Krievijas attīstītājs Hermitage sācis trīs miljardu ASV dolāru vērtu projektu Parīzē, cerībā pārspēt Londonas debesskrāpi Shard, kas pašlaik ir augstākā celtne Rietumeiropā, raksta Bloomberg.

Hermitage paredz uzcelt divas 320 metrus augstas celtnes Parīzes La Defense biznesa rajonā, vienpadsmit metro pieturvietu attālumā no Parīzes Dievmātes katedrāles

Paredzēts, ka debesskrāpjos atradīsies luksusa dzīvokļi, biroji, kā arī pieczvaigžņu viesnīca.

Parīzē vēl augstāka celtne par Hermitage debesskrāpjiem būs vien Eifeļa tornis.

«Jūs redzēsiet abas celtnes no jebkuras pilsētas daļas,» norāda Emins Iskanderovs, 37 gadus vecais Hermitage vadītājs. Viņš pauda, ka līdz gada beigām tiek plānots slēgt visas ar finansēm saistītās norunas, savukārt projekta īstenošanas darbi varētu sākties nākamgad.

«Vienlaicīgi samazinājām spuldžu daudzumu, palielinājām gaismas daudzumu un samazinājām elektroenerģijas patēriņu.»

Tā intervijā DB saka SIA AKG Thermotechnik Lettland finanšu direktors Kaspars Mazapšs

Kā jūsu uzņēmuma specifika nosaka to, ka jums ir svarīga optimāla sadales tīkla operatora darbība?

Mēs esam viens no lielākajiem metālapstrādes uzņēmumiem Latvijā un lielākais vācu ražošanas uzņēmums Zemgales reģionā. Produkti, ko ražojam, ir individuāli konstruēti augstas veiktspējas siltummaiņi jeb, vienkārši sakot, radiatori, dzesētāji. Mūsu saražotie dzesētāji tiek izmantoti galvenokārt smagajā celtniecības tehnikā, lauksaimniecības tehnikā un kompresoros. Tātad ekskavatori, buldozeri, kombaini, traktori, kompresori ir tā tehnika. kam tiek konstruēti mūsu radiatori. Mūsu uzņēmuma klienti ir pasaulē lielākie šīs tehnikas ražotāji. Viens no pazīstamākajiem mūsu klientiem celtniecības tehnikas nozarē ir Caterpillar jeb CAT, kas ir pasaulē lielākais celtniecības tehnikas ražotājs. Mēs esam uzņēmums ar īpašu tehnoloģisku procesu. Prasība ir tāda, ka mums ir nepieciešama konstanta elektroenerģijas piegāde divdesmit četras stundas diennaktī un praktiski 360 dienas gadā. Tātad visu gadu, jo mūsu galvenais elektrības patērētājs strādā trijās maiņās un visu gadu. Izņemot tad, ja veicam plānotu iekārtas apkopi. Tās kopā ir vairākas nedēļas un četras piecas reizes gadā.

Strāvas bankas ir ikdienišķa parādība, un mēs arvien vairāk izmantojam ar akumulatoru darbināmu aprīkojumu: visu, sākot no mobilajiem tālruņiem līdz pat ar akumulatoriem darbināmām austiņām, pārnēsājamiem skaļruņiem, MP3 atskaņotājiem, kurus var uzlādēt, izmantojot enerģijas banku. Tie faktiski ir pārnēsājami lādētāji. Viņiem ir nepieciešams tikai USB uzlādes interfeiss.

Power bank var būt dažādas formas un izmēri, un tās ir piemērotas daudziem dažādiem cilvēkiem un viņu vajadzībām. Piemēram ir tādi, kas ir kā mobilo telefonu maciņi.

Pēdējos gados strāvas banku izmantošana ir ievērojami palielinājusies, jo tās nodrošina ļoti ērtu un ērtu viedtālruņu un citu ierīču uzlādes metodi, kad tās nav elektrotīklā. Bezvadu uzlādes jaudas bankas ir ieviestas arī tām ierīcēm, kuras var uzlādēt bezvadu režīmā.

Jaudas bankas veidi

Ir daži dažāda veida jaudas bankas portatīvie lādētāji, kurus var iegādāties. Acīmredzot izmērs ir viens no galvenajiem kritērijiem, taču ir vēl dažas kategorijas, kuras var apsvērt.

Elektroenerģijas padeves zudumi ražotājiem industriālajos parkos ik gadu rada vairākus desmitus tūkstošus latu lielus zaudējumus.

Iepazīstoties ar industriālo parku attīstītāja NP Properties sagatvotajiem aprēķiniem par elektroenerģijas padeves traucējumu radītajiem zaudējumiem, ekonomikas ministrs Artis Kampars solījis parka vadībai palīdzēt rast risinājumu problēmas novēršanai valdības līmenī, tostarp pārrunājot iespējamos risinājumus ar Latvenergo vadību.

Jelgavas rūpniecības rajonā, kur atrodas arī NP Jelgavas Biznesa Parks, ikdienā novērojami elektrības padeves pārtraukumi, kas būtiski apgrūtina ražošanas procesus. Problēmu rada vēl padomju laikā celtas elektrostacijas, savukārt ražotāji izmanto modernas tehnoloģijas un iekārtas, kas ir ļoti jutīgas. Šis ir viens no apstākļiem, kas attur ārvalstu investorus ieguldīt Latvijas biznesa parkos.

«Nesen man atbildēja, tiesa, iepriekš atvainojoties par padeves traucējumiem, ka īslaicīgi sprieguma iekritumi – te jāpaskaidro, ka tie izpaužas kā strāvas raustīšanās, izsitot no ierindas dārgas iekārtas, – esot normāla pārvades un sadales tīkla darbība,» laikrakstam Latvijas Avīze, stāstot par biežajiem elektroenerģijas padeves traucējumiem un Latvenergo reakciju, teicis Kokneses pagasta zemnieks, Kokneses novada domes tautsaimniecības un attīstības komitejas vadītājs Jānis Dzenis.

Viņš arī skaidro, ka pēdējos gados uzņēmumā strauji samazināts to strādnieku skaits, kuri kopa trases un remontēja līnijas: «Tagad to veic – protams, daudz mazākā apjomā – privātas elektromontieru firmas. Dzird runājam, ka daļa šo firmu piederot Latvenergo vadībai. Bet remontdarbi ziemā taču maksā daudzkārt vairāk nekā ikdienas profilakses darbi vasarā. Jājautā, kam tas izdevīgi? Avāriju darbiem piesaista profesionālus elektriķus, ikdienas darbus varētu veikt lētāks darbaspēks, turklāt konkursa kārtībā izdevumus varētu vēl samazināt. Tas viss liek domāt, ka lielākā nelaime ir nevis dabas stihija, bet gan apzināta neizdarība, pat ļaunprātība.»

Kopš 2009. gada dabas stihiju izraisīto negadījumu skaits ir pieaudzis par 154 procentiem un aizvadītajā gadā par šādiem negadījumiem ir izmaksāti 164 tūkstoši latu, kas ir trīskārtīgs pieaugums, salīdzinot ar 2009. gadu, secinājis apdrošinātājs Balta.

Ārpus Rīgas vislielākos dabas stihiju postījumus regulāri piedzīvo Vidzemes un Latgales reģionu iedzīvotāji.

«Pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami izmainījusies klimatiskā situācija Baltijas reģionā. Īpaši izteikti ir novērojams sniega radīto zaudējumu pieaugums, jo 2011. gadā šādu negadījumu skaits pieauga par 49 procentiem, savukārt nodarītie postījumi sasniedza 76 tūkstošus latu,» skaidro Aivars Vilnītis, apdrošinātāja Balta Pārdošanas direktors un valdes loceklis.

Tāpat saistībā ar plašāka moderno elektronisko ierīču klāsta parādīšanos, cilvēki biežāk saskaras ar situācijām, kad strāvas padeves traucējumi tās var sabojāt - pēdējo divu gadu laikā Balta saviem klientiem atlīdzībās par dažādu elektroierīču bojājumiem izmaksājusi vairāk nekā 52 tūkstošus latu.

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīcas vadība un, visticamāk, arī īpašnieks teju ar šantāžas palīdzību kategoriskā tonī pieprasa valdībai risināt uzņēmuma finanšu problēmas, raksta laikraksts Diena.

Pēdējo divu nedēļu laikā valdības ministrus un nu jau arī publisko telpu ar zināmā mērā draudu un šantāžas vēstulēm piepilda skandalozajam uzņēmējam Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma a/s Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (DLRR) vadība, prasot valdībai steidzami risināt DLRR finanšu problēmas 8,2 miljonu eiro apmērā, pretējā gadījumā diezgan tiešā tekstā faktiski draudot ar vairāk nekā 300 darbinieku atlaišanu, kā arī uzņēmuma darbības apturēšanu, kas automātiski radīšot problēmas virknei vietējo mazo uzņēmumu, kurus ar darbu pamatā nodrošina DLRR. Pēc Dienas rīcībā esošās neoficiālās informācijas, DLRR atbalsta prasības īstenošanu lobējot atsevišķi Nacionālās apvienības pārstāvji, tomēr šai prasībai neesot plašāka atbalsta, ņemot vērā, ka uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir minētais skandalozais uzņēmējs O. Osinovskis, kuram ir reputācijas problēmas.

Iespējamās enerģētiskās krīzes situācijā paredzētie dabasgāzes piegādes samazinājumi par 20%, 40%, 80% vai pat par 100% būtiski ietekmēs ražošanas uzņēmumus, kuriem nāksies apturēt savu darbību ar visām no tā izrietošajām sekām, to novēršanai var būt nepieciešami milzīgi līdzekļi, tieši tāpēc jāpārskata gāzes samazināšanas un atslēgšanas nosacījumi un uzņēmumu atrašanās vienā vai otrā grupā.

Šāds ir uzņēmēju viedoklis pēc dabasgāzes sadales sistēmas operatora akciju sabiedrības Gaso rīkotajām mācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs par to, kas un kā notiek situācijā, kad valstī nav dabasgāzes tādā apmērā, lai visiem varētu nodrošināt tās piegādi. Atbilstoši MK noteikumos strikti noteiktajiem nosacījumiem augstākā prioritāte dabasgāzes piegādēm ir paredzēta slimnīcām, sociālās aprūpes iestādēm, mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto ēdiena gatavošanai, ūdens sildīšanai vai apkurei, savukārt šī resursa industriālajiem patērētājiem tās piegāde krīzes situācijā var tikt ierobežota 20%, 40%, 80% apmērā vai pat pilnībā apturēta. Vienlaikus, apturot ražošanu, uzņēmumi nespēs ne tikai samaksāt darbiniekiem, bet arī preču un pakalpojumu sniedzējiem un nemaksās arī nodokļus valsts budžetā, tādējādi raisot sava veida domino efektu. Tāpēc uzņēmēji aicina darīt visu, lai šādu situāciju nepieļautu, jo īpaši, ja pašlaik ir atklāti jautājumi par dabasgāzes pieejamību nākamajā ziemā. Vienlaikus dabasgāzes padeve pagaidām nevienam Latvijā nav samazināta, jo krīzes situācija nav izsludināta.

«Pārvaldot tik lielu un nozīmīgu datu apjomu kā Valsts ieņēmumu dienests (VID), ir jārēķinās ar visiem riskiem, kuriem tiek pakļauta datu plūsma. Infrastruktūra nedrīkst atrasties tam nepiemērotās vietās, kā tas bija VID gadījumā – namā pašā Rīgas centrā, kas nav īpaši aprīkots un paredzēts datu uzglabāšanai. Arī no elektroenerģijas padeves drošuma šī vieta ir nepiemērota,» uzskata DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Vienlaikus viņu izbrīnīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Alekša Jarocka skaidrojums, ka elektrības padeves traucējumu dēļ Vecrīgā, darbs 3.augustā uz apmēram pusotru stundu bijis traucēts arī FM darbiniekiem, tomēr nekādus materiālos bojājumus elektrības padeves traucējumi nav nodarījuši.

«Jebkura dīkstāve, taču nodara lielākus vai mazākus, bet tomēr zaudējumus,» ir pārliecināts A. Gailītis.

«Es joprojām neizprotu, kāpēc privātās organizācijas, tai skaitā bankas, kuras, domāju, pret saviem datiem izturas atbildīgi, izmanto Latvijā esošos datu centrus, bet tikmēr katrā ministrijā, aģentūrā, pašvaldībā tiek veidots lokāls datu centrs, turēti cilvēki, iepirkta tehnika, izniekotas telpas,» turpina viņš.

Elektroenerģija ir viens no pakalpojumiem, par kuriem mēs maksājam pietiekami lielas summas, un kam tarifi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas ir nepārtraukti auguši.

Starp citu, šogad šis process patērētājus piemeklē pat divas reizes. Vispirms elektroenerģijai tika faktiski dubultota PVN likme, bet nu ir skaidri zināms, ka, sākot ar 1. aprīli, palielināsies arī tās tarifi. Par to, cik lielā mērā šādi sadārdzinājumi ir pamatoti, jau ir runāts gari un plaši, nonākot pie secinājuma, ka pārsvarā gadījumu runa tomēr ir par Latvenergo īpašnieka – Latvijas valsts – nespēju domāt ilgtermiņā, vēloties pēc iespējas ātrāk, iekasēt cik vien var vairāk naudas. Taču šeit ir vēl kāda būtiska problēma…

Aizvadītajā nedēļā stiprs vējš bija ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, kur elektroenerģijas padeves traucējumi bija aptuveni 150 tūkstošiem mājsaimniecību. Igaunijas valsts enerģētikas kompānijai Eesti Energia postījumu novēršanai kopumā varētu būt iztērējusi vairāk nekā vienu miljonu eiro, vēsta BBN.

«Pašreizējie aprēķini liecina, ka postījumi varētu būt izmaksājuši kompānijai nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro,» stāstīja Eesti Energia runasvīrs.

Pašlaik Igaunijā bez elektrības vēl ir aptuveni tūkstotis māju, dažas no tām bez elektrības ir kopš 26. decembra.

Līdzīga stipruma vētra Igaunijā bija 2005. gadā, un, lai pilnībā novērstu tās sekas, Eesti Energia bija nepieciešamas trīs nedēļas.

Vien 26. decembrī kompānija saņēma vairāk nekā 40 tūkstošus zvanu par elektrības padeves pārrāvumiem, kā arī vairāk nekā septiņus tūkstošus īsziņu. Kompānija pavēstījusi, ka ir mācījusies no kļūdām un pieņēmusi lēmumu nākotnē palielināt operatoru skaitu, kas atbild uz iedzīvotāju zvaniem.

SIA Dendrolight Latvija ir pasaulē pirmais un vienīgais unikāla un augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājuma – masīvkoka šūnu materiāla ražotājs.

Izmantojot inovatīvas un šobrīd visā pasaulē unikālas kokapstrādes tehnoloģijas, rūpnīca Ventspilī kļuvusi par vietu, kur zāģmateriāli pārtop masīvkoka šūnmateriālā - DendroLight®. Ražošanas procesā, vairākos slāņos perpendikulāri salīmējot kopā egles, priedes vai apses koka profilus, tiek radīts šūnmateriāls, kura koksnes galeniskās šķiedras piešķir tam unikālas īpašības. DendroLight® ir viegls, izturīgs, siltumu izolējošs un reizē ekoloģisks izejmateriāls, kuram ir ļoti plašas izmantošanas iespējas - sākot no mēbeļu, durvju, kāpņu ražošanas, aizstājot ar to masīvkoku, līdz pat māju būvniecībai no DendroLight®.

Jēga ir sasniegt mērķi, tikt līdz otram galam, paveikt to, kas eventuāli nav paveicams, izdarīt to, ko nevar izdarīt – izpildīt neiespējamo misiju.

Tā grāmatā Uz Grenlandi – pēc pērlēm atzīst uzņēmējs, zemessargs un pasniedzējs Juris Ulmanis, kurš savā pirmajā polārajā ekspedīcijā ir sajuties kā īsts pērļu zvejnieks. Viņš kopā ar leģendārajiem latviešu alpīnistiem Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu ir uzkāpis vairākās pasaules virsotnēs un sapņo pievarēt arī pašu augstāko – Everestu.

Fragments no intervijas

Daudzi jūs saista ar pirmajiem mobilajiem telefoniem. Kā kļuvāt par ASV kompānijas Motorola Baltijas pārstāvniecības vadītāju?

Kad Arizonas Starptautiskajā menedžmenta skolā ieguvu savu otro maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā, meklēju darbu. Nelielajā latviešu kopienā bija viens kungs, kurš strādāja Motorolā. Viņš man sarunāja darba interviju. Tā sāku strādāt šajā kompānijā par tirgus analītiķi.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Augstākā tiesa aizvadītajā gadā strādājusi pārslodzē, to, atskatoties uz lietu skaitu un to atlikumu, norādījis Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, kā arī Senāta departamentu un tiesu palātu priekšsēdētāji.

Pagājušajā gadā Augstākajā tiesā saņemtas 5282 lietas, izskatītas 5194, taču, ņemot vērā ar katru gadu pieaugošo lietu atlikumu, gadu pabeidzot, neizskatītas Augstākajā tiesā bija 3152 lietas. Piecu gadu laikā lietu uzkrājums Augstākajā tiesā divkāršojies, kaut gan, būtiski nepalielinot tiesnešu skaitu, tiek izskatīts par 24% vairāk lietu, skaidro Augstākā tiesa.

Lielākais lietu skaits ir civillietas – tās ir 49% no Senātā un 91% no tiesu palātās saņemtajām lietām. Krimināllietas Senātā ir 24%, administratīvās lietas – 27%. Arī lielākais neizskatīto lietu atlikums ir Senāta Civillietu departamentā un Civillietu tiesu palātā.

Daudzviet pasaulē jau ilgāku laiku pazīstamais un iecienītais palīgs – logu un flīžu tīrīšanas robots Hobot aizvien pārliecinošāk ienāk arī Latvijā. Tiem, kuri ir ļāvušies ierosinājumam izmēģināt šo moderno tehnoloģiju produktu, vairs nespēj iedomāties, ka varētu atgriezties pie gadsimtiem ierastā logu un flīžu mazgāšanas veida.

Jau diezgan ilgu laiku nevienam vairs izbrīnu nerada tas, ka vasarā pa privātmājas pagalma zālienu, ievērojot noteiktu trajektoriju, bez cilvēka vadības braukā savdabīga iekārta, kas patiesībā ir nekas cits kā datorizēts zāles pļāvējs. Tieši tāpat neviens nebrīnās, ka dzīvoklī grīdas uzkopšanas darbus veic robotizēts putekļusūcējs. Savukārt to saimnieki tajā laikā bauda nesteidzīgu atpūtu ģimenes lokā, lasa grāmatu vai skatās televīziju. Un vienlaikus – viņi sakopj māju, tikai ne vairs ar savām rokām un fizisku piepūli. To dara roboti, kas vēl pirms pārdesmit gadiem labākajā gadījumā bija atrodami tikai zinātniskās fantastikas grāmatās.

Gan mājās, gan uzņēmuma birojā viens no laikietilpīgākajiem un nogurdinošākajiem telpu uzkopšanas darbiem ir logu mazgāšana. Tas vienmēr prasa gan sava veida alpīnisma iemaņas, gan lielu daudzumu papīra dvieļu. Taču gudrākie un zinošākie arī šajā jomā jau atraduši risinājumu – uzņēmuma Hobot ražotos logu mazgāšanas robotus, kas akurāti, rūpīgi un kvalitatīvi notīra jebkura izmēra logu stiklus, flīzes un pat krāsotas sienas – būtībā jebkuras taisnas virsmas.

LU asociētais profesors, kavntu fizikas pētnieks Vjačeslavs Kaščejevs saņēmis vienu no prestižākajiem apbalvojumiem zinātnē.

Balvu Vjačeslavam Kaščejevam trešdien, 11. septembrī, pasniedza «Pasaules Ekonomikas foruma» dibinātājs un izpilddirektors profesors Klauss Martins Švābs (Klaus Martin Schwab), kas 2009. gadā saņēmis LU Goda doktora nosaukumu. V. Kaščejevs tika nominēts par sasniegumiem, pētot kvantu nanoelektroniku. Pēdējos gadus fiziķis Latvijas Universitātē strādājis pie kvantu sūkņu teorijas. Teorija ir pierādīta eksperimentāli un kļuvusi par pamatu jaunai kvantu ierīču klasei, kas tiek pielietotas Eiropas lielvalstu galvenajās metroloģijas laboratorijās. Gaidāms, ka ar laiku kvantu sūkņi skaitīs atsevišķus elektronus tik precīzi, ka kļūs par labāko strāvas etalonu, kas ļaus zinātnei pāriet uz jaunu strāvas mērvienības ampēra definīciju. V.Kaščejeva pētījumam ir neatsverama nozīme nākotnes informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstībā.

Alains Roberts (Alain Robert), pilsētas alpīnists no Francijas, kurš savu varoņdarbu dēļ tiek dēvēts par Zirnekļcilvēku, «iekarojis» pasaulē augstāko celtni - Burj Halifa Dubaijā, ziņo BBC.

Lai uzkāptu 828 metrus augstajā celtnē vīrietim bija nepieciešamas sešas stundas.

«Zirnekļcilvēka» kārtējo varoņdarbu vērojis liels cilvēku pūlis.

Neparasti, ka šoreiz Roberts izmantojis virvi un alpīnisma sistēmu, ievērojot drošības prasības.

Kā vēsta ārvalstu mediji, pēc virsotnes sasniegšanas Roberts triumfējoši mājis ar rokām.

48 gadus vecais vīrietis ir «iekarojis» vairāk nekā 70 debesskrāpjus, ieskaitot Ņujorkas Empire State Building un Čikāgas Willis Tower.

2004.gadā viņš uzkāpa Taivānas Taipei 101, kas tolaik bija pasaulē augstākā celtne.

Kā vēstīts, augstākais tornis pasaulē - Burj Dubai - svinīgā ceremonijā tika atklāts 4. janvārī. Tornim, kura iekštelpu kopējā platība ir 1 miljons kvadrātmetru, ir 162 stāvi. Ceremonijas laikā Dubajas šeihs Muhameds ben Rašids Al Maktums (Mohammad bin Rashid al-Maktoum) jauno ēku pārdēvēja par Burj Halifa (Burj Khalifa) par godu Apvienoto Arābu Emirātu prezidentam šeiham Halifam bin Zaijedam Al Nahjanam (Khalifa bin Zayed Al Nahyan).

Valstī patlaban nav enerģētiskā krīze, tā būtu situācijā, ja vismaz trešdaļa no Latvijas iedzīvotājiem būtu bez elektroenerģijas, raidījumā 900 sekundes skaidroja premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība).

Viņš norādīja, ka katra pašvaldība atsevišķi var lemt - izsludināt vai neizsludināt ārkārtas situāciju. Premjers arī piebilda, ka neredz īpašu jēgu izsludināt ārkārtas situāciju, jo tas «nevairošot, piemēram, Latvenergo brigāžu skaitu».

Tieši neiztīrītie ceļi bieži neļaujot piekļūt pārrāvumu vietām un tās salabot. V.Dombrovskis atzīmē, ka šobrīd situācija esot līdzīga, kā pēc vētras 2006.gadā, kad ap augstsprieguma līnijām tika veidotas aizsargjoslas, kas ir jādara arī šobrīd.

Jāatgādina, ka patlaban bez elektrības ir 17 tūkst. mājsaimniecību. DB jau rakstīja, sniega radītie elektroenerģijas padeves traucējumi vislielākos zaudējumus radījuši Latgales uzņēmējiem, problēmas arī citur. Lai arī konkrētu zaudējumu apjomu pagaidām neviens uzņēmējs vēl nenosauc, piena ražotājiem tie esot mērāmi ar vairākām nullēm.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

2019. gadā "Amserv Grupa" Baltijā kopumā pārdevusi 4928 jaunas un 1900 lietotas automašīnas. Savukārt Latvijā jauno auto segmentā "Amserv" pārdeva 1365 "Toyota" zīmola automašīnas, 489 "Peugeot", 266 "Opel" markas automašīnas un 82 jaunus "Lexus" modeļus.

Mazlietoto auto tirgū "Amserv" Latvijā pārdeva 693 automašīnas.

Kā liecina CSDD statistikas dati, 2019. gadā jaunu auto tirgus Latvijā pieauga par 9%, kas ir lielākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā. Kopumā mūsu valstī 2019. gadā piereģistrēti 20 939 jauni un 52 411 lietoti auto.

"Amserv Grupai" Latvijā saskaņā ar tās sniegto informāciju ir vairāk nekā 10% liela jauno auto tirgus daļa.

"Amserv Krasta" informē, ka Latvijā pieaug pircēju interese par elektromobiļiem. "Peugeot" abi jaunākie modeļi ir pieejami ar trīs dzinēju izvēles iespēju – visiem jaunākajiem vides standartiem atbilstošu BlueHDi dīzeļdzinēju, PureTech turbo benzīna dzinēju un elektromotoru. Jaunais "Peugeot 208" pēc pasūtījuma pieejams kā elektromobilis "e-208". Tam ir 100 kilovatu (136 Zs) kompakts elektromotors. Tā izvēlnē ir trīs braukšanas režīmi: Eco nobrauktā attāluma optimizēšanai, Normal ikdienas izmantošanai un Sport, ar kuru sasniegt maksimālo jaudu un ātrumu līdz 100 kilometriem stundā 8,1 sekundē.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) Eiropas Komisijas Ātrās informācijas apmaiņas sistēmas par bīstamajām precēm (RAPEX) ietvaros saņēmis ziņojumu par Latvijas tirgū pieejamām piepūšamām burbuļvannām MSpa, kas rada elektrošoka bīstamības risku tās lietotājiem, informē PTAC.

Eiropas Savienībā šobrīd ziņoti jau trīs negadījumi, kur no elektriskās strāvas trieciena cietuši patērētāji.

PTAC aicina patērētājus neizmantot minētās burbuļvannas un nogādāt tās atpakaļ preces pārdevējam.

Tehniskie izmeklējumi uzrādīja, ka vannas sildelementam ir defekts un lietošanas laikā bīstamas zem strāvas esošas detaļas nonāk saskarē ar vannā iepildīto ūdeni.

Eksperti secinājuši, ka izmantotais sildelements nav piemērots šādām vannām un rada apdraudējumu tās lietotājiem, līdz ar to prece neatbilst Zemsprieguma Elektroiekārtu direktīvas prasībām.