Iecere izveidot pasaulē lielāko cementa ražošanas uzņēmumu pirmdien saskārusies ar sarežģījumiem, Šveices cementa ražotājam Holcim cenšoties panākt izmaiņas apvienošanās darījumā ar Francijas Lafarge.

Šo darījumu «vairs nav iespējams virzīt tālāk ar pašreizējiem nosacījumiem», norāda Holcim.

Šveices uzņēmums pavēstīja, ka vēlas pārskatīt šīs apvienošanās līdzvērtības nosacījumus, kā arī pārvaldes jautājumus.

Lafarge un Holcim pērn aprīlī paziņoja, ka panākuši vienošanos, lai apvienotos un izveidotu pasaulē lielāko cementa ražošanas uzņēmumu.

Vienošanās paredz, ka jaunās kompānijas nosaukums būs LafargeHolcim, bet par tās priekšsēdētāju kļūs Holcim vadītājs Volfgangs Reicle, bet Lafarge vadītājs Bruno Lafonts kļūs par izpilddirektoru.

Šveices cementa uzņēmums Holcim iegādāsies franču konkurentu Lafarge, radot jaunu pasaulē lielāko cementa ražotāju, vēsta BBC.

Saskaņā ar darījuma nosacījumiem Lafarge akcionāri saņems vienu Holcim akciju par katru viņu īpašumā esošo Lafarge akciju. Abi uzņēmumi pārdošot dažus aktīvus, lai mazinātu bažas par konkurenci.

CEMEX ir uzsācis savā Brocēnu cementa rūpnīcā ražotās īpaši stiprās cementa markas saiņošanu un piegādi ieinteresētajiem ražotājiem un būvmateriālu veikaliem, informēja uzņēmuma pārstāve Linda Ozola.

Šī cementa marka būs pieejama 25 kg maisos ar nosaukumu CEMEX RAPID CEMENT (CEM I 42,5R).

Šim cementam raksturīga īpaši paaugstināta stiprība cietēšanas sākuma periodā, un tas ir piemērots darbiem pazeminātas temperatūras apstākļos, tāpēc tā izmantošana ļauj veikt būvniecības darbus ātrākā laikā un patērējot mazāku daudzumu cementa, kas savukārt ražotājiem dod iespēju efektīvi izmantot savas ražošanas jaudas. RAPID cementa marku ieteicams izmantot betona konstrukciju un tiltu būvniecībā, kā arī dažādu betona elementu un trotuāru plātņu ražošanā. Cementa saiņošani izmantoti maisi, kuros iestrādāts papildu plastikāta slānis, lai nodrošinātu, ka cements ilgāk uzglabājas sauss.

Komersantiem, kuri laiž tirgū un lieto cementu un cementu saturošus maisījumus, jāņem vērā, ka šķīstošā hroma (VI) daudzums tajos var pārsniegt 2 mg/kg tikai tādā gadījumā, ja cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos, kuros darbam ar cementu un cementu saturošiem maisījumiem izmanto vienīgi mašīnas, un nepastāv iespē­jamība, ka tas saskarsies ar cilvēka ādu, šodien izplatītā paziņojumā informē Ekonomikas ministrija.

Latvijas uzņēmēji aktualizējuši problēmu par no trešajām valstīm ievestu ES prasībām neatbilstošu cementu, kas vairākas reizes virs pieļaujamās normas pārsniedz hroma (VI) daudzumu sastāvā. Hromam (VI) noteikts ierobežojums saskaņā ar ķīmisko vielu regulas Nr.1907/2006 (REACH) 67. pantu. Kā rezultātā šā gada aprīlī Ekonomikas ministrijas vadītā Tirgus uzraudzības padome vienojās par cementa tirdzniecības uzraudzības stiprināšanu.

Lai pārliecinātos par cementa atbilstību prasībām, komersantiem, kas importē Latvijā cementu un cementu saturošus maisījumus laišanai tirgū vai lietošanai, var tikt pieprasīts dokumentārs apliecinājums, ka šķīstošā hroma (VI) daudzums tajos nepārsniedz noteikto ierobežojumu, vai arī dokumentārs apliecinājums, ka cements un cementu saturoši maisījumi tiks lietoti kontrolētos slēgtos un pilnībā automatizētos procesos.

Beidzies pārejas periods, kurā bija iespējams importēt Eiropas Savienībā (ES) zināmas sankcijām pakļautas preces vai eksportēt tās uz Krieviju saskaņā ar agrāk noslēgtiem līgumiem.

Izmaiņas skars arī fiziskās personas, kas šķērso robežu tūrisma vai citos nolūkos. No pirmdienas arī privātpersonām vairs nebūs iespējams importēt vai eksportēt zināmas preces.

Aizliegto preču sarakstā būs lietotas un jaunas mēbeles un to daļas, kokmateriāli un koka izstrādājumi, kāliju saturošs mēslojums, jaunas pneimatiskās riepas, cements, kaviārs, jauni vai lietoti konteineri, piemēram, stikla pudeles un citi priekšmeti.

Turpmāk būs arī aizliegts ievest no Krievijas alkoholiskos dzērienus, piemēram, degvīnu, džinu vai liķieri neatkarīgi no daudzuma.

Jau ziņots, ka jūnija vidū stājās spēkā ES sankcijas Krievijas dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem caur ES. Šodien tam pievienosies cements un alkohols, augustā - ogles, bet decembrī - naftas produkti.

Kompānija Lafarge SA, kas ir pasaulē lielākais cementa ražotājs, paziņojusi, ka tā centīsies palielināt savu klātbūtni Irākā, ziņo Bloomberg.

«Šajā tirgū ir ļoti augsts potenciāls, ne tikai tāpēc, ka tur bija karš, bet tāpēc, ka tā ir attīstības stadijā esoša valsts ar daudzām vajadzībām un daudziem potenciāliem resursiem,» sacījis Parīzē bāzētās kompānijas vadītājs Bruno Lafonts (Bruno Lafont).

Lafarge ieguva divas rūpnīcas Irākas ziemeļos, kad tā 2008.gada janvārī iegādājās cementa vienību no Orascom Construction Industries par 8.8 miljardiem. Rūpnīcas varot saražot 5 miljonus tonnu cementa katru gadu.

Kompānijas plāni esot kļūt par spēcīgu ilgtermiņa spēlētāju šajā valstī.

Cementa pārdošanas apjomi Irākā 2009.gadā, iespējams, pieaugšot par 10 līdz 12%.

Biznesa portāls Db.lv viesojas pie ēveļskaidu produktu ražotājas SIA Cewood.

Investējot 5 miljonus eiro, SIA Cewood Jaunlaicenē izveidojusi Baltijā vienīgo cementēto koka ēveļskaidu plātņu ražotni.

Plātnes sastāv no 100% dabīgiem materiāliem – koka skaidām, cementa un ūdens, vienlaikus cements nodrošina to augstos ugunsdrošības rādītājus.

Pieprasījuma un augstākas pievienotās vērtības dēļ uzņēmums lielāko uzsvaru liek uz dekoratīvo griestu, sienu plātņu ražošanu. SIA Cewood ražoto akustisko plātņu risinājumi uzlabo telpu akustiku, interjera dizainu, rada kokam raksturīgo mājīgumu un siltumu, palīdz regulēt telpu mitruma līmeni, tāpēc tās izmanto birojos, skolās, sporta zālēs, skaņu ierakstu studijās, industriālās telpās, arī šautuvēs, kur nepieciešama skaņas izolācija un trokšņu absorbcija. Uzņēmums ražo gan konstrukciju plātnes (karkasu māju būvniecībai, jumtu un starpstāvu pārsegumiem, pagrabiem, industriālajām un ražošanas telpām, kā arī paaugstināta mitruma telpām – baseiniem u.c.), gan dekoratīvās – akustiskās plātnes (griestiem, sienām, interjera dizainam).

Lielākais industriālais investors biznesam neatsaucīgās vides dēļ ražošanu Latvijā varētu samazināt.

Kombinācijā ar ģeopolitisko risku pieaugumu arī ilgtermiņa investoriem vietējais lēnīgums investīciju vides sakārtošanā var kļūt pārāk smaga nasta, brīdina Cemex valdes priekšsēdētājs un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) valdes jaunais priekšsēdētājs Enrike Garsija.

Nākamnedēļ sanāksmē ar valsts amatpersonām ĀIPL iesniegs gadskārtējās rekomendācijas.

Man interesē, kā klājas Cemex, un, domājams, šo ainu varēs vispārināt arī uz ĀIPL biedriem un pašreizējo Latvijas investīciju klimatu vispār. Sāksim ar infrastruktūru. Vai jautājums par slēgto ceļu no karjera Saldus novadā ir atrisināts?

Kad Cemex apsprieda ražošanas jaudu palielināšanu un pilnīgi jauna projekta sākšanu tukšā vietā, pašvaldība no savas puses solīja investēt infrastruktūrā, tostarp ceļos no karjeriem uz rūpnīcu. Šie ceļi bija sliktā stāvoklī un saprotams, ka ar ražošanas jaudu palielināšanu labāki nekļuva, un pašvaldība bija solījusi, ka par tiem parūpēsies.

Rendā atklāts pārbūvētais tilts pār Abavu uz autoceļa Talsi–Stende–Kuldīga (P120) tā 27,8. kilometrā, informē Latvijas Valsts ceļi.

Tilta pārbūvi veica SIA Tilts, un darbu līgumcena ir 954,5 tūkstoši eiro (ar PVN). Būvdarbu laikā ir pastiprinātas tilta sijas, izbūvēta jauna brauktuves konstrukcija, atjaunota hidroizolācija un segums, kā arī uzbēruma nostiprinājumi. Tilts ieguvis jaunu apgaismojumu un ietvi, kā arī drošības barjeras. Pēc pārbūves tilts ir kļuvis par gandrīz metru platāks – tas ir 62,5 m garš un brauktuves platums tagad ir 7 m.

Tā kā tiltam tika veikta pastiprināšana uzstādot papildus stiegrojumu sijām, būvdarbu laikā tika uzstādīti arī 16 sprieguma mērītāji un pārbaudes ar slodzi laikā tika izmērīti faktiskie spriegumi konstrukcijās.

Turpmāk, piesaistot Rīgas Tehniskās Universitātes speciālistus, paredzēts veikt mērījumus tilta ekspluatācijas laikā, gadījumos, kad pār tiltu pārvietosies smagsvaru slodzes.

Pirmdienas rītā Terehovas robežpunktā uz Latvijas-Krievijas robežas rindā stāv apmēram 880 kravas auto, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskotā informācija.

Aizvadītās diennakts laikā šajā robežpunktā rindu šķērsoja 174 kravas transportlīdzekļi. Pašlaik paredzamais gaidīšanas laiks kravas automašīnām uz robežas ir 122 stundas jeb vairāk nekā piecas diennaktis.

Grebņevas robežpunktā iebraukšanu Krievijā gaida apmēram 400 kravas auto, bet pēdējās 24 stundās šo robežpunktu šķērsoja 106 šādi transportlīdzekļi. Šajā robežpunktā gaidīšanas laiks ir teju sešas diennaktis.

Uz Latvijas-Baltkrievijas robežas rindas ir mazākas. Pāternieku punktā savu kārtu gaida 60 kravas auto, bet Silenē - 280 kravas transportlīdzekļu.

Jau vēstīts, ka 11.jūlijā beidzās pārejas periods, kurā bija iespējams importēt Eiropas Savienībā zināmas sankcijām pakļautas preces vai eksportēt tās uz Krieviju atbilstoši iepriekš noslēgtiem līgumiem. Izmaiņas, kas 11.jūlijā stājās spēkā, skar arī fiziskās personas, kas šķērso robežu tūrisma vai citos nolūkos.

Celtniecības materiālu ražotājs Cemex šonedēļ noslēdza betona piegādi starptautiskās lidostas Rīga infrastruktūras attīstītības projektam, finansētam no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda. Kopējais piegādātā transportbetona apjoms sasniedz vairāk nekā 75 000 kubikmetru, un tas ir viens no lielākajiem infrastruktūras projektiem Latvijā pēdējo gadu laikā, kurā izmantots īpašām prasībām atbilstošs transportbetons, informē uzņēmums.

Būvdarbi infrastruktūras atjaunošanai Rīgas lidostā sākti 2013. gada maijā, un to ietvaros tika veikti plaša apjoma infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp tika demontēts esošais betona segums un tā vietā izbūvēts jauns. Cemex veica transportbetona piegādes lidostas 2. un 3. perona rekonstrukcijai, kas iekļāva arī lidmašīnu pretapledošanas apstrādes laukumu būvniecību.

Kopējais uzņēmuma piegādātā transportbetona apjoms pārsniedz 75 000 kubikmetru, kura ražošanai izmantots Cemex Brocēnu rūpnīcā ražotais cements. Izmantojot Cemex piegādāto transportbetonu, betonēšanas darbi paveikti 200 000 kvadrātmetru lielā platībā – kas atbilst 28 futbola laukumu teritorijai.

Ceļu būves uzņēmums SIA Binders pabeidzis pērn jūnijā uzsākto asfalta segas rekonstrukciju autoceļa A 11 Liepāja -Lietuvas robeža (Rucava) 23 km garā posmā no Nīcas līdz Rucavai.

Atbilstoši projektam autoceļa vecā virskārta tika reciklēta – uzirdināta, masai pievienotas šķembas un cements, un šī kārta iestrādāta jaunajā ceļa segā, kas sastāv arī no salizturīgās un šķembu kārtas, kā arī divām kārtām asfalta.

Demontēti un no jauna uzbūvēti tilti pār Līgupi un Paurupi, atjaunotas sabiedriskā transporta pieturvietas, iztīrītas vecās caurtekas un atsevišķās vietā ierīkotas jaunas. Autoceļa posmā caur Nīcu ierīkota ārējā apgaismojuma sistēma un apgaismota gājēju pāreja.

Objekta pasūtītājs – VAS Latvijas Valsts ceļi, projekts – SIA Polyroad, būvuzraudzība – SIA Teede Insenerid un SIA Sweco EST (Igaunija). Līguma summa – 12, 4 milj. EUR ( bez PVN). Objekta garantijas termiņš – pieci gadi.

Par būvmateriālu ražotāja SIA Cemex valdes priekšsēdētāju iecelts līdzšinējais valdes loceklis Jegors Golubevs, liecina Firmas.lv informācija. Golubevs Cemex valdē strādāja kopš 2013.gada novembra.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Greiems Rasels, kurš šajā amatā strādāja kopš 2014.gada septembra, darbu uzņēmuma valdē neturpinās.

Cemex valdē darbu turpina valdes locekļi Māris Gruzniņš, Linda Šedlere, Evita Goša un Jaroslavs Kšištofs Saveckis.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Cemex apgrozījums Latvijā 2017.gadā bija 78,067 miljoni eiro un tas ir par 34,6% lielāks nekā 2016.gadā, savukārt Cemex zaudējumi bija 4,007 miljoni eiro un tie ir samazinājušies par 71,4% salīdzinājumā ar 2016.gadu.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka pērn Cemex pārdeva 970 000 tonnas cementa, eksporta īpatsvaram pieaugot līdz 70%.

Iegādājoties starptautisko celtniecības materiālu piegādātāju uzņēmumu RMC Group o.l.c. 2005.gada martā, Cemex kļuva par Brocēnu cementa ražotnes īpašnieku. 2010.gada Cemex uzsāka ražošanu pilnībā no jauna uzbūvētajā Brocēnu cementa rūpnīcā, kas ir Eiropā modernākā cementa rūpnīca. Tās izveidē Cemex ir investējis 300 miljonus eiro, kas ir lielākās investīcijas Latvijas rūpniecībā pēc neatkarības atgūšanas. Iepriekš Brocēnu cementa rūpnīcas jauda bija 600 000 tonnu gadā, savukārt jaunā rūpnīca spēj saražot 1,6 miljonus tonnu cementa gadā.

Krievija atsāk kravas vilcienu satiksmi uz Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvu pēc tam, kad Eiropas Komisija (EK) atjaunināja vadlīnijas sankcijām pakļauto preču tranzītam, un pie LIetuvas robežas jau ieradies pirmais vilciens no Krievijas ar sankcijām pakļautajām precēm.

"Vakar ieradās pirmais vilciena sastāvs, kurš šķērsos Lietuvas teritoriju," otrdien ziņu aģentūrai BNS teica Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" (LTG) preses pārstāve Kotrīna Dzikaraite.

Lietuvas Muitas departamentā informēja, ka vilciens no Krievijas ved cementu uz Kaļiņingradas apgabalu. Otrdien turpinās vilciena sastāva pārbaude un tas vēl nav saņēmis atļauju iebraukt Lietuvā.

"Kenas robežkontroles punktā tiek pārbaudīts vilciens ar pieciem vagoniem, kuros ir cementa krava no Krievijas uz Kaļiņingradu. Vilciens vēl atrodas robežkontroles punktā, jo turpinās pamata pārbaudes procedūras," BNS sacīja Muitas departamenta preses pārstāve Lina Laurinaitīte-Griģiene.

Šī gada deviņos mēnešos kopumā Liepājas ostā pārkrauti 3,695 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Kopumā apkalpoti 1 025 kuģi, bet iebraukuši un izbraukuši 32 726 pasažieri, informē Liepājas SEZ pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Ratniece-Kadeģe.

No janvāra līdz septembrim ostā pārkrauti 2,409 miljoni tonnu beramkravu (65%), 996,4 tūkst. tonnas ģenerālkravu (27%), bet lejamkravu apgrozījums veidoja 289,5 tūkst. tonnu (8%). Šā gada deviņos mēnešos pārkrautas 2 821 TEU konteinervieniba, bet RO-RO vienību skaits veido 27 552.

Savukārt 2014. gada septembrī Liepājas ostā pārkrautas 372,1 tūkstotis tonnu dažādu kravu, kas ir par 15,4 % vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn. Tradicionāli Liepājas ostā lielākais īpatsvars ir beramkravām - 240,2 tūkst tonnas jeb 65%, kam sekoja ģenerālkravas – 118,6 tūkst tonnu, jeb 32%. Lejamkravu apjoms šā gada septembrī sarucis līdz 4%.

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis attīsta inovatīvu būvmateriālu no koksnes ražošanas atkritumiem, ko varētu izmantot ēku siltināšanā.

Ierosme pētījumam nāk no SIA «Cewood», Baltijā vienīgā fibrolīta jeb koka ēveļskaidu plātņu ražotāja.

«Kokskaidu plāksnes ir dabiskas izcelsmes, videi un cilvēka veselībai draudzīgs materiāls. Domājot, kā to ražošanu padarīt vēl ilgtspējīgāku, meklējām iespējas savu ražošanas atkritumu, otršķirīgu vai no objektiem jau demontētu plātņu utilizācijai, iestrādājot tās citā materiālā,» stāsta SIA «Cewood» valdes loceklis Ingars Ūdris.

Uzņēmums strauji attīstās – kopš dibināšanas 2015. gadā tas kļuvis ne vien par vienu no lielākajiem darba devējiem Alūksnes novadā, bet arī Baltijā vienīgo fibrolīta plātņu ražotāju. Šobrīd tiek būvēta jauna rūpnīca, lai nodrošinātu ražošanas kapacitātes paaugstināšanu, un, turpinot izaugsmi, ir būtiski attīstīt arī bezatlikumu ražošanu.

Būvmateriālu ražotājs SIA Knauf divu gadu laikā palielinājis uzņēmuma eksporta daļu par aptuveni 30% un šobrīd ārpus Latvijas pārdod 70% saražotās produkcijas.

Knauf galvenie noieta tirgi ir Igaunijā, Lietuvā un Baltkrievijā, taču šogad noslēgti tirdzniecības līgumi ar Krievijas uzņēmumiem.

Pērn uzņēmuma kopējais apgrozījums bijis 38 milj. eiro, no tiem lielāko daļu jeb 42% ienākumu veidoja eksports uz Lietuvu, 22% – Igauniju, 11% – Baltkrieviju. Savukārt ienākumi no produkcijas realizācijas Latvijā veido 25% no kopējā apgrozījuma. Savukārt kopējais investīciju apjoms uzņēmumā pārsniedzot 80 milj. eiro. Investīciju apjoms pērn bijis 1,7 milj. eiro, bet šogad plānots ieguldīt 2,6 milj. eiro.

Knauf ražošanā tiek izmantotas aptuveni 60% vietējo izejvielu un pakalpojumu. No vietējiem ražotājiem tiek iepirkts dolomīts – 300 tūkst. eiro vērtībā, cements – 447 tūkst. un smiltis - 166 tūkst. eiro vērtībā, bet ķīmiskās izejvielas, ko uzņēmums iepērk, Latvijā netiek ražotas.

Šā gada septembrī Liepājas ostā pārkrautas 517 677,94 tonnas dažādu kravu, kas ir par 57,3% vairāk nekā šā gada augustā, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Līdz ar lietaino augustu šogad graudaugu sezona Liepājas ostā iesākās vēlāk. Kā skaidro stividorkompānijas, kravu īpašniekiem bija nepieciešams laiks, lai atrastu jaunus noieta tirgus lauksaimniecības graudiem, kas bija zemākas kvalitātes nekā sākotnēji plānots. 2016. gada septembrī Liepājas ostā beramkravas veidoja 78,8 %, ģenerālkravas 14,4 %, bet lejamkravas 6,8 %.

Šā gada septembrī lielāko kravu īpatsvaru Liepājas ostā veidoja beramkravas, bet graudi un graudaugu produktu kravas septembrī veidoja 55,8% no visām kravām. Lielākais beramkravu termināls LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal septembrī pārkrāva 179 159, 70 tonnas, kas līdz ar graudaugu sezonas aizkavēšanos ir nedaudz mazāk kā gadu iepriekš. LSEZ SIA Liepaja Bulk Terminal valdes loceklis Juris Matvejevs norādīja, ka situācija ir stabilizējusies, ir noslēgti līgumi un plānotais 2 milj. kravu apgrozījums līdz gada beigām tiks nodrošināts. Tas veidos aptuveni 10% pieaugums salīdzinot ar 2015. gadu. Protams, savas korekcijas var ienest laika apstākļi – stiprs vējš, lietus.

Trešdien oficiāli atklāts Jūrmalas šosejas (A10) posms no Rīgas robežas līdz pieejām Jūrmalas caurlaižu punktam (13,41.-19,25. km), informē VAS "Latvijas Valsts ceļi".

Pērn satiksmes intensitāte šajā posmā sasniedza 48 540 transporta vienības diennaktī. Būvdarbi tika sākti 2019. gada jūnijā, un tos veica piegādātāju apvienība A.C.B. un Binders par līgumcenu 22,97 miljoni eiro (ar PVN), ko finansēja no valsts budžeta. Segas pārbūvi projektēja AS Ceļuprojekts.

Atbilstoši projektam ceļa brauktuves sega pārbūvēta, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar cementu, izlīdzināts, un tam pa virsu trijās kārtās ieklāts jauns asfalta segums. Atjaunotas arī nobrauktuves divlīmeņu satiksmes mezglā ar Rīgas apvedceļu A5 (Salaspils–Babīte).

"Jūrmalas šoseja ir visintensīvākais ceļa posms Latvijā, siltajās vasaras dienās satiksmes intensitāte te pārsniedz 70 tūkstošus transporta vienības diennaktī, un esmu pārliecināts, ka auto plūsma ar 100 tūkstošiem vienībām diennaktī ir tikai laika jautājums. Šī ceļa parametri – pieslēgumi un divlīmeņu šķērsojumi atļauj ieviest arī ātrumu 110 km/h, kas tiks izdarīts nākamajā vasarā," uzrunājot klātesošos, uzsvēra VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Ko VNĪ kā lielākais būvdarbu pasūtītājs publiskajā sektorā un valsts iestāžu telpu uzturētājs ilgtspējas jomā var dot sabiedrībai – partneriem, klientiem, būvniecības nozarei, cilvēkiem? Izrādās, daudz vairāk nekā šķiet pirmajā mirklī.

Pirmkārt, tās ir mūsu uzkrātās zināšanas un pieredze. Nemitīgi strādājot ar liela mēroga projektiem, mēs ļoti labi redzam, kā mainās un pilnveidojas sabiedrības izpratne par to, kas ir pareizi uzbūvēts un labi uzturēts nekustamais īpašums. Tas nemaz nebija tik sen, kad svarīgākais bija uzcelt, nedomājot par to, cik ilgtermiņā izmaksās konkrētās ēkas uzturēšana, ko darīt gadījumā, ja tās lietotājiem mainīsies vajadzības, kas ar būvi notiks tad, kad tās ekspluatācijas laiks būs beidzies.

Taču, raugoties no resursu saprātīgas izmantošanas viedokļa, ēkas ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas vairāku desmitgažu perspektīvā ir tikpat svarīgas kā izmantoto būvmateriālu kvalitāte. Tāpat kā atbilde uz jautājumu, ko mēs ar ēku darīsim pēc ekspluatācijas beigām – jauksim nost, lai materiālus atkārtoti izmantotu citur, meklēsim jaunu pielietojumu vai arī atstāsim to kā pieminekli nākamajām paaudzēm?

Šogad Liepājas ostā vislielākais kravu apjoma pieaugums bijis labībai un tās produktiem, savukārt Ventspils ostā – naftas produktiem.

Šā gada astoņos mēnešos Liepājā kravu apgrozījums ir gandrīz par pusi lielāks nekā pērn (149,6%) un sasniedzis 4,6 miljonus tonnu. Augustā Liepājas ostā apkalpoti 568,5 tūkst. t, kas ir par 65 % vairāk nekā 2011. gada augustā.

Lielākais kravu apgrozījuma pieaugums bijis labībai un labības produktiem, melnā metāla kravām, koksa smalkumiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām, informē LSEZ pārvalde. 2012. gada augustā Liepājas ostā apkalpoti 166 kuģi, iebraukuši un izbraukuši 3 473 pasažieri. Beramkravas – labība un labības produkti, celtniecības materiāli (cements), koksa smalkumi, koksnes šķelda – arī augustā veidoja lielāko kravu īpatsvaru – 49% jeb 278,5 tūkst. tonnu. Otra lielākā kravu grupa augustā bija ģenerālkravas – 254,7 tūkst. t jeb 45 % no visām kravām. Ģenerālkravu segmentā augustā lielākā kravu grupa bija melnais metāls un tā izstrādājumi, bet pozitīvs pieaugums vērojams arī apaļkokiem, kokmateriāliem un ro-ro kravām. Augustā ievērojami samazinājies pārkrauto metāllūžņu apjoms.

Šodien Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību apliecina, ka šogad Latvijas preču eksporta izaugsmes dinamika ir ļoti mainīga. Pēc maijā reģistrētā krituma jūnijā eksporta apjomi faktiskajās cenās bija atkal kāpuši, uzrādot 3,4% pieaugumu salīdzinājumā ar 2014. gada jūniju. Tādējādi kopumā preču eksports šā gada pirmajā pusgadā ir audzis par 2,7%. Tas ir vērtējams kā labs rezultāts, ņemot vērā salīdzinoši nelabvēlīgās ārējās vides ietekmi - Krievijas ekonomiskā situācija un tās noteiktais importa embargo, kā arī zemie tirdzniecības tempi pasaulē kopumā, norāda Finanšu ministrija (FM).

Jūnijā lielākā eksporta preču kategorija bija koks un tā izstrādājumi, kuru eksporta vērtība pēc spēcīgā samazinājuma maijā pieauga par 9,3%. Lielākie koka un to izstrādājumu noieta tirgi jūnijā bija Apvienotā Karaliste, Zviedrija, Vācija un Igaunija. Uz šīm četrām valstīm kopā tika eksportēta puse no koksnes eksporta vērtības. Jāatzīmē, ka koka un to izstrādājumu eksports uz Igauniju jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, pieauga par 46%.

Pieauga arī būvniecības izstrādājumu (cements, ģipsis, stikls, tā izstrādājumi u.tml.) eksports - par 16,5%, salīdzinot ar 2014. gada jūniju. Šis rādītājs nedaudz pārsteidz, ņemot vērā šogad valstī reģistrētos būvmateriālu ražošanas apjomu kritumus un vājo būvniecības izaugsmi ES. Taču no otras puses, būvniecība Lietuvā un Zviedrijā, kas bija vienas no lielākajām Latvijas būvniecības izstrādājumu importētājām jūnijā, šogad uzrāda straujus pieauguma tempus.

Jau pie pašas ieejas apmeklētājus sveic Francijas nacionālais simbols Marianna, kas simbolizē brīvību. Lielais paviljons izstādē Astana Expo 2017 ir sadalīts vairākās mazākās izstāžu zālēs, kuras ir veltītas nozīmīgām franču vēstures personībām.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā! Video skatāms zemāk.

Katra zāle ir ne tikai veltīta kādai vēsturiskai personībai, tās ir veidojušas Francijas lielās kompānijas un organizācijas. Uzreiz pēc ieejas lielajā Francijas paviljonā sākas kompānijas Total pārstāvniecība. Par galveno apskates objektu ir izvēlēts milzīgs Zemes globuss. Apkārt tam ir izvietoti vairāki interaktīvie paneļi – katrs no tiem ar stāstu par dažādajiem dabas enerģijas avotiem.

Otrā zāle ir veltīta cementam, jo tiešu franču inženieris Luiss Vikats (Louis Vicat) atklāja mākslīgā cementa īpatnības. Zālē ir izvietoti dažādi mākslas priekšmeti no cementa un parāda tā plašās izmantošanas iespējas. Vairāki mākslinieki pat ir izveidojuši atpūtas krēslu, kas izskatās kā mīkstā mēbele. Saprotams, ka kompānijas nosaukums VICAT ir aizgūts no izcilā inženiera. Viens no interesantākajiem cementa interjera produktiem ir apūdeņota siena, kurā var stādīt dažādus telpaugus, tādējādi veidojot «zaļo» sienu pilsētas betona džungļos.

Cementa ražotājs "Schwenk Latvija" šogad plāno investēt 34 miljonus eiro Brocēnu cementa rūpnīcā cementa dzirnavu un daudzkambaru silosa būvniecībā, aģentūru LETA informēja "Schwenk Latvija" pārstāvji.

Uzņēmuma pārstāvji norādīja, ka tas ir lielākais investīciju projekts kopš jaunās Brocēnu cementa rūpnīcas atklāšanas un paredz būtisku efektivitātes pieaugumu un ietekmes uz vidi samazināšanu.

Plānots, ka šā gada nogalē Brocēnu cementa rūpnīcā darbu sāks vēl vienas cementa dzirnavas un daudzkambaru siloss cementa uzglabāšanai. Tas ļaus efektīvāk izmantot cementa rūpnīcas esošo kapacitāti, paplašināt Latvijā ražotā cementa klāstu ar videi draudzīgākiem produkta veidiem un raudzīties jaunu eksporta tirgu virzienā.

Cementa dzirnavas ir viens no būtiskākajiem ražošanas objektiem rūpnīcā, pavēstīja "Schwenk Latvija" pārstāvji. Topošo dzirnavu jauda būs līdz 170 tonnām cementa stundā atkarībā no cementa tipa. Tās sniegs iespēju pievienot Brocēnu cementa sortimentam vēl divas jaunas markas un daļēji aizstās vecākās paaudzes un energointensīvāko dzirnavu izmantošanu.