"Mājokļus Latvijā pārstāj apskatīt tikai no funkcionālās puses, tie kļūst par tādiem prestiža atribūtiem kā automašīnas, drēbes, aksesuāri, atpūtas vietas u.c.," secinājusi kompānija Ober-Haus.
Pētot jauno mājokļu izvēles iemeslus, kompānija Ober-Haus Real Estate Latvia veica savu klientu aptauju. Papildus ievērojami augstākam ērtību līmenim, mūsdienīgākiem tehniskajiem un arhitektūras risinājumiem, vairākums aptaujāto atzīmēja mājokļa prestiža nozīmīgumu un tā saistību ar īpašnieka statusu, liecina aptaujas rezultāti.
Pētījumu komentē Jeļena Koroļova, Ober-Haus Jauno projektu un investīciju departamenta direktore:
"Runa nav par zināmu saistību starp mājokļa atrašanās vietu un prestižu, bet gan par jauno projektu prestižu kā tādu salīdzinājumā ar sērijveida mājokļiem. Mēs noskaidrojām, ka mājokļu izvēlei jaunajos projektos tagad emocionālajam faktoram ir daudz lielāka nozīme nekā tika uzskatīts agrāk. Šis novērojums ļauj apšaubīt apgalvojumu, ka patērētāji savu izvēli balsta tikai uz funkcionālām atšķirībām starp jauniem mājokļiem un sērijveida projektiem.
Visticamāk, mājokļus Latvijā pārstāj apskatīt tikai no funkcionālās puses, tie kļūst par tādiem prestiža atribūtiem kā automašīnas, drēbes, aksesuāri, atpūtas vietas u.c. Turklāt šim procesam ir masveida tendence, tā parādās arvien plašākos iedzīvotāju slāņus. Populārs teiciens iegūst jaunu nozīmi: "Pasaki man, kur tu dzīvo, un es pateikšu, kas tu esi."
Cilvēki arvien vairāk viens otru vērtē nevis pēc atsevišķiem atribūtiem, bet pēc visu elementu kopības. Šodien automašīnas, dzīves vietas, stila un izmantojamo aksesuāru atbilstība cilvēka sociālajam statusam kļūst arvien nozīmīgāka apkārtējo acīs. Tēls un cilvēka izpratne veidojas uz šo elementu bāzes. Katra nesaskaņotība var daudz ko pateikt par cilvēku, pat mest ēnu uz viņa uzticamo un solīdo partnera tēlu. Ja cilvēks ārēji mēģina būt par to, kas viņš nav, tas rada šaubas par viņa lietišķajām spējām.
Eiropiešiem tā sen jau ir norma. Materiālo vajadzību līmenis ir atkarīgs ne tikai no cilvēka ienākumiem, bet arī no sociālā statusa. Piemēram, mašīnas vērtībai ir jābūt 10-20% no mājokļa vērtības. Ja lielas kompānijas klerks dzīvo nabadzīgā miteklī, bet braukā ar ekskluzīvu automašīnu, tad tas ne tik vien izskatīsies smieklīgi, bet var būt pamatojums viņa profesionālās kompetences apšaubīšanai. Varam paskatīties arī no otras puses. Ja top menedžeris ilgāku laiku dzīvo mazā, lētā istabiņā, tas raksturo viņa spēju sakārtot savu dzīvi. Taisnību sakot, mūsu strauji augošajā Latvijā kādu laiku tā bija norma, bet tā bija saistīta ar niecīgo piedāvājumu.
Mainās piedāvājuma līmenis tirgū, mainās patērētāju prasības un viņu iespējas. Laikam tāpēc dzīvoklis kļūst par vienu no statusa atribūtiem. Mēs pamanījām, ka tas skar ne tikai ļoti nodrošinātus cilvēkus, bet galvenokārt vidējas klases pārstāvjus. Un fakts, ka šī tendence kļūst par masu faktoru, tikai apstiprina tās nozīmīgumu. Izvērtējot aptaujas datus, var konstatēt, ka nosaukums "jaunais projekts" kļuvis par patstāvīgu vērtību - savā ziņā zīmolu. Dažkārt pat jauno projektu kvalitātes un funkcionalitātes īpatnības noiet otrajā plānā. Patērētājam būtiskāks ir dzīves vietas statuss. Tas zināmā mērā izskaidro, kāpēc daži pircēji izvēlas mazāk pievilcīgu dzīvokli jaunajā projektā, neiedziļinoties, iespējams, labāka sērijveida dzīvokļa piedāvājumā."
