumā.

«Jau vairāk nekā desmit gadus esam meklējuši piemērotas iespējas sākt granulu ražošanu ASV. Kad būsim veiksmīgi pabeiguši šo darījumu, mēs būsim stingri nostiprinājušies Ziemeļamerikā,» sacīja «Graanul Invest» vadītājs Rauls Kirjanens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks būvēs jaunu kalti un 15 graudu uzglabāšanas torņus

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks» nākamgad graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes jaudas palielināšanā plāno ieguldīt vairāk kā 7 miljonus eiro. Paredzēts uzbūvēt 15 jaunus graudu uzglabāšanas torņus, kapacitāti palielinot par 64 tūkstošiem tonnu, kā arī izveidot vēl vienu graudu kalti, informē «Dobeles dzirnavnieka» sabiedrisko attiecību konsultante Evita Bille.

2018. gadā tiks uzbūvēti 12 graudu torņi, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnas, un 3 mitro graudu torņi, kuru uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnas, kā arī jauna graudu kalte. Noslēdzot šo investīciju projektu, kopējā «Dobeles dzirnavnieka» graudaugu uzglabāšanas kapacitāte sasniegs vairāk nekā 230 tūkstošus tonnu graudu.

«Uzņēmuma graudu pārstrādes apjomi ik gadu pieaug. Piemēram, pagājušajā gadā atklājām jaunu pārslu ražotni un nupat noslēdzām investīciju projektu ar mērķi dubultot tās jaudu. Paredzam, ka jau nākamgad pārstrādāsim vairāk nekā 250 tūkstošus tonnas graudu, tāpēc paralēli attīstām un pilnveidojam graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pirmsapstrādi, jo efektīva kvalitatīvu izejvielu nodrošināšana ir ražošanas pamats,» saka «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «projekta realizācijai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, izmantot aizņēmumu bankā un ieguldīt paša uzņēmuma līdzekļus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

AgroPlatforma gatavojas ieiešanai Igaunijas un Lietuvas tirgos

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā izstrādātā graudu tirdzniecības platforma AgroPlatforma, kas savieno labības audzētājus, graudu uzpircējus un biržu, gatavojas ieiešanai Igaunijas un Lietuvas tirgos, informē uzņēmumā.

Šis gads noslēgts ar 200 reģistrētiem labības audzētājiem un pircējiem, pirmajiem platformā noslēgtajiem līgumiem, sludinājumiem aptuveni 4 miljonu eiro vērtībā un plānu paplašināties Eiropā.

DB jau vēstīja, ka Latvijā izstrādātā graudu tirdzniecības platforma AgroPlatforma darbību lauksaimniecības nozarē uzsāka pavasarī kā pirmais šāda veida projekts Baltijā.

«Lielā interese no lauksaimnieku puses un pirmie darījumi AgroPlatformā, kā arī līdzīgu platformu veidošanās citur pasaulē, vieš mūsos pārliecību, ka esam radījuši kaut ko vajadzīgu un vērtīgu. Šāda pārliecība mums, protams, bija arī AgroPlatformas tapšanas gaitā, tomēr, veidojot kaut ko pilnībā jaunu un nebijušu, pietiekami konservatīvā nozarē, risks bija visai liels,» komentē SIA AgroPlatforma valdes loceklis Juris Kazulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ar graudkopību mazākā un lielākā apmērā nodarbojas vismaz 1200 saimniecības, no kurām jau vairāk nekā puse ir reģistrējusies graudu tirdzniecības platformā "Agroplatforma.lv".

Pērnvasar platforma bija piesaistījusi vairāk nekā 300 Latvijas lauksaimniecības uzņēmumus. "Intensīvā darbā esam izcīnījuši savu pozīciju tirgū – lauksaimnieki zina, ka pie mums var iegūt ļoti konkurētspējīgu cenu par graudiem, kā arī mājaslapā ir daudz noderīgas aktuālās informācijas par notiekošo nozarē. Vienas graudu tonnas pārdošana mūsu platformā ir bijusi vidēji par 2,5 līdz 5 eiro izdevīgāka nekā citos kanālos, taču platformas izmantošana saistīta ar nopietnu ieradumu maiņu, kas prasa pamatīgu uzticības kredītu. Lielākais izaicinājums ir pārliecināt mūsu esošos un potenciālos klientus, ka šis ir drošs un efektīvs veids, kā strādāt ar saviem graudiem," saka Juris Kazulis, SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārkārtas situāciju, Ventspils brīvostas teritorijā strādājošajam koksnes granulu ražotājam SIA "Kurzemes granulas" 2020.gada pirmajā ceturksnī izdevies palielināt ražošanas apjomus salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Lielākā daļa produkcijas tiek eksportēta, turklāt nozīmīgs produkcijas noieta tirgus aizvien ir Itālija.

2020.gada pirmajā ceturksnī SIA "Kurzemes granulas" saražotas 17 763 tonnas granulu, kas ir par 7,5% vairāk nekā 2019.gada pirmajos trīs mēnešos. Produkcijas realizācijas apjoms pirmajā ceturksnī sasniedzis 19 500 tonnu, kas ir par 15% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā.

Uzņēmumā skaidro, ka ārkārtas situācijas ierobežojumi saistībā ar vīrusu Covid-19 tā darbību īpaši neietekmē. Arī martā, kad sākās lielākie ierobežojumi, ražošanas apjomu, ievērojot visas drošības prasības, izdevies saglabāt pagājušā gada līmenī. Daudz būtiskāk darbību ietekmē aizvadītā siltā ziema, kas attiecīgi koriģē pieprasījumu pēc kurināmā.

SIA "Kurzemes granulas" apgrozījums 2019.gadā bija 10,387 miljoni eiro, kas ir par 19,9% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt peļņa pieauga par 44,7% - līdz 1,045 miljoniem eiro. 2019. gadā saražots 69 985 tonnu kokskaidu granulu, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2018. gadā. 2019. gadā 57% saražoto granulu bija industriālās granulas, bet 43% - "premium" kvalitātes granulas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā.

Investējot 13,5 milj. eiro, Latvijas lielākais mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF Lizumā ir izveidojis kokskaidu granulu ražotni ar jaudu 110 tūkst. t, plāno ieguldīt mēbeļu ražošanā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas ir lielākais pabeigtais investīciju projekts meža nozarē Latvijā 2017. gadā. Kokskaidu granulu ražotne tika iedarbināta pērnā gada nogalē un mēneša laikā tā spēja sasniegt 80% no paredzētās ražošanas jaudas. Ražotne strādā 24 stundas septiņas dienas nedēļā un darbs tajā ir 22 cilvēkiem. «Tomēr jārēķinās, ka kopumā jaunu darba vietu reģionā ir ievērojami vairāk,» akcentē Kristaps Roziņš, SIA Avoti SWF kokskaidu granulu ražotnes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Viņš pastāstīja, ka graudu cenas patlaban ir augstākas nekā pērn attiecīgajā periodā un atbilst tam, ko daudzi graudkopji bija nosprauduši kā vēlamo graudu cenu līmeni.

Viņš atgādināja, ka vēl salīdzinoši nesen graudu cenas strauji paaugstinājās saistībā ar ne pārāk iepriecinošajām globālajām ziņām no dažādiem graudu audzēšanas reģioniem par laika apstākļu dēļ radītām likstām. Taču tagad cenām atkal ir tendence pakāpeniski samazināties, un tās ir atgriezušās apmēram tajā pašā līmenī, kur bija pirms mēneša. Tas tāpēc, ka bažas par graudu krājumiem pasaulē ir kliedētas un arī laika apstākļi dažādos graudu audzēšanas reģionos ir stabilizējušies.

Ruža pieļāva, ka turpmāk cenas kritīsies. «Tagad kādu laiku varētu būt graudu cenu lejupslīde, jo apstākļi daudzmaz ir stabilizējušies arī citos reģionos, pesimisms par ražām ir pārdzīvots un līdz ar to graudu cenām ir stabilizējošas lejupslīdošas tendences,» sacīja Ruža. Viņš gan piebilda, ka daudzi Latvijas zemnieki iepriekš bija fiksējuši graudu cenas, līdz ar to cenu svārstības būtiski neietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Dobeles dzirnavnieks: Zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki nekā pērn

Db.lv, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks», šodien, 18.jūlijā, uzsācis graudu pieņemšanas sezonu, kā pirmos jaunuzceltajos graudu glabāšanas torņos ievedot Zemgalē augušos ziemas kviešus. Kopumā «Dobeles dzirnavnieks» šogad plāno iepirkt vairāk nekā 300 tūkstošus tonnu graudu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Šosezon kulšanas darbi Latvijā sākušies vidēji 2 nedēļas ātrāk kā ierasts. «Kā pirmās pieņēmām ziemas kviešu kravas, bet tuvākajās dienās sagaidām arī kravas ar jaunās ražas rudziem, tritikāli, rapsi un zirņiem,» norāda AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Lielāku graudu apjoma pieplūdumu «Dobeles dzirnavnieks» prognozē nākamajā nedēļā.

«Izvērtējot pirmo saņemto kravu graudu kvalitāti, tā atbilst pārtikas kvalitātei. Proteīna līmenis graudos svārstās 12,5 – 15 % robežās,» stāsta K.Amsils. «Tomēr jāatzīst, ka mūsu sadarbības partneri – zemnieki prognozē, ka ražas apjomi šogad būs krietni zemāki kā pagājušajā gadā – ražības kritums tiek prognozēts par aptuveni 30% - atkarībā no reģiona.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 18 miljonus eiro, AS «Dobeles dzirnavnieks» uzsācis Baltijā pirmās bioloģisko graudu pilna realizācijas cikla infrastruktūras izveidi. Projektu paredzēts īstenot līdz 2020. gada beigām, informē uzņēmumā.

Plānots, ka piecu gadu laikā pēc tā īstenošanas bioloģisko graudu pārstrādes apjomi uzņēmumā pieaugs līdz 40 tūkstošiem tonnu, palielinoties aptuveni četras reizes.

Topošajā Baltijā lielākajā bioloģisko graudu pilnas pārstrādes cikla infrastruktūrā tiks ietverta laboratorija, bioloģisko graudu pieņemšanas, priekšattīrīšanas, pirmapstrādes tehnoloģijas un uzglabāšanas torņi, kā arī atsevišķa bioloģisko graudaugu pārslu ražotne. Paredzams, ka 95% produkcijas tiks eksportēta.

«Latvijā ik gadu pieaug bioloģiski sertificēto saimniecību skaits un saražoto graudaugu apjoms, taču līdz šim nozares attīstību lielā mērā kavējis infrastruktūras trūkums bioloģisko graudu pirmapstrādes un pārstrādes jomā,» saka AS «Dobeles dzirnavnieks» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot: «Mūsu realizētais projekts var nospēlēt izšķirošu lomu Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības ilgtermiņa izaugsmes iekustināšanai. Tas ir arī būtisks signāls vietējiem zemkopjiem, ka bioloģiski graudi ir nākotnes prece un to audzēšanā ir vērts ieguldīt. Patlaban no mūsu valstī saražotajiem graudiem tikai 3,2% ir bioloģiski, tāpēc šai jomai ir liels potenciāls attīstīties un būtiski kāpināt īpatsvaru kopējā apjomā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudu pieņemšanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas uzņēmums SIA «Linas Agro» Graudu centrs reģistrējis jaunu komercķīlu. Aizņēmuma mērķis ir būvēt divus jaunus graudu elevatorus, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas valdes loceklis Petrs Kuras.

Informācijas avots precizē graudu torņu atrašanās vietu trešajā rindkopā

14.martā reģistrētās komercķīlas nodrošināto prasījumu maksimālā summa ir 9,3 miljoni eiro.

Kuras norādīja, ka jaunos graudu elevatorus ir plānots uzcelt līdz jaunajās graudu ražas sezonas sākumam šogad. Graudu elevatoru jauda būs apmēram 20 000 tonnu. Vienu no tiem ir plānots celt Grobiņā, bet otru - Rēzeknē.

«Latgales reģionā mums ir tikai viens graudu elevators - Jēkabpilī, bet pārējie atrodas tālu, citos reģionos. Vēlamies arī Latgales reģionā turpmāk nodrošināt šo pakalpojumu. Tādējādi graudi mums nebūs tālu jāved, bet šis pakalpojums būs pieejams šajā pašā reģionā,» teica Kuras, piebilstot, ka tas būs izdevīgāk no saimnieciskā viedokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Dobeles dzirnavnieks» iesniedzis projektu arī Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Lai uzlabotu Latvijas zemnieku izaudzēto graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pārstrādi, 2018. gadā «Dobeles dzirnavnieks» īstenos vērienīgu projektu 15 jaunu graudu uzglabāšanas torņu būvniecībai un kaltes izveidei.

Uzņēmumā pašlaik ir divi elevatori un pieci graudu uzglabāšanas torņi ar kopējo kapacitāti 160 tūkstoši tonnu. Plānotais projekts paredz 12 jaunu graudu torņu būvniecību, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnu, trīs mitro graudu torņu būvniecību, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnu, kā arī jaunas graudu kaltes izbūvi. Projekta rezultātā ievērojami tiks palielināta ne tikai graudu uzglabāšanas jauda, bet arī par aptuveni 30% efektivizēts graudu pieņemšanas process, kas aktīvākajā kulšanas sezonā nozīmē mazākas rindas un ātrāku izbēršanos zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā graudu raža šogad Latvijā varētu būt par apmēram 40% mazāka nekā pērn un sevišķi zems graudu ražas līmenis būs Kurzemē, aģentūrai LETA prognozēja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš atzina, ka no ražas viedokļa tik sliktu gadu neatminas. Graudu raža pa reģioniem atšķiras, teiksim, Kurzemes reģionā ražas līmenis ir katastrofāli zems. Zemgales reģionā situācija ir atšķirīga - ir vietas, kur raža ir kritusies par 20%, un ir vietas, kur raža ir par 50% zemāka. Vidzemē un Latgalē - raža ir par 20-30% zemāka nekā normālā ražas gadā. Tikmēr kopējā graudu raža varētu būt par apmēram 40% zemāka salīdzinājumā ar pagājušo gadu.

«Mums ir arī pamatoti iemesli, kāpēc šogad ir tāda neraža - pērnā gada plūdi un šā gada sausums. Protams, ziemāju kultūrām kvalitāte šogad bija sliktāka sausuma dēļ. Arī kvalitāte reģionāli atšķiras. Tur, kur bija lietus, proteīna līmenis ir augstāks, bet tur, kur nebija lietus, tas ir zems. Savukārt vasarāju kultūrām, vasaras kviešiem ir izteikti augsts proteīna līmenis, kas arī ir neraksturīgi Latvijai,» sacīja Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, 2017.gadā sasniegta Latvijas vēsturē otra augstākā vidējā graudaugu ražība no viena hektāra – 38,3 centneri, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

Visaugstākā ražība bija 2015. gadā – 44,9 centneri no hektāra.

Pērn ar graudaugiem apsēti 703,5 tūkst. hektāru, kas ir par 12,5 tūkst. hektāru jeb 1,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Lai gan graudaugu sējumu platība samazinājās un nenovākti palika 70 tūkst. ha jeb 10 %, graudu kopraža sasniedza 2,7 milj. tonnu, kas ir tikai par 10,7 tūkst. tonnu jeb 0,4 % mazāk nekā 2016. gadā.

Graudu kopražu būtiski ietekmēja ziemāju vidējās ražības no viena hektāra pieaugums no 46,8 centneriem 2016. gadā līdz 49,9 centneriem 2017. gadā. Ziemāju sējumus paguva novākt pirms nelabvēlīgo laika apstākļu iestāšanās un ziemāju graudu kopraža par 109,8tūkst. tonnu jeb 6,2% pārsniedza iepriekšējā gada ziemāju kopražu. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra sasniedza 51,5 centneri (2016. gadā – 48,0 centneri), un to īpatsvars graudu kopražā pieauga no 58,6 % 2016. gadā līdz 63,3 % 2017. gadā. 45 % no visas ziemas kviešu kopražas novākti Zemgalē, kur to vidējā ražība sasniedza 58,8 centneri no viena hektāra (2016.gadā 55,5 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Graudaugu sējumu platība pērn pieaugusi par 6,5 %

Zane Atlāce - Bistere, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā ar graudaugiem apsēti 716,0 tūkst. hektāru, kas ir par 43,6 tūkst. hektāru jeb 6,5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā un ir lielākā graudaugu sējumu platība kopš 1984. gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Nelabvēlīgo meteoroloģisko apstākļu ietekmē graudaugu vidējā ražība no viena hektāra samazinājās no 44,9 centneriem 2015. gadā līdz 37,8 centneriem 2016. gadā. Kaut gan sasniegta otra augstākā ražība Latvijas vēsturē un nozīmīgs platību pieaugums, 2016. gadā graudu kopraža bija 2,7 milj. tonnu, kas ir par 0,3 milj. tonnu jeb 10,5 % mazāk nekā 2015. gadā, kad ievāca rekordražu – 3 milj. tonnu.

Graudu ražu ietekmēja ziemas kviešu īpatsvara pieaugums graudaugu kopējā sējumu platībā no 43,2 % 2015. gadā līdz 46,1 % 2016. gadā, kā arī graudu kopražā – no 53,1 % 2015. gadā līdz 58,6 % 2016. gadā. Ziemas kviešu vidējā ražība no viena hektāra bija 48,0 centneri (2015. gadā – 55,3 centneri).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimniekiem laika apstākļu dēļ radušies zaudējumi pēc pašreizējā aplēsēm šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro, otrdien žurnālistiem atzina biedrības «Zemnieku saeima» valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Viņš teica, ka atbilstoši Zemkopības ministrijas jūlijā veiktajām aplēsēm Latvijas graudkopības, lopkopības un mežsaimniecības sektoram laika apstākļu dēļ bija radušies 359 miljonu eiro zaudējumi. Taču pašreizējās aplēses liecina, ka zaudējumi šogad sasniedz jau 400 miljonus eiro. Ja pagājušajā gadā raža bija izaugusi, bet to nebija iespējams novākt, tad šogad ražas daudzviet nav, un lauksaimniekiem radītie zaudējumi svārstās no 200-400 eiro uz hektāru.

Lazdiņš sacīja, ka pērnā gada rudens, kā arī šā gada pavasaris un vasara ļoti negatīvi ietekmēja Latvijas lauksaimniecības sektoru. Joprojām ir reģioni, kuri «mitrumu sen nav redzējuši». Tādēļ daudzviet ziemāji nav attīstījušies, daļu ziemas rapša nācies pārsēt ar ziemas kviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eļļas ražotāja "lecavnieks & Co" vadība saistībā ar koronavīrusu nepārtraukti izvērtē situāciju, taču pašlaik uzņēmums savā darbībā neizjūt būtisku tā ietekmi, gada pārskatā norāda kompānijas vadība.

SIA "lecavnieks & Co" vadība uzskata, ka uzņēmums spēs pārvarēt ārkārtas situāciju bez kompensējošo pasākumu palīdzības.

Nākamajos gados uzņēmums plāno attīstīt savas pamatnozares - lauksaimniecību, graudu un rapšu pirmapstrādi, palielināt eļļas augu pārstrādi un produkcijas realizāciju, kā arī ieviest jaunas kultūras audzēšanas un pārstrādes procesus.

"Jaunas kultūras ieviešana ir veiksmīgs risinājums uzņēmuma saimnieciskās darbības attīstībai, jo pārstrādes procesā tiek iegūti produkti ar pievienoto vērtību. Vēl viena būtiska pozitīva ietekme gadījumā, ja nav pieejams pietiekošs rapšu sēklu apjoms - jaunās kultūras ieviešana spēj aizstāt un nodrošināt uzņēmuma jaudas, saglabājot apgrozījumu un peļņu," skaidro kompānijas valdes loceklis Dainis Lagzdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pārtikas ražotājs un viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijā AS "Dobeles dzirnavnieks" aizvadītajā gadā sasniedzis līdz šim lielāko apgrozījumu - 129,6 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā.

Apgrozījumu kāpināt izdevies, pateicoties pārstrādāto graudu un ražošanas apjoma pieaugumam, norāda AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

"Dobeles dzirnavnieks" 2019. gadā pārstrādājis 285 tūkstošus tonnu graudu, kas ir par 30 tūkstošiem tonnu vairāk nekā gadu iepriekš. "Kāpināt pārstrādāto graudu apjomu plānojam arī šogad, sasniedzot 300 tūkstošus tonnu," prognozē K. Amsils.

2019. gadā uzņēmuma attīstībā ieguldīti 11,9 miljoni eiro. "Ik gadu palielinām gan ražošanas, gan graudu uzglabāšanas jaudas, nemitīgi investējam uzņēmuma infrastruktūras un ražošanas tehnoloģisko procesu uzlabošanā un efektivizēšanā," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas ostu infrastruktūras attīstība apdraud graudu tranzītu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas enerģētisko kravu straujā zaudēšana nav vienīgais Latvijas termināļu un dzelzceļa pārvadātāju biznesa drauds. Kaimiņvalsts graudu tranzītu Latvijas ostas varēs izbaudīt vairs tikai 3‒5 gadus. Tas izriet gan no Latvijas tranzītbiznesā iesaistīto teiktā Dienas Biznesam, gan Krievijas mediju publikācijām. Runa gan nav par pārdesmit milj. t, kā vēl pirms dažiem gadiem bija mērāmi ogļu un naftas produktu apjomi, taču arī pāris milj. t Krievijas lauksaimniecības produkcijas zaudēšana ostu termināļiem nav nekas patīkams. Pērn Latvijas ostās kopumā tika pārkrauts 4,23 milj. t labības un tās produktu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. No tā kaimiņvalsts graudu tranzīts veido teju vienu milj. t, jo Latvijas dzelzceļš pērn no/uz Krieviju pārvadājis 0,91 milj. t. graudu. Skatoties piecu gadu griezumā, Rīgas ostā labības un tās produktu apjomi pirmajos trīs mēnešos pieauguši no 264,2 tūkst. t 2014. gadā līdz 360,2 tūkst. t 2018. gadā, Ventspilī – no nulles līdz 34,1 tūkst. t, bet Liepājā – no 807,2 tūkst. t līdz 1,01 milj. t, liecina Satiksmes ministrijas dati. Liepaja Bulk Terminal Ltd valdes loceklis Juris Matvejevs gan aicina nedramatizēt situāciju, kas nebūt neesot vienkārša, norādot, ka mūsu vienīgā garantija graudu tranzīta segmentā ir augstas ražas attiecīgajās valstīs. Viņa vadītais terminālis pērn apkalpojis 1,7 milj. t Krievijas lauksaimniecības produkcijas tranzīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks uzsācis daudzmiljonu BIO projekta 2.kārtu

Lelde Petrāne, 21.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Ošenieku grauds Saldus novadā plāno būvēt jaunu graudu pieņemšanas ēku ar trim graudu uzglabāšanas tvertnēm, investējot 680 tūkstošus eiro.

Pēc projekta īstenošanas Ošenieku grauds līdzšinējo 840 tonnu vietā varēs uzglabāt gandrīz 1600 tonnas graudu, vienlaikus nodrošinot arī mūsdienīgu graudu pieņemšanas sistēmu jaunajā graudu pieņemšanas ēkā. Pēc būvniecības pabeigšanas kooperatīvs arī spēs no biedriem pieņemt dažādas laukaugu kultūras, arī rapšus un pupas, ko līdz šim nebija iespējams izdarīt. Būs arī iespēja saņemt vairākas kultūras vienlaicīgi, jo plānots izbūvēt divas pieņemšanas līnijas. Jaunā ēka ir nākamais solis kooperatīva Ošenieku grauds attīstībā, jo līdz šim jau ir veikta graudu pirmsapstrādes modernizācija.

Kopumā projekta īstenošanai kooperatīvs piesaistījis Attīstības finanšu institūcijas Altum finansējumu 486 tūkstošu eiro apmērā un Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu 194 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru