Konkurss par vēsturiski piesārņotā Liepājas Karostas kanāla projektēšanu un sanācijas darbiem noslēdzies bez rezultātiem, jo visi iesniegtie piedāvājumi būtiski pārsnieguši projektam atvēlēto budžetu.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nolēmusi konkursu pārtraukt, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informācija. Konkursā saņemti trīs piedāvājumi, un lētākais no tiem pārsniedzis projekta plānoto budžetu par vairākiem miljoniem latu. Patlaban notiek intensīvs darbs, lai sagatavotu jauna konkursa dokumentāciju, Db.lv informēja Liepājas SEZ (speciālās ekonomiskās zonas) pārvaldes mārketinga un investīciju departamenta vadītājs Ivo Koliņš. Liepājas SEZ valde noraidījusi iespēju piešķirt papildu finansējumu projektam, jo tādu līdzekļu nav. Tāpēc tiks meklēts risinājums, lai, saglabājot veicamo darbu apjomu, dotu iespēju samazināt izmaksas, sacīja I. Koliņš. To varētu panākt, paplašinot pieļaujamos tehnoloģiskos risinājumus.
Liepājas Karostas kanāla akvatorijas gultne ir piesārņota ar naftas produktiem un smagajiem metāliem, kuru koncentrācija pārsniedz vides kvalitātes normatīvu robežlielumus. Piesārņotajos gultnes nogulumos atrodas arī citu materiālu (metāla, koka daļu, dzelzbetona un citi) ieslēgumi, un ir iespējama sprādzienbīstamo priekšmetu (mīnas, torpēdas un cita veida lādiņi) klātbūtne.
Projektu vajā neveiksmes jau kopš pērnā rudens, kad tika pirmo reizi izsludināts konkurss par sanācijas darbiem un projektēšanu. Vairākkārt iepirkuma izsludinātājai - sākotnēji Vides ministrijai, pēc tam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - nācās veikt grozījumus konkursa nolikumā. Šā gada maijā no sešiem pretendentiem tika noteikti četri, kuru kvalifikācija atbilst konkursa nolikumam. Lēmumu apstrīdēja gan personu apvienība Jan de Nul N.V Plc un SIA Ostas celtnieks, gan konsorcijs Moebius-RTS-Heiwoe. Savukārt no tiem, kuru kvalifikācija tika atzīta par atbilstošu, piedāvājumu iesniedza tikai trīs. Budžetā neiekļāvās neviens.
2001. gadā LSEZ pārvalde jau realizēja projekta pirmo kārtu – uzbūvēja kanālā rievsienu un izveidoja piesārņojuma deponēšanas vietu. Diemžēl otrā kārta kavējās gandrīz desmit gadu, jo mainījās ES fondu programmu nosacījumi. Sākotnēji tika lēsts, ka kanāla attīrīšana izmaksās ap 13 miljoniem latu, no kuriem 85% varētu segt no ES Kohēzijas fonda. Darbus bija plānots sākt vēl šogad un pabeigt līdz 2013.gadam.