Exxon Mobil, kas ir pasaulē lielākā naftas kompānija biržā, uzrādījusi vājākus ceturkšņa darbības rezultātus, nekā prognozējuši analītiķi. Kompānijas finanses ietekmēja naftas un dabasgāzes ražošanas apjomu samazināšanās, vēsta Reuters.

Kompānijas peļņa sasniedza 15,9 miljardus ASV dolāru, kas ir par 5,22 miljardiem dolāru vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Exxon Mobil šā gada otrajā ceturksnī ražoja vidēji 4,15 miljonus barelu naftas dienā, kas ir par 5,6% mazāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā. Ražošanas apjomu kritums skaidrojums ar zemākām naftas cenām.

Kompānijas peļņu ietekmēja arī Exxon Mobil ķimikāliju struktūrvienības Japānā pārdošana, kas naftas giganta ceturkšņa peļņai pienesa 8,4 miljardus ASV dolāru.

Atskaitot minēto darījumu, Exxon Mobil peļņa otrajā ceturksnī bija 1,8 ASV dolāri uz vienu kompānijas akciju. Analītiķi kompānijai bija prognozējuši peļņu 1,95 ASV dolāru apmērā uz vienu Exxon Mobil akciju.

Otra lielākā ASV naftas kompānija aiz Exxon Mobil – Chevron - iegādājusies 50% daļu Lietuvas privātā kapitāla naftas un gāzes izpētes uzņēmumā LL Investicijos, raksta pasaules mediji.

«Chevron ir kompānija, kas nebaidās ienākt Gazprom ietekmes laukā,» komentējot LL Investicijos daļu iegādes darījumu, norādīja Lietuvas premjers Andrjus Kibiļus.

«Lietuvas kompānijas iegāde ietilpst Chevron reģionālajā stratēģijā,» pauda Dereks Magness, Chevron Eiropas sauszemes operāciju ģenerāldirektors. Darījuma nosacījumi netika atklāti, tomēr kompānijas pārstāvis neizslēdza iespēju, ka nākotnē Chevron varētu palielināt savu ietekmi LL Investicijos.

Kopš slānekļa gāzes ieguves uzsākšanas, ASV dabasgāzes tirgus ir ievērojami transformējies, raksta The New York Times. Uzņēmums Chevron uzskata, ka visā Eiropā, sākot no Baltijas valstīm līdz Vidusjūrai atrodas liela josla slānekļa gāzes atradņu. Chevron jau iegādājies zemi Polijā un Rumānijā, kur uzsāks slānekļa gāzes izpētes darbus.

Naftas cenas pieaugums un šī resursa ieguves izmaksu apcirpšana var vilināt investorus uz lielo šī resursa ieguves kompāniju akciju iegādi

Naftas cena pēc divu mēnešu pauzes atkal sākusi flirtēt ar 70 ASV dolāru par barelu atzīmi. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent nākamā mēneša piegāžu kontrakta cena kopš februāra vidus ir pieaugusi jau par 11,5%.

Naftai kļūstot dārgākai, var uzlaboties tirgus dalībnieku skatījums uz pasaules lielākajiem naftas uzņēmumiem. Piemēram, ietekmīgā ASV investīciju banka Goldman Sachs šonedēļ paudusi prognozi, ka Rietumvalstu naftas nozares milži ir pārdzīvojuši eksistenciālu krīzi un pašlaik tie esot zemā starta gatavībā smelt labumus. Šogad gan lielo naftas kompāniju akcijas investoriem pārsvarā nesušas sarūgtinājumu – to vērtība ir sarukusi aptuveni par 10%. Arī trīs gadu skatījumā ASV Enerģijas sektora vērtspapīru indekss ir vienīgais no kādu nozari raksturojošajiem indikatoriem, kura vērtība šajā termiņā ir sarukusi. Cerības gan pastāv, ka pēc sliktiem laikiem nāks šo akciju renesanse.

Pamatojoties uz pērnā gada kompāniju sniegtajiem finanšu datiem, ir izveidots visvairāk pelnošo ASV uzņēmumu saraksts Fortune 500. Pelnošāko uzņēmumu divdesmitniekā ierindojas tādas kompānijas kā Exxon Mobil, Microsoft, Apple, Johnson&Johnson un citas, raksta CNN Money.

Jau astoto gadu pēc kārtas ASV pelnošāko uzņēmumu saraksta augšgalā ierindojusies starptautiskā gāzes un naftas kompānija Exxon Mobile, 2010. gadā nopelnot 30,5 miljardus ASV dolāru. Salīdzinot ar pērno gadu, Exxon palielinājis ieņēmumus par 59%, pateicoties naftas cenu kāpumam.

Otrajā vietā Fortune 500 sarakstā ierindojās telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējs AT&T, pērn nopelnot 19,9 miljardus ASV dolāru. Trešajā vietā, no AT&T atpaliekot par 0,9 miljardiem ASV dolāru, ierindojas enerģētikas uzņēmums Chevron. Chevron ieņēmumi 2010. gadā ir palielinājušies par 82%.

Krievijas arktiskās naftas ieguve apdraudēta; tas sagādās problēmas valsts maciņam

Jaunu potenciālu rietumvalstu sankciju pret Krieviju paēnā ekonomisti turpina minēt to, cik ilgi šī valsts spēs piepildīt savu kasi. Nekāds jaunums nav tas, ka Krievijas budžets ir atkarīgs no naftas un gāzes pārdošanas ieņēmumiem. Pieejamie ASV Enerģētikas aģentūras dati liecina, ka vairāk nekā 50% Krievijas budžeta ieņēmumu veido tieši naftas un gāzes pārdošana, bet šo izejvielu īpatsvars valsts eksportā ir ap 70%. Jau pašlaik daudzi sliecas domāt, ka radušies vajadzīgie nosacījumi, lai Krievijas naftas ieguve ilgtermiņā stagnētu vai pat samazinātos. Turklāt tas būtu, pat neņemot vērā to, ka problēmas jau esošo un visai ticamo jauno sankciju iespaidā gaidīs šīs valsts finanšu iestādes. Ja Krievija iegūs mazāk naftu, tad arī šīs valsts kase būs tukšāka un papildu problēmas var sagādāt tās cenas kritums. Piemēram, Ziemeļjūras jēlnaftas Brent cena šonedēļ atrodas pie 102 ASV dolāru par barelu atzīmes, kas ir tuvu zemākajam līmenim gada laikā. Krievijai nākamo ceturkšņu laikā tiek paredzēta recesija, bet ilgtermiņa problēmas valstij svarīgajam naftas sektoram, visticamāk, nozīmēs, ka būtisku izaugsmi šajā valsī neredzēsim gadiem.

ASV žurnāla Fortune izveidotā 500 lielāko kompāniju sarakstā esošie uzņēmumi pēro gadu noslēguši ar rekordlielu peļņu – 825 miljardiem ASV dolāru. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn kompāniju peļņa augusi par 16%.

Žurnāls norāda, ka, neskatoties uz recesiju un iedzīvotāju pirktspējas kritumu, ASV kompānijas turpina audzēt peļņu. «Pretēji ASV ekonomikai, kompānijas demonstrējušas pārsteidzošu piemērošanās spēju,» akcentē Fortune.

Fortune saraksta 500 kompānijas visā pasaulē kopumā nodarbina 25,8 miljonus cilvēku. ASV šīs kompānijas nodarbina gandrīz 17 miljonus cilvēku un netieši ietekmē miljoniem citu kompāniju darbinieku.

Žurnāla izveidotā saraksta galvgali ieņem naftas gigants Exxon Mobil. Pērn kompānijas apgrozījums bijis 453 miljardu ASV dolāru apmērā. Otrajā vietā iekļuvusi mazumtirdzniecības veikalu ķēde Wal-Mart (447 miljardu dolāru liels apgrozījums), bet trešajā - Chevron ar 245 miljardu dolāru lielu apgrozījumu.

Palielinoties kara iespējamībai Tuvajos Austrumos, šobrīd daudz tiek spriests par to, kā negatīvāks notikumu attīstības scenārijs varētu iespaidot dažādu aktīvu cenu.

Ne visiem šādos laikos gan klāsies slikti. Ja spriedze pieaug, tad labāki laiki var gaidīt tos Rietumvalstu uzņēmumus, kuru bizness saistīts ar ieroču un cita veida militārā aprīkojuma ražošanu. Pasaules ģeopolitika tradicionāli nekad nav pilnībā mierīga, un šobrīd, šķiet, drīzāk turpina plaukt labs fons tam, lai valstis turpinātu piedalīties krietni aktīvākā bruņošanās sacensībā.

Augošas ģeopolitiskās neskaidrības apstākļos militārie tēriņi mēdz palielināties, un eksperti lēš, ka šajā ziņā šis gads varētu nebūt izņēmums. Proti, ja zobenu asina un savus militāros budžetus audzē kaimiņš, tad loģisks solis mēdz būt tas, ka tev arī - gribi to vai ne - tas ir jādara. Katrā ziņā pēdējā laikā daudzas pasaules valdības dod visai skaidrus mājienus par militāro tēriņu palielināšanu. Turklāt lielā daļā gadījumu šāds process no plāniem pārgājis uz reāliem darbiem.Eksperti piebilst, ka lielas investīcijas var plūst militārajām vajadzībām pielāgotā mākslīgā intelekta izstrādē un arvien gudrāku dronu armijas radīšanā. Ir spekulācijas, ka ASV mēģinās panākt savas valsts tradicionālo tehnoloģiju līderu iesaistīšanos aizsardzības stiprināšanā.

Piecas pasaulē lielākās naftas pārstrādes kompānijas šā gada otrajā ceturksnī būtiski samazinājušas gan savu izdevumu apmērus, gan ražošanas apjomus, reaģējot uz pieprasījuma un cenu kritumu tirgū, raksta "Reuters".

Degvielas pieprasījums pasaulē sarucis par vairāk nekā 30%.

Vairāku naftas uzņēmumu vadītāji prognozē, ka pieprasījums arī tuvākajos ceturkšņos saglabāsies mazāks nekā pirms pandēmijas, ņemot vērā, ka cilvēki gan ceļo mazāk, gan dodas citos izbraucienos mazāk nekā iepriekš.

Vājais pieprasījums nozīmē, ka naftas ražotājiem ir jāpārskata savi biznesa plāni, norāda konsultāciju kompānijas "Alarez & Marsal" rīkotājdirektors Lī Maginnis.

"Exxon Mobil" plāno savas produkcijas apjomus plāno samazināt par 20% jeb 4,4 miljoniem barelu dienā, savukārt "BP" paziņojis, ka kopējos naftas ražošanas apjomus līdz 2030.gada beigām plāno samazināt par 1 miljonu barelu. Patlaban ražošanas apjomi sasniedz 3,6 miljonus barelu.

Situācija obligāciju tirgū 2016. gadā palielina atšķirību starp bagātajiem un nabadzīgajiem, dinamika, kas varētu pasliktināt ASV ekonomikas atgūšanos, jo mazākām un ne tik augstu novērtētām kompānijām pieaug papildus kapitāla iegūšanas izmaksas, uzskata LHV jaunākais analītiķis Mareks Rudovičs.

Bagātākās ASV kompānijas šogad gandrīz vispār nav cietušas, investoriem izvēlēties ar mazāku risku apveltītus darījumus ņemot vērā vājākus ekonomiskos rezultātus un globālo ekonomisko situāciju. Investori pirmdien iegādājās 12 miljardu dolāru vērtas AAA novērtēto Exxon Mobil un Anheuser-Busch InBev NV obligācijas, bet tās nav vienīgās, jo arī citu ar AAA reitingu novērtēto kompāniju obligācijas šogad piesaista lielu uzmanību.

Augsta reitinga korporatīvo obligāciju izlaišanas apjoms šo divu mēnešu laikā ir manāmi pieaudzis salīdzinot ar pērno gadu un jau pagājušais gads iezīmēja ceturto gadu pēc kārtas, kad šāda tipa jaunu korporatīvo obligāciju izlaišanas apjoms pieauga.

Uz zemākas naftas cenas fona daudzas pasaules lielākās kompānijas vairs nesola tik lielu peļņas palielināšanos. Šādos apstākļos vairāki ļoti ietekmīgi investori lēmuši izdarīt likmes pret minētā sektora kompāniju vērtspapīriem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pieejamā informācija liecina, ka uz pagājušā gada beigām gan pasaulslavenais investors Vorens Bafets (pareizāk sakot, kompānija Berkshire Hathaway), gan arī Džordžs Soross (jeb Soros Fund Management) izpārdevuši visas savu stūrēto uzņēmumu īpašumā esošās enerģijas nozares milža Exxon Mobil akcijas.

Jāpiebilst, ka Berkshire Hathaway pagājušā gada ceturtajā ceturksnī līdz ar naftas cenas samazināšanos pārdevusi 41 miljonu Exxon akciju gandrīz četru miljardu ASV dolāru vērtībā. Agrāk šāds akciju skaits Berkshire Hathaway padarīja par vienu no lielākajiem minētās enerģijas kompānijas akcionāriem. Tāpat pagājušā gada izskaņā Bafeta vadītā kompānija lēmusi pārdot daļu savu ConocoPhillips un National Oilwell Varco akciju. Tiesa gan, leģendārais investors enerģijas nozarē saskatījis arī atsevišķas iespējas un iegādājies Phillips 66 un Kanādas naftas smilšu uzņēmuma Suncor Energy vērtspapīrus. Interesanti, ka Bafets palielinājis savus ieguldījumus IBM, Deere & Co un 21st Century Fox.

Šonedēļ tehnoloģiju kompānija Apple izziņojusi datumu paredzētajai iPhone 5 prezentācijai. Tā notiks nākamnedēļ – 4. oktobrī.

Šis būs pirmais Apple produkts, kas plašākai sabiedrībai tiks prezentēts pēc tam, kad veselības traucējumu dēļ no kompānijas vadītāja amata atkāpās Stīvs Džobss. Līdz ar viņa atkāpšanos šo amatu ieņēmis Apple iepriekšējais izpilddirektors Tims Kuks, un S. Džobss paliks tikai Apple valdē. Jāsaka, ka T. Kuks nepelna ne tuvu tik lielu Volstrītas uzticību kā S. Džobss, jo tiek apšaubīta Kuka spēja izsapņot jaunus, elegantus un patērētājiem tīkamus produktus.

Jāpiebilst, ka Apple akcijas cena NASDAQ biržā, neskatoties uz samērā slikto akciju tirgu sniegumu, šomēnes ir palielinājusies par 2,2%

Neraugoties uz to, ka iPhone un iPad panākumi uz brīdi bija padarījuši Apple par vērtīgāko publisko uzņēmumu pasaulē, akciju cenu pārmaiņas biržā pirmo vietu vērtības ziņā atdevušās tās iepriekšējam īpašniekam ASV naftas kompānijai Exxon Mobil.

Kā liecina finanšu portāla Finviz.com., informācija saskaņā ar pēdējām akciju cenu izmaiņām Exxom Mobil akciju kapitalizācija sasniedz 401,27 miljardus ASV dolārus, savukārt Apple kapitalizācija ir par pusotru miljardu dolāru mazāka.

Galvenais iemesls Apple atkritienam uz otro vietu ir kompānijas vājāki nekā iepriekš analītiķi prognozēja finanšu dati trešajā ceturksnī. Kopš septembra, kad kompānijas akcijas cena sasniedza maksimumu, to vērtība ir kritusies apmēram par 40%, atrodoties pie 425 dolāru atzīmes.

Raugoties no kapitalizācijas viedokļa trešas vērtīgākās ir Google akcijas, kuru vērtība sasniedz 274,07 miljardus dolāru, savukārt ceturtās vietas ieguvējs ir finanšu kompānija Berkshire Hathaway ar 255,19 miljardioem dolāru, bet vērtīgāko kompāniju piecinieku noslēdz Ķīnas naftas kompānija PetroChina, kuru kapitlaa daļu tirgus vērtība ir 251,78 miljardi ASV dolāru.

Wall Street analītiķi attiecībā pret šo gadu ir noskaņoti pozitīvi un sagaida, ka ASV akciju tirgus vadošie indeksi šogad pieaugs par vidējo 10%, raksta ASV biznesa laikraksts Barron's.

«Fundamentālie rādītāji – pasaules ekonomikas turpmāka atveseļošanās, zemas procentlikmes, spēcīgas kompāniju bilances un zemi akciju novērtējumi spēlēs par labu ASV akciju tirgum. Arī p/e rādītāji šobrīd daudzām lielām kompānijām ir samērā zemi,» raksta Barron's.

Laikraksts kā perspektīvākās iegādei šobrīd izvēlējies Exxon Mobil, Wal-Mart Stores un Pfizer kompāniju akcijas. Tāpat Barron's raksta, ka kāpumu par vismaz 20% šogad var piedzīvot JPMorgan Chase & Co, General Motors, Cisco Systems, United Continental Holdings, Barrick Gold, Entergy, PepsiCo kompāniju akcijas.

Tehnoloģiju kompānijas Apple akcijas cena sasniegusi rekordaugstu atzīmi, pārspējot 2012. gadā sasniegto līmeni, jo investoru uzmanība ir vērsta uz jaunajiem produktiem, piemēram, liela ekrāna iPhone un rokaspulkstenim līdzīgai ierīcei, kas atkal var palielināt uzņēmuma ienākumus, raksta Bloomberg.

Apple akcijas cena pakāpās par 1,4% līdz 100,53 dolāriem. Iepriekšējais rekords bija 100,3 dolāri un tas tika sasniegts 2012. gada 19. septembrī – tieši pirms iPhone 5 tirgošanas sākšanas. Šajā gadā akcijas cena ir augusi par 25%.

Kopš 2007. gada, kad tirgū debitēja pirmais Apple viedtālrunis, uzņēmuma akcijas cena vairāk nekā septiņkāršojās, taču gada laikā pēc iPhone 5 izlaišanas akcija zaudēja trešdaļu savas vērtības, jo tirgus dalībnieki bažījās, ka uzņēmumam sāk trūkt ideju bez tā līdzdibinātāja Stīva Džobsa dalības. Tomēr cenas virziens atkal mainījās, un analītiķi paredz rekordlielus pārdošanas apjomus jaunajam iPhone, kas tirgū tiks laists šā gada nogalē.

ASV biržu indeksi piektdien kritās pēc bažām, ka ASV ekonomikas izaugsme ir sasniegusi augstāko punktu.

Eiropas biržu indeksi piektdien pieauga, ko sekmēja saspīlējuma mazināšanās tirdzniecības konfliktā starp ES un ASV. Londonas biržas indeksa palielināšanos par 0,5% veicināja telekomunikāciju grupas BT akcijas cenas kāpums par vairāk nekā 5% pēc negaidīti labas pirmā ceturkšņa peļņas.

ASV ekonomika otrajā ceturksnī pieauga par 4,1% salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni, atbilstoši analītiķu prognozēm, un to daļēji veicināja lieli patērētāju tēriņi. Tā bija straujākā izaugsme gandrīz četru gadu laikā.

ASV prezidents Donalds Tramps nosauca šo izaugsmi par «amerikāņu ekonomikas brīnumu» un solīja vēl iespaidīgāku pieaugumu turpmāk.

ASV investoriem tomēr bija cits viedoklis, tāpēc akciju cenas kritās, sevišķi tehnoloģiju kompāniju sektorā.

Lielbritānijas naftas kompānijas BP akcijas cena sasniegusi pēdējo sešu mēnešu augstāko atzīmi pēc tam, kad laikraksts The Daily Mail publicēja informāciju, ka konkurents Rotal Dutch Shell apsvēris BP pārņemšanu laikā, kad BP cīnījās ar naftas noplūdi Meksikas līcī, vēsta Reuters.

4. janvāra tirdzniecības sesijas laikā BP akcijas cena bija palielinājusies par 5% līdz 488,85 pensiem.

Akcijas cenas palielināšanos veicināja The Daily Mail publikācija, kas atklāj, ka naftas noplūdes laikā Meksikas līcī kompānija Royal Dutch Shell apsvēra iespēju pārpirkt BP, taču šādu plānu aizkavēja Shell bažas par to, ka līdz ar BP kompānijai būtu jāpārņem arī visas saistības ar naftas noplūdi, kas atzīta par līdz šim pasaulē lielāko šāda veida katastrofu.

Pozitīvu iespaidu uz BP akcijas cenu atstāja arī 2010. gada decembra beigās izskanējusī informācija, ka ekonomisko zaudējumu segšanai būtu vien nepieciešama puse no līdzekļiem speciālajā BP izveidotajā fondā, kurā zaudējumu segšanai atlikti kopumā 20 miljardi ASV dolāru.

Tehnoloģiju kompānija Apple pirms kāda laika sadalīja savas akcijas, un arī Google darīja to pašu. Kopš tā laika akcijas cenas karos Apple ir viennozīmīgi vinnējusi, raksta portāls 24/7 Wall. St.

Tirgus dalībnieku iPhone6 gaidas ir pārspējušas prieku par Google izaugsmi interneta reklāmas tirgū.

Rezultātā pēdējo trīs mēnešu laikā Google akcijas cena ir augusi par 8%, bet Apple – par 16%.

Abi tehnoloģiju giganti arī ierindojas trīs vērtīgāko ASV biržās kotēto kompāniju vidū, balstoties pēc tirgus kapitalizācijas. Apple tirgus kapitalizācija ir 439 miljardi ASV dolāru, bet Google – 257 miljardi. Otrajā vietā ierindojas Exxon Mobil, kura vērtība ir 403 miljardi dolāru.

Google gan pārspēj Apple ieņēmumu izaugsmē. Pēdējā ceturksnī Google ienākumi pieauga par 23% līdz 16 miljardiem, bet Apple – par 6% līdz 37,4 miljardiem.

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties bažām par tirdzniecības konfliktu starp ASV un Ķīnu, savukārt naftas cenas pieauga pirms viesuļvētras, kura apdraud ASV naftas rūpniecības infrastruktūru.

Investori novēroja ASV tirdzniecības attiecības dažādās frontēs, kamēr Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlenda otrdien atgriezās Vašingtonā uz jaunām tirdzniecības sarunām ar ASV, bet jauna sarunu kārta starp ASV un Eiropas amatpersonām pirmdien noslēdzās bez vienošanās.

Ķīna plāno nākamnedēļ lūgt Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) atļauju noteikt sankcijas pret ASV par antidempinga pasākumiem, kas veikti pret dažiem Ķīnas ražojumiem. Šis konflikts iezīmē jaunu fronti strīdā starp abām pasaules lielākajām ekonomikām.

«Saspīlētās tirdzniecības attiecības starp ASV un Ķīnu ir pieņēmušas jaunu pavērsienu,» sacīja CMC analītiķis Deivids Medens. Viņš uzskatīja, ka šāds Ķīnas solis «varētu izraisīt prezidenta [Donalda] Trampa reakciju, un investori tā rezultātā atbrīvojas no akcijām».

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

ASV žurnāls Fortune ir publicējis savu ikgadējo Pasaules lielāko kompāniju TOP 500. Reitinga pirmajā desmitniekā dominē naftas uzņēmumi – no desmit lielākajām kompānijām, sešas darbojas šajā nozarē.

2011. gada reitingā ir iekļautas 500 kompānijas, kuras sagrupētas pēc to ieņēmumiem. Tas izveidots balstoties uz kompāniju fiskālā gada datiem, kas beidzās 31. maijā.

Sarakstā visvairāk dominē ASV kompānijas – 133 no TOP 500 kompānijām ir reģistrētas ASV. Otrajā vietā ir Japāna ar 68 kompānijām, trešajā Ķīna (62 kompānijas), ceturtajā Francija (35 kompānijas), bet piektajā Vācija (34 kompānijas).

Otro gadu pēc kārtas Fortune Global 500 saraksta pirmo vietu ir saglabājusi ASV lielveikalu ķēde Wal-Mart (ieņēmumi 421,8 miljardi ASV dolāru, peļņa 16,3 miljardi).

Nākošo vietu žurnāla izveidotajā sarakstā ieņem Royal Dutch Shell (ieņēmumi 378,1 miljards, peļņa 20,1 miljards).

Rietumi nosaka jaunas sankcijas Krievijai, Krievija ar savām pretsankcijām atpalikt negrasās. Situācija eskalējas arvien tālāk, savukārt biznesa riski turpina pieaugt.

Šā gada sākumā briestošo konfliktu ar Krieviju Rietumi vēl varēja risināt sarunu ceļā, bet tagad viss draud ievilkties pat vairāku gadu garumā. ES ir noteikusi Krievijai jaunas sankcijas, to darīt apņēmušās arī Amerikas Savienotās valstis. Jauno sankciju rāmis gan ir diezgan izplūdis, pēc būtības nedaudz ir pastiprinātas jau iepriekš Krievijai noteiktās sankcijas, liedzot specifiskiem Krievijas uzņēmumiem pieeju ES finanšu tirgiem un nosakot vairākām Krievijas amatpersonām ceļošanas ierobežojumus, paralēli iesaldējot viņu līdzekļus Rietumu bankās. Šie soļi turklāt sperti ar atrunu, ka drīzumā šīs sankcijas varētu tikt arī pārskatītas – atkarībā no tā, kāda būs situācija Ukrainā. No Maskavas nākošie signāli ļauj secināt, ka Krievija atbildi parādā nepaliks. Jau ir izskanējuši brīdinājumi par Krievijas gaisa telpas slēgšanu rietumu aviokompānijām. Mediji vēsta, ka Krievijas izstrādātās jaunās sankcijas pret Rietumiem būšot vērstas arī pret lietotu auto tirdzniecību un dažām vieglās rūpniecības precēm, proti, apģērbiem.

ASV biržu indeksi otrdien saruka, ko noteica naftas cenu ievērojama samazināšanās un uzņēmuma «Boeing» akcijas cenas kritums, bet Eiropas biržu indeksi pieauga, neraugoties uz Breksita sarunām un Itālijas budžeta problēmu.

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga pirms tam, kad Lielbritānijas un Eiropas Savienības (ES) sarunvedēji «tehniskā līmenī» vienojās par «Breksita» līguma nosacījumiem. Vairāk pieauga Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

Ņujorkas biržā WTI markas jēlnaftas cena piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2015.gada, samazinoties 12.tirdzniecības dienu pēc kārtas. Šis kritums ietekmēja naftas kompāniju «Chevron» un «Exxon Mobil» akciju cenas un novilka uz leju Ņujorkas biržas indeksu «Dow Jones Industrial Average».

Naftas eksportētājvalstu organizācija (OPEC) otrdien pazemināja globālā naftas pieprasījuma pieauguma prognozes šim un nākamajam gadam, kamēr Saūda Arābija mēģina samazināt jēlnaftas ieguvi, lai atbalstītu naftas cenas.

Celulozes rūpnīcai politiskais atbalsts liegts

Jaunās celulozes un papīrfabrikas izveides projekts Latvijā var palikt bez valsts atbalsta, jo perspektīvā nebūšot izejvielu.

«Šķiet, pašreizējā politiskā elite jau ilgstoši izvairoties atbildēt konkrēti JĀ vai NE, bet vienkārši novilcina atbildes sniegšanu,» saka nesen izveidotās celulozes rūpnīcas projekta izveides kompānijas SIA Nord Papyrus valdes priekšsēdētājs Ivars Zorgenfreijs. Arī ciki investori atzīst, ka projektiem Latvijā ir tendence iestrēgt nodokļu un birokrātijas slazdos.

Atkritumu apsaimniekošanai izvēlas koncesiju

ASV biržu indeksi ceturtdien pieauga, naftas cenām stabilizējoties, bet britu mārciņas vērtība un eirozonas biržu indeksi kritās Breksita vienošanās problēmu dēļ.

Investorus iedrošināja ziņa, ka ASV un Ķīnas līderi atsāk centienus atrisināt tirdzniecības karu pirms šomēnes plānotas sanāksmes Argentīnā.

«Spartan Capital» analītiķis Pīters Kardillo sacīja, ka ASV uzņēmumu akciju cenas var pieredzēt spēcīgus kāpumus gada beigās, ja investori noticēs ASV-Ķīnas tirdzniecības vienošanās iespējamībai un ja naftas cenas turpinās pieaugt.

ASV akciju cenas kopš pagājušās nedēļas bija sarukušas, investoriem samazinot aktivitāti pēc bažām par pieprasījuma vājināšanos, naftas cenu kritumu un globālās izaugsmes palēnināšanos.

Jēlnaftas cenas Ņujorkas biržā nedaudz pieauga pēc 12 dienas ilguša krituma. Naftas kompāniju «Exxon Mobil» un «Chevron» akciju cenas palielinājās attiecīgi par 1% un 2%.

Sliktāki uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītāji draud radīt jaunus satricinājumus pasaules finanšu tirgos

Mēdz runāt, ka visi procesi ekonomikā ir cikliski, taču katru kritumu noslēdz jauns pieaugums un otrādi. Tāpat ir dzirdēts, ka cikla aptuvenais garums sasniedz septiņus gadus, turklāt gandrīz šāds laika posms ir pagājis, kopš finanšu tirgu sabrukuma 2008. gada rudenī. Protams, cikla garums nav akmenī iecirsts, jo kādu saimnieciskās darbības procesu ietekmē cikls var pastiepties garāks, tāpat kā sarauties. Pateicoties tam, ka pasaules lielās centrālās bankas veic ekonomikas stimulēšanu ar iespaidīgām naudas injekcijām, tādējādi turot procentu likmes zemas, ļaujot lētāk realizēt dažādus projektus, teorētiski cikls šoreiz var pastiepties garāks.