no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu pārtraukt izmeklēšanu nogrimušā prāmja Estonia lietā, ziņo lenta.ru.

Ministru kabinets noklausījās pēc kārtas ceturto atskaiti, kuru prāmja Estonia nogrimšanas iemeslu izmeklēšanas gaitā sagatavojusi šim nolūkam speciāli izveidota komisija, un secinājusi, ka pašreizējā informācija nespēs sniegt pilnvērtīgas atbildes par prāmja nogrimšanas iemesliem. Saistībā ar šo lēmumu komisija tika likvidēta.

Pēdējā atskaitē par prāmja Estonia bojāejas galvenajiem iemesliem tika minētas kuģa nepilnīgās konstrukcijas un nepateicīgie laika apstākļi. Šī atskaite apstiprina jau 1997. gadā izdarītos secinājumus, kuros bija teikts, ka prāmis bija nogrimis defekta dēļ priekšējā vizierī, kurš neizturēja smagos laika apstākļus.

Pēc Latvijas Konkurences padomes 2007.gada 21.februāra pozitīva atzinuma saņemšanas par to, ka nav šķēršļu starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma Euromin Holdings (Ciprys) Limited un akciju sabiedrības Ventspils nafta kopējas izšķirošas ietekmes gūšanai a/s Ventspils nafta 100% meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, un Euromin Holdings uzturētā sadarbības piedāvājuma kopēja biznesa veidošanai ar SIA Ventspils nafta termināls a/s Ventspils nafta vadība ir piekritusi Euromin Holdings līdzdalībai SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā 49% apmērā. Šādas stratēģiskas sadarbības rezultātā starp Baltijas reģiona lielāko naftas un naftas produktu pārkraušanas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls un pasaules naftas un gāzes sektora ietekmīgo kompāniju Vitol veidosies nopietns kopuzņēmums, kurā mažoritārā ietekme paliek a/s Ventspils nafta rokās.

“Mēs priecājamies par to, ka esam panākuši 49% līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā un sekmēsim šī nozīmīgā stratēģiskā aktīva attīstību kopā ar mūsu partneriem no a/s Ventspils nafta. Dalība SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā ir dabisks nākamais solis mūsu līdzdalībā a/s Ventspils nafta, un esam gandarīti redzēt, ka mūsu ieguldījums rada ievērojamu produktu apjoma pieaugumu terminālī,” norāda Vitol galvenais komerciālais pārstāvis Deniss Krema.

Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsver: „No vienas puses, kā esam teikuši jau iepriekš, mēs esam gandarīti par pasaules līmeņa kompānijas pilnvērtīgu ienākšanu Ventspils naftas koncerna biznesā un Latvijas tirgū kopumā. No otras puses, šo gandarījumu pastiprina fakts, ka Ventspils nafta, saglabājot kontroli pār šo koncernam būtisko uzņēmējdarbības sfēru, vienlaikus iegūst stratēģisku partneri tranzīta jomā un garantijas stabiliem ienākumiem ilgtermiņa perspektīvā.”

Piektdien, 1. jūlijā, jaunais LNG ātrgaitas prāmis M/S Megastar tika nokristīts Meyer Turku kuģu būvētavā, informē AS Tallink Grupp un Meyer Turku.

Videi draudzīgo prāmi kristīja bijusī Somijas prezidente Tarja Halonena.

AS Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Janeks Stalmeisters teica, ka kuģa būves process ir jau gandrīz pusceļā.

«Prāmja būvniecība turpinās, un līdz ar to arī notiek darbs pie jauniem un inovatīviem pakalpojumiem un risinājumiem, kas ieviesīs jaunas vēsmas Tallink Shuttle konceptā un tiks atrādīti pasažieriem līdz ar jauno prāmi. Tāpat mēs esam ļoti pagodināti, ka prezidente Tarja Halonen ir prāmja krustmāte. Tas ir apliecinājums speciāli izstrādātiem šī prāmja ārkārtīgi augstajiem videi draudzīgiem risinājumiem. Šajā skatījumā M/S Megastar būs ļoti labs vēstnesis visā nozarē,» piebilda Janeks Stalmeisters.

Jaunākās ziņas liecina, ka kopumā Dienvidkorejas prāmja avārija paņēmusi 183 pasažieru dzīvību, taču vēl 121 pasažieris ir bez vēsts pazudis, ziņo BBC.

Dienvidkorejas prāmja avārijā bez vēsts pazudušo pasažieru tuvinieki pauda savas dusmas zivjsaimniecības ministram un krasta apsardzes priekšniekam, kas atradās glābšanas darbu koordinēšanas teltī. Amatpersonas glābšanas darbu telti ielenca saniknoti pazudušo pasažieru ģimenes locekļi. Ministrs un krasta apsardzes priekšnieks aizvadīto nakti esot pavadījuši izklāstot avarējušā kuģa pasažieru tuviniekiem, kādi darbi tiek veikti, lai atrastu pazudušos cilvēkus.

Kopumā avārijas brīdī uz kuģa atradās 476 cilvēki, no kuriem daudzi bija iesprostoti, kuģim sasveroties uz vienu pusi. Kuģis nogrima divu stundu laikā no brīža, kad sāka skanēt trauksmes signāls. No grimstošā prāmja tika izglābti 174 pasažieri.

Tallink jaunais LNG ātrgaitas prāmja, kas tiks piegādāts 2017.gadā, vārds būs Megastar.

Šis prāmja vārds izvēlēts no 21 550 iesniegtajiem priekšlikumiem, kas saņemti publiskā konkursā par jaunā LNG prāmja vārdu. 2016.gada 9.februārī tiks ielikts prāmja ķīlis Meyer Turku kuģu būvētavā, aizsākot kuģa būves procesu sausajā dokā.

Tallink Grupp pārstāvis Janeks Stalmeisters skaidro: «Tā kā Megastar būs viens no lielākajiem šāda tipa prāmjiem pasaulē, vārds perfekti izsaka prāmja īpašības un būtību. To ir arī viegli izrunāt igauņu, somu, zviedru, latviešu un citās valodās. Tā kā daudzi konkursa dalībnieki bija minējuši tieši šo vārdu, tad mēs to saskatām arī kā mūsu pasažieru vēlēšanos.»

Vairāki uzņēmumi Latvijā ir paziņojuši par atteikšanos sadarboties ar partneriem Krievijā, kuras armija pēc Vladimira Putina pavēles iebrukusi Ukrainā.

Solidarizējoties ar Ukrainu un ukraiņiem, kuru vidū ir arī Rimi Baltic darbinieki un klienti, kā arī krasi iestājoties pret militāro agresiju, ko Krievija izvērsusi Ukrainā, Rimi Baltic lēmis pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Rimi Baltic lēmums nozīmē, ka no šī brīža gandrīz 300 Rimi veikalos Lietuvā, Latvijā un Igaunijā no sortimenta tiek izņemtas Krievijā ražotas preces, kā arī pārtrauks to importu no starptautiskajiem izplatītājiem.

Amsils: Dobeles dzirnavnieka sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama 

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, uzņēmuma sadarbība ar Krieviju vairs nav iespējama,...

Par šo lēmumu Rimi Baltic šobrīd informē piegādātājus un ir uzsākta Krievijas produktu izņemšana no veikalu plauktiem.

“Rimi veikalos Krievijā ražotu preču daudzums nepārsniedz 1% no kopējā sortimenta. Taču lēmums pārtraukt Krievijas ražojumu tirdzniecību ir simbolisks solis ar skaidru vēstījumu – mēs esam pret militāru agresiju un solidarizējamies ar ukraiņiem mūsu klientu un darbinieku vidū,” uzsver Rimi Latvija valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Arī lielveialu tīkls "Maxima Latvija" ir apturējis Krievijā un Baltkrievijā ražoto produktu iepirkumu un pieņēmusi lēmumu izņemt šīs preces no veikalu sortimenta.

Arī Sanitex pārtrauc preču importu no Krievijas un Baltkrievijas 

Reaģējot uz Krievijas darbībām Ukrainā, distribūcijas un loģistikas uzņēmums "Sanitex" pārtrauc...

Par šo lēmumu tuvākajā laikā tiks informēti arī uzņēmuma sadarbības partneri, kas veic konkrēto preču piegādi.

Krievijā ražotas preces procentuāli veido pavisam nelielu daļu no kopējā "Maxima Latvija" produktu klāsta, tādēļ veiktās izmaiņas neietekmēs "Maxima" veikalu sortimentu, skaidroja uzņēmumā.

Food Union pārtrauc saldējuma eksportu uz Krieviju 

Pārtikas koncerns "Food Union", reaģējot uz notikumiem Ukrainā, pārtraucis saldējuma eksportu uz...

"Mūsu līdzšinējā pieredze Covid-19 pandēmijas kontekstā ļāvusi pārliecināties, ka nepieciešamības gadījumā Latvijas ražotāji spēj nodrošināt pilnvērtīgus preču krājumus un aizvietot arī importēto preču sortimentu," pauda uzņēmumā, piebilstot, ka veikalu sortimentā jau tagad dominē vietējo Latvijas ražotāju produkcija.

Nosodot Krievijas sākto karu pret Ukrainu, arī "Elvi" un "top!" veikalu tīkli, tāpat kā "Rimi" un "Maxima", pārtrauc Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

SIA "Elvi Latvija" pārstāve Vineta Grigane-Drande norādīja, ka, sekojot līdzi šī brīža notikumiem Ukrainā, veikala vadība ir nolēmusi pārtraukt Krievijā ražotu preču tirdzniecību.

Kompānijā arī pavēstīja, ka mazumtirdzniecības veikalu "Elvi" tīkls pārtrauc Krievijā ražotu produktu iepirkšanu. Taču, lai nevairotu pārtikas atkritumu daudzumu, veikalos tiks iztirgoti tur jau esošie produkti, bet netiks veikti jaunu preču iepirkumi.

“Šis ir drūms un neiedomājami smags brīdis Eiropai, kurā katrai privātpersonai un uzņēmumam ir nepieciešams skaidri un nelokāmi paust savu nostāju par to, ka demokrātiskā pasaulē nav vietas asinsizliešanai un karam. Atbalstot ekonomiskās sankcijas pret Krievijas valdošo eliti, pārtraucam šajā valstī ražotu produktu iepirkšanu,” situāciju komentē SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine. Viņa arī turpina: “Tā, ka saņemam jautājumus no klientiem un sadarbības partneriem, varu apstiprināt, ka mēs apzināmies - atvērtas ekonomikas apstākļos Krievijas uzņēmēji ir investējuši savu kapitālu arī daudzos Latvijā esošos pārtikas ražošanas uzņēmumos, kas darbojas mūsu zemē, maksā nodokļus Latvijai un rada darbavietas Latvijas iedzīvotājiem. Šobrīd netiek apsvērta šādu uzņēmumu produkcijas bloķēšana - ir ļoti svarīgi saglabāt mūsu iedzīvotāju ekonomisko stabilitāti, un ELVI turpinās tirgot visas Latvijā ražotās preces.”

Arī veikalus "top!" pārstāvošā uzņēmuma SIA "Iepirkumu grupa" mārketinga direktore Ilze Priedīte aģentūrai LETA sacīja, ka "top!" veikalos netiks pārdota Krievijā ražotā produkcija, un ņemot vērā Baltkrievijas iesaisti Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu, arī Baltkrievijā ražotā produkcija veikalos netiks pārdota.

Vienlaikus, lai atbalstītu Ukrainu, uzņēmums apsver Ukrainā ražotās produkcijas stiprināšanu veikalos, piebilda Priedīte.

Savukārt uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management", kas pārstāv mazumtirdzniecības veikalu tīklus "Citro" un "Eldo", valdes priekšsēdētājs Imants Kelmers aģentūrai LETA minēja, ka ir sāktas pārrunas par Krievijas un Baltkrievijas ražotās produkcijas iepirkumu apturēšanu.

Viņš norāda, ka vairāki partneri ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Krievijas un Baltkrievijas ražojumu iepirkuma, savukārt pārējie ir procesā uz Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču iepirkuma pārtraukšanu.

"Citro" un "Eldo" tīkla sortimentā Krievijas un Baltkrievijas ražojumu īpatsvars ir neliels, un to izņemšana no sortimenta būtisku ietekmi neradīs, piebilda Kelmers.

Arī veikalu tīkls "Mego" ir sācis Krievijā ražoto preču piegāžu pārtraukšanu, paužot neapmierinātību pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā, informēja veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans.

Tāpat veikalu tīkla "Aibe" komercdirektore Antra Plēse-Laizāne aģentūrai LETA sacīja, ka veikalu tīklā "Aibe" netiks pārdota Krievijā un Baltkrievijā ražotā produkcija.

Nosodot Krievijas un Baltkrievijas kopīgi sākto karu pret Ukrainu, kokapstrādes uzņēmuma "Latvijas finiera" vadība nolēmusi pārstrukturēt piegādes ķēdes un pārkārtot saimniecisko darbību, lai turpmāk nesadarbotos ar abu agresorvalstu pārstāvjiem.

"Šajā Ukrainas tautai ārkārtīgi grūtajā brīdī esam vienoti ar viņiem, stāvot par brīvību, neatkarību, demokrātiju un mieru," uzsver "Latvijas finiera" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

"Latvijas finieris" ir Eiropas Savienības vērtībās un Rietumu pasaules uzskatos balstīts uzņēmums, kā arī pauž ticību Rietumu sabiedrības vienotībai un spējai šīs vērtības kopīgi aizstāvēt.

Arī vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa "Eco Baltia" pieņēmusi lēmumu pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar uzņēmumiem no Krievijas.

Nosodot militāro agresiju, kas vērsta pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem, no 25. februāra zāļu vairumtirgotājs “Magnum Medical” un aptieku tīkls “Apotheka” pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražoto medikamentu, uztura bagātināju un kosmētikas tirdzniecību.

Lietuvas tiešsaistes tirdzniecības uzņēmums "Pigu.lt", kam Latvijā pieder interneta veikals "220.lv", piektdien paziņoja, ka pārtrauc Krievijā un Baltkrievijā ražotu preču tirdzniecību savās platformās, protestējot pret Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Pigu.lt" aplēses liecina, ka Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces veido gandrīz vienu procentu no tā apgrozījuma.

Lēmums attiecas uz visiem grupas tiešsaistes veikaliem, tostarp "220.lv" Latvijā, "Kaup24.ee" un "Hansapost.ee" Igaunijā, kā arī "HobbyHall.fi" Somijā.

Tāpat "Pigu.lt" sola, ka mudinās pircējus iegādāties Ukrainā ražotas preces, kuru izcelsme tikšot skaidri norādīta.

“MV GROUP” pārvaldītais uzņēmums SIA “MV Latvia” pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas produktu importu Latvijā. Šobrīd uzņēmums atsakās no visiem jaunajiem pasūtījumiem un meklē iespējas, kā atcelt daļu no jau esošajiem importa pasūtījumiem, kas nākuši no abu minēto valstu ražotājiem.

"Mēs strikti nosodām Krievijas militāro agresiju. Esam pārliecināti, ka pilsoniskā līdzdalība ir svarīgāka par biznesa interesēm, tāpēc esam nolēmuši uz nenoteiktu laiku iesaldēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas zīmoliem. Arī mūsu partneri atbalsta šo lēmumu un pauž savu nostāju pret notiekošajām militārajām darbībām," norāda “MV GROUP” ģenerāldirektors Marijus Cilcius.

Latvijas jaunuzņēmumu vides organizācijas ir parakstījušas vēstuli, aicinot, tai skaitā, ikvienu uzņēmēju Baltijā un Eiropā izvērtēt gan sadarbību ar Krievijas partneriem, gan savu darbību Krievijas tirgū un valdībai pēc iespējas ātrāk saskaņot Ukrainas bēgļu uzņemšanas plānu, nodrošinot bēgļiem iespēju Latvijā strādāt un būt nodarbinātiem.

A. Lemberga aizturēšana varētu izraisīt varas maiņu Ventspils tranzītbiznesā.

Līdz Db nodošanai tipogrāfijā Rīgas Centra rajona tiesa vēl nebija pieņēmusi lēmumu par drošības līdzekļa piemērošanu Ventspils mēram. Prokuratūra paziņojusi, ka apsūdzība (skat. tab.) Aiva-ram Lembergam uzrādīta par kukuļņemšanu sevišķi lielos apmēros, ja tas ir saistīts ar kukuļu izspiešanu, par naudas atmazgāšanu trīs epizodēs vairāk nekā 10 milj. Ls apmērā, kā arī par to, ka viņš nedeklarēja tādas īpašumtiesības, kas deva pastiprinātu ietekmi Latvijas kuģniecībā (LK). Procesa virzītājs Lembergam piemērojis pirmsapcietinājuma aizturēšanu, ziņo LETA.

A. Lemberga advokāts Aivo Leimanis apstiprina, ka Ventspils mērs aizturēts t.s. Ventspils amatpersonu lietas ietvaros, kurā Lembergam piemērots liecinieka statuss. Tas noticis trešdien ap plkst. 8:30 no rīta, kad viņš devies pie ārsta. Kā uzskata Leimanis, Lemberga apcietināšana notikusi nelikumīgi, jo viņam minētajā lietā bija liecinieka, nevis aizdomās turamā statuss, ziņo LETA. Jau ziņots, ka Lembergam pērn uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu un amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Lembergs kā kukuli esot pieņēmis ·veicē reģistrētās kompānijas Multinord AG akcijas un uz to pamata viņam izmaksātos 453 tūkst. Ls. Tāpat Lembergs kopš 1994. gada esot bijis slēpts Kālija parka akcionārs.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

AS Ventspils nafta padome ir apstiprinājusi uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģijas maiņu un piekritusi apjomīga darījuma slēgšanai, kā rezultātā a/s Ventspils nafta tuvākajā nākotnē specializēsies ar tranzīta nozari saistītu aktīvu pārvaldē, atsakoties no holdinga darbības pārējās plaša spektra nozarēs, kurās līdz šim aktīvi īstenotās biznesa risku diversifikācijas rezultātā iesniedzās a/s Ventspils nafta koncerna uzņēmējdarbība.

Uzņēmuma publicētā informācija Rīgas Fondu biržā liecina, ka optimizējot un restrukturizējot a/s Ventspils nafta koncerna darbību, mātes uzņēmuma pārvaldē tiks saglabāti tikai ieguldījumi naftas un naftas produktu tranzīta un kuģošanas biznesa jomās. Līdz ar a/s Ventspils nafta padomes lēmumu nekustamo īpašumu, poligrāfijas un izdevējdarbības uzņēmumi vienotā paketē tiek pārdoti a/s Ventspils nafta asociētajai sabiedrībai a/s Latvijas kuģniecība, šā darījuma summai sasniedzot 82.7 miljonus latu. Darījuma rezultātā a/s Ventspils nafta peļņa sasniegs ap 40 miljonu latu.

A/s Ventspils nafta restrukturizācijas plāna īstenošanu nosaka globālie un vietējie makroekonomiskie rādītāji, kuru ietekme uz koncerna uzņēmumu darbības rezultātiem šobrīd un pārskatāmā nākotnē ir likusi mainīt gan visa koncerna, gan a/s Ventspils nafta mātes uzņēmuma turpmākās attīstības stratēģiju, lai nodrošinātu ieguldījumu nepieciešamo atdevi visu a/s Ventspils nafta akcionāru interesēs. Balstoties uz vietējo un starptautisko ekspertu un konsultantu ieteikumiem, par a/s Ventspils nafta stratēģiskās attīstības turpmāko virzienu definēta tranzīta nozare, kas ir uzņēmuma vēsturiskais pamatbizness.

Akciju sabiedrības Ventspils nafta koncerna konsolidētais neto apgrozījums 2006.gadā sasniedzis 69,3 miljonus latu, bet neto peļņa - 6,85 miljonus latu, un tas ir par 1,15 miljoniem latu jeb 20,2% vairāk, nekā plānots, liecina a/s Ventspils nafta auditētais konsolidētais 2006.gada pārskats.

A/s Ventspils nafta 2006.gada apgrozījuma līmeni, kas ir zemāks par plānoto, ietekmēja dzelzceļa pārvadājumu nestabilā un iepriekš faktiski neprognozējamā situācija, kas attiecībā uz a/s Ventspils nafta meitas sabiedrību naftas un naftas produktu pārkraušanas uzņēmumu SIA Ventspils nafta termināls atkarīga gan no Krievijas Federācijas politiski definētajiem augstajiem dzelzceļa tarifiem kravu pārvadājumiem ārpus savas valsts ostām, gan augstās naftas produktu izvedmuitas, gan no kopējās tirgus situācijas. Lai gan kopumā, neskatoties uz negatīvajiem ārējiem apstākļiem, SIA Ventspils nafta termināls pārskata periodā strādājis stabili, gūstot peļņu vairāk nekā 0,6 miljonu latu apjomā, paredzams, ka arī 2007.gadā uzņēmuma rezultāti būtiskā apmērā būs atkarīgi no sarežģītās situācijas naftas produktu dzelzceļa pārvadājumu jomā.

Pasažieru prāmja līnijas Ventspils – Sāremā kompānija „SLK Ferries” informē, ka 24. jūlijā no Sāremā uz Ventspili pasažieri bija ieradušies rekordlielā skaitā – 227 cilvēki un 63 transporta līdzekļi, savukārt vislielākais no Ventspils uz Igauniju izbraukušo cilvēku skaits ir bijis 22. jūlijā , kad uz Sāremā ar prāmi devās 194 pasažieri un 51 transporta līdzeklis, tai skaitā 4 treileri. Tāpat Sāremā prāmja kompānija informē, ka prāmja kustība no Ventspils uz Sāremā turpināsies arī septembrī, jo pieprasījums pēc pakalpojuma ir liels. Septembrī prāmis kursēs četras reizes nedēļā un prāmja kustības grafiks tiks piemērots klientu vēlmēm. Tas kursēs tā, lai pasažieri no Ventspils un Sāremā varētu veikt arī vienas dienas ceļojumu. No 1.septembra prāmis no Mintu izies otrdienās plkst.10, trešdienās plkst.18, sestdienās plkst.8, bet svētdienās plkst.12. Prāmis no Ventspils izies trešdienās plkst.8, bet plkst.18 piektdienās, sestdienās un svētdienās. Pasažieru prāmis „Scania” starp Ventspili un Mintu ostu Igaunijā kursē kopš šī gada 17. maija. Kopš maršruta atklāšanas 18.maijā "SLK Ferries" prāmja pakalpojumus ir izmantojuši 7248 cilvēki. Maijā prāmi izmantojuši 525 pasažieri, jūnijā – 2832, bet līdz no 1. līdz 28. jūlijam 3891 cilvēki. Liela interese par prāmi ir gan latviešiem, gan igauņiem, lietuviešiem, somiem un vāciešiem.

Daudzu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu līdzīpašnieks uzņēmējs Oļegs Stepanovs šodien publicētā intervijā laikrakstā Dienas bizness norāda, ka tuvākā nākotnē Kālija parka termināli varētu pārdot Baltkrievijas un Krievijas kompānijām, lai nodrošinātu kālija sāls kravu plūsmu caur Ventspili.

Tāpat viņš izklāsta savu skatījumu par faktu, ka ir atzīts par vienu no aizdomās turamajiem kriminālprocesā, kas tika sākts 2005.gadā par krāpšanu lielā apmērā attiecībā pret LK un tās meitasuzņēmumiem, kā rezultātā LK ir zaudējis ap 29,1 miljonu ASV dolāru. O. Stepanovs uzskata, ka šis process ir saistīts ar gaidāmo tiesvedību pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Intervijā O. Stepanovs atklāj t.s. tranzītkara iemeslus, un atklāj aptuveno Ventspils tranzītzbiznesa aktīvu vērtību, kas savstarpējo konfliktu rezultātā ir strauji kritusies. Db.lv piedāvā iepazīties ar visu interviju, ko O. Stepanovs sniedzis laikrakstam.

A/s Ventspils Grain Terminal ir saņēmusi maksimālu atbalstu, apgalvo Ventspils brīvostas pārvalde. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars uzskata, ka Ventspils brīvostas pārvalde rīkojas «bezatbildīgi, nesaimnieciski, pat pretvalstiski».

Ventspils Grain Terminal 31.janvārī vērsusies Ventspils brīvostas pārvaldē ar lūgumu pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomu, ko valde izskatījusi divas reizes, abas reizes atliekot uz nenoteiktu termiņu un iemeslu neizskaidrojot. 25.maijā Ventspils brīvostas valde atteikusi pagarināt dzelzceļa sliežu ceļu nomas līgumu. Faktiski tas nozīmē Ventspils Grain Terminal izolēšanu, liedzot tam piegādāt dzelzceļa sastāvus ar graudiem. Sekas tam būtu kazahu investoru aiziešana no Ventspils, par spīti brīvostā jau ieguldītajām miljonu investīcijām, raksta portāls Nozare.lv. Ekonomikas ministrs A. Kampars norādījis, ka tas ir piemērs tam, kā samudžinātas īpašumtiesības un oligarhu ietekme uz ostas pārvaldi tiešā veidā negatīvi ietekmē valsts kopējo politiku.

Šogad Olimpiskā centra "Ventspils" Basketbola hallei aprit apaļa jubileja. Tieši pirms 10 gadiem - 1997. gada 10. septembrī ekspluatācijā tika nodota Basketbola halle, savukārt 25. oktobrī notika halles atklāšanas svinības. Līdz ar pirmās mūsdienīgās spora būves pabeigšanu, Olimpiskais centrs "Ventspils" sāk savu attīstību kā viens no modernākajiem sporta kompleksiem Latvijā.

Olimpiskais centrs "Ventspils" var atskatīties uz ražīgiem un panākumiem bagātiem desmit gadiem. Šajā laikā Olimpiskā centra kompleksa ietvaros ir rekonstruēti vai no jauna uzbūvēti 17 nozīmīgi objekti, tostarp kā lielākie jāatzīmē stadions, Vieglatlētikas manēža un Ledus halle, 5 futbola laukumi, skeitparks, akvaparks, viesnīca, sporta halle "Pārventa", BMX trase un Piedzīvojumu parks.

Šajos gados Olimpiskajā centrā norisinājušies liela mēroga kultūras un sporta pasākumi: Latvijas 1.Olimpiāde, Latvijas Jaunatnes Olimpiādes, Pasaules čempionāti hokejā sievietēm un jauniešiem, sacensības vieglatlētikā "Ventspils šķēpi" u.c. Par tradīciju kļuvuši arī Eirovīzijas nacionālās atlases un Latvijas dziesmu konkursa "Muzikālā banka" noslēguma koncerti.

AS Tallink Grupp un Meyer Turku Oy ziņo, ka šodien, 4. augustā, ar metāla griešanas ceremoniju Turku kuģu būvētavā ir uzsākta jaunā Tallink LNG ātrgaitas prāmja būvniecība. Prāmi paredzēts izmantot satiksmei maršrutā starp Tallinu un Helsinkiem.

Prāmis bruģēšot ceļu jaunai ērai ātrgaitas prāmju satiksmē Tallina – Helsinki maršrutā.

Turku kuģu būvētavai 2016. gadā šis pasūtījums palielinās produkcijas apjomu par 30%, salīdzinot ar 2015. gadu.

Prāmis būs aptuveni 212 m garš ar 2 800 pasažieru vietām. Prāmja būvniecība izmaksās aptuveni 230 miljonus eiro. Prāmis tiks būvēts Turku kuģu būvētavā Meyer Turku Oy, un tā piegāde ir plānota 2017. gada sākumā. Uz jaunā prāmja tiks nodrošinātas aptuveni 300 darbavietas. Jaunais prāmis kā degvielu izmantos sašķidrināto dabasgāzi (LNG). Ar bruto tonnāžu 49 000 t un ātrumu 27 mezgli jaunais prāmis būs ar būtiskiem uzlabojumiem energoefektivitātē. Korpusa forma samazinās straumes pretestību un nodrošinās prāmim labu kursēšanu ledus apstākļos.

Igaunija vadīs jaunu izmeklēšanu par 1994.gadā notikušās prāmja "Estonia" katastrofas apstākļiem saistībā ar informāciju, ko atklājusi tai veltītas dokumentālās filmas uzņemšanas grupa, pirmdien paziņojis premjerministrs Jiri Ratass.

Dokumentālisti, kas, nirstot pie vraka, uzņēma filmu telekanālam "Discovery", pērnruden atraduši prāmja korpusā četrus metrus lielu caurumu, ko iepriekš daļēji sedza jūras dibena nogulumi, vēstījis laikraksts "Postimees".

"Ir jāveic jauna tehniskā izmeklēšana par "Estonia" bojāejas apstākļiem. No mūsu puses izmeklēšana ietvers zemūdens novērojumus, par to esam informējuši Somiju un Zviedriju," norādījis Ratass. "Gribam, lai patiesība nāk gaismā."

Pēc viņa teiktā, visas trīs valstis vienojušās, ka jauno izmeklēšanu vadīs Igaunija.

Ārlietu ministrs Urmass Reinsalu norādījis, ka jaunā izmeklēšana balstīsies uz 1997.gadā publiskoto izmeklēšanas galīgo ziņojumu, tomēr būs pilnīgi autonoma.

Igaunijas kuģniecības kompānija "Saaremaa Shipping Company", kura nodrošina prāmju satiksmi maršrutā Ventspils-Sāremā, no septembra piedāvās vairākus jaunus pakalpojumus, tai skaitā iespēju doties 1,5 stundu ilgā kruīzā ar prāmi "Scania" pa Ventas upi un Baltijas jūru. Kruīza braucieni paredzēti otrdienās, ceturtdienās un piektdienās. Tāpat Sāremā prāmja kompānija informē, ka prāmja kustība no Ventspils uz Sāremā turpināsies arī septembrī, jo pieprasījums pēc pakalpojuma ir liels. Septembrī prāmis kursēs četras reizes nedēļā un prāmja kustības grafiks tiks piemērots klientu vēlmēm. Tas kursēs tā, lai pasažieri no Ventspils un Sāremā varētu veikt arī vienas dienas ceļojumu. Augusta pirmajā pusē prāmja līnijā Ventspils - Mintu pārvadāti 3323 pasažieri. Aktīvākie ceļotāji joprojām ir Latvijas iedzīvotāji - uz Mintu augustā devušies 556 pasažieri, savukārt uz Ventspili visvairāk - 453 - devušies igauņi. Prāmja pasažieru vidū bijuši arī 119 lietuvieši, 107 vācieši un 37 somi. Pasažieru prāmis "Scania" starp Ventspili un Mintu ostu Igaunijā kursē kopš šā gada 18. maija.

Ventspils Zinātnes un inovāciju centra būvniecība tuvojas ekvatoram, tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs izsludinājis metu konkursu eksponātu dizainam

Iecerēts, ka jau 2022. gada pavasarī jaunais tūristu piesaistes magnēts – Ventspils Zinātnes un inovāciju centrs – sāks savu darbu. Tā apsaimniekotājs Ventspils Digitālais centrs iecerējis izveidot 93 interaktīvu eksponātu, kas būs vērsti ne tikai uz viedajām tehnoloģijām, bet arī dabaszinātnēm – fiziku, matemātiku, ķīmiju, kā arī pasauli kopumā un cilvēku kā tās sastāvdaļu. Līdz ar Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveidi iecerēts radīt apmēram 120 jaunas darba vietas.

Ideja par Ventspils Zinātnes un inovāciju centra izveides nepieciešamību radās jau pirms teju 10 gadiem, lai rosinātu jauniešos interesi par tehnoloģijām un zinātni un Ventspilī piesaistītu tūristus gan no Latvijas, gan ārzemēm salīdzinoši tukšajos ziemas mēnešos.

Pirms Ventspils naftas privatizācijas esot noslēgta slepena vienošanās starp Vitol group un Ventspils mēra Aivara Lemberga grupējumu.

To intervijā Db atklāj Ventbunkera padomes priekšsēdētājs Rūdols Meroni. Vienošanās esot paredzējusi, ka Vitol group A. Lemberga uzdevumā izsolē iegādājas Ventspils naftas valstij piederošās akcijas, bet par to pretī Vitol tika apsolīts, ka viņi varēs par stipri zemāku cenu iegūt Ventspils naftas termināli (VNT) — ar nosacījumu, ka Ventspils naftas akciju vairākums tiks nodots lielā Ventspils vīra jeb Aivara Lemberga «grupējumam».

Kā jūs pats sevi pozicionējat t.s. Ventspils tranzītbiznesa karā starp strīdus pusēm?

Es esmu neitrāls un nepiederu nevienai no pusēm (iepriekš bijis Lemberga uzticamības persona, aut. piez.). Es sevi šajā strīdā starp abām pusēm redzu kā vidutāju, kurš seko līdzi tam, lai spēlē tiktu ievēroti noteikumi – lai viss būtu legāli un tiktu ievēroti tiesiskuma principi. Lai neviena puse nepārkāpj spēles noteikumus. Ja tas notiek, es bļauju: sods.

Prāmja līnija Ventspils-Sāremā, kura tiks atvērta 17. maijā veiks 8 reisus nedēļā, četrus no Ventspils ostas un četrus no Sāremā. Saskaņā ar “SLK Ferries” valdes locekles Anu Lomp teikto, prāmja sākuma kustības sarakstu būs iespējams papildināt vadoties no pieprasījuma. “Pirmā pasažieru vietu reģistrācija jau tiek veikta, un interese par prāmi turpina pieaugt gan no Latvijas, gan no Igaunijas pusēm”, vēstīja Anu Lomp. No Ventspils prāmis aties Trešdienās plkst.1000, Piektdienās plkst. 1800, Sestdienās plkst. 1400 un Svētdienās plkst. 2000. No Sāremā prāmis aties Pirmdienās plkst. 1800, Trešdienās plkst.1800, Sestdienās plkst. 0800 un Svētdienās plkst. 1400. Biļetes jau ir iespējams pasūtīt un nopirkt tūrisma aģentūrās. Maijā braucienam ar prāmi ir pieejamas īpašas cenu atlaides. Jaunajā prāmja līnijā kursēs pasažieru prāmis “Scania”, uz kura ir 300 pasažieru vietu un kurš var uzņemt līdz 80 vieglās automašīnas. Uz kuģa būs pieejams bistro, bārs un restorāns, kurā būs iepējams pasūtīt a la carte ēdienus. Vasarā pasažieri atpūtai varēs izmantot saules klājus. Pirms darba uzsākšanas prāmim “Scania” tiks uzlaboti drošības parametri, atjaunota prāmja iekšējā apdare un inventārs. Prāmja līnija starp Latviju un Igaunijau tiks atvērta 2005.gada 17. maijā. Pasažieru biļetes cena vienā virzienā būs 16 eiro, no 1. jūlija – 18 eiro. Mintu osta atrodas uz Igaunijas lielākās salas Sāremā, tuvu Sorve pussalai, 43 kilometrus no Kuresāres.

Sākusies prāmja līnijas Sāremā-Ventspils 2007.gada sezonas biļešu pārdošana, Db.lv informēja Ventspils pilsētas domes Tūrisma informācijas centra galvenā speciāliste Inguna Almbauere.

Visas biļetes ir ar 10 līdz 30 % lielu atlaidi, ja pasūtījumi tiek veikti periodā no 2006. gada 1. novembra līdz 2007. gada 31. martam.

Līdz 2007. gada 31. janvārim visas biļetes ir ar 30 % atlaide, Februārī prāmja biļetēm- 20 % atlaide un Martā- 10 % atlaide.

Skolu ekskursiju braucieniem atlaide no 30 līdz 50 %, atkarībā no laika perioda. Zemākas biļešu cenas ir bērnu grupām ar vismaz 20 skolēniem. Uz katru desmito skolēnu ir jābūt vienam pieaugušam pavadītājam. Bērni līdz 6 gadu vecumam var ceļot bez maksas. No 1. maija līdz 17. jūnijam un no Septembra mēneša ekskursijas braucieni skolēniem vecumā no 6 līdz 17 gadiem būs ar 50 % atlaidi pasažieru biļetēm. No 18. jūnija līdz 31. augustam atlaide- 30 %. Grupas gidam un skolēnu pavadītājiem brauciens bez maksas.

Man ir pietiekams pamats uzskatīt, ka vīrs no Ventspils, kuru Meroni gan nenosauc vārdā un uzvārdā, neesmu es. Ja kāds var iedomāties, ka es varu atrast laiku un vienlaicīgi vadīt a/s "Ventbunkers" a/s "Ventspils nafta", a/s "Latvijas kuģniecība", "Preses namu" un Ventspils pašvaldības 13 iestādes un 14 uzņēmējsabiedrības, tad tāds cilvēks vienkārši savos apgalvojumos ir iestidzis dziļos maldos. Mans galvenais darbs ir Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumu pildīšana, bez kā man vēl papildus jāvelta laiks Ventspils Attīstības aģentūrai, basketbola klubam "Ventspils" un Latvijas Tranzīta biznesa asociācijai, kuru prezidents esmu. Savukārt nekad neesmu bijis nevienā amatā a/s "Ventbunkers", a/s "Latvijas kuģniecība", "Preses namā" un "Mediju namā", bet a/s "Ventspils nafta" neesmu amatā jau desmit gadus. Es neesmu nodarbojies ar a/s "Ventbunkers", a/s "Ventspils nafta", a/s "Latvijas kuģniecība" u.t.t komercdarbības tiešu vai netiešu vadību, tāpēc runāt par to, ka manis dēļ a/s "Ventspils nafta" nesaņem naftu, būtu vairāk nekā dīvaini. Jāatceras, ka laikā, kad Krievija pārstrauca naftas eksportu caur a/s "Ventspils nafta", a/s "Ventspils nafta" viceprezidents un atbildīgais par komercdarbību bija Olafs Berķis, savukārt a/s "Ventspils nafta" un attiecīgi arī a/s "Ventbunkers" komercdirektore bija O. Berķa labā roka J. Biktaševa. Ļoti interesanti skan apgalvojums, ka "viņam ir ..." zināmā mērā, hipnotiska ietekme uz cilvēkiem". Tātad lielais vīrs no Ventspils vada ar hipnozes palīdzību, no kuras, cik saprotu, advokāts R. Meroni nez kāpēc ir atbrīvojies. Var jautāt - kādas ir bijušas zāles? Ventspilī runā, ka tieši O. Berķis un O. Stepanovs ir galvenie bosi, kam tagad kalpo skaļi pazīstamais advokāts, protams, ne jau par skaistām acīm, politiskās pārliecības un goda prāta dēļ. Ventspilī runā par atvēlētajiem 15 miljoniem dolāru. Labs pamats jebkura apgalvojuma izteikšanai, vai ne? Viss iepriekš teiktais kalpo par pietiekamu apliecinājumu, ka diez vai es esmu tas, kurš laikrakstā "Dienas Bizness" publicētajā intervijā aprakstīts kā vīrs no Ventspils. Tāpat jāatzīmē, ka man noteikti nepieder kompānija "Yelverton Investments". Ir dīvaini, ka netīri cilvēki runā par izsoli kā par neizdevīgu a/s "Ventspils nafta" akciju pārdošanas formu un cenšas pārliecināt sabiedrību, ka pārdot a/s "Ventspils nafta" akcijas konkrētam pircējam bez izsoles ir taisnīgāk un valstij izdevīgāk. A/s "Ventspils nafta" akciju izsolē var piedalīties jebkurš, kuram ir nauda, tai skaitā Aivars Lembergs. Vienlaicīgi gribu visus tos, kurus nez kāpēc uztrauc iespēja, ka Aivars Lembergs varētu nopirkt kādu a/s "Ventspils nafta" akciju, nomierināt - šobrīd neplānoju piedalīties a/s "Ventspils nafta" akciju izsolē, jo a/s "Ventbunkers" akciju kontrolpakete atrodas ļoti šaubīgās rokās, kuri jau ir izzaguši a/s "Latvijas kuģniecība", ko, auditējot a/s "Latvijas kuģniecību" par 2003. un 2004. gadiem, konstatējuši starptautiskie auditori. Runājot par a/s "Ventspils nafta" valstij piederošo akciju pārdošanu, manuprāt, vajadzēja visas valstij piederošās a/s "Ventspils nafta" akcijas pārdot vēl 1998. gadā. Nekas labāks par izsoli no pārdevēja viedokļa a/s "Ventspils nafta" akciju pārdošanas gadījumā nav izdomāts. No publikācijām var spriest, ka izsole neapmierina ne O. Stepanovu, ne R. Meroni ar "Jauno laiku" priekšgalā. Nav grūti iedomāties, kāpēc. Cik zinu, a/s "Ventbunkers" ir ļoti smagā finansiālā stāvoklī, nepilda savas saistības, bet par to atbildība jāuzņemas Meroni kā a/s "Ventbunkers" padomes priekšsēdētājam, kurš apzināti virza šo kompāniju uz bankrotu. Kāpēc a/s "Ventbunkers" padomes priekšsēdētāja izteikumi izskan tieši tagad? Atbilde vienkārša - līdz vēlēšanām palikušas mazāk nekā 20 dienas. Neapšaubāmi, šobrīd notiekošā izteikumu apmaiņa publiskajā telpā ir saistāma ar Saeimas vēlēšanām un nākamās valdības veidošanu.