Koronavīrusa izplatība no Ķīnas uz citām valstīm rada ievērojamus riskus pasaules ekonomikas atlabšanai, norāda "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Šobrīd rodoties arī jautājums, vai ar monetāriem un fiskāliem stimuliem pietiks, lai novērstu koronavīrusa radīto kaitējumu?

Pēdējie gadi gan pierādījuši, ka jebkādi straujāki akciju izpārdošanas brīži investoriem devuši iespēju tās atkal uzpirkt lētāk. Vai tas tā būs bijis arī šoreiz? Vismaz pagājušās nedēļas vidū uz brīdī izskatījās, ka drīzāk jā. Savukārt nedēļas beigās jau šķita, ka tuneļa galā esošā gaisma drīzāk ir pretī braucošs vilciens (tuvojošās recesija).

Var tikt paralizēta ekonomika

"Iepriekš uzdevām jautājumu, vai koronavīrusu Ķīnā var uzskatīt par pasaules ekonomikas un finanšu tirgu "melno gulbi". Pamata vēstījums bija tāds, ka, ja vien vīruss neizplatās uz citām valstīm un neizraisa globālu pandēmiju, situācija, visticamāk, neradīs lielu paniku tirgos. Līdz februāra pēdējai dekādei tā tas tiešām arī bija un globālo akciju cenas turpināja celties un sasniedza nepieredzēti augstu līmeni. Arī situācija Ķīnā sāka stabilizēties, jo samazinājās jaunu saslimšanas gadījumu un vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits, un valsts lēnām atgriezās normālā dzīves ritmā.

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Pasaules akciju cenas trešdien saruka, kritumam Volstrītā paātrinoties pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums ir sasniedzis globālas pandēmijas līmeni.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" dienas gaitā saruka par 5,9% līdz 23 553,22 punktiem. Šis indekss tagad ir krities par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar tā nesen sasniegto maksimumu, un šādam kritumam bieži seko ekonomikas recesija.

Jaunā koronavīrusa izplatīšanās ir smagi skārusi pasaules ekonomiku. Bažas par to ir radījušas traucējumus rūpniecībā, pamudinājušas slēgt uzņēmumus un iestādes un atcelt svarīgus pasākumus, un likušas cilvēkiem palikt mājās.

ASV Baltais nams un Kongress vēl nav panākuši vienošanos par atbalstu ekonomikai koronavīrusa krīzes apstākļos, jo prezidenta Donalda Trampa ierosinājums samazināt nodokļus strādājošajiem neguva plašu atbalstu Kongresā.

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Akciju cenas pasaulē pirmdien kritās, bet zelta cena kāpa, augot bailēm, ka jaunais koronavīruss "Covid-19" varētu bremzēt ekonomikas izaugsmi.

Akciju cenu kritums bija vērojams arī Milānas un Seulas biržās, jo Itālijā un Dienvidkorejā pēdējās dienās ir pieaudzis koronavīrusa infekcijas gadījumu skaits un ir reģistrēti vairāki tā izraisīti nāves gadījumi.

Volstrītā indekss "Dow Jones Industrial Avreage" samazinājās par vairāk nekā 1000 punktiem, uzrādot sliktāko rezultātu vairāk nekā divos gados.

"Tirgus reakcija ir klasiskā 'pārdod tagad un jautā vēlāk '," sacīja "Prudential Financial" galvenais tirgus stratēģis Kvinsijs Krosbijs. Viņš atzīmēja, ka akciju izpārdošana atspoguļo bailes, ka vīruss varētu palēnināt uzņēmumu peļņas pieaugumu.

Naftas cenas saruka, investoriem bažījoties par pieprasījumu. Zelta cenas Londonas zelta tirgū vienubrīd sasniedza 1689,31 ASV dolāru par unci - augstāko līmeni kopš 2013.gada janvāra, investoriem pērkot zeltu kā drošu ieguldījumu tirgu nestabilitātes apstākļos.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien atkal kritās, kamēr turpina pieaugt koronavīrusa upuru skaits un pandēmijas ietekme uz ekonomiku, arvien lielākam skaitam pasaules valstu ieviešot ierobežojumus koronavīrusa izplatības apturēšanai.

Pagājušonedēļ pieredzētie kāpumi akciju biržās bija pamudinājuši dažus investorus izteikties, ka tirgus varbūt pielāgojas ekonomiskās aktivitātes pēkšņajai apturēšanai.

Tomēr ASV prezidents Donalds Tramps otrdienas vakarā brīdināja, ka ASV ir gaidāmas "ļoti sāpīgas divas nedēļas", un veselības eksperti prognozēja, ka Covid-19 upuru skaits ASV var sasniegt pat 240 000.

Tramps pirms tam ilgi bija mēģinājis mazināt Covid-19 riska nozīmīgumu un vēl pirms nedēļas bija izteicies par ASV ekonomikas darbības atjaunošanu līdz Lieldienām 12.aprīlī.

"Amerika turpina vispārēju karu, lai sakautu vīrusu - šo šausmīgo vīrusu," Tramps trešdien sacīja Baltā nama preses konferencē pēc biržu tirdzniecības sesijas beigām.

Ziņu virsraksti, kas liecina par koronavīrusa izplatību Ķīnā un arī citās Tālo Austrumu zemēs, ir atstājuši savu nospiedumu arī uz finanšu tirgiem.

Akciju tirgi kopš janvāra krituma nu izskatās sāk palēnu atkopšanos, piemēram SP500 indekss ir sasniedzis jaunus vēsturiskos rekordus, un kopš gada sākuma ir sasniedzis 3,73% izaugsmi. Tomēr riski, ja koronavīrusu neizdosies savaldīt, šim gadam varētu arī būt ne līdz galam novērtēti.

Kamēr daļa sabiedrības argumentē, ka koronavīrusa ietekme uz sabiedrības veselību ir pārspīlēta kaut vai salīdzinot to ar mums tik ierasto gripu, arī finanšu tirgu sakarā ir salīdzinoši maz pētījumu, kas ieskicē scenārijus, ko ekonomikai varētu izdarīt šādu vīrusu izplatība, ja veselības organizācijām tos neizdodas savaldīt vai arī neizdodas medijiem paskaidrot kā šī savaldīšana notiks.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA) nosūtījusi Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC) no lidsabiedrības "Turkish Airlines" saņemto informāciju par pasažieriem, kuri trešdien, 26.februārī, lidojuši reisā Stambula-Rīga kopā ar koronavīrusa "Covid-19" inficēto pasažieri, pastāstīja CAA pārstāvis Aivis Vincevs.

CAA, pamatojoties uz SPKC pieprasījumu un uz likumā "Par aviāciju" noteiktajām tiesībām, nekavējoties pieprasīja informāciju no aviosabiedrības par konkrētā reisa pasažieriem.

Vincevs uzsvēra, ka vienlaikus CAA sadarbojas arī ar Turcijas civilās aviācijas kompetento iestādi nepieciešamās palīdzības sniegšanā un informācijas apmaiņā.

Vincevs arī informēja, ka CAA pastāvīgi komunicē ar iesaistītajām organizācijām saistībā ar "Covid-19" izplatību. CAA arī organizējusi sanāksmi ar iesaistītajām veselības un aviācijas organizācijām, pārrunājot aktuālākos jaunumus vīrusa izplatībā, kā arī koordinējot iestāžu turpmāko sadarbību šajā jautājumā.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss. Inficētais Irānas pilsonis Rīgā ielidojis no Irānas tranzītā caur Turciju. Uz Rīgu no Turcijas tiešos reisus veic Turcijas aviokompānija "Turkish Airlines", kuras lidmašīna no Stambulas trešdien ielidoja Rīgā plkst.11.20. Ar "Turkish Airlines" aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Akciju cenas pirmdien kritās Eiropas biržās, bet Volstrītā mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienoto Valstu banku sistēma ir drošībā pēc bankas "Silicon Valley Bank" (SVB) pēkšņās maksātnespējas.

Tirdzniecības sesijas biržās notika pēc tam, kad ASV finanšu uzraudzības iestādes apturēja ASV 16.lielākās bankas SVB darbību, lai aizsargātu noguldītājus, un regulatori pārņēma Ņujorkas banku "Signature Bank", kurā apmēram trešdaļa noguldījumu ir kriptovalūtās.

ASV valsts obligāciju ienesīgums samazinājās, investoriem uzskatot, ka problēmas reģionālajā banku sektorā var pamudināt ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) kļūt uzmanīgākai ar procentlikmju paaugstināšanu.

"Amerikāņi var būt pārliecināti, ka banku sistēma ir drošībā. Jūsu noguldījumi jums būs pieejami, kad būs tāda vajadzība," Baltajā namā sacīja Baidens, komentējot pašreizējo situāciju ASV finanšu sektorā. Tāpat ASV prezidents pavēstīja, ka lūgs pieņemt stingrākus banku regulējošus noteikumus, bet SVB vadītāji tiks atlaisti.

ASV un Eiropas akciju cenas otrdien kritās, Volstrītas indeksiem turpinot atkāpties no pagājušonedēļ sasniegtiem rekordiem. Tabakas kompāniju akciju cenas saruka pēc ziņām, ka ASV tieksies pazemināt nikotīna līmeni cigaretēs.

"Šķiet, ka investoriem var būt tālāki apsvērumi, kamēr ASV [uzņēmumu] peļņas [rādītāju publicēšanas] sezona sāk iekarst un sāk iestāties pīķa optimisms," sacīja "Axi" analītiķis Stīvens Iniss.

Akciju cenas ir pakļautas spiedienam, jo ir jautājumi par to, vai pēcpandēmijas ekonomikas straujas izaugsmes gaidāmās priekšrocības jau nav augsti novērtētas.

"Turpina pastāvēt bažas par jaunā koronavīrusa gadījumu skaita pieaugumu pasaulē, mājsēdes ierobežojumu turpināšanos pasaulē un vakcinācijas centienu nepietiekamu ātrumu dažādu iemeslu dēļ, ieskaitot piegādes problēmas," sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Tabakas kompāniju akciju cenas kritās pēc laikraksta "The Wall Street Journal" ziņas, ka ASV apsver pieprasīt tām pazemināt nikotīna līmeni visās ASV pārdotajās cigaretēs līdz tādam līmenim, ka smēķēšana vairs neradītu atkarību. Baltais nams atteicās komentēt šo ziņu.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV bankas "First Republic Bank" ievērojams noguldījumu zudums atjaunoja bažas par banku krīzi, papildinot bailes par iespējamu recesiju.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi samazinājās. Eiropā Londonas un Parīzes biržu indeksi kritās, bet Frankfurtes biržas indekss nedaudz pieauga.

Reģionālās ASV bankas atkal nonāca uzmanības lokā pēc "First Republic Bank" paziņojuma, ka tās noguldījumu apjoms pirmajā ceturksnī sarucis par 100 miljardiem ASV dolāru. Tas pastiprināja bažas par šīs bankas ilgtermiņa perspektīvām pēc "Silicon Valley Bank" (SVB) un divu citu ASV reģionālo banku kraha.

"First Republic Bank" akcijas cena kritās par 49%.

Šveices lielākā banka UBS otrdien paziņoja, ka šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar 1,03 miljardu dolāru tīro peļņu, kas ir par 52% mazāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn. UBS akcijas cena pēc šī paziņojuma kritās par 2,2%.

Eiropas un Āzijas akciju biržās ceturtdien bija kritums, bet Volstrītā akciju cenas pieauga pēc tam, kad ANO Pasaules Veselības organizācija (WHO) izsludināja starptautisko ārkārtas situāciju saistībā ar jaunā koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu Ķīnā, bet neieteica ierobežot cilvēku pārvietošanos.

Biržu indeksi Tokijā, Parīzē, Londonā un Frankfurtē saruka par vairāk nekā 1%, turpinot pieaugt koronavīrusa infekcijas gadījumu skaitam un aizvien vairāk uzņēmumiem paziņojot par savas darbības ierobežošanu Ķīnā.

Kritās arī naftas cenas, jo tirgus dalībnieki paredz naftas pieprasījuma samazināšanos Ķīnā un pastāv risks, ka šis vīruss ietekmēs arī citas ekonomikas.

Akciju cenas Volstrītā lielu tirdzniecības sesijas daļu bija kritušās, bet noslēdza to ar pieaugumu pēc WHO paziņojuma, kurš tika uztverts kā pazīme, ka "ļaunākā gadījuma scenārijs nav aktuāls", sacīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.

Bez ieteikuma ierobežot cilvēku un preču kustību WHO paziņojums "šķietami palīdzēja mazināt bažas, ka citas valstis, sevišķi lielās attīstītās ekonomikas, varētu sekot Ķīnas piemēram, arī ierobežojot cilvēku un preču kustību", teica O'Hērs.

Akciju cenas pasaulē trešdien kritās, pieaugot jaunā koronavīrusa krīzes ietekmei uz globālās ekonomikas perspektīvu, savukārt naftas cenas saruka, jo OPEC vadītā jēlnaftas ieguves samazināšana tika atzīta par nepietiekamu naftas pārprodukcijas kompensēšanai.

Investoru noskaņojumu pasliktināja brīdinājumi par Covid-19 krīzes ietekmi uz ekonomiku.

Trešdien publiskotas Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) prognozes liecina, ka globālais naftas pieprasījums šogad piedzīvos visu laiku straujāko kritumu, un tas galvenokārt būs skaidrojams ar koronavīrusa izplatības radīto negatīvo ietekmi.

IEA lēsa, ka globālais naftas pieprasījums šogad samazināsies par 9,3 miljoniem barelu dienā, savukārt aprīlī vien globālais naftas pieprasījums saruks par 29 miljoniem barelu dienā.

WTI markas jēlnaftas cena tirdzniecības sesijas noslēgumā bija 19,87 ASV dolāri par barelu, kas ir zemākā cena biržas slēgšanas brīdī kopš 2002.gada februāra.

Pasaules lielākajiem akciju tirgiem pēc septembra atnestā saguruma atkal izdevies demonstrēt cenu pieaugumu.

Pandēmijas slimnieku skaits pasaulē gan turpina augt, un rezultātā vairākās vietās atkārtoti tiek ieviesti arvien stingrāki pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumi, kas smacē ekonomiku. No otras puses – šāda situācija liek spekulēt vēl par papildu ietekmīgāko pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem, kam īstermiņā cenas finanšu tirgū var izdoties noturēt virs ūdens.

“Ilgstošā augšupeja akciju tirgos septembrī beidzot pierima, un pirmajā rudens mēnesī vairums globālo akciju indeksu samazinājās. Dažu akciju nesamērīgi straujais kāpums augustā atgādināja spekulatīvai mānijai raksturīgu notikumu gaitu. Tāpēc atsevišķu akciju pēkšņais kritums, dažu dienu laikā zaudējot pat 20-35% no savas vērtības, patiesībā nebija nekāds pārsteigums. Iepriekš jau runājām, ka tik izteikts lielāko un respektablāko uzņēmumu akciju cenu pieaugums ir neloģisks un faktiski kalpo par atgādinājumu tam, ka, neskatoties uz izaugsmi pēdējos mēnešos, situācija finanšu tirgos joprojām ir trausla,” norāda Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Naftas cenas ceturtdien kritās pēc tam, kad tās trešdien bija kāpušas pēc Suecas kanāla satiksmes bloķēšanas uz sēkļa uzskrējuša konteinerkuģa dēļ, bet akciju cenas mainījās dažādos virzienos bažās par jaunā koronavīrusa pandēmiju un inflāciju.

Londonas biržas indekss saruka, naftas cenu kritumam ietekmējot enerģētikas uzņēmumu akciju cenas. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi maz mainījās, investoriem bažījoties par Covid-19 infekcijas gadījumiem, atjaunotiem ierobežojumiem un problēmām ar Covid-19 vakcīnām Eiropā.

Volstrītā bija kāpums, investoriem pievēršoties galvenokārt akcijām, kuru cenas tiek izmantotas indeksu "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" aprēķināšanā.

"[Indeksa] "Nasdaq Composite" [aprēķināšanā izmantotās] akcijas bija ļoti augstās cenās, kad procentlikmes bija nulle, bet, jo vairāk procetlikmes sāk pieaugt, jo vairāk samazinās šo akciju novērtējums," sacīja "BK Asset Management" analītiķis Boriss Šlosbergs.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā saruka bažās par autobūves sektora problēmām un jaunu procentlikmju paaugstināšanu iespējamību ar mērķi iegrožot augsto inflāciju.

Visi Volstrītas galvenie indeksi kritās. Arī Eiropas galveno biržu indeksi lielākoties saruka, bet Āzijas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos.

Autobūvnieku akciju cenas smagi skāra elektromobiļu ražotāja "Tesla" paziņojums, ka tas šogad pirmajā ceturksnī strādājis ar 2,5 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 24% mazāka nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

"Tesla" akcijas cena saruka par apmēram 10%, bet "Ford" un GM akciju cenas kritās par aptuveni 3%.

Francijas autobūvnieka "Renault" akcijas cena samazinājās par gandrīz 8%, bet "Stellantis" akcijas cena saruka par vairāk nekā 5%. Frankfurtes biržā BMW un "Mercedes-Benz" akciju cenas kritās par vairāk nekā 3%, bet "Volkswagen" akcijas cena - par 2,5%.

Akciju cenas Eiropas biržās un naftas cenas pasaulē otrdien kritās, savukārt eiro vērtība pret ASV dolāru saruka, padziļinoties bažām par recesiju pēc centrālo banku lēmumiem pacelt procentlikmes, lai cīnītos pret inflācijas pieaugumu.

Akciju cenas Volstrītā pārsvarā pieauga, atsākoties tirdzniecībai pēc ASV Neatkarības dienas brīvdienām.

"Bailes par pasaules ekonomikas veselīgumu izplatās, tāpēc mēs redzam akciju, energoresursu un rūpniecisko metālu cenu ievērojamu krišanos," sacīja "Equiti Capital" tirgus analītiķis Deivids Madens.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kritās līdz 20 gadu zemākajam līmenim, investoriem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) agresīvu procentlikmju pacelšanu pretstatā Eiropas Centrālās bankas (ECB) iecerēm par pieticīgāku procentlikmju palielināšanu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par gandrīz 10%, bet Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena kritās par 8,8%, pirmoreiz apmēram divu mēnešu laikā noslīdot zem 100 ASV dolāriem par barelu.

Pasaules akciju cenas ceturtdien pārsvarā kritās, investoriem izvērtējot Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu sekas ekonomikā un ASV-Ķīnas attiecību pasliktināšanās radīto risku tirgiem.

Galvenajos eirozonas akciju tirgos kritums pārsniedza 1%. Londonas biržā kritums bija nedaudz mazāks, ko noteica britu mārciņas vērtības samazināšanās.

"Izredzes uz ekonomiku atkalatvēršanos un atgriešanos šķietami normālā situācijā reizēm ir bijušas ļoti pozitīvas tirgiem, tāpat kā pozitīvi [Covid-19] vakcīnu un ārstniecības līdzekļu izmēģinājumi, bet ne viss ir labas ziņas," sacīja "Oanda Europe" vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

"Ir bijuši daži misēkļi valstīs, kas iepriekš tika slavētas par [koronavīrusa] izplatības pārvaldīšanu (..) liekot lielāku uzsvaru uz biedējošo otro vilni, ja iziešanas [no ierobežojumiem] stratēģija netiks pienācīgi vadīta," teica Erlams.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) patlaban apzina aviopasažierus, kuri trešdien kopā ar jaunā koronavīrusa slimnieku lidoja no Stambulas uz Rīgu, informēja SPKC.

Lai iegūtu precīzu pasažieru sarakstu, SPKC patlaban sadarbojoties ar Civilās aviācijas aģentūru. Tomēr vienlaikus arī paši pasažieri, kuri lidojuši ar minēto reisu, tiek aicināti par sevi ziņot SPKC, zvanot uz tālruni 67 501 590.

Ar minēto avioreisu no Stambulas uz Rīgu lidojis Irānas pilsonis, kuram vēlāk, pēc aizbraukšanas ar "Lux Express" autobusu uz Tallinu, konstatēts jaunais koronavīruss.

Ar koronavīrusu "Covid-19" inficētais Irānas pilsonis no Rīgas lidostas uz autoostu braucis ar satiksmes mikroautobusu. Mikroautobusa šoferis pats nekavējoties esot devies uz Latvijas Infektoloģijas centru pārbaudīties. Autobusā bijuši vēl divi pasažieri.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien lielākoties kritās, investoriem bažījoties, ka jaunā koronavīrusa delta varianta izplatīšanās var nobremzēt globālās ekonomikas atveseļošanos.

Jaunzēlandes valdība otrdien noteica stingru karantīnas režīmu visā valstī uz vismaz trim dienām pēc viena vietējā Covid-19 gadījuma apstiprināšanas. Austrālijas otrajā lielākajā pilsētā Melburnā pirmdien tika noteikta komandantstunda delta varianta uzliesmojuma dēļ.

Šie pasākumi pastiprināja bažas par Covid-19 karantīnām un ceļošanas ierobežojumiem Ķīnā, kas ir pasaules otra lielākā ekonomika.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500", kas piecas dienas pēc kārtas bija sasnieguši jaunus rekordus, otrdien kritās, un saruka arī indekss "Nasdaq Composite".

Tas notika pēc tam, kad bažas par jaunāko Covid-19 vilni pastiprinājās pēc ASV Tirdzniecības ministrijas datiem, ka mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 1,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kritums par prognozēto.

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc tam, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) piekto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

Volstrītā akciju cenas pārsvarā pieauga, un indekss "Nasdaq Composite" palielinājās visvairāk - par 1,7%.

ASV ražotāju cenas martā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieauga par 2,1%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā februārī, kad tās gada salīdzinājumā palielinājās par 1,6%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ražotāju cenas ASV martā pieauga par 0,2%, kas seko 0,6% kāpumam februārī.

Galvenie ASV biržu indeksi rīta lielāko daļu samazinājās, bet vēlāk tirdzniecības sesijas gaitā pieauga, izņemot indeksu "Dow Jones Industrial Average", kuram bija niecīgs kritums.

ASV akciju cenu kāpums atspoguļoja investoru "atvieglojumu" par to, ka jaunie inflācijas dati "nebija sliktāki par gaidītajiem", sacīja "'Ventura Wealth Management" analītiķis Toms Keihils.

Vairāk nekā 30% no aptaujātajiem Latvijā strādājošiem uzņēmumiem sarucis pieprasījums pēc viņu precēm vai pakalpojumiem, informē Vācijas- Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK).

AHK veikusi savu biedru aptauju par koronavīrusa ietekmi un secināts, ka šī vīrusa ietekme uz Baltijā strādājošiem uzņēmumiem jau tagad ir liela un vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu ir jau ieviesuši konkrētus pasākumus saistībā ar koronavīrusa izplatību.

Ap 30% no aptaujātajiem uzņēmumiem Latvijā informēja, ka saistībā ar koronavīrusa izplatību un ieviestajiem piesardzības pasākumiem šobrīd nevar pieņemt būtiskus biznesa vai investīciju lēmumus. 33,3% no aptaujātajiem uzņēmumiem jau izjūt ietekmi uz sava uzņēmuma naudas plūsmu un ziņoja par samazinājušos pieprasījumu pēc viņu ražotajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem.

Kopumā vairāk nekā trešdaļa no aptaujātajiem uzņēmumiem novērtēja šā brīža koronavīrusa ietekmi uz savu uzņēmējdarbību kā stipru vai vidēji stipru, lai gan lielākā daļa - 44% aptaujāto uzņēmumu Latvijā - uzskata, ka par koronavīrusa atstātajām sekām ir vēl pāragri spriest. Latvijā arī ir vislielākais tādu uzņēmumu īpatsvars Baltijā - 20%, kas sacīja, ka šobrīd vēl nav izjutuši nekādu koronavīrusa ietekmi uz savu uzņēmējdarbību - Igaunijā šādu uzņēmumu ir tikai 5,7% un Lietuvā - 9,4%.

Akciju tirgos arī šo ceturtdien turpināja dominēt sarkanā krāsa. Tādējādi liels brīnums nebūtu tas, ka Eiropas (un ne tikai) akciju tirgiem šī nedēļa galu galā izrādīsies sliktākā vismaz kopš 2011. gada.

Vadošais stāsts ir tas pats vecais, kuru gan nepārtraukti papildina jaunas ziņas un nu arī – bailes. Katrā ziņā šobrīd ir faktiski neiespējami paredzēt to, cik ilgi un kādus apmērus pasaulē uzņems koronavīrusa izplatīšanās. Ja vēl nesen pārsvarā tika spriests par Ķīnas ekonomikas pievēršanos, tad tagad nav izslēgts, ka šāds scenārijs varētu gaidīt arī citus nozīmīgus tirgus.

Vēl - ja sākotnēji tika lēsts, ka notiekošajam būs negatīva (bet ierobežota!) ietekme uz piegāžu ķēdēm, tad tagad tas draud jau izvērsties plašākā šokā, kura apmēru un ietekmi uz jau tā nepārliecinošo pasaules tautsaimniecību aplēst ir grūti. Attiecīgi to pie pamatīgas devas ar emocijām arī mēģina "iecenot" finanšu tirgus dalībnieki.

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, investoriem bažījoties par ASV dolāra vērtības palielināšanos, augstām naftas cenām, politisko nenoteiktību Vācijā un iespējamu ASV parāda defoltu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā īslaicīgi pārsniedza 80 ASV dolārus par barelu pirmoreiz gandrīz trīs gadu laikā, bet pēc tam kritās.

Volstrītas indeksi stabili kritās pēc ASV finanšu ministres Dženetas Jelenas aicinājuma Kongresam ātri pacelt ASV parāda griestus, lai novērstu ASV valdības defoltu.

"Paredzamas augstākas enerģijas cenas, kas uzkurina inflāciju, un obligāciju ienesīguma palielināšanās, kas apsteidz centrālo banku monetārās politikas pastiprināšanu, ir izraisījušas plašu pārdošanu globālajos akciju tirgos," sacīja IG analītiķis Kriss Bošamps.

Analītiķi saistīja tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu nesamērīgo krišanos ar ASV Finanšu ministrijas obligāciju ienesīguma palielināšanos, jo augstākas procentlikmes parasti kaitē tehnoloģiju kompānijām, kad vairāk paļaujas uz parādu, lai finansētu izaugsmi.

Akciju cenas Āzijas biržās otrdien kritās, investoriem uztraucoties par jauno SARS radniecīgo koronavīrusu Ķīnā, un šai tendencei sekoja ASV un vairums Eiropas akciju tirgu.

"AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds saistīja kritumu akciju tirgos ar "ziņām, ka nāvējošais vīruss izplatījies uz kaimiņvalstīm ar visiem potenciālajiem ekonomikas traucējumiem, ko tas var izraisīt".

Analītiķi arī atsaucās uz Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārskatu par globālo tautsaimniecību un lielākajām valstu ekonomikām, kurā pirmdien samazinātas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim un nākamajam gadam.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka šogad pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3,3%, bet nākamgad - par 3,4%. Salīdzinājumā ar iepriekšējām prognozēm, kas tika publiskotas oktobrī, ekonomikas izaugsme šim gadam samazināta par 0,1 procentpunktu, bet nākamajam gadam - par 0,2 procentpunktiem.