Pasaulē

Pasaulē lielākais ieguves rūpniecības uzņēmums piedzīvojis sliktāko gadu vēsturē

LETA, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Pasaulē lielākais ieguves rūpniecības uzņēmums BHP Billiton otrdien paziņoja, ka iepriekšējā finanšu gadā, kas noslēdzās 30.jūnijā, strādājis ar 6,4 miljardu ASV dolāru (5,7 miljardu eiro) zaudējumiem, kas ir visu laiku sliktākais šīs Lielbritānijas un Austrālijas kapitāla kompānijas sniegums.

Iepriekšējā finanšu gadā kompānija strādāja ar 1,91 miljarda ASV dolāru (1,7 miljardu eiro) peļņu pēc tam, kad 2013.-2014.finanšu gadā uzņēmuma peļņa sasniedza 13,8 miljardus ASV dolāru (12,3 miljardus eiro).

BHP Billiton norādīja, ka zaudējumi iepriekšējā finanšu gadā ir saistāmi ar ieņēmumu kritumu par 31%. Ieņēmumi no pagājušā gada 1.jūlija līdz šā gada 30.jūnijam bija 30,1 miljards ASV dolāru (26,9 miljardi eiro), kas saistāms ar zemajām izejvielu cenām.

Ieguves rūpniecības sektors pēdējā gada laikā ir nonācis grūtībās saistībā ar zemajām izejvielu cenām, un prognozes par tirgus attīstību ir neskaidras, lai gan pašlaik cenu situācija uzlabojas.

BHP Billiton valdes priekšsēdētājs Endrjū Makenzijs uzsvēra, ka, neskatoties uz sliktajiem darbības rezultātiem, kompānijas portfelis ir parādījis elastību un dažādus veidus, kuros varam radīt vērtību saviem akcionāriem, neskatoties uz zemajām izejvielu cenām.

Neskatoties uz iepriekš īstenoto politiku, saskaņā ar kuru akcionāri dividendēs saņem arvien vairāk, februārī kompānija paziņoja, ka atsakās no šīs tendences ievērošanas. Dividendēs tiks izmaksāti 0,14 ASV dolāri (0,13 eiro) par akciju pretstatā 0,62 dolāriem (0,56 eiro) pērn.

Makenzijs sagaida, ka īstermiņā un vidējā termiņā izejvielu cenas pasaulē saglabāsies zemas un nestabilas, bet ilgtermiņā viņš sagaida pozitīvas tendences, jo īpaši naftas un vara tirgū.

Vienlaikus kompānija izjūt sekas no novembrī notikušās aizsprosta iegrūšanas Samarko raktuvēs Brazīlijā, kad bojā gāja 19 cilvēku. Samarko raktuves BHP Billiton kontrolē kopā ar Brazīlijas kalnrūpniecības kompāniju Vale. Ar katastrofu saistītās tiesvedību, seku novēršanas un zaudējumu kompensāciju izmaksas mērāmas miljardos eiro.

BHP Billiton zaudējumi daļēji saistīti ar daļas ASV aktīvu norakstīšanu 4,9 miljardu ASV dolāru (4,4 miljardu eiro) vērtībā un 2,2 miljardu ASV dolāru (divu miljardu eiro) zaudējumiem saistībā ar Samarko raktuves katastrofu.

Pagājušā finanšu gada sniegums ir sliktākais 2001.gadā dibinātās kompānijas vēsturē. Melburnā bāzētā BHP Billiton tika izveidota, apvienojot divas 19.gadsimtā dibinātas kompānijas - Austrālijas Broken Hill Proprietary Co un Billiton, kuras akcijas kotēja Londonas biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Iesniegta lielākā prasība Apvienotās Karalistes juridiskajā vēsturē

Lelde Petrāne, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret kalnrūpniecības gigantu BHP Billiton tiesā iesniegta 5 miljardu ASV dolāru prasība saistībā ar dambja sabrukšanas sekām Brazīlijā 2015. gadā, ziņo BBC.

Advokātu birojs SPG, kas pārstāv vairāk nekā 200 000 prasītāju, apgalvo, ka kompānija «zināja par riskiem» Samarco raktuvē Minasžeraisas štatā.

Šī prasība, kas nonākusi Liverpūles Augstākajā tiesā, ir lielākā Apvienotās Karalistes juridiskajā vēsturē.

BHP Billiton noliedz visas izvirzītās apsūdzības.

«Reakcija uz atkārtotajiem brīdinājumiem no drošības ekspertu puses bija pārāk lēna vai arī tie tika pilnībā ignorēti,» norāda SPG partneris Toms Gudheds. Viņš apgalvo, ka, raizējoties par ienākumu samazināšanos, ko noteica dzelzsrūdas tirgus cenas kritums, kompānija uzņēmās risku, palielināja ražošanas apjomus un «pievēra acis» draudiem, kas īstenojās, iznīcinot un sabojājot daudzu cilvēku dzīves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalnrūpniecības uzņēmumiem izdevies atkarot investoru mīlestību

Pēdējā laikā līdz ar metālu cenu atgūšanos investori labvēlīgāk raugās uz pasaules lielāko kalnrūpniecības uzņēmumu nākotni. Vēl nosacīti nesen (no 2014. gada otrās puses līdz 2016. gadam) šī sektora kompāniju vērtspapīri bija krituši pamatīgā investoru nežēlastībā. Daudzi kalnrūpniecības uzņēmumi tolaik, lai tie nepakļūtu pilnībā zem ūdens, bija spiesti ziņot par dažādiem investoriem parasti visai sāpīgiem pasākumiem. Tās, piemēram, lēma par dažādu aktīvu pārdošanu, naudas piesaisti no akcionāriem (papildu akciju emisijām), dividenžu izmaksas pārtraukšanu, darbinieku atlaišanu utt. Savukārt pašlaik pieņēmums ir, ka ļaunākais tām, globālajai tautsaimniecībai augot straujāk, palicis aiz muguras.

Komentāri

Pievienot komentāru