Būvniecība un īpašums

Pārvēlēs asociācijas vadītāju; apgalvos labākos būvobjektus

Ingrīda Drazdovska, 24.03.2011

Jaunākais izdevums

Rīt, 25. martā noslēgsies Latvijas Būvnieku asociācijas (LBA) rīkotā skate Gada Labākā būve Latvijā 2010, informē asociācija.

LBA skati rīko kopš 1998.gada. Neskatoties uz būvdarbu apjoma straujo samazināšanos, šogad skatei bija pieteikti 23 objekti sešās nominācijās – Jaunbūve, Rekonstrukcijas objekts, Renovācijas, t.sk. energoefektivitātes objekts, Inženierbūve, Santehnikas darbi (ūdensvads, kanalizācija, siltumapgāde, vēdināšana, u.c.), Elektromontāžas darbi.

Tāpat LBA biedri Rīgas Brīvostas pārvaldē pulcēsies uz atskaišu – pārvēlēšanu kopsapulci, kur teiks paldies ilggadējam asociācijas prezidenta V.Puriņa un ievēlēs jaunu prezidentu, valdi un revīzijas komisiju. Pēcpusdienā notiks skates Gada Labākā būve Latvijā 2010 laureātu apbalvošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjoms audzis par 8,1%

Žanete Hāka, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2014. gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,8 miljardi eiro, no tiem 4. ceturksnī – 547,3 miljoni eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%, tai skaitā viesnīcu un tām līdzīgu lietojuma ēku būvniecība – par 98,5%, izglītības iestāžu būvniecība un remonts – par 87,8% un dzīvojamo ēku būvniecība – par 31,1%. Tajā pašā laikā inženierbūvju būvniecība samazinājās par 9,3%. To ietekmēja būvniecības apjoma kritums šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu, dzelzceļa līniju būvniecībā par 2,4% un maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā – par 22,0%. Savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga par 25,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2015. gada 4. ceturksnī būvniecībā kritums par 6,2 %

Dienas Bizness, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 500,5 milj. eiro.

Ēku būvniecībā bija kritums par 8,5 %, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecībā par 23,4 %, nedzīvojamo ēku – par 3,6 %. Inženierbūvju produkcija samazinājās par 3,9 % un to ietekmēja autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecības apjoma samazinājums par 12,2 %, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 9 %.

Savukārt pieaugums bija ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 59 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā par 30,5 %, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā par 6,5 %.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,9 %, tai skaitā ēku būvniecības apjoms - par 3,2 %, un inženierbūvju būvniecības apjoms - par 8,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjomi palielinājušies

Žanete Hāka, 13.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 585,7 miljoni eiro.

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, dzīvojamo māju būvniecības apjoms palielinājās par 2,3%. Nedzīvojamo ēku grupā pieaugums bija viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā – par 76,4%, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – par 27,8%, kā arī biroju ēku būvniecībā – par 10,7%. Savukārt kritums bija skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēku būvniecībā – par 46,5% un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā – par 20,3%.

Inženierbūvju produkcija pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 15,3%. Tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā pieaugums par 27,0%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 14,9%. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās tiltu un tuneļu būvniecībā par 46,8%, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 384,4 milj. eiro.

Būvniecības apjoma kāpumu ietekmēja pieaugums nedzīvojamo ēku būvniecībā par 17 % un inženierbūvju būvniecībā - par 28,1 %, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 14,6 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, ievērojams būvniecības produkcijas pieaugums nedzīvojamo ēku grupā bija rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kam būvniecības apjomi palielinājās 2 reizes, kā arī skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēkām - par 65,7 %. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā par 55,1 %, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – par 24,5 %.

CSP norāda, ka dzīvojamo māju būvniecības apjoma kritumu ietekmēja triju vai vairāku dzīvokļu māju būvniecības samazinājums par 19,7 %, bet pieaugums bija viena dzīvokļa un divu dzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 6,4 % un 7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s BMGS ar vairāk nekā 95 milj. eiro būvniecības apgrozījumu no līderu pjedestāla gāzusi SIA Re&Re

Tas izriet no DB veidotā Latvijas lielākā būvuzņēmumu saraksta. Jāpiebilst gan, ka daudzu būvkompāniju pērnā gada finanšu rādītāji vēl nav auditēti un pieejami Lursoft datu bāzē. Izmantota ir uzņēmumu pašu sniegtā informācija, kā arī dati no Būvkomersantu reģistra, kur publiskotais sniegto būvniecības pakalpojumu apgrozījums reizēm nedaudz atšķiras no kompāniju kopējā apgrozījuma, līdz ar to nevar izslēgt, ka līdz ar pilnīgas informācijas saņemšanu lielāko uzņēmumu sarakstā iespējamas korekcijas.

Augšā, lejā

Latvijas lielāko būvnieku pērnā gada finanšu rādītāji ir ļoti svārstīgi – vieniem izdevies apgrozījumu būtiski audzēt, citiem vērojams kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pērn būvniecības produkcija augusi par 6,9%

Žanete Hāka, 14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,661 miljards eiro, no tiem 4. ceturksnī – 521,7 miljoni eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,9%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 4,2%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 57,9%. Inženierbūvju būvniecība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 8,8%.

Vislielākais pieaugums bijis maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju, kā arī ostu būvniecībā – attiecīgi par 76,3% un 70,4 %, ko veicināja ES fondu finansēto projektu īstenošana. Lielākais sarukums savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu izbūvē par 37,8% un ārstniecības vai veselības aprūpes ēku būvniecībā par 34,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 222 milj. eiro.

Būvniecības apjoma pieaugums bija visās būvniecības jomās – dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 18,9 %, nedzīvojamo ēku - par 7,2 %, inženierbūvju par 4,1 %.

Dzīvojamo māju būvniecības apjoma kāpums bija gan divu dzīvokļu, gan triju un vairākdzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 29 % un 25,4 %.

Vislielākais būvniecības apjoma kāpums nedzīvojamo ēku grupā bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā - 1,4 reizes. Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecība pieauga par 20,4 %, bet samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecība par 32,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sākas dārgakmeņu meklēšana valsts mēroga skatē Gada labākā būve Latvijā 2015

Dienas Bizness, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. novembrī tiek uzsākta pieteikšanās vienīgajai būvniecības nozares profesionālo organizāciju organizētai valsts mēroga skatei Gada labākā būve Latvijā 2015. Latvijas Būvkomersantu reģistrā reģistrēti būvuzņēmēji, nozares sabiedriskās organizācijas, pasūtītāji, projektētāji un pašvaldības no 2015. gada 23. novembra līdz 2016. gada 15. janvārim var izvirzīt skatei Gada labākā būve Latvijā 2015 būves septiņās nominācijās.

«Latvijā ir daudz dārgakmeņu – tās ir mūsu izcilās būves, kas ir retums ar savu spēku un enerģiju,» uzskata Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs. «Ikvienu nomināciju skatē esam nosaukuši kāda dārgakmens vārdā, kas piešķir tai savu auru,» viņš paskaidro.

Dzīvojamā jaunbūve. Pasargā no stresa, nomierina un pozitīvi uzlādē. Akmens – gaišā jašma.

Sabiedriskā jaunbūve. Dod enerģiju un ir optimisma avots. Akmens – sarkanais rubīns.

Rekonstrukcija. Ļauj atgūt spēku un pārtapt, piešķir izlēmību. Akmens – dzeltenais cirkons.

Renovācija. Sargā pret pārmērībām, sniedz harmoniju un komfortu. Akmens – violetais ametists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības apjomi palielinājušies

Žanete Hāka, 14.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 680,4 miljoni eiro, no tiem 2. ceturksnī – 426,1 miljons eiro, gada laikā pieaugot par 15,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

2. ceturksnī, salīdzinot ar šā gada 1. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,0%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms palielinājās par 9,6%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms samazinājās par 7,9%.

2. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,8%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 50,4%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība palielinājās par 67,3% (14,5 % no kopējā būvniecības apjoma) un izglītības iestāžu būvniecība un remonts pieauga 2,3 reizes (7,5% no kopējās būvniecības).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gada 1.ceturksnī faktiskajās cenās ir 5,3 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada 1.ceturksni IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,8%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada 4.ceturksni, pieaudzis par 0,6%.

Salīdzināmajās cenās 2014.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 1.ceturksni, par 1,2% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, ko ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā par 7,5% (21,1% no kopējās apstrādes rūpniecības), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 7,6% (23,4% no kopējās apstrādes rūpniecības). Samazinājās dzērienu ražošana par 4,9% (1,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) un apģērbu ražošana – par 15,4% (3,7% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 80,9% kritusies metālu ražošanas nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

2015. gada 2. ceturksnī būvniecībā kritums par 3,4%

Dienas Bizness, 13.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,4%,liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 405,1 miljoni eiro.

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni, ēku būvniecības apjoms saruka par 11,9%, ko veidoja būvniecības produkcijas apjoma samazinājums dzīvojamo māju būvniecībā par 16,7% un nedzīvojamo ēku būvniecībā par – 10,2%. Būvniecības apjoma kritums bija biroju ēku (par 38,7%), viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku (par 38,8%), kā arī satiksmes un sakaru ēku būvniecībā (par 20,1%). Savukārt pieaugums bija divu dzīvokļu māju būvniecībā (par 20,6%), kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkām (par 10,5%).

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, inženierbūvju produkcija, kas veidoja 50% no visas būvniecības (202,4 milj. eiro.), palielinājās par 6,9%. Tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecība – par 63,4%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecība – par 12,5%. Savukārt kritums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju (par 11,5%), kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā (par 8,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjomi auguši par desmitdaļu

Žanete Hāka, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,254 miljardi eiro, no tiem 3. ceturksnī – 574 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

3. ceturksnī, salīdzinot ar šā gada 2. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 4,2%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms samazinājās par 4,0% un inženierbūvju būvniecības apjoms – par 4,4%.

3. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,6%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 34,7%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 24,4% (13,3% no kopējā būvniecības apjoma) un izglītības iestāžu būvniecība un remonts palielinājās 2,1 reizi (9,5% no kopējās būvniecības).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013.gadā faktiskajās cenās ir 23,3 miljardi eiro , bet 2013.gada ceturtajā ceturksnī – 6,3 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

IKP 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājies par 4,1%, bet 2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni, pieaudzis par 3,6% pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pērnā gada 4.ceturksnī IKP apjoms salīdzinājumā ar 3.ceturksni palielinājies par 0,8%.

2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni salīdzināmajās cenās par 2,6% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, kas sekmēja kopējā IKP tempa pieaugumu 0,3 procentpunktu apmērā. Tempa izmaiņas ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā (20,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) par 8%.

Otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana (20,8% no kopējās apstrādes rūpniecības) palielinājās par 9%, bet gatavo metālizstrādājumu ražošana (8,7% no kopējās apstrādes rūpniecības) – par 3%. Samazinājās farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošana par 17% (3,3% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 69% kritusies metālu ražošanas nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Otrajā ceturksnī būvniecībā vērojams kritums par 19 %

Lelde Petrāne, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 19 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 325,4 milj. eiro.

Ēku būvniecības apjoms samazinājās par 4,7 %, ko veidoja būvapjoma kritums nedzīvojamo ēku būvniecībā – par 9,7 %, savukārt dzīvojamo māju būvniecībā bija produkcijas apjoma pieaugums par 9,9 %.

Inženierbūvju produkcija 2.ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, samazinājās par 33,8 % un to ietekmēja samazinājums ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 49,2 %, tiltu un tuneļu būvniecībā-par 41,2 %, kā arī autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 32,7 %. Pieauga maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecība - par 33,9 %, kā arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecība - par 12,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjomspēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 25%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 580,8 milj. eiro.

Nozīmīgu būvniecības produkcijas pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, uzrādīja inženierbūvju būvniecība (50,9% no kopējā būvniecības apjoma) – par 39,6% un nedzīvojamo ēku būvniecība (38,8% no kopējā būvniecības apjoma) - par 25,2%, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 18%.

Inženierbūvju būvniecībā divas reizes pieauga ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvdarbu apjoms, ievērojams produkcijas kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā - par 67,7 %, autoceļu, ielu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Gada balvu Rīgas arhitektūrā piešķir ēkas Zirgu pasts pārbūvei

Žanete Hāka, 07.10.2013

Latvijas Kultūras akadēmijas Teātra studiju bāzes ēkas Zirgu pasts pārbūve Dzirnavu ielā 46

Foto: Aivars Siliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 7. oktobrī, Pasaules arhitektūras dienā jau astoto reizi tika pasniegta gada balva Rīgas arhitektūrā, informē pasākuma organizētāji.

Šogad Rīgas arhitektūras balva piešķirta SIA Arhitektu birojs Krasts – arhitektei Renātei Truševskai, arhitektūras studentei Lienai Braslai un ainavu arhitektei Kristīnei Dreijai. Balva pasniegta par vērtīgu ieguldījumu Rīgas arhitektūrā – koka apbūves vērtību izcelšanu publiskajā telpā – ēkas Zirgu pasts pārbūvi Latvijas Kultūras akadēmijas teātra studijām Dzirnavu ielā 46.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra septiņas atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā.

Arhitektūras darbu skatei varēja pieteikt tikai tos objektus, kas ekspluatācijā nodoti līdz 2012. gada 31. decembrim. Līdz ar to vairāki nozīmīgi un ievērojami objekti 2013. gada skatei nekvalificējās, jo ekspluatācijā tie ir nodoti šogad un līdz ar to tiks iekļauti nākamā gada konkursa objektu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Sākas Berlīnes kinofestivāls, Latvija ir visur

Lelde Petrāne, 09.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas galvaspilsētā Berlīnē 9. februārī sākas 67. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls – viens no pasaules kinofestivālu «lielā trijnieka» -, un Latvijas filmu nozare tajā pārstāvēta gan konkursa un tirgus skatēs, gan ar stendu filmu tirgū un Elīnas Vaskas dalību Eiropas jauno talantu izlasē Shooting Stars.

Berlināles festivāla mērogs ir iespaidīgs – pagājušajā gadā tur nopirktas vairāk nekā 335 000 kinobiļetes un strādājuši vairāk nekā 20 000 kinoindustrijas profesionāļu no 122 valstīm, ieskaitot 3800 žurnālistu no pasaules medijiem. Latvija pagājušajā gadā triumfēja Berlināles konkursa skatē Generation, saņemot Kristāla lāci par Renāra Vimbas spēlfilmu Es esmu šeit, un šogad filmas zvaigzne Elīna Vaska atgriežas Berlinālē jaunā statusā – pēc Nacionālā Kino centra pieteikuma viņa izturējusi nopietnu konkurenci un iekļauta Eiropas desmit labāko jauno aktieru izlasē European Shooting Stars.

Konkursa skatē Generation Latvija ir jau gandrīz regulāra dalībniece, un arī šogad sadaļā Short Films Generation Kplus startē Reiņa Kalnaeļļa jaunākā animācijas īsfilma Dziedošais Hugo un viņa neticamie piedzīvojumi, kas tapusi filmu studijā Rija ar Nacionālā Kino centra atbalstu. Filmas scenārija autors ir grupas Prāta Vētra mūziķis Kaspars Roga un Hugo dzied Renāra Kaupera balsī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Ieskats pasaules žilbinošākajā un dārgākajā apakšveļas šovā

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāku gadu pārtraukuma Amerikas Savienotajās Valstīs uz brīdi bija nolaidušies slavenie Victoria`s Secret eņģeļi, žilbinošā šovā Ņujorkā demonstrējot jaunāko apakšveļas kolekciju.

Iepriekš šovs norisinājās Londonā, Parīzē un citviet. Šī gada modes skates centrālais objekts – dārgakmeņu krūšturis - bija aptuveni miljonu ASV dolāru vērtais krūšturis, kas veidots no 2100 Swarovski dimantiem. Krūštura tapšana ilga 930 stundas. Unikālo darinājumu prezentēja Viktorijas eņģelis Elza Hoska.

Victoria`s Secret modes skatē piedalījās pasaules slavenākās modeles, tostarp, māsas - Bella un Džidži Hadidas, Adriana Lima, Kendala Dženere, Teilore Hila, Vinnija Hārlova un citas. Tiesa brazīliešu izcelsmes modelei Adrianai Limai šī skate bija pēdējā – nespējot valdīt asaras, viņa šova laikā paziņoja par aiziešanu no tā. A.Lima bija Viktorijas eņģelis gandrīz 20 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Starp Victoria’s Secret «enģeļiem» bijusi arī latviete

Lelde Petrāne, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas supermodele Ieva Lagūna nostiprinājusi savas pozīcijas pasaules līmeņa topmodeļu elitē, tiekot jau otro gadu pēc kārtas izvēlēta par veļas zīmola Victoria’s Secret skates dalībnieci.

Db.lv jau rakstīja, ka modes skate notika pagājušajā nedēļā ASV biznesa un modes galvaspilsētā Ņujorkā.

«Jūtos ļoti laimīga un ārkārtīgi pozitīvi saviļņota,» sacījusi I. Lagūna. «Piedalīties šajā skatē un ar laiku kļūt par Victoria’s Secret «eņģeli» ir katras modeles sapnis un pagodinājums,» viņa piebildusi

Kā informē modeļu aģentūra DANDY, kastingā, kas norisinās vairākas stundas, modes skatei tiek atlasītas tikai pašas labākās pasaules topmodeles. Tiekot vērtēti ne tikai katras meitenes profesionālie sasniegumi, bet arī modeles personīgā harisma un veselīgais izskats.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Noskaidroti labākie Latvijas deju kolektīvi

LETA, 02.07.2013

Deju kolektīvs Vektors piedalās XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētku deju kolektīvu konkursā Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vislabāko deju kolektīvu finālu skatē starp 23 deju kolektīviem par labākajiem vidējās paaudzes grupā tika atzīts - Latvijas Universitātes biedrības Juventus vidējās paaudzes deju ansamblis Dancis, bet jauniešu grupā - Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības koncertorganizācijas Ave sol tautas deju ansamblis Teiksma.

Pirmdien notikusī skate tika sadalīta divās grupās - A grupā piedalījās 14 jauniešu deju kolektīvi, bet D grupā deviņi vidējās paaudzes deju kolektīvi.

Konkursam šie kolektīvi izvirzīti pēc svētku dalībnieku atlases skatēm visā Latvijā. Skatēs, kas norisinājās no februāra līdz aprīlim, savas prasmes žūrijas vērtējumam nodeva 603 deju kolektīvi septiņās vecuma un kvalitātes grupās un fināla skatē piedalījās tikai visaugstākās kvalitātes jauniešu deju kolektīvi.

Vidējās paaudzes grupā pirmo vietu ieguva VEF Kultūras pils deju kolektīvs Mana rotaļa un Mārupes novada kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs Mārupieši, tomēr Lielo balvu ieguva Dancis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvniecības nozarē valda optimisms

Rūta Kesnere, 07.05.2019

Galerijā TOP 5 un laikrakstā TOP 10 ietvertas tikai tās kompānijas, kuras DB atsaucās un sniedza savus datus!

Foto: DB

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gads būvniecības nozarei ir bijis izcils, jo teju visām lielākajām būvkompānijām ir vērojams apgrozījuma pieaugums.

Tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar Eiropas Savienības struktūrfondu projektiem, kas tika sākti vai pabeigti pērn. Turklāt arī šis gads būvniekiem rādās rožainās krāsās.

Pieaugums – 21%

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2018. gadā būvniecības apjomi pieauga par 21,9% (salīdzināmās cenās). Tostarp ēku būvniecības apjomi pieauga par 25,6%. Būvniecības apjomi palielinājās gan dzīvojamo māju, gan nedzīvojamo māju pamatkategorijās. Vislielākais devums bija vairāku dzīvokļu māju būvniecības apjomu palielinājumam, tai pašā laikā visstraujāk pieauga privātmāju būvniecība. Ekonomikas ministrija norāda, ka nedzīvojamo ēku pamatkategorijā pieaugumu noteica biroju ēku, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecība. Tas ir saistīts ar atsevišķu lielu šīs kategorijas būvniecības projektu īstenošanu, piemēram, tirdzniecības centru Akropole un IKEA. Nākamās ēku grupas ir šādas sabiedriskās ēkas: muzeji un bibliotēkas, universitātes un zinātniskajai pētniecībai paredzētās ēkas. Izaugsmi apliecina arī izsniegto būvatļauju skaits, kas 2018. gadā pārsniedz 2017. gada rādītāju. Pērn tika izsniegtas 4403 būvatļaujas, kas bija par 186 būvatļaujām vairāk. No kopējā izsniegto būvatļauju skaita vairāk nekā puse jeb 57% izsniegtas privātmāju būvniecībai. Tas ir pozitīvs signāls nozarei, kas liecina, ka tā var diversificēt savu portfeli un tai nav jāpaļaujas tikai uz sabiedriskā sektora pasūtījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Latvijas būvnieku TOP 25

U. Andersons, L.Vaivare, V. Lēvalde, Z. Zablovska, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru