Foto

Pasaulē pirmais un vienīgais masīvkoka šūnmateriāla ražotājs

Māris Ķirsons, 16.03.2012

Jaunākais izdevums

SIA Dendrolight Latvija ir pasaulē pirmais un vienīgais unikāla un augstas pievienotās vērtības koksnes izstrādājuma – masīvkoka šūnu materiāla ražotājs.

Izmantojot inovatīvas un šobrīd visā pasaulē unikālas kokapstrādes tehnoloģijas, rūpnīca Ventspilī kļuvusi par vietu, kur zāģmateriāli pārtop masīvkoka šūnmateriālā - DendroLight®. Ražošanas procesā, vairākos slāņos perpendikulāri salīmējot kopā egles, priedes vai apses koka profilus, tiek radīts šūnmateriāls, kura koksnes galeniskās šķiedras piešķir tam unikālas īpašības. DendroLight® ir viegls, izturīgs, siltumu izolējošs un reizē ekoloģisks izejmateriāls, kuram ir ļoti plašas izmantošanas iespējas - sākot no mēbeļu, durvju, kāpņu ražošanas, aizstājot ar to masīvkoku, līdz pat māju būvniecībai no DendroLight®.

DendroLight® jau nodēvēts par nākotnes materiālu. No tā iespējams izgatavot to pašu, ko no masīvkoka, tikai nepieciešamais koksnes daudzums ir ievērojami mazāks. Tas nozīmē, ka no katra Latvijas koka tiek iegūta lielāka pievienotā vērtība nekā līdz šim un mūsu zaļais zelts tiek izmantots efektīvāk. Turklāt materiāls ir kvalitatīvs, cilvēkiem un videi draudzīgs, reizē viegls, bet ļoti izturīgs.

Pirmā DendroLight® ražotne pasaulē, kas nenoliedzami sniedz milzīgas priekšrocības, bet reizē nozīmē arī uzdrošināšanos, Latvijā tapusi, pateicoties uzņēmēja Jāņa Vašuka iniciatīvai, uzņēmībai un neatlaidībai. «Projekta īstenošana Latvijā bija iespējama pateicoties Ventspils brīvostas pārvaldes, Latvijas Hipotēku uz zemes bankas un ES struktūrfondu līdzfinansējumam. Protams, nevar nepieminēt DendroLight® idejas autoru – austriešu inženieri J. Bergeru,» par unikālās ražotnes izveides pamatu stāsta SIA Dendrolight valdes priekšsēdētājs Jānis Vašuks. Viņš uzsver, ka zinātniskā attīstība neapstājas un no koksnes, kas ir ekoloģisks un cilvēkam draudzīgs, atjaunojams dabas resurss, tiek izgatavoti aizvien jauni materiāli, un attīstības iespējas šajā jomā aizvien ir neierobežotas. Arī DendroLight® nepārtraukti tiek pilnveidots un kā jauns materiāls arī pētīts, rodot tam aizvien jaunu pielietojumu.

DendroLight® ražotnē ir uzstādītas tādas kokapstrādes tehnoloģijas, kādām pasaulē nav analogu. «Protams, ir iekārtas, ar kurām nevienu pārsteigt nevar, bet ir arī tādas, kurām līdzīgu nav. Šūnmateriāla ražošanai, piemēram, izgatavota speciāla frēzmašīna, kas zāģmateriālu pārvērš industriālā materiālā, un šajā procesā dēļa svars tiek samazināts pat līdz 50 %. Vērts pieminēt arī speciālo šūnmateriāla preses līniju, kura vienlaikus līmē četras industriālo dēļu kārtas 45 grādu leņķos, kā arī lentzāģmašīnu, ar kuruiespējams sazāģēt šūnmateriāla bloku plātnēs klientiem nepieciešamajā izmērā,» par ražotnē esošajām iekārtām stāsta J. Vašuks. Viņš uzsver, ka kokapstrādes tehnoloģiju industrijā pazīstamais vācu uzņēmums Weinig šīs iekārtas izgatavojis tieši DendroLight® ražotnei Ventspilī. Tomēr, tā kā produkts ir jauns un unikāls, iekārtu uzstādīšanas laiks rūpnīcā izvērties par radošu sadarbības procesu starp iekārtu ražotājiem, šūnmateriāla izgudrotāju un Dendrolight Latvija speciālistiem.

Ventspilī šobrīd top vairāki produkti – šūnmateriāls, trīskāršā plātne, durvju plātne un būvbloks. «Katrs no šiem produktiem pielietojams daudzos veidos. Nepārtraukti rodas aizvien jaunas idejas, kur tie izmantojami. Ražošanas tehnoloģija un materiāla īpašības ļauj izgatavot arī liektas formas, kas no masīvkoka ir sarežģītāk. Tas rada iespēju jauniem, interesantiem dizaina risinājumiem gan mēbeļu būvniecībā, gan arhitektūrā,» skaidro J. Vašuks. Viņš norāda, ka šie produkti ir ar augstu pievienoto vērtību, kuru vēl vairāk var palielināt, veicot to apdari ar dažādiem materiāliem. Starp paraugiem redzami tādi, kur šūnmateriāls ietērpts betona un metālu imitējošā apdarē. «Turklāt šūnu materiālam ir ļoti augsta izturība un, veicot to dekoratīvo apdari ar jebkuru cēlkoku, var iegūt augstas izturības materiālu, kurš ārēji izskatās, piemēram, pēc riekstkoka, kaut arī tā vidū ir šūnu materiāls, un tā cena ir zemāka nekā gadījumā, ja izstrādājums ir 100% no konkrētā cēlkoka,» DendroLight® būtiskās priekšrocības min J. Vašuks. Šūnmateriāls ir pat par 40% vieglāks nekā masīvkoka dēļi un izstrādājumi, tādēļ to viegli var transportēt gan ar konteineriem, gan kravas auto, samazinot transportēšanas izmaksas. Pie šodienas transporta izmaksām šūnmateriāla vieglums ir viens no svarīgākajiem ieguvumiem, kas atsver inovatīvā materiāla cenu.

«Uzņēmums ir saņēmis FSC sertifikātu. Līdz ar to varam savus izstrādājumus ražot no FSC sertificētās koksnes un gala produktam pievienot FSC logo, kas garantē videi draudzīgu, sociāli taisnīgu un ekonomiski pamatotu koksnes ieguvi un pārstrādi,» vēl vienu tirgus priekšrocību min J.Vašuks. Viņš arī norāda, ka nākotnē uzņēmuma produktu klāstu plānots palielināt, aicinot Latvijas arhitektus un dizainerus sadarboties DendroLight materiāla tālāka pielietojuma ideju izstrādāšanā.

Uzņēmums tika izveidots 2008. g., un pirmos divus gadus notika darbs pie ražošanas līnijas izveides. Tā kā ražošanas līnija tika radīta pilnīgi no jauna, uzsākot ražošanu atklājās vairāki trūkumi, kuru novēršanai bija nepieciešams laiks. Materiālu padeves iekārtu nācās konstruēt no jauna. Bija jāpasūta un pēc tam kļūdaini izgatavotā padeves iekārta jāaizstāj ar jauno. Tomēr nu jau pirmais puds sāls, pirmajiem pasaulē ieviešot ražošanā DendroLight®, izēsts, un produkcija jau tiek eksportēta uz tādām valstīm kā Izraēla, Šveice, Austrija, Vācija, Krievija, Beļģija, Nīderlande, Taizeme. Savukārt interese par produktiem ir gandrīz visā pasaulē, tostarp Amerikā un Austrālijā. Tomēr ne vienmēr tā nozīmē sadarbības turpināšanu ar piegādes līgumiem. Lai gan uzņēmumam ir tirdzniecības pārstāvji vairāk nekā 20 pasaules valstīs, tomēr tirgū produkts vēl ir maz pazīstams. Produkta tehnisko īpašību kopums ļauj attīstīt pilnībā jauna veida produktus, apgāžot līdzšinējos priekšstatus par lietu kārtību koksnes produktu ražošanā. Tādēļ šobrīd jāstrādā divos virzienos. Pirmkārt, svarīgs ir mārketings un DendroLight® popularizēšana visdažādākajos veidos — sākot ar dažādām izstādēm un beidzot ar potenciālo klientu uzņemšanu ražotnē Ventspilī un informācijas ievietošanu pasaules specializētajos izdevumos. Otrkārt - produkta testēšana un sertifikācija, kas pat ES iekšienē ir ar būtiski atšķirīgām prasībām attiecībā uz gala produktu. DendroLight® idejas autoram J. Bergeram bija iecere šo produktu realizēt tikai Eiropā, bet uzņēmuma speciālisti uzskatīja, ka darboties tikai vienā tirgū nozīmē būt pilnībā atkarīgam no tā tendencēm. Tāpēc šobrīd tiek apgūti Tuvo Austrumu un Āzijas tirgi. Intensīvi tiek strādāts tieši ar Āzijas biznesa partneriem, taču jārēķinās, ka, piemēram, Japānas uzņēmējiem interesē līgums par 35 000 DendroLight® materiāla mājām, bet Latvijas uzņēmuma jaudas kapacitāte varētu būt vien 5000 šādu māju. Tas pēc uzņēmuma vadītāja sacītā, ir par maz. Turklāt Uzlecošās saules zemē ir pietiekami augstas prasības, piemēram, sertifikācijā un to izpildē, līdz ar to Japānas uzņēmumi vēlas būtisku produkta apjomu.

Uzņēmuma vadītājs norāda, ka SIA Dendrolight Latvija kā pasaulē pirmais šūnu materiāla ražotājs ir piesaistījis ievērojamu tūristu skaitu gan Ventspilij, gan visai Latvijai. «Ir daudz tādu potenciālo sadarbības partneru, kuri īsti negribēja ticēt, ka Latvijā patiešām ir izveidota pasaules mērogā unikāla ražotne, kādas vismaz pagaidām vēl nekur nav. Viņš zina teikt, ka ar sava veida skaudību uz šo ražotni noraudzījušies arī tie, kuri savās valstīs vēlējušies pirmo inovatīvā šūnmateriāla rūpnīcu, taču dažādu iemeslu dēļ projektus nav izdevies realizēt. Uzsākot DendroLight® projektu, tika lēsts, ka SIA Dendrolight Latvija būs labākajā gadījumā otrais, sliktākajā gadījumā trešais vai ceturtais šāda produkta ražotājs pasaulē, bet realitātē izrādījās pirmais un pagaidām vienīgais. «Vienam pašam ir grūti tirgū virzīt pilnīgi jaunu projektu, it īpaši, ja Eiropas tirgū būvniecība ir būtiski sarukusi salīdzinājumā ar 2006., 2007. gadu,» tā konkurentu parādīšanās iespēju vērtē J.Vašuks. Vienlaikus uzņēmējs pauž viedokli, ka šobrīd tieši laikā būtu valsts atbalsts; «Brīvajā tirgū dominē viedoklis, ka valdībai uzņēmējdarbībā nevajag iejaukties, tomēr arī šodien bez protekcionisma jeb valsts atbalsta neviena valsts ekonomiskajā attīstībā neko nav sasniegusi.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 milj. eiro, SIA Cross Timber Systems izveidojis augstas pievienotās vērtības lielizmēra masīvkoka paneļu ražotni, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lai arī Eiropā lielizmēra masīvkoka paneļi ir zināms produkts, tomēr Baltijas valstīs SIA Cross Timber Systems izveidotā ražotne ir pirmā un vienīgā. Šādu produktu ražotnes ir Vācijā, Austrijā, pavisam nesen izveidotas arī Japānā un ASV. Eiropā un citur pasaulē masīvkoka paneļus lieto gan daudzstāvu dzīvojamo ēku, gan sabiedrisko ēku būvniecībā. Latvijā gan pašlaik par astoņu un deviņu stāvu ēku būvniecību, nemaz nerunājot par 20–30 stāvu ēku būvniecību, no šāda materiāla līdz ugunsdrošības noteikumu pārskatīšanai runas neesot.

Tirgus ne tikai Eiropā

«Nekāda jauna Amerika nav jāatklāj, Eiropas tirgū šāds produkts ir pazīstams, turklāt tam ir plašas izmantošanas iespējas,» pašreizējo situāciju raksturo SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks Roberts Dlohi. Pasaulē lielizmēra masīvkoka paneļu pielietojums vidēji ik gadu pieaug par 10–20%. Šādu materiālu izmantošana tieši daudzstāvu ēku būvniecībā kļūst populāra ne tikai Eiropā, bet arī Kanādā, Japānā un ASV. Savukārt SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieks Māris Avotiņš uzsver, ka visas plātnes formēšanas iespējas vēl nav izsmeltas un sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes speciālistiem turpināsies darbs pie plāksnes būvtehnisko īpašību uzlabošanas. Lielizmēra masīvkoka paneļi no krusteniski līmētiem žāvētiem dēļiem konkurē ar citiem būvmateriāliem (metāla, monolītā un saliekamā dzelzs- betona) un tehnoloģijām (mūrēšanai) daudzstāvu ēku būvniecībā, kas aptver visas dzīves sfēras no bērnudārziem un slimnīcām līdz daudzdzīvokļu mājām, no lauksaimniecības būvēm līdz militārajiem objektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ar daudzstāvu koka ēkām dosies pasaulē

Māris Ķirsons, 21.06.2012

SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieki Andris Dlohi (no kreisās) un SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš.

Foto: Vitālijs Stīpnieks Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 7 milj. eiro, SIA Cross Timber Systems plāno ražot lielizmēra masīvkoka paneļus, ko izmantos daudzstāvu ēku būvniecībai ārzemēs.

Plānots, ka jaunā ražotne, kura zāģmateriālus pārvērtīs produktā ar augstu pievienoto vērtību, darbu uzsāks jau nākamā gada vidū. Pēc rūpnīcas īpašnieku iecerēm lielizmēra masīvkoka paneļi no krustiski līmētiem žāvētiem dēļiem konkurēs ar citiem būvmateriāliem (metāla, monolītā un saliekamā dzelzsbetona) un tehnoloģijām (mūrēšanai) daudzstāvu ēku būvniecībā, kas aptver visas dzīves sfēras: no bērnudārziem un slimnīcām līdz daudzdzīvokļu mājām, no lauksaimniecības būvēm līdz militārajiem objektiem.

Kā svarīgākā priekšrocība salīdzinājumā ar mūra un dzelzsbetona konstrukcijām tiek minēts būvniecības ātrums - no masīvkoka paneļiem ēkas struktūra tiek samontēta vismaz par 30% ātrāk nekā no saliekamā dzelzsbetona. Tāpat arī produkta priekšrocības esot salīdzinoši mazais pašsvars un ugunsizturība, kas pārsniedz metāla konstrukciju un pat dzelzsbetona izturību. SIA Cross Timber Systems (CTS) ražošot produkciju tikai pēc pasūtījuma konkrētiem būvprojektiem, jo jau rūpnīcā tiks izveidoti savienojuma mezgli, komunikāciju kabeļu vietas, izzāģētas logu un durvju ailas, respektīvi, tikšot ražots produkts ar augstu gatavības pakāpi, lai maksimāli saīsinātu darbu būvlaukumā. Līmētie masīvkoka paneļi varēs būt līdz 3,5 m augsti, līdz 14 m gari un 0,3 m biezi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsu kokapstrādes uzņēmums SIA "Qinn Design" kā vienu no produktiem ražo izlietnes no masīvkoka.

"Doma par savu uzņēmumu mums radās, kad SIA "Qinn Design" līdzdibinātājs Toms Plažio strādāja pie CNC iekārtas izveides. Viņu vienmēr ļoti interesējusi inženierija un dažādas mākslas formas, arī iekārta tika būvēta ar mērķi uz tās vēlāk radīt lielizmēra dizaina objektus inovatīvās nestandarta formās. Savukārt, es biju tikko pabeigusi bakalaura studijas psiholoģijā, kas raisīja manī interesi par vides nozīmi mūsu dzīvēs. Uzskatu, ka izvēlētās krāsas un tekstūras, dizaina estētika, interjerā ietverti dabai raksturīgi materiāli un formas ietekmē to, kā jūtamies savā dzīves telpā, spēj iedvesmot un ļauj rast mieru pēc ikdienas steigas. Savukārt, kokapstrādes nozare man vienmēr bijusi tuva, jo tajā darbojas mans tētis," stāsta uzņēmuma līdzdibinātāja Elīza Bartkeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto & Video

Kā top?: Krustām līmēti masīvkoka paneļi uzņēmumā Cross Timber Systems

Žanete Hāka, 08.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties Jelgavas uzņēmuma Cross Timber Systems ražotnē, kur top krustām līmēti masīvkoka paneļi.

Tie ir industriāli ražoti vairāku slāņu masīvkoka paneļi, kas sastāv no ražošanas procesā plaknē salīmētiem perpendikulāri novietotiem dēļiem.

Ideja sākt ražot paneļus radās 2011.gadā, kad Andris Dlohi, viņa tēvs Roberts Dlohi un Zemgales tehnoloģiskā centra īpašnieks Māris Avotiņš, kas nodarbojas ar karkasa ēku ražošanu apsprieduši jaunu produktu idejas, stāsta Cross Timber Systems valdes loceklis A. Dlohi. 2013.gada otrajā pusē Cross Timber Systems dalībniekiem kā stratēģiskais investors pievienojās Guntis Rāvis.

M. Avotiņš izstādēs Vācijā secinājis, ka masīvkoks būvniecībā sāk kļūt arvien populārāks, tirgū parādās aizvien vairāk apstrādes iekārtas un par šo būvniecības sistēmu interesējas arvien vairāk cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cross Timber Systems maina īpašnieku

Db.lv, 26.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas masīvkoka paneļu ražotnei SIA “Cross Timber Systems” notikusi īpašnieku maiņa, un 67,04% uzņēmuma daļu šobrīd pieder SIA “CLT Profi”.

Līdz šim galvenais ražotnes daļu turētājs bija holdinga kompānija “Skonto Group”. Iegādes procesu konsultēja revīzijas un biznesa konsultāciju uzņēmums “KPMG Baltics” un darījumam nepieciešamo finansējumu nodrošināja aizdevējs “BluOr Bank”.

“CLT Profi” nodarbojas ar masīvkoka jeb krustām līmētu koka (CLT) materiālu projektēšanu, piegādi un montāžu eksporta tirgos. Uzņēmums ir lielākais masīvkoka paneļu eksportētājs Latvijā, ārvalstīs realizējot 99% produkcijas. Jau līdz šim uzņēmums nodrošināja lielāko daļu ražošanas apjoma “Cross Timber Systems” ražotnē, kuras darbība tika uzsākta 2015. gadā. Ražotnes kopējā platība aizņem 10000 m2 un uzņēmumā nodarbināti vairāk nekā 60 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Zīmola Narovski masīvkoka galdi

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA Rino Grupa, kur no kokmateriāliem, kas iegūti Latvijā, rada masīvkoka galdus. Tie ir pieprasīti ne tikai šeit un Skandināvijā, bet arī Indijā

SIA Rino Grupa darbojas vairākās nozarēs, viena no tām ir masīvkoka galdu ražošana ar zīmolu Narovski. Uzņēmums darbību sācis Ogrē, lietotu kokapstrādes iekārtu tirdzniecības un ēvelētu kokmateriālu jomā. 2016. gadā tas par 250 tūkst. eiro iegādājies ražošanas telpas Jēkabpilī, un ražošanā papildus ieguldīti aptuveni 100 tūkst. eiro.

Masīvkoka mēbeļu ražošanas ideju uzņēmums sācis īstenot pirms pieciem gadiem, kad iepirkti pirmie liela izmēra baļķi. Zīmols Narovski radīts šā gada sākumā. «Šobrīd nevaru iedomāties citu biznesu, ko ar laiku varētu pārņemt kāda no manām trim meitām. Nosaukt zīmolu savā vārdā noteikti bija drosmīgs lēmums,» vērtē zīmola radītājs Kaspars Narovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā Skonto Group ietilpstošās SIA Cross Timber Systems krustām līmēto masīvkoka paneļu (CLT) ražošanas apjomi palielinājušies, un paredzams, ka šogad kopumā uzņēmums saražos 19,56 tūkstošus kubikmetru šīs produkcijas, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Aizvadītajā gadā SIA Cross Timber Systems saražoja 16,46 tūkstošus kubikmetru produkcijas, bet 2017.gadā - 11,15 tūkstošus kubikmetru.

CLT ir industriāli ražoti vairāku slāņu masīvkoka paneļi, kas sastāv no plaknē salīmētiem perpendikulāri novietotiem dēļiem. CLT masīvkoka paneļus izmanto grīdu, sienu un jumta konstrukcijām daudzstāvu būvniecībā, un tos izmanto ne tikai privātmājām un daudzdzīvokļu ēkām, bet arī komerciālām un industriālām celtnēm. Latvijā CLT produktus ražo SIA «Cross Timber Systems» un realizē «Skonto Prefab».

Kā norāda uzņēmuma pārstāvji, pieprasījums pēc CLT patlaban strauji aug Skandināvijas klientu vidū, kur no šī materiāla tiek būvētas 4, 5 vai 6 stāvu ēkas. Tāpat skandināvi tos izmanto sabiedrisko ēku – skolu, bērnudārzu, slimnīcu, kā arī daudzstāvu dzīvojamo ēku būvniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jelgavas uzņēmumam 5,8 miljonus eiro vērto ražošanas līniju piegādās Austrijas kompānija

Gunta Kursiša, 22.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Cross Timber Systems, kas Latvijā ražotus zāģmateriālus grasās pārvērst par augstas pievienotās vērtības produktu, noslēgusi iepirkumu konkursu par masīvkoka plātņu ražošanas līnijas piegādi. Konkursā uzvarēja vienīgais uzņēmums, kas iesniedza savu pieteikumu – Austrijā reģistrētais Ledinek Maschinen und Anlagen GmbH, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Austrijas uzņēmuma piedāvātā līgumcena veido 5,85 miljonus eiro jeb 4,18 miljonu latu. DB jau rakstīja, ka SIA Cross Timber Systems Jelgavā lielizmēra masīvkoka paneļu ražotnes izveidē plāno ieguldīt kopumā 5,6 mijonus latu. Tiek plānots, ka rūpnīca darbu sāks 2015. gadā.

Projekts tiks īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu programmā «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» – 1,34 milj. Ls apmērā.

Plānots, ka jaunā ražotne, strādājot divu maiņu režīmā, nodarbinās ap 20 strādājošo, bet triju maiņu režīmā to skaits varētu sasniegt 30.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā ražotos zāģmateriālus pārvērtīs par augstas pievienotās vērtības produktu

Māris Ķirsons, 19.07.2013

SIA Cross Timber Systems līdzīpašnieki Andris Dlohi (no kreisās) un SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs īpašnieks Māris Avotiņš.

Foto: Vitālijs Stīpnieks Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavā SIA Cross Timber Systems veidos 5,6 milj. Ls vērtu lielizmēra masīvkoka paneļu ražotni, kura darbu sāks 2015. gadā.

Projekts tiks īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu programmā «Augstas pievienotās vērtības investīcijas» – 1,34 milj. Ls apmērā. «Līgums ar LIAA ir parakstīts, un tas paredz, ka iecerētā lielizmēra masīvkoka paneļu ražotnes izveide jāīsteno 18 mēnešu laikā,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks Roberts Dlohi. Viņš norāda, ka šobrīd ir noslēdzies teju pusotru gadu ilgais darbs pie projekta izstrādes, finansējuma piesaistes un tagad sāksies tā īstenošana.

Plānots, ka jaunā ražotne, kura zāģmateriālus pārvērtīs produktā ar augstu pievienoto vērtību, strādājot divu maiņu režīmā, nodarbinās ap 20 strādājošo, bet triju maiņu režīmā to skaits varētu sasniegt 30. «Žāvētus un pēc to stiprības šķirotus skujkoku zāģmateriālus plānojam iegādāties no Latvijā strādājošajām kokzāģētavām,» uzsver R. Dlohi. Viņš norāda, ka uzņēmums ik gadu divās maiņās varētu saražot ap 20 000 m3 masīvkoka lielizmēra paneļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Investīcijas paaugstina konkurētspēju

Māris Ķirsons, 14.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot nedaudz vairāk par vienu milj. eiro, SIA Rettenmeier Baltic Timber paaugstinājis konkurētspēju; masīvkoka plātņu ražošanai vajadzēs izlietot mazāk koksnes, radušos atgriezumus pārstrādās briketēs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Investīcijas veiktas, piesaistot ES struktūrfondu augstas pievienotās vērtības programmas līdzfinansējumu 0,423 milj. eiro apmērā, kas gan vēl nav saņemts pilnā apmērā,» stāsta SIA Rettenmeier Baltic Timber valdes loceklis Rolands Rimicāns. Pateicoties ES struktūrfondu līdzfinansējumam, bijis iespējams īstenot šo dziļākas pārstrādes projektu, jo tas saīsināja investīcijas atmaksāšanās laiku. Viņš atzīst, ka tādējādi plātņu ražošanai ir nepieciešams mazāks koka izejmateriālu daudzums un mazāks ir arī brāķa procents. «Lai palielinātu plātņu izmēru daudzveidību un vienlaicīgi samazinātu zudumus, ir uzstādīta zāģmateriālu garumā saaudzēšanas līnija un plātņu formatēšanas iekārta. Savukārt, lai plātņu ražošanas atgriezumus pārvērstu pārdošanai piemērotā produktā ar augstāku pievienoto vērtību, tika iegādātas koksnes atgriezumu smalcināšanas un briketēšanas iekārtas,» ieguvumus rāda R. Rimicāns. Kopumā ik gadu uzņēmums saražo aptuveni 20 tūkst. m3 egles masīvkoka plātņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Masīvkoka mēbeļu, apdares materiālu, granulu ražotājs SIA "Avoti SWF" aizvadītajā gadā apgrozījumu palielinājis līdz 50,59 miljoniem eiro, kas ir par 11,48% vairāk nekā 2018.gadā, liecina "Lursoft" dati.

Peļņa šajā pašā laikā dubultojusies, pieaugot no 1,03 miljoniem eiro 2018.gadā līdz 2,20 miljoniem eiro pērn.

Iesniegtajā gada pārskatā teikts, ka masīvkoka mēbeļu ražošanas apgrozījums 2019.gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies, tāpat arī pieaudzis granulu ražošanas apjoms.

Runājot par attīstības iecerēm, SIA "Avoti SWF" iesniegtajā vadības ziņojumā norādījis, ka uzņēmums neatlaidīgi strādā pie jaunu iespēju izpētes ar Eiropas Savienības fondu projektiem saistītajos jautājumos starptautiskās konkurētspējas veicināšanai, kā arī meklē jaunus sadarbības partnerus un noieta tirgus. Viens no uzņēmuma galvenajiem mērķiem ir iekšējo vadības un kontroles procesu uzlabošana un pilnveidošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meklē trīs miljonus Dendrolight restartam

Māris Ķirsons, 19.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iedarbinātu masīvkoka šūnu materiāla ražošanas līniju, AS IWC ir nepieciešams aptuveni trīs milj. eiro liels apgrozāmo līdzekļu aizdevums; centieni to iegūt pagaidām nevedas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savulaik, pateicoties kokrūpnieka un celtnieka Jāņa Vašuka iniciatīvai, kā arī ES struktūrfondu līdzfinansējumam, valstij piederošas Latvijas Hipotēku un zemes bankas kredītam un Ventspils brīvostas izbūvētajai infrastruktūrai, Ventspilī tika izveidots pasaulē pirmais uzņēmums, kur salīdzinoši zemas kvalitātes zāģmateriāli pārtapa masīvkoka šūnu materiālā ar augstu formas stabilitāti. Tā ļauj šūnu materiālu izmantot gan mēbeļu ražošanā, gan celtniecībā.

Kopumā ražotnes izveidē tika investēti aptuveni 25 milj. eiro. Uzņēmums tika uzbūvēts krīzes laikā, tāpēc SIA Dendrolight Latvija ražotne mocījās ar katastrofālu apgrozāmo līdzekļu trūkumu un spēja izmantot labi ja 10% no plānotajām jaudām. Vajadzēja sasniegt vien 30% no plānotās jaudas, lai uzņēmums sāktu strādāt rentabli. Pēc sākotnējās ieceres, ražojot 65 000 m3 šūnu materiāla no salīdzinoši zemas kvalitātes egles, priedes, pat apses zāģmateriāliem, ik gadu varētu sasniegt no 35 līdz 50 milj. eiro vērtas eksporta produkcijas līmeni atkarībā no produkta veida. Apgrozāmo līdzekļu trūkums noveda pie situācijas, ka pasūtījumu varēja izpildīt vien tad, ja potenciālie pircēji bija ar mieru veikt priekšapmaksu. Situācija būtiski pasliktinājās, kad fiziskās personas maksātnespēju bija spiests pieteikt tehnoloģijas izgudrotājs – austriešu inženieris Johans Bergers, līdz galam neizpildot savu saistību daļu, un tika likvidēta Latvijas Hipotēku un zemes banka. Uzņēmumam bija nepieciešams pārkreditēties citā bankā, bet pēc bilances likviditāte bija ļoti zema. Tā brīža uzņēmuma vadībai bijis skaidrs, ka bez investoru piesaistes vai valsts atbalsta uzņēmuma izdzīvošana ir neiespējama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Daiļrades receptes efekts

Māris Ķirsons, 11.09.2012

Daiļrade koks uzņēmumu grupas vadītājs Andris Jansons: «Inovatīvu ideju iedzīvināšana mēbeļu pārdošanā ārvalstu tirgotājiem, plašs produktu klāsts ir galvenie uzņēmumu grupas veiksmes receptes sastāvdaļas.»

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/IdejuMezs(1).png

Pēdējos gados, it īpaši ekonomiskās recesijas ietekmē arvien straujāk notiek izmaiņas mēbeļu tirdzniecībā, loģistikā un jo īpaši ražošanā. Dažādu segmentu mēbeļu ražotāji šajos pārmaiņu laikos ir izvēlējušies atšķirīgu stratēģiju un arī taktiku gan esošo pircēju noturēšanai, gan jaunu piesaistei. Lai arī bieži vien valda uzskats, ka augsta specializācija komplektā ar kvalitāti un cenu ir panākumu atslēga, tomēr Dailŗade koks grupa iezīmē citu veiksmīgas darbības ceļu – plašs iespējamo produktu loks, vairākas ražotnes, spēja ļoti ātri mainīt produktu sortimentu.

«Šobrīd nevar strādāt pa vecam, jo situācija rāda, ka savas pozīcijas tirgū ļoti strauji zaudē agrāko daudzu gadu desmitu tirgus līderi, viņu pozīcijām ļoti agresīvi uzbrūk jaunā paaudze – interneta veikali, tāpēc nepieciešama inovatīva pieeja gan ražošanai, gan tirdzniecībai,» secina Daiļrades grupas uzņēmumu (SIA Daiļrade koks, SIA Valmieras mēbeles, SIA Tukuma mēbeles) vadītājs Andris Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grīdas seguma izvēle mājoklim ir nozīmīgs aspekts gan no praktiskā, gan no interjera dizaina viedokļa. Grīdas apdares materiālu klāsts šobrīd ir daudzveidīgs, ļaujot katram piemeklēt sev tīkamāko risinājumu.

Raksta turpinājumā nedaudz vairāk par šobrīd populārākajiem grīdas segumu veidiem.

Lamināts

Populāra izvēle mūsdienās ir lamināts. Tas ir kvalitatīvs, labi izskatās, viegli ieklājams, turklāt ir pieejams arī cenas ziņā.

Lai atvieglotu lamināta ieklāšanu, tas tiek aprīkots arī īpašu “click” sistēmu. Tomēr jāņem vērā tas, ka lamināts jāsargā no ūdens, tādēļ to nav ieteicams ieklāt telpās ar augstu mitruma līmeni.

Parkets

Ja vēlaties dabisku grīdas segumu, laba izvēle būs parkets. Šo grīdas segumu var iedalīt vairākos veidos - masīvkoka, divslāņu un trīsslāņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Lapkoku finiera lokšņu eksportā Latvija - devītā pasaulē

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 18.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2010. līdz 2019. gadam Latvijas ienākumi no lapu koku finiera eksporta bija visai nenozīmīgi, bet pašlaik tā ir ļoti strauji augoša eksporta nozare.

To tāda Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati par finiera eksporta ienākumiem uz vienu valsts iedzīvotāju. Lai arī Latvijā finieri ražo lielos apjomos, tomēr vairums tā tiek salīmēts saplāksnī, un tikai pavisam neliels tā apjoms tiek eksportēts kā finieris. Eksporta ienākumu uzrāviens ir saistāms ar triju finiera ražotāju izveidi un ražošanas apjomu pieaugumu — SIA AmberBirch Jekabpilī, SIA Kornbest Olainē, SIA Baltic Birch Wave Aizkrauklē, kā arī Rīgā ilgstoši strādājošo SIA Riga Venner.

Bērza pievilcība

Latvija, kas ir tikai 0,02% no pasaules iedzīvotajiem, piegādā 2,1% no visā pasaulē nepieciešamajiem meža nozares produktiem. 2022. gadā Latvija pēc kopējā meža nozares produkcijas eksporta bija 14. vietā pasaulē, un tas sagādāja Latvijai 3,7 miljardu eiro ienākumus. Latvijas galvenā specializācija pasaulē meža nozarē ir gan ražot preces, kuras jau ir gatavas patēriņam (koka paletes, vīnogulāju balsti utt.), gan arī ražot un eksportēt produkciju, kas tiek izmantota citu preču ražošanai, un pakalpojumus ražošanā, būvniecībā, remontos u.c. Ikvienā pasaules mēbeļu veikalā vai celtnē, kurā tiek izmantots saplāksnis vai finiera loksnes, visai ticami, ka būs atrodama Latvijas eksportētā produkcija. Latvijas meža nozarē ir preču grupas, kuru kopējie gada ienākumi no eksporta pārsniedz pusmiljardu eiro, taču ir preces, kuru pienesums Latvijas eksportā ir mērāms tikai desmitos miljonu eiro, bet kurās tik un tā Latvija ir starp pasaules līderiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Crystal būs pasaulē piektais lielākais safīra kristālu ražotājs

NOZARE.LV, 05.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas pilsoņiem piederošais mākslīgo safīra kristālu ražotājs SIA Baltic Crystal būs pasaulē piektais lielākais kristālu ražotājs, sola Baltic Crystal ģenerāldirektors Andrejs Mihailovs.

Vienlaikus pēc plānotajiem apjomiem Baltic Crystal pasaulē būs pieskaitāms pie vidēja lieluma kristālu ražotājiem, jo četri lielākie uzņēmumi kristālus ražo lielos apjomos, norādīja Mihailovs.

Patlaban pasaulē lielākais safīra kristālu ražotājs ir Krievijas uzņēmums Monokristal Stavropolē. Vēl viens liels ražotājs ir ASV uzņēmums Rubicon Technology, kuru izveidojuši izceļotāji no Krievijas, izmantojot Krievijā radītas tehnoloģijas.

«Vēl ir Japānas ražotājs KSR, taču viņi ražo savām vajadzībām, līdz ar to ražošanas apjomi ir grūti saprotami. Pērn lielu kristālu ražošanas apjomu sasniedza viens uzņēmums Dienvidkorejā,» skaidroja Mihailovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada rudenī, pārceļoties uz jaunajām ražošanas telpām Stopiņu novadā, SIA Latvijas Pārtikas ražotājs attīstījis un paplašinājis piedāvātas produkcijas sortimentu, radot jaunas darbavietas Salaspils, Stopiņu novada un Rīgas iedzīvotājiem.

«2015.gadā SIA Latvijas pārtikas ražotājs iegādājās jaunas ražošanas telpas un iekārtas. Ieguldījums uzņēmuma attīstībā ļauj palielināt kulinārijas produkcijas ražošanas apjomus vismaz trīs reizes,» informē SIA Latvijas Pārtikas ražotājs komercdirektors Andris Freimanis. «Ādažos, kur iepriekš atradās SIA Latvijas Pārtikas ražotājs galvenā ražotne, turpinās darboties uzņēmuma gaļas pārstrādes cehs.»

«Lai nodrošinātu ērtu darbinieku nokļūšanu uz jauno darbavietu, no Ādažiem uz jauno ražotni Stopiņu novadā tiek organizēts autobuss. Tāpat kolēģiem tika piedāvāta iespēja turpināt strādāt gaļas pārstrādes cehā Ādažos,» skaidro A.Freimanis, papildinot, ka pašreiz SIA Latvijas Pārtikas ražotājs strādā 62 darbinieki, no kuriem 14 ir jauni uzņēmuma kolēģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien svinīgā godināšanas ceremonijā laikraksts Dienas Bizness un informācijas tehnoloģiju uzņēmums Lursoft IT pasniedza balvas veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem, kā arī tika prezentēts jau sešpadsmitais TOP 500 žurnāls. 2011. gadā lielākais uzņēmums pēc neto apgrozījuma bijis ķīmisko vielu vairumtirgotājs SIA Uralchem Trading, uz otro pozīciju novirzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo.

  1. Nominācija TOP 500 līderisSIA Uralchem Trading, kura darbības joma ir ķīmisko vielu vairumtirdzniecība. Šis uzņēmums pakāpies par vienu pozīciju un ierindojies TOPa pirmajā vietā, pēc neto apgrozījuma apsteidzot iepriekšējo gadu līderi AS Latvenergo. Uzņēmuma apgrozījums 2011. gadā sasniedzis 719,9 miljonus latu (pret 2010. g. + 58%). Lielāko uzņēmumu TOPa trijnieku 2011. gadā pēc neto apgrozījuma, tāpat kā gadu iepriekš, noslēdz mazumtirgotājs SIA Rimi Latvia
  2. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 jaunpienācējs – plastmasas cauruļu ražotājs SIA Evopipes. 2011. gadā uzņēmums strādāja ar 9,4 miljonu latu apgrozījumu un lielāko uzņēmumu topā tas debitējis 476. vietā;
  3. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 koncernsAS Elko grupa. Šis datortehnikas vairumtigotājs 2011. gadā spējis sasniegt apgrozījumu 396,3 miljonu latu apmērā (pret 2010.g. + 11,8%). TOP 500 uzņēmumu sarakstā AS Elko grupa, tāpat kā pērn, ierindojies 5. vietā;
  4. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 EBITDA pelnītājsAS Olainfarm, farmaceitisko preperātu ražotājs. AS Olainfarm 2011. gadā strādājis ar 35,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 43,2%), un 2011. gada lielāko uzņēmumu TOPā pēc neto apgrozījuma šoreiz ierindojas 107. vietā;
  5. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 reģionu uzņēmumsSIA Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne. Uzņēmums, kas nodarbojas ar gaļas pārstrādi un konservēšanu, 2011. gadā strādāja ar 10,9 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 29%). Lielāko uzņēmumu topā tas ieņem 406. vietu pēc neto apgrozījuma 2011. gadā;
  6. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 darba devējs AS Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca. Šis uzņēmums, kas darbojas masīnbūves jomā 2011. gadā strādājis ar 22,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 68,9%). Lielāko uzņēmumu topā ražotājs ieņem 186. vietu;
  7. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 eksportētājs – SIA Kwintet Production, kas nodarbojas ar darba apģērbu ražošanu. Uzņēmums 2011. gadu noslēdzis ar 11,8 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 167%) un topā ieņem 378.vietu;
  8. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 pakalpojumu sniedzējs – graudu un lopbarības vairumtigotājs LPKS Latraps. Šis uzņēmums 2011. gadā strādājis ar 75,7 miljonu latu apgrozījumu (pret 2010.g. + 34%) un TOPā ieņem 37. vietu;
  9. Dienas Biznesa izvēle nominācijā TOP 500 ražotājs – mēbeļu ražotājs SIA Avoti SWF. 2011. gadā uzņēmums strādājis ar 16,9 miljonu latu apgrozījumu (2010.g. + 17%). TOPā mēbeļu ražotājs ieņem 262. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijas hermētiķu, poliuretāna putu un līmju ražotājs Soudal pilnībā iegādājies Dobeles būvķīmijas izstrādājumu ražotāju SIA Tenachem, liecina informācija Soudal mājaslapā.

Ar šo pirkumu Soudal grupas produktu portfelim ir pievienoti jauni produkti un jaunas tehnoloģijas, teikts Soudal mājaslapā. Tenachem patlaban ir 73 darbinieki un uzņēmums pašlaik eksportē 95% produkcijas uz aptuveni 40 valstīm visā pasaulē.

Darījuma summu Soudal neatklāj.

Soudal norāda, ka Tenachem tika izveidota pirms 20 gadiem un kopš tā laika ir kļuvusi par vienu no vadošajiem stikla rūpniecības hermētiķu ražotājiem Austrumeiropā. Tenachem piegādā savu produkciju vairākiem lieliem, starptautiskiem stikla pārstrādes uzņēmumiem.

Soudal norāda, ka arī turpmāk Tenachem turpinās darboties ar tās pašreizējo nosaukumu kā viens no Soudal grupas meitasuzņēmumiem. Esošā Tenachem vadības komanda paliks pie uzņēmuma vadības stūres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būvkonstrukciju ražotājs SIA "IKTK" īstenojis projektu Norvēģijā - uzstādīts videi draudzīgs koka konstrukciju tilts pār kalnu upi uz Eiropas nozīmes šosejas E16 starp Oslo un Bergenu, informē uzņēmumā.

Latvijā ražotās būvkonstrukcijas aizvien vairāk pieprasītas ārpus Latvijas un tiek piegādātas aizvien tālāk, pēdējo pāris gadu tendencēs novērojis SIA "IKTK" izpilddirektors Gatis Eglītis.

Šovasar "IKTK" ražotās līmētā koka konstrukcijas tika izmantotas arī autotransporta tilta konstrukcijās Norvēģijā, kura gala pasūtītājs bija Norvēģijas valsts ceļu administrācija. Tas ir pārvads pār kalnu upi Eiropas nozīmes šosejai E16, kura Norvēģijā savieno Oslo ar Bergenu, bet kopumā ar jūras pārrāvumu šķērso Ziemeļīriju, Skotiju Lielbritānijā, Norvēģiju un Zviedriju.

Šim autotransportam paredzētajam Tveitas tiltam (Tveit bru) pār Sturones (Storåne) upi lielizmēra tilta detaļas tika izgatavotas un daļēji samontētas jau ražotnē Ozolnieku novadā, no kurienes tās nogādāja objektā deviņās kravās - ar pēdējo kravu šā gada 20.martā, bet 10.jūnijā notika tilta atklāšana. Tas nozīmē, ka no Latvijā ražotajām konstrukcijām 40 metru garo un 9,5 metrus plato tiltu pilnībā samontēja un pārklāja ar asfaltu aptuveni 80 kalendārās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Audimas pirmais solis ārpus Lietuvas tiek sperts Latvijā


Anda Asere, 12.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Lietuvas tekstilnozares līderiem – sporta un brīvā laika apģērbu ražotājs Audimas atgriežas Latvijā; kaļ paplašināšanās plānus arī Polijā un Igaunijā.

Taisnības labad jābilst, ka Audimas savulaik Latvijas tirgū bija pārstāvēts, taču krīzē uzņēmums slēdza savus veikalus. Tagad, mainot tirdzniecības vietu koncepciju un audzējot muskuļus, uzņēmums nolēmis atgriezties.

«Atkal esam Latvijā. Ja runājam par mūsu veikaliem, tas ir pirmais solis ārpus Lietuvas,» stāsta Jurgita Budiene, Audimas AB izpilddirektore. Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis pašlaik piedzīvo izaugsmi, uzņēmums saredz šajā reģionā perspektīvas biznesa attīstībai. «Jūtam un zinām, ka Latvijai ir liels potenciāls,» viņa saka. Šis ir tikai pirmais solis izaugsmei ārpus Lietuvas.Pēc krīzes pirmais Audimas veikals Rīgā atvērts t/c Domina Shopping. Tajā investēti 100 tūkstoši latu. Veikals tapis pēc Audimas jaunā tirdzniecības vietu koncepta, kas tiek īstenots no šī gada. «Mēs gribētu atvērt četrus veikalus Rīgā,» atklāj J. Budiene. Cik ilgā laikā šie plāni varētu tikt realizēti, būs atkarīgs no tā, cik raiti veiksies piemērotu tirdzniecības vietu atrašana. Pagaidām uzņēmums veikalus paredzējis atvērt tikai galvapilsētā. «Taču neko nevar zināt,» piebilst kompānijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taivānas ražotājs ASUS izveidojis biznesa klēpjdatoru sēriju ExpertBook, kas īsā laikā guvusi popularitāti koorporatīvo klientu vidū.

Biznesa klientiem ražotājs piedāvā gan plašu produktu klāstu jebkura uzņēmuma vajadzībām un iespējas veikt speciālas konfigurācijas pasūtījumus, gan premium garantijas programmas un augstas kvalitātes servisu. Artūrs Kadincovs, SIA Numbero APP vadītājs norāda, ka premium garantijas serviss un pieejamā cena bijuši vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc uzņēmums izvēlējies iegādāties tieši ExpertBook sērijas klēpjdatorus.

Trīs gadu garantija

Dators mūsu biznesā ir ļoti nozīmīgs instruments, tāpēc mēs ar kolēģiem rūpīgi izvērtējām un ilgi analizējām tirgu, līdz nonācām pie lēmuma par konkrētā modeļa iegādi, atzīmē A.Kadincovs. “Šobrīd esam nopirkuši trīs ASUS ExpertBook B7 Flip klēpjdatorus, kas kopumā mums izmaksāja 3600 eiro. Jāsaka, ka līdzīgas konfigurācijas datori pie citiem ražotājiem maksāja krietni dārgāk, tāpēc, ņemot vērā šo faktu un manu iepriekšējo veiksmīgo pieredzi ar citiem ASUS modeļiem, izvēle bija diezgan pašsaprotama. Svarīgs aspekts bija arī premium garantija - ASUS bija vienīgais ražotājs, kas arī juridiskajām personām piedāvāja trīs gadu garantiju jau pamata cenā.. Citi ražotāji fiziskām personām, atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likumam, parasti paredz divu gadu garantiju, bet juridiskajām personām - vien gada garantiju. Tas ir ļoti īss periods, jo iepriekš vairākkārt bijām saskārušies ar situācijām, kad, pāris mēnešus pēc garantijas beigām, dators salūzt un mums tas ir jāremontē par saviem līdzekļiem. Šajā gadījumā mēs varam būt pārliecināti, ka trīs gadus varam dzīvot bez liekām galvassāpēm, jo ražotājs ir par mums parūpējies - ja pat datoram kaut kas notiks, tas tiks saremontēts,” atzīmē A.Kadincovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru